Tavas lūgšanas Dievam ir svarīgas

... Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā. (Jēkaba 5:16)

Vecajā Derībā ir aprakstīts kā Ābrahāms devās uz dienvidiem. Kad viņš sasniedza Gerāru, mēs lasām, ka viņš sacīja, ka viņa sieva Sāra viņa māsa. "Tad Gerāras ķēniņš Abimelehs sūtīja un paņēma viņu" (1.Moz. 20:2). Vai jūs varat iztēloties, kā Sāra jutās, iesprostota un viena, domājot, kas viņu tagad sagaida? Un kas ir vēl sliktāk, viņas vīrs, cilvēks, kuram viņa bija uzticējusi savu dzīvību, pieļāva ka tas notiek! Mēs nevaram iedomāties, ko un kā Sāra lūdza tajā naktī. Bet viņas lūgšana aizskāra Dieva sirdi, jo Viņš "... naktī parādījās Abimeleham sapnī un sacīja tam: “... [sieviete] kuru tu esi paņēmis… ir precēta sieva ... atdod šo sievu viņas vīram ... tad tu paliksi dzīvs; bet, ja tu viņu neatdosi, tad zini: tu mirdams mirsi" (1.Moz. 20:3-7).

Dieva direktīvas vienmēr ir skaidras, tur nekad nav nekādas pretrunas. "Ķēniņa sirds ir Tā Kunga rokā ... Viņš liek tai noliekties turp, kurp Viņš grib" (Sal.Pam. 21:1). Tas nozīmē, ka cilvēkiem, kuriem ir vara (pat ja viņi nezina par Tavu eksistenci), neskatoties uz viņu pašu iedomāto augsto stāvokli, ir jāapstājas un jāklausās, kad Dievs runā, "... jo Dievs neuzlūko cilvēka vaigu" (Rom. 2:11).

Tātad, ko Tu vari darīt, ja esi bezpalīdzīgs situācijā, kuru Tu neesi izveidojis? Vai tad, ja kāds, kuru Tu mīlēji un uzticējies, Tevi ir pievīlis? Lūdzies! Tā vietā, lai ļautos rūgtumam vai bailēm, sauc uz Dievu. Viņš dzirdēs arī Tevi, tāpat kā Viņš dzirdēja Sāru. Vai Tu vari būt pārliecināts? Dieva Vārds saka: “Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā” (Jēkaba 5:16). Nav svarīgi, cik slikti lietas var izskatīties tieši tagad (un tās Sārai tajā naktī izskatījās diezgan slikti), arī Tavu lūgšanu Dievs uzklausa!

Legālisms vai žēlastība? (2)

… mēs esam ar Jēzus Kristus miesas upuri padarīti svēti pavisam. (Ebr.10:10) 

Skrupuloza “darīt” un “nedarīt” sarakstu ievērošana izaicina mūsu lepnumu un pašpietiekamību, veicinot mītu, ka, ja mēs pietiekami smagi strādāsim, mēs varam nopelnīt Dieva labvēlību. Tādas domāšanas pamatā ir bailes, bet "Dievs nav mums devis bailības garu..." (2.Tim.1:7). "Baiļu nav mīlestībā, ... jo bailēm ir mokas..." (1.Jāņa 4:18). Legālisms ir bailes, ka Dievs nav pietiekami liels, lai piedotu Tavus grēkus. Tās ir bailes, ka ja Tu nedari pareizās lietas pareizajā veidā īstajā laikā, un to nedari perfekti, tad noteikti būs slikti. Džons Valkers raksta: "Tie ir meli, ar elles smaržu! Kad mēs baidāmies no kļūdām, mēs kļūstam bailīgi, un norobežojam sevi no svētībām dzīvē. Mēs ļaujam analizēšanai ietekmēt mūsu lēmumus, kas mūs noved pie klusa izmisuma, ticības dzīves apsīkuma, bailēm rīkoties, pārliecības, ka žēlastība nav priekš mums, bailēm no atraidījuma..." 

