Nepārtrauc lūgties par saviem bērniem

Es lūdzu pēc šī zēna... kamēr tas dzīvos... (1.Sam.1:27)

Katrs svētais reiz ir bijis bērns, tāpat kā arī ikviens noziedznieks. Kas tad rada atšķirību? Pašā saraksta augšgalā ir vecāku ietekme!

Pravietis Samuēls vadīja Izraēla nāciju četrdesmit gadus, svaidīja Dāvidu par ķēniņu un vadīja viņu dažu viņa svarīgāko lēmumu pieņemšanā. Bet kas bija dominējošā ietekme Samuēla dzīvē? Tā bija viņa māte Anna. Ieklausies viņas lūgšanā par viņa piedzimšanu: "Es lūdzu pēc šī zēna, un Tas Kungs man to ir devis, ko es esmu no Viņa lūgusi. Tādēļ es arī to Tam Kungam kā izlūgtu esmu novēlējusi uz visu mūžu, kamēr tas dzīvos, - viņš ir no Tā Kunga izlūgts..." (1Sam.1:27-28).

Nekad nenovērtē par zemu to spēku, kāds ir mātes lūgšanām par savu bērnu. Tikai Dievs zina, cik daudz lūgšanas tiek atbildētas tieši šajā brīdī, jo bija uzticīgi vecāki, kuri lūdza varbūt pat pirms daudziem gadiem. Ja Tava aizņemtība šajā straujā laikmetā atņem Tev lūgšanu laiku par Taviem bērni un mazbērni, tad Tu dari pārāk daudz nesvarīgu lietu! Nav nekas svarīgāks par laiku, ko pavadi kopā ar Dievu lūdzot par viņiem. Vēl nav pār vēlu sākt sirsnīgāk lūgt par bērniem, kuri ir iemesls Tavām asarām vai bēdām. Jēzus mātei bija neizsakāmi smagi skatīties uz savu Dēlu pie krusta... bet viņai arī bija neizsakāms prieks redzēt Viņu augšāmcēlušos no miroņiem.

Protams, Tu vari jautāt, vai Tavas lūgšanas ir efektīvas un kad tās tiks atbildētas? Tikai Dievs to zina! Tomēr nekad, nekad nepārtrauc lūgt, jo:

a) Dievs darbus veic saskaņā ar savu grafiku, nevis mūsējo;

b) Viņa veidi un līdzekļi, ir daudz pārāki par mūsējiem;

c) Ja mātes lūdz Dievu – Dievs to ņem vērā!

Dažas domas, pārlasot Elīsa dzīvesstāstu

... jūs ejat un nesat augļus un jūsu augļi paliek... Jāņa 15:16 

Elīsa kalpoja citiem, kamēr vien viņš dzīvoja. Mēs lasām: ‘Un, kad Elīsa sasirga ar slimību, ar kuru tas arī nomira, tad nāca lejā Joass, Israēla ķēniņš... [pēc padoma]’ (2.Ķēn.13:14). Pat savā nāves gultā, Elīsa deva ķēniņam stratēģiskus padomus kā sakaut ienaidniekus.

Tātad, arī Tu vari pacelt citus, kaut pašam šķiet, ka esi nospiests. Varbūt Tu domā, ka jutīsies kā liekulis, ja viss nav kārtībā Tavā dzīvē, bet Tu vēl palīdzi citiem? Patiesībā, kad Tu sniedz mīlestību kādam citam, tas ļauj novērst uzmanību no sevis, Tava mazdūšība samazinās… - tas darbojas Tavā labā.

