Kā ir ar Tavām lūgšanām?

... vēl ir laiks meklēt To Kungu... (Hoz.10:12) 

Lūgšana ir tas laiks un vieta, kad Tu satiecies ar Dievu, lai tiktu pamācīts, labots, attīrīts, mīlēts, pārveidots un gatavs darīt Viņa gribu. Tas var notikt jebkur – vieta nav tik svarīga, bet tam ir kaut kur jānotiek! Tas var notikt jebkurā laikā – nav konkrētu laika ierobežojumu, bet tam ir jāatvēl laiks. Dzīvot bez lūgšanas? No kurienes tad Tu ceri saņemt spēku? Vai nav tā, ka Tu strādā vairāk un smagāk, tomēr iegūsti un sasniegt mazāk? Tas ir tāpēc, ka Tu darbojies, izmantojot tikai savus ierobežotos spēkus. Bet tad, kad Tu lūdz, Tev būs jācīnās mazāk, tomēr Tu paveiksi un sasniegsi vairāk, jo tad Tu darbojies ar Dieva doto spēku.

Ja Tu pavadi daudz laika, skatoties televīziju... un saki, ka Tev nav laika, lai lūgtu, tad "ir laiks meklēt To Kungu."

Ja Tu jau samierinies ar grēkiem savā dzīvē, kas reiz Tevi satrauca, tad "ir laiks meklēt To Kungu."

Ja Tu saki asus vārdus kādam, kurš Tevi sāpina, tad "ir laiks meklēt To Kungu."

Ja dzīves materiālā puse prasa no Tevis tik daudz enerģijas, ka nav nekas palicis Tavai ģimenei, tad "ir laiks meklēt To Kungu."

Jaunās Derības Baznīca tās sākumā pieauga tik ātri, ka apustuļi attapās situācijā, kad šķita nav vairs laika lūgšanām. Tātad viņi teica: "Nav pareizi..." (Ap.d.6:2) Ar to arī mums ir jāsāk! Ja Tu esi atstājis novārtā lūgšanas, tad tas parādīsies Tavā attieksmē un rīcībā. Ko apustuļi darīja? Viņi teica: "... mēs gribam arī turpmāk Dievu lūgt un kalpot ar vārdu" (Ap.d.6:4). Un paskaties, kas tad notika: "...Dieva vārds auga augumā, un mācekļu skaits Jeruzālemē stipri pieauga..." (Ap.d.6:7). Ja Tu esi līdz šim izdzīvojis ar neregulārām lūgšanām, ar maz lūgšanām... vai pavisam bez lūgšanām, tad domā, ko Tu piedzīvot un sasniegt, ja sāktu lūgties.

Uzmanies no paštaisnības

...spriezdams tiesu par otru, tu tiesā pats sevi, jo, tiesātājs būdams, tu dari to pašu. (Rom.2:1) 

Katru rītu sieviete paskatījās pa sava dzīvokļa logu un komentēja kaimiņienes jocīgo paradumu izkārt uz auklas sētā žāvēties netīru veļu. Tad kādu rītu sieviete pamanīja, ka kaimiņienes veļa bija dzirkstoši tīra. "Varbūt viņa beidzot ir sākusi izmantojot arī mazgāšanas līdzekļus," viņa iesaucās. "Nē," sacīja sievietes vīrs. "Es piecēlos agri no rīta un nomazgāju mūsu logus." Ups...

Kad Pāvils runā par "netaisnību, samaitātību, iekāri, ļaunumu, skaudību, slepkavību, ķildām, krāpšanu, ļaunprātību, mēlnesību" (Rom.1:29), ir tik vilinoši domāt, ka tas jau neattiecas uz mani. Bet tad viņš saka: "...tu dari to pašu." (Rom.2:1) Varbūt Tu nekad neesi paņēmis citam piederošu naudu, bet (ja godīgi) Tu esi vienmēr atdevis visus, kas Tev ir ticis aizdots? Kā ar VID’a nodokļu atskaitēm? Kā ar datorprogrammām Tavam datoram – visas ir godīgi nopirktas? Mūzika, ko klausies, ir legāla?

