Rāda ziņas ar etiķeti Ījabs. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Ījabs. Rādīt visas ziņas

svētdiena, 2013. gada 20. oktobris

Ījaba pārliecība (2)

Es zinu ... miesā es skatīšu Dievu! (Ījaba 19:26) 
Ījabs savu ticības apliecību noslēdz ar vārdiem: "Es zinu, ... kad man nebūs vairs ādas šīs – tomēr miesā es skatīšu Dievu!" (Ījaba 19:26). Kad Kristus atgriezīsies, Tavs ķermenis (ja arī gadījumā būsi guldīts kapā) tiks aizstāts ar krāšņu, augšāmceltā-Kristus ķermenim līdzīgu, formu. Un tādā veidā tad arī Dieva Vārda solījums būs izpildīts: "Dzīvos tavi miroņi, līķi celsies! Mostiet un līksmojiet, kas pīšļos mītat, jo ... zeme atlaidīs mirušo ēnas" (Jesajas 26:19).
No visām reliģijām virs Zemes, kristietība ir vienīgā, kura garantē augšāmcelšanos Tavam ķermenim. Un tas ir tāpēc, ka Kristus, mūsu Līderis, ir vienīgais, kurš ne tikai apsolīja uzcelties no miroņiem, bet arī izpildīja šo solījumu. Tāpēc neskumsti tad, kad Tu saproti, ka reiz tiksi guldīts kapā – jo tās nav beigas.
Apustulis Pāvils raksta: "Redzi, es jums atklāju noslēpumu: ne visi mēs aizmigsim, bet visi mēs tapsim pārvērsti – pēkšņi, vienā acumirklī, pēdējai taurei skanot. Tad atskanēs taure, un mirušie augšāmcelsies neiznīcībā, un mēs tapsim pārvērsti, jo iznīcīgajam ir jātērpjas neiznīcīgajā un mirstīgajam ir jātērpjas nemirstīgajā. Kad iznīcīgais ietērpsies neiznīcīgajā un mirstīgais ietērpsies nemirstīgajā, tad piepildīsies rakstītais vārds: nāve ir aprīta uzvarā.” (1.Kor.15:51-54). Tajā dienā ticības vietā būs personīgs piedzīvojums.
Kad kāda maza zēna gaisa pūķis uzlidoja tik augstu, ka zemo mākoņu dēļ vairs nebija redzams, cilvēks, kurš stāvēja turpat blakus, viņam jautāja: "Kā Tu zini, ka tas joprojām ir tur?" Satverot vēl ciešāk virves galu, kuru viņš turēja rokās, mazais zēns atbildēja: "Tāpēc, ka es jūtu kā tas rausta saiti un grib izrauties!"
Vai Tu nejūti, ka kaut kas velk Tevi uz debesu pusi?

svētdiena, 2013. gada 13. oktobris

Ījaba pārliecība (1)

Es zinu, mans Glābējs dzīvs... (Ījaba 19:25) 
Sentēvs Ījabs pārdzīvoja slimības un sāpes, bankrotu un smagus zaudējumus. Tomēr viņa ticība palika neskarta. Lūk pārliecība, ar kādu viņš dzīvoja:
  1. "Es zinu." Ja Tu vari teikt: "Es zinu," Tu esi kā izsaukuma zīme pasaulē, kur pārsvarā dominē jautājuma zīmes. Ījabs neteica: "Es esmu dzirdējis..." Tas, ko viņš zināja par Dievu, bija viņa paša pieredzes un personīgās atklāsmes rezultāts. Vai šāds stāvoklis dzīvē ir iespējama? Jā! “Bet jums ir svaidījums no Svētā, un jūs visi to zināt" (1.Jāņa 2:20). Tu vari "zināt" par Dievu savā sirdī kaut ko tādu, ko Tu nevari pilnībā saprast ar prātu, ne racionāli izskaidrot. Kāpēc? Tāpēc, ka tas ir garīgs piedzīvojums.
  2. "Mans Glābējs dzīvs." Lai gan Kristus vēl nebija piedzimis cilvēciskā veidolā, Ījabs bija spējis ticībā saskatīt mūsu pirms-inkarnācijas Pestītāju, ko Svētie Raksti apraksta kā dievišķu personu, kas "... nāca... kā Cilvēka Dēls savā izskatā..." (Dan.7:13); "...kura izcelšanās meklējama sensenos laikos, mūžības pirmlaikos" (Mih.5:1). Glābējs eksistēja pirms Viņš piedzima šeit virs zemes, un Viņš dzīvo pēc Viņa apsūdzētāju nāves. Apustulis Pāvils raksta: "...Viņš, bagāts būdams, ir tapis nabags jūsu dēļ, lai Viņa nabadzība kļūtu jums par bagātību" (2.Kor.8:9).
  3. "Un galā [Viņš] nostāsies pāri pīšļiem." Ījabs bija pārliecināts par to, ko arī pravietis Zaharijs redzēja atklāsmē: "Todien viņa kājas stāvēs Olīvkalnā, kas no Jeruzalemes uz austrumiem... " (Cak.14:4). Pirmā reizē, Jēzus atnāca mūs glābt. Otrreiz, kad Viņš nāks, Viņš nāks valdīt. Viņa pirmā nākšana bija ar mērķi būt mūsu Pestītājam; Viņa otrās atnākšanas mērķis ir būt kungu Kungam un ķēniņu Ķēniņam.
Tāpēc dzīvosim "laimīgā cerībā un gaidīdami uz lielā Dieva un mūsu glābēja Jēzus Kristus godības atklāšanos" (Titam 2:13).