Runājot par darbos balstītu reliģiju, Mārtiņš Luters teica: "...Esi grēcinieks un ļauj lai Tavi grēki ir spēcīgi… tikai ļauj Tavai uzticībai Kristum būt spēcīgākai... priecājies Kristū... par uzvaru pār grēku." Nē, Luters necentās attaisnot grēku! Viņš tikai bija ierādījis žēlastībai tās pienācīgo vietu, apliecinot, ka nekas nevar mūs šķirt no Dieva mīlestības (Rom.8:38-39). Viņš necentās pazemināt likuma statusu, Viņš tikai paaugstināja žēlastību. Žēlastība nozīmē runāt ar Dievu un klausīties Viņa balsi, kad cilvēcīgi šķiet būtu vieglāk vienkārši ieskatīties noteikumu grāmatā. Patiesībā tāpēc, ka “Kristus… iegājis... pašās debesīs, lai tagad par mums parādītos Dieva vaiga priekšā” (Ebr. 9:24), Viņš ir atbrīvojis mūs no atšķirtības, kas eksistēja grēka dēļ... Un tagad mums var būt attiecības ar Kristu.

Legālisms vai žēlastība? (1)

Es nenoliedzu Dieva žēlastību; jo, ja bauslībā ir taisnība, tad Kristus velti ir miris. (Gal. 2:21) 

Iedomājies ka Tu ieej traumpunktā, bet tur Tev tiek lūgts atstāt telpas, jo Tava asiņošana padara netīru grīdu! 

Jēzus saskārās ka legālistisku domāšanas veids, kad Viņš sabatā dziedināja kādu sievieti. ‘Sinagogas priekšnieks, apskaities ... sāka runāt… :"Ir sešas dienas, kurās jāstrādā. Tajās nāciet un liecieties dziedināties..."’ (Lūkas 13:14). Ievērot likumu viņam bija svarīgāk, nekā rūpēties par cilvēkiem, kas bija priekšnieka uzdevums.

Maks Lukado raksta: "Visa reliģija iedalās... divās nometnēs: legālisma vai žēlastības pusē. Legālisti uzskata, ka ja Tu izskaties labi, runā labi, un piederi pareizajai cilvēku grupai, Tu tiksi glābts. Ārpuse ir nospodrināta, bet kaut kas trūkst... Pietrūkst prieka. Tā vietā valda vai nu bailes – varbūt nav izdarīts pietiekami; vai arī augstprātība – ka ir darīts pietiekami daudz. Legālisms ir... lēna garīguma nosmacēšana, sapņu amputācija... Legālisms reliģiju saglabā, bet nedod pietiekami spēka izaugsmei. Legālisma pamats ir noteikumi un standarti. Legālismam patiesībā nav vajadzīgs Dievs. Tas meklē kā sasniegt nevainību, jo nav piedošanas. Legālisms ir sistemātisks aizstāvēšanās procesus, kas visu cenšas izskaidrot un pamatot. Tas manu viedokli padara par Tavu problēmu, jo ir taču vieta tikai vienam viedoklim... un uzmini, kurš ir nepareizais? Legālisms pārvērš manu pasaules uzskatu par Tavu izaicinājumu. Tavs pretējais viedoklis liek apšaubīt ne tikai iespējas sadraudzībai ar mani, bet pat manu pestīšanu. Tas padara manu uzskatu par Tavu sasaistītāju. Kristiešiem taču ir jānotur vienota līnija. Tavs uzdevums ir nevis domāt, Tev ir tikai jāsoļo…” 

Bet vai tad pestīšana tomēr nav Dieva bizness? Vai žēlastība nav Viņa ideja, Viņa darbs un Viņa upuris? Viņš taču piedāvā to, kam vien Viņš vēlas un kad Viņš to vēlās. Mūsu uzdevums ir informēt cilvēkus, nevis testēt un pārbaudīt viņus. Pāvils raksta: "… ja bauslībā ir taisnība, tad Kristus velti ir miris" (Gal.2:21). Paldies Dievam, ka "Viņš mūs izglāba, nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši, bet pēc Savas žēlsirdības" (Tit. 3:5).