Filips Jansi (Philip Yancey) raksta: "Slepkavība un laulības pārkāpšana atšķiras no naida un iekāres tikai ar apjomu. Pāvils savus visspēcīgākos pārmetumus izsaka paštaisniem cilvēkiem ... kā farizejs no farizejiem, viņš zināja par ko runāja – briesmas, kas var novest pie morāla pārākumu sajūtas. Tāpat kā nevēlēšanās atzīt savu vājumu Tevi attur no došanās pie ārsta šķietami vienkāršā gadījumā, tā grēka noliegums noved pie daudz briesmīgākām sekām. Es reiz pieņēmu uzaicināmu kopā ar dažiem kristiešiem iesaistīties Divpadsmit soļu programmā (AA programma). Kamēr es apdomāju, ko teikt manā uzrunā, es sapratu, ka patiesībā tas, ko alkoholiķi saka, ikdienas atzīstoties savās personīgajās neveiksmēs, kā arī izsakot vēlēšanos pēc žēlastības (pēc vēl vienas iespējas), patiesībā ir augsts un gandrīz nesasniedzams standarts tiem no mums, kas lepojamies ar savu neatkarību un pašpietiekamību. Rom.3:10 varam lasīt: “...nav neviena taisna, it neviena." Dieva žēlastība ir vienīgais risinājums. Tā tiek piedāvāta bez maksas, neatkarīgi no likuma un neatkarīgi no cilvēku pūlēm paš-pilnveidošanās virzienā. Patiesībā mums ir tikai jātur atvērta, dāvanu pieņemt gatava plauksta – tas visgrūtākais žests paštaisnam cilvēkam."

Mūsu atjaunotā miesa

...kā tad mirušie uzcelsies, kādā miesā tie nāks? (1.Kor.15:35) 

Vai Tu esi kādreiz domājis, kā tad mēs īsti dzīvosim tad, kad Dievs būs pabeidzis Savu šīs pasaules un Debesu Valstības pilnīgas atjaunojošas savienošanas projektu? Kā notiks (Bībelē apsolītā) mirušo augšāmcelšanās? Un kāds tad būs mūsu ķermenis ar kuru mēs tajā pasaulē dzīvosim? Bībele dod mums trīs līdzības, atbildot uz šādiem jautājumiem.

Pirmkārt, runa ir par anatomiju: "...citāda ir cilvēku miesa, citāda lopu miesa, citāda putnu un citāda zivju miesa." (1.Kor.15:39) Tāpat kā zivis ķermenis ir radīts tāds, lai spētu izturēt milzīgo ūdens spiedienu okeānā; kā putni ir brīnišķīgi pielāgoti lidošanai, tāpat arī Tavs atjaunotais ķermenis būs īpaši pielāgots mūžīgai dzīvei (iedomājies – ceļojot ar gaismas ātrumu...).

Otrkārt, runa ir par astronomiju: “Citāds spožums ir saulei un citāds mēnesim un citāds zvaigznēm; jo viena zvaigzne ir spožāka par otru. Tāpat būs arī ar mirušo augšāmcelšanos..." (1.Kor.15:41-42) Tā pat, kā pētot mēnesi teleskopā, ir grūti spriest par sauli, arī zinot šo to par mūsu ķermeni (tie, kuri nav studējuši medicīnu, var pajautāt savam ģimenes ārstam), ir neiespējami spriest par mūsu atjaunoto bezgrēcīgo ķermeni. Tomēr Bībele skaidri norāda, ka jau ir viens precedents – "...tāpat kā Kristus Sava Tēva godības spēkā uzcelts no mirušiem, arī mēs...” (Rom.6:4).

Visbeidzot, runa ir par lauksaimniecību: "Sēts top negodā un uzmodināts godībā; sēts top nespēkā, uzmodināts spēkā. Sēta top dabīga miesa, uzmodināta garīga miesa..." (1.Kor.15:43-44). Vecais sakšu vārds, kuri lietoja apzīmējot kapus, burtiski nozīmē nozīmē "Dieva aramlauks". Cik brīnišķīgi, kristieši netiek vienkārši aprakti, viņi tiek iestādīti!

Vienā no Anglijas slimnīcām es ieraudzīju interesantu plakātu pie sienas. Tur bija rakstīts apmēram tā: "Vēzis patiesībā nav bīstama slimība: tas nevar sabojāt mīlestību, tas nevar saplēst cerību, tas nevar sagraut ticību, tas nevar apēst Tavu mieru, tas nevar iznīcināt uzticību, tas nevar nogalināt draudzību, tas nevar izslēgt no atmiņas visu labo, tas nevar apklusināt drosmi, tas nevar iebrukt dvēselē, tas nevar sabojāt mūžīgo dzīvību un tas nevar atņemt Tavu augšāmcelšanos”.