Četrpadsimtkārt… Grēku plūdi – kāpēc …?

Un Tas Kungs sacīja Noam: “Ej šķirstā, tu un viss tavs nams, jo Es esmu vērojis, ka tu esi Manā priekšā taisns šinī ciltī… Jo pēc septiņām dienām Es likšu lietum līt virs zemes četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, un Es iznīcināšu no zemes virsus visu dzīvo, ko Es biju radījis…” (1.Moz.7:1–4)

Tātad plūdi... tas ir sods par grēkiem, vai grēka sekas? Padomāsim –  vai vienmēr, ja es grēkoju, piemēram, kaut ko nozogu, sāk līt lietus? Kāpēc Dievs darīja to ko darīja?
Mums ir jāsaprot, ka vienmēr, kad Dievs kaut ko dara, Viņš riskē... Vai spējat aptvert, cik liels risks bija plūdi? Vēl šodien sātans to izmanto: “Lūk kāds ir Dievs! ... ja kas nepatīk, uzgāž virsū ūdeni...”

Mēs sakām – Nē! Ja gribi zināt kāds ir Dievs, tad lasi evaņģēlijus...

Pareizi! Kristus parādīja – kāds Dievs ir bijis un ir un būs...
Tāpēc ir vēlreiz jāaplūko stāsts par plūdiem, droši vien kaut kas nav labi saprasts...
Ja Tev būtu jāatrisina problēma, ko Tu darītu? Ja tev apkārt ir slikti cilvēki... ja viņi ir ļauni, kā lai palīdz? – Vajag mainīties? Protams! Bet kā to panākt?
Mums reizēm liekas, ka Dievs saka mīliet mani, vai es jūs nogalināšu… Tomēr atcerēsimies, ka tā tas nav..

Arī toreiz – Noa dienās, cilvēkiem bija doti 120 gadi iespējai sagatavoties lai izglābtos... 

Dievs jau neteica – ja nemīlēsiet mani, Es tevi nogalināšu... Dievs pat neteica – mīliet mani!  Dievs tikai informēja visus – vienu dienu Es sūtīšu varenu ūdeni no debesīm (saucas – lietus)! Tas, kurš būs kuģī (bībeles valodā – šķirstā) — būs glābts (un netiks uzdoti nekādi jautājumi...), bet tas, kurš paliks ārpusē — ... noslīks... Ja gribat būt glābti, ejat šķirstā!
Ja pēc šādas informācijas saņemšanas kāds noslīkst plūdos – kura vaina tā ir? Dievs taču deva iespēju izvelēties!
Kad mēs aplūkojam, kādu Bībeles stāstu, mums jāsaprot, ka to apskatīt vajadzētu no mūžības jeb debesu skatu punkta... Bet vai mūsu skatījums par mūžības lietām vienmēr būs korekts?
Galvenais iemesls, kāpēc Dievs sūta plūdus ir nevis tāpēc, ka cilvēks, bet tāpēc, ka universs...

… eņģeļi skatijās uz sātana sacelšanās sekām un teica Dievam: ,,Tev ir kaut kas jādara... un ja Tu būsi tiešs un nepiekāpīgs... tas varētu līdzēt...” Dievs atbildēja: “Labi!” … un notika plūdi! 
Tagad varam mēģināt izdarīt secinājumus: Vai plūdi ir izmeklēšanas tiesa debesis? Vai visi, kuri noslīka plūdos ir pazuduši mūžībai? Vai visi, kuri bija šķirstā būs mūžībā kopā ar Dievu?
Mēs drošu atbildi nevaram atrast..., bet vai tur nevarēja būt kāda 12 gadu veca meitenīte, kura klausījās, ko Noa teica un gribēja kāpt šķirstā... bet tad viņas tēvs saķēra viņu un nelaida… un viņa noslīka...
Vai viņa ir pazudusi uz visu mūžību?
Dievs taču lūkojas sirdis!

                                                                                                                                  (turpinājums sekos…)

Trīspadsmitkārt... Vai mūžīgā nāve ir sods?

Es jau pieminēju, ka Dievs rada mākslīgas sekas, jeb audzina mūs... To Viņš dara, lai mēs saprastu, ka kaut ko nedarām pareizi. Arī Bībele to apliecina!
Skumji, bet 99% kristiešu domā, ka tas, kas notiek tagad, ir tā kā nu gadās, bet otrā nāve  lūk ir sods…

Taču nevar būt labas attiecības, ja kāds saka — vai nu mīli mani, vai es tevi nogalinu... Un Dievam pats svarīgākais ir labas attiecības!!!

Padomā, kāds ir Dievs:

Un augstu pār izplatījumu virs viņu galvām bija saskatāms kaut kas kā safīra akmens, kaut kas tronim līdzīgs. Uz šā troņa veidojuma bija redzams sēžam tēls, tam bija cilvēka izskats. Un es redzēju it kā zaigojoša metāla mirdzumu, kā uguni viņam visapkārt un iekšā: no viņa gurniem uz augšu un no viņa gurniem uz leju uguns liesma apklāja viņu. Arī tālāk ap viņu visapkārt bija spilgti starojoša gaisma. Kā varavīksne atspīd pie debesīm lietus laikā, tāds bija starojošais spožums ap viņu. Tāda bija Tā Kunga godības parādība. Kad es to redzēju, tad es nokritu uz sava vaiga un dzirdēju kādu runājam. (Eceh.1 :26—28)

Godība ir tik varena… (ņemiet vērā, ka mums par debesu lietām ir jārunā ar šīs zemes vārdiem) – bet ja man jāsalīdzina, tas ir kaut kas līdzīgs ugunij…

Tad, kad grēks ienāca šajā pasaulē, Dievs apslēpa godību! Kāpēc? Tāpēc, ka “Dievs ir uguns, kas iznīcina” (Ebr.12 :29).

