Tev ir vīzija? Tev tā ir ‘jāsajūt’...

...Apraksti tevis redzēto parādību... lai to ikviens viegli var lasīt... (Habak.2:2)

Pirms pravietis Habakuks saņēma redzējumu no Dieva (Habak.1:1), viņš “redzēja" savas tautas problēmas kur vien viņš gāja. Redzētais pravieti tā uztrauca, ka mēs viņu atrodam uz ceļiem... Viņš lūdza: "Cik ilgi, Kungs, es lai saucu pēc palīdzības...? Cik ilgi lai Tavās ausīs atskan mani saucieni par varmācību...? Kādēļ Tu man liec redzēt pārestību, kas kādam tiek nodarīta...? Laupīšanas un noziegumi notiek manā acu priekšā, rodas asas domstarpības un uzliesmo naids! ... bauslība kļuvusi maznozīmīga, un taisnība nekur nevar kļūt par uzvarētāju. Bezdievīgais uzveic taisno, un tiesa tiek sagrozīta..." (Habak.1:2-4). Pirms Dievs Tev atklās rīcības plānu, Viņš liks sajust/pārdzīvot kādas problēmas/izaicinājumus, kas Tevi aicinās domāt kā palīdzēt atrast atrisinājumu.

Luiss Brails (Louis Braille) gribēja lasīt un rakstīt, bet trīs gadu vecumā viņš bija traģiskā negadījumā zaudējis redzi, spēlējoties sava tēva zirglietu veikalā. Atsakoties samierināties ar pasauli pilnīgā tumsā, viņš teica: "Es izgudrošu sistēmu, lai arī aklie var lasīt un rakstīt..." Rezultātā miljoniem cilvēku ar redzes traucējumiem var būt īpaši pateicīgi Braila sistēmai. Kāda Psalma autors iesaucās: "Jo dedzība Tava nama labad mani ir ēdusi..." (Ps.69:10).

Kāda ir Tava viskarstākā vēlēšanās?

Ar ko Tu nevari samierināties?

Ko Dievs Tevi ir aicinājis paveikt?
...un ar kādām spējām Viņš Tevi ir apveltījis, lai Tu to izdarītu?

Pāvila karstākā vēlēšanās bija pastāstīt pasaulei par Kristu. Un viņam tas izdevās. Kad viņa ienaidnieki un nelabvēļi panāca viņa ieslodzīšanu, viņš nepadevās, bet pārvērta cietumnieka celli par rakstnieka patvērumu... un uzrakstīja trīspadsmit vēstules, kas ir spējušas mainīt vairāk dzīves gadsimtu laikā (kad viņš jau ir atstājis šo pasauli), nekā viņš būtu varējis cerēt paveikt, kamēr vēl dzīvoja.

Ko Tu esi gatavs dot?

Kam Tu veltīsi savu dzīvi?

Ja Tev ir vīzija… un tā ir no Dieva, Tu "sajutīsi" to.

Svinēt Ziemsvētkus katru dienu

...Man jānes labā vēsts par Dieva valstību, jo tam Es esmu sūtīts. (Lūk.4:43)

Kāda māmiņa stāstīja kā reiz novācot un iepakojot Ziemassvētku rotājumus, viņa pamanīja, ka Bērns Jēzus [eglīšu rotājums!] bija pazudis. Viņa pajautāja savam četrus gadus vecajam zēnam vai viņš nezina, kur Jēzus ir palicis. Mazais zēns atbildēja: "Es zinu, bet Viņš negrib, ka es kādam to saku." "Kāpēc ne?" māmiņa ļoti izbrīnījusies jautāja. "Tāpēc, ka Viņš nevēlas, ka Tu Viņu aizvāc prom un saliec kastē ar citām dekorācijām," mazais zēns svarīgi paskaidroja. Kāda apbrīnojama atziņa no bērna lūpām!

