Rāda ziņas ar etiķeti žēlastība. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti žēlastība. Rādīt visas ziņas

svētdiena, 2013. gada 15. decembris

Vai skaudībai ir vieta Baznīcā?

Un mums pēc mums dotās žēlastības ir dažādas dāvanas, un, ja kādam dota pravietošanas dāvana, lai tā izpaužas saskaņā ar ticību, ja kādam ir kalpošanas dāvana, lai tā izpaužas kalpošanā, ja mācīšanas dāvana – mācīšanā; ja kāds ir pamudinātājs, lai pamudina; kas dalās ar citiem, lai dara to dāsni; kas vada citus, lai dara to atbildīgi; kas dara žēlsirdības darbu, lai dara to ar prieku. Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota, nīstiet ļauno, pieķerieties tam, kas labs. Brāļu savstarpējā mīlestībā esiet sirsnīgi, izrādiet cits citam vislielāko cieņu. Gara dedzībā un kalpošanā Kungam nemitējieties būt uzcītīgi, priecādamies cerībā, izturēdami ciešanās, pastāvēdami lūgšanās. Esiet izpalīdzīgi svētajiem viņu vajadzībās, tiecieties būt viesmīlīgi! Svētījiet tos, kas jūs vajā, svētījiet un nenolādiet! Priecājieties līdz ar priecīgajiem, raudiet ar tiem, kas raud! Izturieties vienādi cits pret citu, nedzenieties pēc augsta goda, bet saejieties ar zemajiem; neesiet pašgudri! (Rom.12: 6-16) 
Protams, būtu jau labi, ja es varētu priecīgi apgalvot, ka kristiešu vidē skaudība neeksistē. Diemžēl, ar kaunu nākas atzīt, ka skaudība ir sastopama arī Baznīcā – starp Kristus Miesas locekļiem. Tā tam nevajadzētu būt! Bībele māca, ka Dievs atbalsta un veicina dažādību – tātad arī mums vajadzētu priecāties par katru tās izpausmi. Kāds teologs ir parafrāzējis Svēto Rakstu fragmentu sekojoši: "Tagad man ir brīdinājums jums, man dāvātās Dieva žēlastības pamudināts –- un es to attiecinu uz visiem, kas ir pie jums: neļaujaties nepamatoti pārspīlētam priekšstatam par savu nozīmīgumu. Lai jūsu domas ir prātīgas, proporcionāli tai ticībai, ko Dievs ir devis katram cilvēkam" (Rom. 12:3).
Tad, kad mēs kļūstam pārāk uztraukušies par to, ko esam vai neesam no Dieva saņēmuši, mums jāatceras, ka VISS, kas nāk no Viņa, ir dāvana. Svētais Gars neatkarīgi dod Dieva žēlastības dāvanas Dieva bērniem tā, kā Viņš izvēlas to darīt (1.Kor. 12:11), kas ne vienmēr ir saskaņā ar to, ko cilvēks pat vēlas saņemt. Tātad, kad mēs kritizējam citus par viņu spējām (nejaukt ar apzinīgumu un godīgumu!) kalpošanā, mēs faktiski kritizējam to Kungu, kas deva šo dāvanu kādai konkrētai personai. Visi kristieši ir arī daļa no Kristus Miesas – tātad Tu esi nepieciešams man, tāpat kā Tev esmu vajadzīgs es. Katrs no mums, kas ir pieņēmis Jēzu Kristu kā personīgo Pestītāju, ir neaizvietojama Kristus Miesas sastāvdaļa (1.Kor. 12:27).
Cilvēkam nevajadzētu censties būt par kaut ko, kas nav Dieva griba/plāns priekš viņa, jo Dievs ir viņu radījis tādu, kāds viņš ir, un ir paredzējis īpašu vietu Savu bērnu saimē. Bieži vien cilvēki ir neapmierināti ar to žēlastības dāvanu vai dāvanām, kādas viņi ir saņēmuši. Viņi vēlas, kaut viņiem būtu vēl kaut kas cits no Dieva piešķirts. Reizēm viņi pat vēlas kaut viņi būtu kā kāds cits. Bet katrs no mums, vienalga par cik nenozīmīgiem mēs paši sevi uzskatām, ir vajadzīgs, novērtēts un cienīgs Kristus Miesā. Tas ir iemesls, kāpēc Dievs ir devis katram no mums kādu īpašu dāvanu kalpošanai. Mums ir jātic, ka Dievs zina labāk, ko Viņš dara, kad runa ir par dažādību sabiedrībā.
"Brāļu savstarpējā mīlestībā esiet sirsnīgi, izrādiet cits citam vislielāko cieņu…” (Rom. 12:10).

svētdiena, 2012. gada 23. decembris

Parādīt žēlastību

... Viņā mums dota ... piedošana pēc Viņa bagātās žēlastības... (Efez.1:7) 
Vai esi ievērojis, cik ātri Tu izsaki spriedumu par citu trūkumiem, tajā pat laikā pieļaujot daudz lielākas kļūdas savā dzīvē?
Pāvils runā par "bagāto žēlastību", ko Dievs dod mums. Bet mēs nelietīgi izmantojam šo žēlastību, ja atsakāmies to attiecināt arī uz citiem. Jēzus teica: "...un, kad jūs stāvat, Dievu lūgdami, tad piedodiet, ja jums kas ir pret kādu, lai arī jūsu Tēvs, kas debesīs, jums piedod jūsu pārkāpumus..." (Mark.11:25). Tev nav tiesības izlemt, kurus pārkāpumi Tu kādam piedosi, un kurus Tu paturēsi mūžīgi nepiedotus pret kādu. Mums ir pavēlēts "...mīlēt žēlastību..." (Mihas 6:8). Tas nozīmē, ka to ir jātiecas sasniegt, tam ir jākļūst par mūsu mērķi.
Nav pareizi teikt, "es piedošu viņam tad, kad viņš būs pierādījis, ka ir to pelnījis." Bibliska piedošana nav ar nosacījumu, tā nevar tikt nopelnīta, nevar pienākties kādam... un Tu nevari tirgoties par to. Jēzus teica: "...bez maksas jūs esat dabūjuši, bez maksas dodiet..." (Mat.10:8).
Varbūt Tu domā, ka piedodot kādam, ka viņam izdari lielu pretimnākšanu un pakalpojumu. Tomēr patiesībā Tu neizdari pakalpojumu citam pat tad, ja esi piedevis – viņam tik un tā būs Dieva priekšā jāatbild par izdarīto. Tomēr tas nav Tavs darbs, lai piespiestu kādu atbildēt.
Varbūt Tu domā, ka piedodot kādam nepelnīti, viņam ar to tiek dota iespēja neko nemainīt. Piedošana nenozīmē, ka attiecības paliks tādas pašas kā iepriekš. Tas bieži prasa ļoti ilgu laiku, lai atjaunotu uzticību un pārliecinātos, ka nožēla ir bijusi patiesa. Patiesībā, ja nodarījums ir bijis ļaunprātīgs vai Tu esi juties apdraudēts – piedod!, bet saglabā drošu distanci.
Varbūt Tu domā, ka ātra piedošana ļaus viņam Tevi sāpināt atkal. Patiesība ir tā, ka visiem ir brīva iespēja darīt jebko atkal un atkal... tāpat kā Tev ir iespēja parādītu žēlastību pat tad, ja pārkāpējs nav to lūdzis vai izrādījis kaut mazāko grēku nožēlu.