Ja ir ceļa zīme, kura norāda, ka maksimālais ātrums drīkst būt 40km/h, bet kāds brauc 240km/h, tad viņš neko nevarēs mācīties, jo visticamāk būs miris... Ja Dievs nebūtu apslēpis savu godību no cilvēkiem, kad tie krita grēkā, tad tagad nebūtu vairāk cilvēku... Neviens nevarētu pārdomāt un izdarīt secinājumus...

Ja jūs grēkojat atkal un atkal (piemēram kaut ko nozogat)... arēji jau nekas nemainās... bet iekšēji kaut kas salūzt jūsos... salūzt atkal daļa no tās Dieva līdzības, kādus Viņš mūs radīja…

Sātans, protams, cenšas mūs apmānīt – viņš cenšas mums iegalvot, ka grēkot ir baudīt...

Savukārt Dievs apsola — Es atgriezīšos un visu atkal sakārtošu... Jaunā Jeruzaleme nonāks no Debesīm... un tad:

Tad bailes pārņem grēciniekus Ciānā un izbailēs dreb atkritēji: kas no mums var dzīvot postīgā ugunī, kas no mums var pastāvēt mūžīgās liesmās? (Jes. 33:14)

Vienu dienu, kad Jēzus nāks — Dieva godība atklāsies un tiem, kas palikuši grēkā… (viņos kaut kas ir lūzis... lūzis...) viņiem tā ir nepanesama...

Savukārt tiem, kuri tic Jēzum, kuri ir bijuši Viņam tuvu visu savu dzīvi, kuri ir raudzījušies Viņā un kļuvuši Viņam līdzīgāki... Tiem šī Dieva godība būs mūžīgās dzīvības avots!!! Taja pašā godībā taisnie dzīvos... bet ļaunie tajā pašā godībā ies boja!

Jēzum nav divas sejas: (1) ar vienu pusi Viņš saka — 0, nāciet mīļotie... (2) ar otru — bet jūs sliktie... rrr….

Kurš tad patiesībā nolemj, kas notiks? Mēs!

Nenotiek jau tā, ka Jēzus tajā dienā skatīsies uz netaisnajiem... un teiks: “Ahā! Te jūs esat, tagad es jūs sodīšu par visu to ļaunumu... Gabriel! Padod manu uguns metēju!…”

Dievs vienkārši atklās savu godību!!!

Kas ir vissvarīgākais? Attiecības ar Kristu!!!

Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars. (2.Kor.3: 18)

Atsegtam sejām! … spoguļodamies! … topam pārvērsti!

Un tas notiek tagad! Tiešī šodien! Tieši tagad…

Vai Tu to nevēlies?

Divpadsmitkārt… Grēka sekas vai sods?

Tavs darba devējs tad, kad būtu jāmaksā algu, pienāk Tev klāt, iedod aploksni un saka: ,,Šomēness algu Tev nepārskaitīsim… Tomēr te ir dāvana no manis!” Tu noteikti atbildētu: ”Paldies par dāvanu! Bet kur ir mana alga?”

Pasaulē, kurā mēs dzīvojam, valda grēks... un mēs grēkojam…

Ko lai Dievs tagad dara?

Dievam ir mūs jāaudzina (jeb jāsoda, ja vēlamies tā formulēt), lai izvairītos no dabīgajām sekām/algas – no nāves…

Bet par kādu nāvi tad mēs šeit runājam? Bībele apskata divas nāves. Viena ir tā, kuru piedzīvo visi, kas dzīvo virs zemes. Kāds nomirst 85-95 gadu vecumā, jo ķermenis vairs nestrādā, cits 13 gadu vecumā nomirst ar leikēmiju, cits 30 gadu vecumā jo vēzis..., cits 3 gadu vecumā, jo piedzeries šoferis sabrauca…

Vai 3gadīgais ir grēcīgāks par 95gadīgo?

Pirmā nāve nav saistīta ar mūsu personīgo grēcīgumu, jo mēs dzīvojam pasaulē, kur ir piedzērušies šoferi un slimības. Mēs esam radītas būtnes – dzīvība nav mūsos pašos. Mēs esam atkarīgi no Radītāja...

Tomēr Dieva Vārds (Bībele) piemin arī otru nāvi (jeb elli vai mūžīgu pazušanu…).

Tātad grēka alga ir nāve… (Rom.6:23)

Alga ir dabīgas sekas… Sods ir mākslīgas sekas… Bet par ko tad īsti iet runa?

Skaidrāks var kļūt, ja izlasam tekstu līdz galam:

Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā. (Rom.6:23)

Mūžīgajai dzīvībai tiek pretstatīta nāve. Un vienkārša loģika ļauj spriest, ka runa šeit ir par mūžīgo nāvi (jeb elli, ja vēlaties). Grēka alga/sekas ir mūžīga nāve… Un Dievs uztraucas tieši par to!