Svinēt Ziemsvētkus katru dienu

...Man jānes labā vēsts par Dieva valstību, jo tam Es esmu sūtīts. (Lūk.4:43)

Kāda māmiņa stāstīja kā reiz novācot un iepakojot Ziemassvētku rotājumus, viņa pamanīja, ka Bērns Jēzus [eglīšu rotājums!] bija pazudis. Viņa pajautāja savam četrus gadus vecajam zēnam vai viņš nezina, kur Jēzus ir palicis. Mazais zēns atbildēja: "Es zinu, bet Viņš negrib, ka es kādam to saku." "Kāpēc ne?" māmiņa ļoti izbrīnījusies jautāja. "Tāpēc, ka Viņš nevēlas, ka Tu Viņu aizvāc prom un saliec kastē ar citām dekorācijām," mazais zēns svarīgi paskaidroja. Kāda apbrīnojama atziņa no bērna lūpām!

Kad Tu sapratīsi, kāpēc Jēzus ienāca šajā pasaulē, Tu arī sāksi svinēt Ziemassvētkus katru dienu visa gada garumā. Jēzus taču teica:

1. "Es neesmu nācis [bauslību un praviešus] atmest, bet piepildīt" (Mat.5:17). Kāds dziesmu autors rakstīja: "...Visuma veidotājs, kā cilvēks cilvēkam tika padarīts par lāstu. Likuma prasības, ko bija noteicis, līdz pēdējam Viņš samaksāja..." Pilnībā viss ir samaksāts! Par Taviem bezdarbības, pilnvaru pārkāpšanas un tieksmju apmierināšanas grēkiem ir samaksāts pie Golgātas Krusta.
2. "...Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet ka Viņš kalpotu..." (Mat.20:28). Jēzus to teica, atbildot uz kādas mātes lūgumu, lai "šie abi mani dēli sēd Tavā valstībā viens Tev pa labo, otrs pa kreiso roku" (Mat.20:21). Citiem vārdiem sakot, Viņš paskaidroja, ka patiesībā runa iet par kalpošanu, nevis (pār)valdīšanu.
3. "...Man jānes labā vēsts par Dieva valstību..." (Lūk.4:43). Katru reizi, kad mēs pakļaujamies Dieva gribai (nevis mūsu pašu), mēs sludinām citiem kā tas ir “dzīvot kā pilsonim Debesu Valstībā”.
4. "...Cilvēka Dēls ir nācis meklēt un glābt pazudušo" (Lūk.19:10). Iedomājies kā tas būs, ja Tu satiksi Debesīs kādu, ar ko kopā strādāji vai dzīvoji… un viņš Tev saka: "Kāpēc Tu nekad man nekad neko neteici par Dievu un Viņa Valstību?"

Pārdomā šīs četras atziņas vēlreiz, un Tu arī sāksi svinēt Ziemassvētkus katru dienu visa gada garumā!