Kas ir Evaņģēlijs?

Es laikam kļūstu vecs... Kāpēc? Tāpēc, ka atkārtoju atkal un atkal vienu un to pašu :)

Bībeles mērķis ir mums stāstīt par Dievu.

    Kā parasti sauc šos stāstus/atklāsmes par Dievu? Pareizi! – Evaņģēlijs (jeb Labā vēsts).

   Kāpēc ir vajadzīga Labā vēsts/evaņģēlijs/stāsti par Dievu? Nē! Ne tāpēc lai būtu ko pirms iemigšanas palasīt. Problēma ir tajā, ka mēs nepazīstam Dievu. Tas bija galvenais iemesls kāpēc Kristus nāca uz šo zemi. Viņš atklajā visiem redzamā veidā – tāds, lūk, ir Dievs! "Kas Mani ir redzējis, Tas ir redzējis Tēvu."

Vēstulē Ebrejiem tiek stāstīts par Kristus kalpošanu debesīs:

Bet galvenais pārrunājamā lietā ir tas, ka mums ir tāds augstais priesteris, kas nosēdies pa labo roku godības tronim debesīs, svētnīcas un īstās telts kalpotājs, ko uzcēlis Tas Kungs, ne cilvēks (Ebr.8:1-2)

Vai tas nozīmē, ka Kristus bija atsūtīs izlūkošanas misijā... un tagad atgriezies debesīs nodod informāciju Dievam Tēvam par mums... un nobeigumā saka: "Esi nu labs pret viņiem tur uz Zemes... es tur biju... tas nav viegli... patiesībā viņiem ir pat ļoti grūti, tāpēc esi nu saprotošs... es pastāstīšu cik tas bija briesmīgi... kādu dienu..."

Vai Kristus mērķis ir informēt Dievu? Vai tad Dievs Tēvs kaut ko nezina?

Kristus mērķis bija atklāt Dievu mums!!!

Kristus nāca, lai mēs zinot/pazīstot Dievu, mainītu savu sacelšanās attieksmi... lai mēs varētu sākt uzticēties.

Un Dievs izglābj katru, kas uzticas Viņam!

Lūk tas arī ir Evaņģēlijs!

Paklausība ir svarīga!

Vienu dienu kāds cilvēks nonāca pie Paradīzes vārtiem debesīs. Tur, kā jau parasti, vārtu sargs Pēteris viņu sagaida un jautā: "Ko Tu esi darījis, lai tiktu iekšā?" Cilvēks nemaz nesamulst un atbild: "Es esmu ievērojis baušļus!" Toties Pētera sejā atspoguļojas izbrīns: "O! Nāc iekšā! Mums debesīs pagaidām vēl neviens, izņemot Pašu Kungu, tāds nav..." (John Wagoner on GC session in 1890)

Pestīšana ir attiecību (nevis paklausības) jautājums!

Būtībā Tu vari grēkot cik vien patīk... bet ir jāatceras par sekām. Kas būs ar Tavu nervu sistēmu pēc tam?

Piemēram, mēs varam virtuves galda virsmā sadzīt naglu pie naglas... Vai tad navar tās atkal izraut ārā?

Dievam nav problēmu piedot mums mūsu grēkus (izvilkt naglas ārā)... Bet vai galda virsma pēc tam paliek tāda pati kā bija sākumā?

Nē! Un tā lūk ir problēma. Rētas paliek! Grēka sekas paliek! Tas ir mūsu izvēles ruzultāts... un mums ir jādzīvo ar mūsu izvēles sekām.

Paklausība Dieva dotajiem padomiem palīdz mums dzīvot labāk un laimīgāk, palīdz liecināt par Dieva mīlestību daudz efektīvāk. Ja arī Tu vēlies būt Dieva Valstības liecinieks  – paklausība ir svarīga!

Pamatprincips, kurš ir jāņem vērā...

Vēl dažas dienas... un būs rudens ne tikai vērtējot pēc laika apstākļiem, bet ņemot vērā visus astranomiskos aspektus. Un rudens bieži noskaņo cilvēkus pārdomām, aicina izdarīt kopsavilkumus.

Es savas pārdomas šajā sakarā gribētu izteikt sekojoši:

Ja Tu vari piekrist tam, ko es līdz šim šajās piezīmes esmu sarakstījis, tad Tu faktiski piekrīti tam, ko māca Adventistu Baznīca:

   Dievs valda universā, kur eksistē brīvība un Viņš respektē šo brīvību (tāpēc arī ir beigu beigās nepieciešama tiesa... jo ir jābūt skaidrībai kādu lēmumu katrs ir pieņēmis).

   Grēks nav tas, ko Tu dari... tas ir veids kādā Tu domā.

Cilvēki var darīt vienu un to pašu – vienam tas ir kā grēks, bet otram nē! Kāpēc? Tāpēc, ka svarīgs ir iemesls (kāpēc Tu to dari?).

Cilvēki reizēm man uzdod jautājumu: "Mācītāj, vai to un to darīt ir grēks?"

Patiesībā tas ir nepareizs jautājums. Pareizi būtu jautāt – kāpēc es daru to, ko es daru?

Tīri tehniski Tu vari darīt jebko, un tas nebūs grēks... kamēr vien Tu to dari bez sacelšanās domām pret Dievu.