Kad Tu sapratīsi, kāpēc Jēzus ienāca šajā pasaulē, Tu arī sāksi svinēt Ziemassvētkus katru dienu visa gada garumā. Jēzus taču teica:

1. "Es neesmu nācis [bauslību un praviešus] atmest, bet piepildīt" (Mat.5:17). Kāds dziesmu autors rakstīja: "...Visuma veidotājs, kā cilvēks cilvēkam tika padarīts par lāstu. Likuma prasības, ko bija noteicis, līdz pēdējam Viņš samaksāja..." Pilnībā viss ir samaksāts! Par Taviem bezdarbības, pilnvaru pārkāpšanas un tieksmju apmierināšanas grēkiem ir samaksāts pie Golgātas Krusta.
2. "...Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet ka Viņš kalpotu..." (Mat.20:28). Jēzus to teica, atbildot uz kādas mātes lūgumu, lai "šie abi mani dēli sēd Tavā valstībā viens Tev pa labo, otrs pa kreiso roku" (Mat.20:21). Citiem vārdiem sakot, Viņš paskaidroja, ka patiesībā runa iet par kalpošanu, nevis (pār)valdīšanu.
3. "...Man jānes labā vēsts par Dieva valstību..." (Lūk.4:43). Katru reizi, kad mēs pakļaujamies Dieva gribai (nevis mūsu pašu), mēs sludinām citiem kā tas ir “dzīvot kā pilsonim Debesu Valstībā”.
4. "...Cilvēka Dēls ir nācis meklēt un glābt pazudušo" (Lūk.19:10). Iedomājies kā tas būs, ja Tu satiksi Debesīs kādu, ar ko kopā strādāji vai dzīvoji… un viņš Tev saka: "Kāpēc Tu nekad man nekad neko neteici par Dievu un Viņa Valstību?"

Pārdomā šīs četras atziņas vēlreiz, un Tu arī sāksi svinēt Ziemassvētkus katru dienu visa gada garumā!

Ziemsvētki ir par Kristu

Un ... tie ieraudzīja bērnu līdz ar Mariju, Viņa māti, un tie nometās ceļos un Viņu pielūdza. (Mat.2:11)

Viņš piedzima ļoti vienkāršos apstākļos, bet debesis tajā laikā piepildīja eņģeļu dziesmas. Viņš piedzima kūtī, bet zvaigzne vadīja bagātos un godājamos pat no tūkstošiem kilometru attāluma, lai pielūgtu Viņu. Viņa piedzimšana bija pretrunā ar dzīvības likumus un Viņa nāve bija pretrunā ar nāves likumiem, tomēr nav lielāks brīnums par Viņa piedzimšanu, Viņa dzīvi, nāvi, augšāmcelšanos un par Viņa pamācībām.

Viņam nepiederēja ne labības laiki, ne zivjsaimniecība, tomēr Viņš noorganizēja klātu galdu 5000 (neskaitot sievietes un bērnus)... un maize un zivis palika pat pāri. Viņš nekad netika stāvējis uz dārgiem paklājiem, taču Viņš staigāja pa ūdeni, un tas balstīja Viņu. Viņa Krustā sišana bija noziegumu noziegums, bet raugoties no Dieva redzes viedokļa nav iespējama mazāka cena mūsu atpestīšanai. Kad Viņš nomira, maz bija sērotāju pie Viņa kapa, tomēr melni mākoņi sērojot aizsedza sauli. Tie, kas Viņu sita krustā nenodrebēja par to, ko viņi darīja, kamēr zeme drebēja zem viņu kājām.

Grēks nekad nebija pieskāries Viņam. Korupcijas nespēja saistīt Viņu. Zeme, kas bija slacīta ar Viņa asinīm nespēja pieprasīt Viņa pīšļus. Vairāk nekā trīs gadus viņš sludināja Evaņģēliju. Viņš nesarakstīja nevienu grāmatu, Viņam nebija galvenais birojs lepnā rajonā un Viņš nenodarbojās ar ieguldījumu stratēģisku organizēšanu. Tomēr 2000 gadus vēlāk Viņš ir centrālā figūra cilvēces vēsturē, galvenā tēma visās svētrunās, ass ap kuru viss griežas... un vienīgais cilvēces Pestītājs.

Šajā svētku svinēšanas un dāvanu pasniegšanas laikā, ņemsim piemēru no patiesi gudriem vīriem (no austrumiem), kas "...nometās ceļos un Viņu pielūdza" (Mat.2:11). Atcerēsimies, Ziemsvētki ir par Kristu!