svētdiena, 2010. gada 26. septembris

Treškārt... Grēks nav loģisks!

Dieva pamatprincips ir brīvība... un grēks nav loģisks, tam nav iemesla... tas notika tāpēc, ka ir brīvība... Tāpēc arī notika sadursme:

Izcēlās karš debesīs, Miķelis ar saviem eņģeļiem sāka karot ar pūķi. Pūķis un viņa eņģeļi turējās pretim. Bet tie nespēja, un tiem nebija vairs vietas debesīs. Lielais pūķis, vecā čūska, to sauc par velnu un sātanu, kas pieviļ visu pasauli, tapa gāzts; viņš tika nomests uz zemi un līdz ar viņu tā eņģeļi. (Atkl.12:7-9)

Vai esi gatavs svarīgam secinājumam? Ja grēks nav loģisks universa līmeni, tad nav loģikas problēmām, grēka sekām arī manā personīgajā dzīvē!

Car_crash_2 Vairākus gadus atpakaļ, kāds jauns mācītājs (24 gadi) ar divriteni brauca mājās pēc dievkalpojuma. Piedzēries šoferis viņu notrieca. Šis macītājs pēc sešām nedēļām nomira. Viņa sievai bija piedzimis bērns. Kad mācītājs nomira, bērnam bija 7 nedēļas... Tad atnāca draudzes locekļi pie viņa sievas un teica: „Nepārdzīvo tik ļoti – tā acīmredzot bija Dieva griba..."

Vai Dievs to gribēja? Muļķības! Dievs to negribēja! Cilvēki saka: „Varbūt tā vajadzēja... varbūt tā bija labāk..." Muļķības! (es atvainojos par skarbu izteicienu!) Tur nav nekā laba!

Man to pat negribētos pieminēt – tur bija kādas draudzes māsas, kuras teica: „Tas ir tāpēc, ka pagājušajā svētdienā viņš kopā ar jauniešiem spēlēja volejbolu. Volejbols [volejbols]  ir Bāla pielūgšana...Dievs gribēja sodīt draudzi...”

Problēma ir tā, ka mēs gribam atrast izskaidrojumu. Mēs prātojam un prātojam – kāpēc tas notiek. Tikai mums ir jāatceras: ir lietas/problēmas/piedzīvojumi, kam nav iemesla, kas nav loģiski... nav izskaidrojami un attaisnojami…

Ja grēks ir neloģisks/nedabīgs, tad nevar gaidīt, ka šajā pasaulē (kur valda grēks) viss būs izskaidrojams un loģisks... ka visam būs kāds iemesls... Mēs meklējam vainīgo!!! Un tā ir problēma...

Protams, Sātans ir meistars vainot Dievu par to, ko viņš pats [sātans] ir izdarījis... Un tāpēc šodien pasaulē cilvēki saka – es nevaru ticēt jūsu Dievam, jo pasaulē ir tik daudz ļaunuma. Kurš par to ir atbildīgs...Cilvēku prātos (mēs bieži esam vainīgi pie tā) vainīgais ir Dievs.

Cilvēki bieži vien domā un uzvedas bērnišķīgi..cry-baby.  Nu piemēram, kad mazs bērns iet pa istabu… nokrīt… sāk raudāt... Atnāk māte: “Kas  notika manu saldumiņ...” Bērns: “Sāp roka!!!...” Māte: “Kas to tev izdarīja… vai nejaukais krēsls?...” Un tad māte - bac! bac! - ieper krēslu... Un bērns pārstāj raudāt... Kāpēc? Bērna prātā arī lietas ir dzīvas būtnes... Un ja māte iepēra krēslu – tas sodu ir saņēmis...

Tā mēs iemācamies vienmēr atrast kādu vainīgo... Bieži mēs paši sevi vainojam par to, kur nemaz neesam vainīgi... (es nerunāju par tiem gadījumiem, kad mūsu pašu izvēles un ļauno darbu dēļ, mēs piedzīvojam problēmas). Es runāju par negadījumiem, neizdošanos, katastrofām, slimībām, nāvi...

Cenšoties vienmēr atrast kādu vainīgo, mēs izdarām bieži vēl lielāku ļaunumu, nekā jau ir noticis, jo mēs sākam vainot citus, kur viņi nemaz nav vainīgi, vainojam sevi, pat ja neesam vainīgi, un vainojam Dievu...

