Es nekaunos (1)

Tie raugās viņā un staro, to sejas nemulsīs kaunā (Ps.34:6) 

Psalma autors raksta: "Tie raugās viņā [Kungā] un staro, to sejas nemulsīs kaunā.” Ja Tu esi Kristus sekotājs, tad tam vajadzētu būt arī Tavam piedzīvojumam. Ja Tu esi izvēlējies uzticēties Jēzum Kristum, tad Tu vari teikt: "Es nekaunos…” par:

1. Viņa dzimšanu. Marija bija Jēzus māte, bet Dievs bija Viņa tēvs. Tāpēc Viņam nepiemita ne iedzimtais grēks, ne arī praktizētais grēks. Šī iemesla dēļ Viņš atbilst visām Dieva prasībām būt par mūsu Pestītāju.
2. Viņa brīnumiem. Viņš nekad pieprasīja naudu par brīnumu. Neviens pārdabiskais darbs netika veikts ar savtīgiem vai ārišķīgiem nolūkiem, bet tikai tāpēc, lai apmierinātu cilvēku vajadzības. 
3. Viņa sludināšanu. Pat Jēzus oponentiem bija jāatzīst, ka "... neviens cilvēks nav tā runājis kā šis cilvēks.” (Jāņa 7:46). Citu cilvēku vārdi mūs informē, bet Viņa vārdi mūs pārveido.
4. Viņa apgalvojumiem. Viņš teica: "... Kas mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu..." (Jāņa 14:9). Tu vari redzēt visu Dieva pilnību Jēzus Kristus personā.
5. Viņa nāvi. Viņš nesa Tavu kaunu. Tu biji morāli un garīgi bankrotējis. Bet Viņš pie krusta apmierināja visas Dieva prasības pret Tevi. Tavā debesu kontā ir rakstīts: “pilnībā apmaksāts”. 
6. Viņa augšāmcelšanos. Jēzus Kristus nomira pie krusta, tika guldīts kapā… bet tur nepalika. Viņš augšāmcēlās un atgriezās debesīs. Viņš ir apsolījis arī Tev, ka ja "...es dzīvoju, un arī jūs dzīvosiet…” (Jāņa 14:19).
7. Viņa starpniecību. Iztēlojies – tajā brīdī, kad esi pakritis, Viņš stāv Dieva priekšā pārstāvot Tevi, piedāvājot savas asinis par Tavu grēku salīdzināšanu. Ja Tu to tagad vari saskatīt, tad noteikti būsi gatavs teikt: "Man nav kauns par Jēzu Kristu!”

Ījaba pārliecība (1)

Es zinu, mans Glābējs dzīvs... (Ījaba 19:25) 

Sentēvs Ījabs pārdzīvoja slimības un sāpes, bankrotu un smagus zaudējumus. Tomēr viņa ticība palika neskarta. Lūk pārliecība, ar kādu viņš dzīvoja:

1. "Es zinu." Ja Tu vari teikt: "Es zinu," Tu esi kā izsaukuma zīme pasaulē, kur pārsvarā dominē jautājuma zīmes. Ījabs neteica: "Es esmu dzirdējis..." Tas, ko viņš zināja par Dievu, bija viņa paša pieredzes un personīgās atklāsmes rezultāts. Vai šāds stāvoklis dzīvē ir iespējama? Jā! “Bet jums ir svaidījums no Svētā, un jūs visi to zināt" (1.Jāņa 2:20). Tu vari "zināt" par Dievu savā sirdī kaut ko tādu, ko Tu nevari pilnībā saprast ar prātu, ne racionāli izskaidrot. Kāpēc? Tāpēc, ka tas ir garīgs piedzīvojums.
2. "Mans Glābējs dzīvs." Lai gan Kristus vēl nebija piedzimis cilvēciskā veidolā, Ījabs bija spējis ticībā saskatīt mūsu pirms-inkarnācijas Pestītāju, ko Svētie Raksti apraksta kā dievišķu personu, kas "... nāca... kā Cilvēka Dēls savā izskatā..." (Dan.7:13); "...kura izcelšanās meklējama sensenos laikos, mūžības pirmlaikos" (Mih.5:1). Glābējs eksistēja pirms Viņš piedzima šeit virs zemes, un Viņš dzīvo pēc Viņa apsūdzētāju nāves. Apustulis Pāvils raksta: "...Viņš, bagāts būdams, ir tapis nabags jūsu dēļ, lai Viņa nabadzība kļūtu jums par bagātību" (2.Kor.8:9).
3. "Un galā [Viņš] nostāsies pāri pīšļiem." Ījabs bija pārliecināts par to, ko arī pravietis Zaharijs redzēja atklāsmē: "Todien viņa kājas stāvēs Olīvkalnā, kas no Jeruzalemes uz austrumiem... " (Cak.14:4). Pirmā reizē, Jēzus atnāca mūs glābt. Otrreiz, kad Viņš nāks, Viņš nāks valdīt. Viņa pirmā nākšana bija ar mērķi būt mūsu Pestītājam; Viņa otrās atnākšanas mērķis ir būt kungu Kungam un ķēniņu Ķēniņam.

Tāpēc dzīvosim "laimīgā cerībā un gaidīdami uz lielā Dieva un mūsu glābēja Jēzus Kristus godības atklāšanos" (Titam 2:13).

Tev ir misija!

Ejiet! Lūk, Es jūs sūtu... (Lūk.10:3)

Jēzus sūtīja savus mācekļus svarīgā misijā.
Un Viņš viņiem deva norādījumus: "Neņemiet līdzi nedz naudas maku, nedz ceļasomu ... un ceļā nesveiciniet neviena..." (Lūk.10:4).

Ievēro trīs lietas, kuras Viņš uzsvēra:

1. "Neņemiet līdzi ... naudas maku” – nekādas ‘nodrošināšanās’! Dievs vēlas svētīt katru sievieti vai vīrieti, kas saka: “Katru latu, kuru Tu, Dievs, man dosi vairāk kā manas pamatvajadzības, es vēlos izlietot kalpošanai Tev!” Iztēlojies, ka Tu stāvi Kristus soģa krēsla priekšā ar visu savu neieguldīto naudu, nepiepildīto uzdevumu, un neizmantotajām izdevībām, lai kalpotu Kristum. Ko Tu varētu tad Viņam teikt?
2. "Neņemiet līdzi ... ceļasomu” – nekādas liekas bagāžas! Dieva Vārds saka: "...Tāpēc tad arī … dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas..." (Ebr.12:1). Viss, kas var piesaistīt Tavu uzmanību, var ietekmēt Tevi, un viss, kam Tu pievērs savu uzmanību, var kontrolēt Tevi. Sātans nevēlas pieļaut Tev pabeigt Tavu uzdevumu, tāpēc Tev ir jāuzmanās, lai saglabātu pareizo fokusu.
3. "Ceļā nesveiciniet neviena” – neiznieko laiku! Neuzticies attiecībām, kas neveicina Tavas dzīve jēgas piepildījumu. Pāvils bija daudz domājis par šo jautājumu: "... Un, ja kāds neklausa mūsu vēstules vārdiem, to ievērojiet un nesaejieties ar to..." (2.Tes.3:14). Laika ir pārāk maz un uzdevums ir pārāk liels. Pirms vairākiem gadu desmitiem rudeņos uz dažām nedēļām mācības skolā atcēla un visi tika nosūtīti uz laukiem, lai ievāktu ražu. Kāpēc? Jo, ja novākšana aizkavētos, tad varētu būt par vēlu… un raža aizietu bojā!