Elīsa ietekme turpinājās pat pēc viņa nāves. Kādu dienu ‘Elija sacīja Elīsam: "Lūdz, ko man būs tev darīt, iekams es tieku paņemts projām no tevis!" Un Elīsa atbildēja: "Es lūdzu, lai tavs gars man tiktu dots divkārt!"' (2.Ķēn.2:9). Elija, viņa skolotājs, veica septiņus galvenos brīnumus, kas reģistrēti Rakstos. Tad Elija nomira... un Elīsa bija paveicis tikai trīspadsmit līdz savas nāves brīdim. Vai Dievs nespēja piešķirt viņam apsolīto mantojumu? Nespried pārāk ātri! "Elīsa nomira, un to apglabāja; bet moābiešu sirotāju pulki mēdza gada sākumā gadu no gada ielauzties zemē. Un notika, kad nu viņi gribēja apglabāt kādu vīru, tad redzi, viņi ieraudzīja sirotājus; un viņi iemeta to vīru Elīsas kapā. Un, tiklīdz tas vīrs saskārās ar Elīsas kauliem, tad tas kļuva dzīvs un piecēlās kājās" (2.Ķēn.13:20-21). Lūk arī četrpadsmitais brīnums; Elīsa bija ieguvis dubultu porciju!

Jēzus sacīja: "Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus un jūsu augļi paliek..." (Jāņa 15:16). Lai Tava lūgšana ir: "Kungs, dod man mantojumu... Padari manu ietekmi lielāku nekā mans mūžs. Dod man augļus, kas paliek..."

Nezaudē mieru!

… Tu dod mieru, tiešām mieru... (Jesajas 26:3) 

Mēs zaudējam mūsu iekšējo mieru četru iemeslu dēļ: 

(1) Mēs cenšamies mainīt cilvēkus mums apkārt. 

Mācoties no saviem piedzīvojumiem, Tu sāksi saprast, ka nevari mainīt citus cilvēkus, tikai Dievs var! Un Viņš to arī darīs, ja Tu pārtrauksi citu pamācīšanu, un saksi mīlēt viņus tādus, kādi viņi ir. Tas nenozīmē, ka Tev ir jāpiekrīt visam, ko viņi dara. Tas nozīmē, ka Tu apņemies viņus mīlēt, lūdzot pēc Dieva apsolījumiem viņu vārdā un ļaujot Dievam rīkoties ar viņiem tā kā Dievs to vēlas, kad Viņš to vēlas un Viņam par godu. Tava stresa iemesls varbūt ir tas, ka Tu mēģināji darīt kaut ko ar kaut ko, kur Tu nevari darīt neko! 

(2) Mēs cenšamies darīt lietas, kad tām nav īstais laiks. 

"Katrai lietai ir savs nolikts laiks..." (Sal.Māc. 3:1). Ja Tu esi audzinājis bērnus, Tu zini, ka viena no to galvenajām īpašībām ir nepacietība, viņi neko nav gatavi gaidīt. Dievs vēlas, lai mēs pieaugtu, tāpēc Viņš liek mums gaidīt, tāpēc Viņš māca mums uzticēties un palīdz mums nobriest! 

(3) Mēs sākam uztraukties, ja domājam, ka neattīstāmies pietiekami strauji. 

Var gadīties, ka Tu palēnini savu garīgo izaugsmi nolaidības dēļ, bet galu galā, "... Mēs... topam pārvērsti ... To dara Tā Kunga Gars" (2. Kor. 3:18). Tāpēc, iemācies izbaudīt savu dzīvi, kamēr Dievs darbojas ar Tavu problēmu (un atceries - Tev vienmēr ir problēmas)! 

(4) Mēs cenšamies arvien vairāk un vairāk… 

Tev šķiet, ka jādara tas, ko Tu domā, ka Dievs vēlas… Bet kāpēc Tu to dari nekonsultējoties ar Viņu par to, ko Viņš patiesībā grib, kad Viņš to grib, vai kā Viņš to grib darīt. Tā rezultātā Tev reizēm nolaižas rokas. Kāds ir risinājums? "Kam stipra ticība, tam Tu dod mieru, tiešām mieru, jo viņš paļaujas uz Tevi!" (Jes. 26:3)