Grēks nav loģisks - grēkam nav attaisnojuma.

Tas mums liek domāt arī par to, ka grēkam nav loģikas un izskaidrojuma mūsu ikdienas dzīvē, mūsu raksturā, mūsu uzvedībā...

Tāpat spriediet arī jūs pār sevi, ka esat miruši grēkam, bet Jēzū Kristū dzīvojat Dievam. Tāpēc lai grēks nevalda jūsu mirstīgajā miesā! Neklausait vairs viņas iekārēm! Nenododiet arī savus locekļus par netaisnības ieročiem grēkam, bet nododiet sevi pašus Dievam kā tādi, kas no mirušiem kļuvuši dzīvi, un savus locekļus par taisnības ieročiem Dievam. Tad grēks vairs nebūs jūsu kungs... (Rom.6:11-14)

Dievs ir gatavs mums tajā palīdzēt... Vai mēs to gribam... Mēs šodien varam izvēlēties un teikt Dievam JĀ!

svētdiena, 2010. gada 19. septembris

Otrkārt... Kā Dievs var būt labs Dievs, ja pasaulē viss ir tik slikti?

Jūs man gribat kaut ko stāstīt par Dievu? Paskatieties visapkārt! Visas tās nelaimes, kari un ļaunums… Kā jūs varat ticēt Dievam?Tāpēc pirms mēs kādam varam kaut ko vairāk pastāstīt par Dievu, mums ir jāatbild uz jautājumu par ļaunuma problēmu.

haiti Mēs parasti sakam, ka (1) Dievs ir labs un (2) Dievs ir visvarens. Bet pasaulē ir ļaunums… un parastais secinājums ir – vai nu Dievs nav labs, vai arī Dievs nav visspēcīgs… Kā to atrisināt? (tas ir viens no grūtākajiem jautājumiem...)

Echeh.28:13-17 ir apraksts par Lucifera krišanu (latin. Lucifer = gaismas nesējs).

Nevainojams tu biji savos ceļos no tās dienas, (…) līdz kamēr atrada tevī noziegumu. (15.p.)

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka Dievs radīja perfektas būtnes... Un ļaunums nav šajā pasaulē tāpēc, ka Dievs būtu kaut kur kļūdījies...

Tava sirds bija palikusi lepna tava skaistuma dēļ, tu savu gudrību pazaudēji aiz ārējā spožuma. (17.p.)

Tā Lucifers kļuva par Sātanu (no ebreju valodas Sātans – pretinieks, ienaidnieks). Tā bija viņa brīva izvēle. Ja uzmanīgi lasām, varam pamanīt tādu kā pārsteigumu no Dieva puses... un ne jau tāpēc, ka Viszinošais Dievs to nebūtu varējis paredzēt... Pārsteigums ir, ka kāds, kurš nav dievs, grib ieņemt, spēlēt Dieva lomu... (Jes.14:12-14)

Kāpec Sātans saceļas pret Dievu? Tam nav iemesls... Nav loģikas Sātana revolūcijā. Sātanam nebija jāsaceļas… viņš to izvēlējās... Tas ir neizprotami... nav izskaidrojams kā perfekta, nekritusi būtne varēja nostāties pret Dievu... kāpēc viņš to izdarīja...

Kad Dievs radīja būtnes – Viņš tās radīja ar spēju teikt JĀ un arī NĒ. Dieva pamatprincips ir brīvība. Viņš par to ir pārliecināts. Grēks nav loģisks, tam nav iemesla... Tas notika tāpēc, ka ir brīvība...

Daudzi teiks, ka ja brīvība ir vainīga, tad šāda brīvība ir jāizbeidz… Bet tas neatrisina problēmu... Tad Dievam vajadzēja radīt marionetes, robotus – kuri nespēj mīlēt... Vai Tu gribētu dzīvot bez spējas mīlēt?

svētdiena, 2010. gada 12. septembris

Pirmkārt... Kāpēc manam draugam lasīt Bībeli?

