svētdiena, 2013. gada 13. oktobris

Ījaba pārliecība (1)

Es zinu, mans Glābējs dzīvs... (Ījaba 19:25) 
Sentēvs Ījabs pārdzīvoja slimības un sāpes, bankrotu un smagus zaudējumus. Tomēr viņa ticība palika neskarta. Lūk pārliecība, ar kādu viņš dzīvoja:
  1. "Es zinu." Ja Tu vari teikt: "Es zinu," Tu esi kā izsaukuma zīme pasaulē, kur pārsvarā dominē jautājuma zīmes. Ījabs neteica: "Es esmu dzirdējis..." Tas, ko viņš zināja par Dievu, bija viņa paša pieredzes un personīgās atklāsmes rezultāts. Vai šāds stāvoklis dzīvē ir iespējama? Jā! “Bet jums ir svaidījums no Svētā, un jūs visi to zināt" (1.Jāņa 2:20). Tu vari "zināt" par Dievu savā sirdī kaut ko tādu, ko Tu nevari pilnībā saprast ar prātu, ne racionāli izskaidrot. Kāpēc? Tāpēc, ka tas ir garīgs piedzīvojums.
  2. "Mans Glābējs dzīvs." Lai gan Kristus vēl nebija piedzimis cilvēciskā veidolā, Ījabs bija spējis ticībā saskatīt mūsu pirms-inkarnācijas Pestītāju, ko Svētie Raksti apraksta kā dievišķu personu, kas "... nāca... kā Cilvēka Dēls savā izskatā..." (Dan.7:13); "...kura izcelšanās meklējama sensenos laikos, mūžības pirmlaikos" (Mih.5:1). Glābējs eksistēja pirms Viņš piedzima šeit virs zemes, un Viņš dzīvo pēc Viņa apsūdzētāju nāves. Apustulis Pāvils raksta: "...Viņš, bagāts būdams, ir tapis nabags jūsu dēļ, lai Viņa nabadzība kļūtu jums par bagātību" (2.Kor.8:9).
  3. "Un galā [Viņš] nostāsies pāri pīšļiem." Ījabs bija pārliecināts par to, ko arī pravietis Zaharijs redzēja atklāsmē: "Todien viņa kājas stāvēs Olīvkalnā, kas no Jeruzalemes uz austrumiem... " (Cak.14:4). Pirmā reizē, Jēzus atnāca mūs glābt. Otrreiz, kad Viņš nāks, Viņš nāks valdīt. Viņa pirmā nākšana bija ar mērķi būt mūsu Pestītājam; Viņa otrās atnākšanas mērķis ir būt kungu Kungam un ķēniņu Ķēniņam.
Tāpēc dzīvosim "laimīgā cerībā un gaidīdami uz lielā Dieva un mūsu glābēja Jēzus Kristus godības atklāšanos" (Titam 2:13).

0 komentāri:

Ierakstīt komentāru