Četru veidu devēji (2)

... milti tīnē neizsīks un eļļas apaļā krūzē nepietrūks līdz tai dienai, kurā Tas Kungs atkal dos... (1.Ķēn.17:14) 

Bībelē ir pieminēti četri došanas veidi. Šoreiz aplūkosim vienu no tiem tuvāk.

Trauka (vai krūzes) cilvēki. Laikā, kad Palestīnā valdīja ļoti postošs bads, Dievs sūtīja pravieti Eliju uz Cārfatu (apdzīvota vieta Sidonā), sakot, ka viņš tur satiks kādu atraitni, kura pravieti pabaros. Kāpēc Dievs nesūta Eliju pie kādas turīgas ģimenes, kam bija lieli pārtikas krājumi? Tāpēc, ka bagātajiem brīnums nebija nepieciešams, brīnumu vajadzēja atraitnei!

Kad Elija lūdza, lai sieviete dod viņam kaut ko ēst, atraitne atbildēja, ka viņa to labprāt darītu, bet viņai "ir tikai plācenis un tīnē viena vienīga pilna sauja smalko kviešu miltu, un mazliet eļļas apaļā krūzē" (1.Ķēn.17:12). Viņai bija tieši tik daudz, lai vienu reizi vēl paēstu; tad viņai un viņas dēlam būs jāmirst badā. Varbūt Tu domā: "Tipisks mācītājs! Viņš atņem pēdējo maizes kumosu un savāc pēdējo santīmu no nabagu kabatas." Nē, šī bija pati apbrīnojamākā diena šīs sievietes dzīvē!

Dievs bija sagatavojis visu, lai nabaga atraitni vadītu Savas Brīnumainās Aizgādības teritorijā. Bet vispirms viņai vajadzēja pārvarēt bailes dot. "Elija tai sacīja: "Nebīsties, ej un gatavo... man mazu plāceni pašā sākumā un liec to iznest man ārā..., jo tā ir sacījis Tas Kungs, Israēla Dievs: milti tīnē neizsīks un eļļas apaļā krūzē nepietrūks līdz tai dienai, kurā Tas Kungs atkal dos lietu virs zemes.'' (1.Ķēn.17:13-14).

Ar ko šis stāsts beidzās? "Un viņa aizgāja un arī izpildīja, kā Elija to bija sacījis. Un viņa ēda, tāpat arī viņš un tāpat viņas nams labu laiku. Bet milti tīnē neizsīka un eļļas apaļā krūzē nepietrūka, pēc Tā Kunga vārda, ko Viņš caur Eliju bija runājis" (1.Ķēn.17:15-16). Dienu pēc dienas viņa piegāja pie miltu trauka un katru reizi konstatēja, ka tur ir vēl viena sauja miltu. Viņa atklāja, ka tad, kad Tu paklausi Dieva teiktajam, Viņš parūpējas par to, kas Tev patiešām ir nepieciešams.

Vai Tu esi trauka (jeb krūzes) cilvēks? Vai arī Tev ir bail atdot to, kas Tev ir sarūpēts, ieplānots vai atlikts malā ‘katram gadījumam’? Nebaidies. Tu vari uzticēties Dievam! Tad, kad Tu dod Dievam, Viņš ir apsolījis atdot "...pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārim ejošu mēru..." (Lūk.6:38).