Dieva pamatprincips ir brīvība... un grēks nav loģisks, tam nav iemesla... tas notika tāpēc, ka ir brīvība... Tāpēc arī notika sadursme:
Izcēlās karš debesīs, Miķelis ar saviem eņģeļiem sāka karot ar pūķi. Pūķis un viņa eņģeļi turējās pretim. Bet tie nespēja, un tiem nebija vairs vietas debesīs. Lielais pūķis, vecā čūska, to sauc par velnu un sātanu, kas pieviļ visu pasauli, tapa gāzts; viņš tika nomests uz zemi un līdz ar viņu tā eņģeļi. (Atkl.12:7-9)
Vai esi gatavs svarīgam secinājumam? Ja grēks nav loģisks universa līmeni, tad nav loģikas problēmām, grēka sekām arī manā personīgajā dzīvē!
Vairākus gadus atpakaļ, kāds jauns mācītājs (24 gadi) ar divriteni brauca mājās pēc dievkalpojuma. Piedzēries šoferis viņu notrieca. Šis macītājs pēc sešām nedēļām nomira. Viņa sievai bija piedzimis bērns. Kad mācītājs nomira, bērnam bija 7 nedēļas... Tad atnāca draudzes locekļi pie viņa sievas un teica: „Nepārdzīvo tik ļoti – tā acīmredzot bija Dieva griba..."
Vai Dievs to gribēja? Muļķības! Dievs to negribēja! Cilvēki saka: „Varbūt tā vajadzēja... varbūt tā bija labāk..." Muļķības! (es atvainojos par skarbu izteicienu!) Tur nav nekā laba!
Man to pat negribētos pieminēt – tur bija kādas draudzes māsas, kuras teica: „Tas ir tāpēc, ka pagājušajā svētdienā viņš kopā ar jauniešiem spēlēja volejbolu. Volejbols [volejbols] ir Bāla pielūgšana...Dievs gribēja sodīt draudzi...”
Problēma ir tā, ka mēs gribam atrast izskaidrojumu. Mēs prātojam un prātojam – kāpēc tas notiek. Tikai mums ir jāatceras: ir lietas/problēmas/piedzīvojumi, kam nav iemesla, kas nav loģiski... nav izskaidrojami un attaisnojami…
Ja grēks ir neloģisks/nedabīgs, tad nevar gaidīt, ka šajā pasaulē (kur valda grēks) viss būs izskaidrojams un loģisks... ka visam būs kāds iemesls... Mēs meklējam vainīgo!!! Un tā ir problēma...
Protams, Sātans ir meistars vainot Dievu par to, ko viņš pats [sātans] ir izdarījis... Un tāpēc šodien pasaulē cilvēki saka – es nevaru ticēt jūsu Dievam, jo pasaulē ir tik daudz ļaunuma. Kurš par to ir atbildīgs...Cilvēku prātos (mēs bieži esam vainīgi pie tā) vainīgais ir Dievs.
Cilvēki bieži vien domā un uzvedas bērnišķīgi... Nu piemēram, kad mazs bērns iet pa istabu… nokrīt… sāk raudāt... Atnāk māte: “Kas notika manu saldumiņ...” Bērns: “Sāp roka!!!...” Māte: “Kas to tev izdarīja… vai nejaukais krēsls?...” Un tad māte - bac! bac! - ieper krēslu... Un bērns pārstāj raudāt... Kāpēc? Bērna prātā arī lietas ir dzīvas būtnes... Un ja māte iepēra krēslu – tas sodu ir saņēmis...
Tā mēs iemācamies vienmēr atrast kādu vainīgo... Bieži mēs paši sevi vainojam par to, kur nemaz neesam vainīgi... (es nerunāju par tiem gadījumiem, kad mūsu pašu izvēles un ļauno darbu dēļ, mēs piedzīvojam problēmas). Es runāju par negadījumiem, neizdošanos, katastrofām, slimībām, nāvi...
Cenšoties vienmēr atrast kādu vainīgo, mēs izdarām bieži vēl lielāku ļaunumu, nekā jau ir noticis, jo mēs sākam vainot citus, kur viņi nemaz nav vainīgi, vainojam sevi, pat ja neesam vainīgi, un vainojam Dievu...
Grēks nav loģisks - grēkam nav attaisnojuma.
Tas mums liek domāt arī par to, ka grēkam nav loģikas un izskaidrojuma mūsu ikdienas dzīvē, mūsu raksturā, mūsu uzvedībā...
Tāpat spriediet arī jūs pār sevi, ka esat miruši grēkam, bet Jēzū Kristū dzīvojat Dievam. Tāpēc lai grēks nevalda jūsu mirstīgajā miesā! Neklausait vairs viņas iekārēm! Nenododiet arī savus locekļus par netaisnības ieročiem grēkam, bet nododiet sevi pašus Dievam kā tādi, kas no mirušiem kļuvuši dzīvi, un savus locekļus par taisnības ieročiem Dievam. Tad grēks vairs nebūs jūsu kungs... (Rom.6:11-14)
Dievs ir gatavs mums tajā palīdzēt... Vai mēs to gribam... Mēs šodien varam izvēlēties un teikt Dievam JĀ!