Pirmkārt... Kāpēc manam draugam lasīt Bībeli?

Tradicionālā kristiešu pieeja Bībeles popularizēšanā:

Kristietis iesāk apmēram tā: “Tas ir Dieva Vārds...!” Uzrunātais brīnās: “Vai patiešām? Es tam neticu...” Ticīgais ievelk elpu un sāk: “Es to pierādīšu… Tas tika uzrakstīts apmēram 1600 gadu periodā. To darīja 40 dažādi autori. Izej tagad uz ielas un pajautā 40 cilvēkiem, ko viņi domā par nāvi... un Tu saņemsiet 50 dažādas versijas... Bet šeit ir 40 dažādi cilvēki, kuri, lielākā daļā gadījumu, viens otru nepazina. Viņi dzīvoja dažādās vietās, dažādos laikos. Tomēr viņi visi runā pilnīgā vienotībā - kāpēc tas tā ir - tas ir pārdabiski... Vai, piemēram, paskatieties uz pravietojumiem… Tā mums te ir pierādījumi, ka tas ir autoritatīvs Dieva Vārds.” Nabaga uzrunātais tikai spēj māt ar galvu: “O, jā?!?” Tad ticīgais berzē rokas: “Nu tad es parādīšu, ko Bībele māca... Saprati?... Nu tad ej un dari tā!...”

Tas labi darbojās pēdējos paris simtu gadu. 1800ajos gados cilvēki prasīja - kāda ir PATIESĪBA? Tāpēc arī bija svarīgi parādīt, kas tad ir patiesība. Bet tagad pasaule ir mainījusies straujāk, nekā jebkad vēsturē... un šodien šāda autoritatīva pieeja vairs nedarbojas... Šodien cilvēki nav ieinteresēti, kas ir patiesība... Pirmais jautājums, kas ienāk cilvēka prātā, kad viņš sāk domāt par reliģiju ir KAS TUR IR LABS? KO TAS MAN DOS? Šodien cilvēks jautā - kā tas darbojas? Kāds tur ieguvums būtu priekš manis?

Un MŪSU problēma ir, ka mēs neesam gatavi sniegt cilvēkiem atbildi uz viņu uzstādītajiem jautājumiem...

Paldies Dievam, ir vēl kāda cita pieeja Bībelei. Tas pamatā ir ieteikt cilvēkiem lasīt Bībeli nevis tāpēc, ka kāds teica, ka tā vajag, bet tāpēc, ka viņi paši to vēlas... ka tas dos kādu labumu…