Tradicionālā kristiešu pieeja Bībeles popularizēšanā:

reading Kristietis iesāk apmēram tā: “Tas ir Dieva Vārds...!” Uzrunātais brīnās: “Vai patiešām? Es tam neticu...” Ticīgais ievelk elpu un sāk: “Es to pierādīšu… Tas tika uzrakstīts apmēram 1600 gadu periodā. To darīja 40 dažādi autori. Izej tagad uz ielas un pajautā 40 cilvēkiem, ko viņi domā par nāvi... un Tu saņemsiet 50 dažādas versijas... Bet šeit ir 40 dažādi cilvēki, kuri, lielākā daļā gadījumu, viens otru nepazina. Viņi dzīvoja dažādās vietās, dažādos laikos. Tomēr viņi visi runā pilnīgā vienotībā - kāpēc tas tā ir - tas ir pārdabiski... Vai, piemēram, paskatieties uz pravietojumiem… Tā mums te ir pierādījumi, ka tas ir autoritatīvs Dieva Vārds.” Nabaga uzrunātais tikai spēj māt ar galvu: “O, jā?!?” Tad ticīgais berzē rokas: “Nu tad es parādīšu, ko Bībele māca... Saprati?... Nu tad ej un dari tā!...”

Tas labi darbojās pēdējos paris simtu gadu. 1800ajos gados cilvēki prasīja - kāda ir PATIESĪBA? Tāpēc arī bija svarīgi parādīt, kas tad ir patiesība. Bet tagad pasaule ir mainījusies straujāk, nekā jebkad vēsturē... un šodien šāda autoritatīva pieeja vairs nedarbojas... Šodien cilvēki nav ieinteresēti, kas ir patiesība... Pirmais jautājums, kas ienāk cilvēka prātā, kad viņš sāk domāt par reliģiju ir KAS TUR IR LABS? KO TAS MAN DOS? Šodien cilvēks jautā - kā tas darbojas? Kāds tur ieguvums būtu priekš manis?

Un MŪSU problēma ir, ka mēs neesam gatavi sniegt cilvēkiem atbildi uz viņu uzstādītajiem jautājumiem...

Paldies Dievam, ir vēl kāda cita pieeja Bībelei. Tas pamatā ir ieteikt cilvēkiem lasīt Bībeli nevis tāpēc, ka kāds teica, ka tā vajag, bet tāpēc, ka viņi paši to vēlas... ka tas dos kādu labumu…

svētdiena, 2010. gada 5. septembris

Kas ir Evaņģēlijs?

Es laikam kļūstu vecs... Kāpēc? Tāpēc, ka atkārtoju atkal un atkal vienu un to pašu :)

Bībeles mērķis ir mums stāstīt par Dievu.
    Kā parasti sauc šos stāstus/atklāsmes par Dievu? Pareizi! – Evaņģēlijs (jeb Labā vēsts).
   Kāpēc ir vajadzīga Labā vēsts/evaņģēlijs/stāsti par Dievu? Nē! Ne tāpēc lai būtu ko pirms iemigšanas palasīt. Problēma ir tajā, ka mēs nepazīstam Dievu. Tas bija galvenais iemesls kāpēc Kristus nāca uz šo zemi. Viņš atklajā visiem redzamā veidā – tāds, lūk, ir Dievs! "Kas Mani ir redzējis, Tas ir redzējis Tēvu."

Vēstulē Ebrejiem tiek stāstīts par Kristus kalpošanu debesīs:
Bet galvenais pārrunājamā lietā ir tas, ka mums ir tāds augstais priesteris, kas nosēdies pa labo roku godības tronim debesīs, svētnīcas un īstās telts kalpotājs, ko uzcēlis Tas Kungs, ne cilvēks (Ebr.8:1-2)
Vai tas nozīmē, ka Kristus bija atsūtīs izlūkošanas misijā... un tagad atgriezies debesīs nodod informāciju Dievam Tēvam par mums... un nobeigumā saka: "Esi nu labs pret viņiem tur uz Zemes... es tur biju... tas nav viegli... patiesībā viņiem ir pat ļoti grūti, tāpēc esi nu saprotošs... es pastāstīšu cik tas bija briesmīgi... kādu dienu..."
Vai Kristus mērķis ir informēt Dievu? Vai tad Dievs Tēvs kaut ko nezina?

Kristus mērķis bija atklāt Dievu mums!!!
Kristus nāca, lai mēs zinot/pazīstot Dievu, mainītu savu sacelšanās attieksmi... lai mēs varētu sākt uzticēties.
Un Dievs izglābj katru, kas uzticas Viņam!
Lūk tas arī ir Evaņģēlijs!