svētdiena, 2013. gada 15. decembris

Vai skaudībai ir vieta Baznīcā?

Un mums pēc mums dotās žēlastības ir dažādas dāvanas, un, ja kādam dota pravietošanas dāvana, lai tā izpaužas saskaņā ar ticību, ja kādam ir kalpošanas dāvana, lai tā izpaužas kalpošanā, ja mācīšanas dāvana – mācīšanā; ja kāds ir pamudinātājs, lai pamudina; kas dalās ar citiem, lai dara to dāsni; kas vada citus, lai dara to atbildīgi; kas dara žēlsirdības darbu, lai dara to ar prieku. Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota, nīstiet ļauno, pieķerieties tam, kas labs. Brāļu savstarpējā mīlestībā esiet sirsnīgi, izrādiet cits citam vislielāko cieņu. Gara dedzībā un kalpošanā Kungam nemitējieties būt uzcītīgi, priecādamies cerībā, izturēdami ciešanās, pastāvēdami lūgšanās. Esiet izpalīdzīgi svētajiem viņu vajadzībās, tiecieties būt viesmīlīgi! Svētījiet tos, kas jūs vajā, svētījiet un nenolādiet! Priecājieties līdz ar priecīgajiem, raudiet ar tiem, kas raud! Izturieties vienādi cits pret citu, nedzenieties pēc augsta goda, bet saejieties ar zemajiem; neesiet pašgudri! (Rom.12: 6-16) 
Protams, būtu jau labi, ja es varētu priecīgi apgalvot, ka kristiešu vidē skaudība neeksistē. Diemžēl, ar kaunu nākas atzīt, ka skaudība ir sastopama arī Baznīcā – starp Kristus Miesas locekļiem. Tā tam nevajadzētu būt! Bībele māca, ka Dievs atbalsta un veicina dažādību – tātad arī mums vajadzētu priecāties par katru tās izpausmi. Kāds teologs ir parafrāzējis Svēto Rakstu fragmentu sekojoši: "Tagad man ir brīdinājums jums, man dāvātās Dieva žēlastības pamudināts –- un es to attiecinu uz visiem, kas ir pie jums: neļaujaties nepamatoti pārspīlētam priekšstatam par savu nozīmīgumu. Lai jūsu domas ir prātīgas, proporcionāli tai ticībai, ko Dievs ir devis katram cilvēkam" (Rom. 12:3).
Tad, kad mēs kļūstam pārāk uztraukušies par to, ko esam vai neesam no Dieva saņēmuši, mums jāatceras, ka VISS, kas nāk no Viņa, ir dāvana. Svētais Gars neatkarīgi dod Dieva žēlastības dāvanas Dieva bērniem tā, kā Viņš izvēlas to darīt (1.Kor. 12:11), kas ne vienmēr ir saskaņā ar to, ko cilvēks pat vēlas saņemt. Tātad, kad mēs kritizējam citus par viņu spējām (nejaukt ar apzinīgumu un godīgumu!) kalpošanā, mēs faktiski kritizējam to Kungu, kas deva šo dāvanu kādai konkrētai personai. Visi kristieši ir arī daļa no Kristus Miesas – tātad Tu esi nepieciešams man, tāpat kā Tev esmu vajadzīgs es. Katrs no mums, kas ir pieņēmis Jēzu Kristu kā personīgo Pestītāju, ir neaizvietojama Kristus Miesas sastāvdaļa (1.Kor. 12:27).
Cilvēkam nevajadzētu censties būt par kaut ko, kas nav Dieva griba/plāns priekš viņa, jo Dievs ir viņu radījis tādu, kāds viņš ir, un ir paredzējis īpašu vietu Savu bērnu saimē. Bieži vien cilvēki ir neapmierināti ar to žēlastības dāvanu vai dāvanām, kādas viņi ir saņēmuši. Viņi vēlas, kaut viņiem būtu vēl kaut kas cits no Dieva piešķirts. Reizēm viņi pat vēlas kaut viņi būtu kā kāds cits. Bet katrs no mums, vienalga par cik nenozīmīgiem mēs paši sevi uzskatām, ir vajadzīgs, novērtēts un cienīgs Kristus Miesā. Tas ir iemesls, kāpēc Dievs ir devis katram no mums kādu īpašu dāvanu kalpošanai. Mums ir jātic, ka Dievs zina labāk, ko Viņš dara, kad runa ir par dažādību sabiedrībā.
"Brāļu savstarpējā mīlestībā esiet sirsnīgi, izrādiet cits citam vislielāko cieņu…” (Rom. 12:10).

0 komentāri:

Ierakstīt komentāru