Pie tā ir jāpiestrādā

[Mīlestība] apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu. (1.Kor.13:7) 

Klāra Nulle (Clara Null) raksta: "Kādās kāzās mana mazmeita Melisa jautāja, kāpēc līgava vienmēr tērpjas baltā. Un es atbildēju, ka baltā ir laimes krāsa... un šodien ir laimīgākā diena viņas dzīvē. Bet tad Melisas nākamais jautājums bija, kāpēc līgavainis tērpjas melnā?

Laulības patiesībā veiksmīgi ‘darbojas’ tikai tad, ja "pie tā piestrādā."

Trīs principi Tavas laulības stiprināšanai:

1. Kļūsti labs klausītājs. Jēzus teica: "Tāpēc pielūkojiet, kā jūs klausāties" (Lūkas 8:18). Dažreiz vissvarīgākā lieta, attiecībās ar Tavu partneri, ir dzirdēt, kas netiek pateikts tieši, tāpēc iemācies klausīties starp rindiņām. Reizēm vienkārši "būt klāt” nav pietiekami, Tavam dzīvesdraugam ir jājūt, ka esi dzirdējis un sapratis. Kad tas notiks, viņa vai viņš būs atvērti pieņemt arī to, kas Tev ir sakāms.
2. Runājiet "apliecinādami patiesību mīlestībā..." (Efez.4:15 jaunais tulk.). Nevienam nepatīk tikt nepārtraukti pamācītam. Tomēr, ja tas, kuru mīlam ir uz absolūti nepareiza ceļa, mīlestība atradīs iespēju runāt par to. Laulības mūsu sabiedrībā izjūk, jo tiek pārkāptas uzticēšanās robežas, nav integritātes, patiesība tiek sagrozīta, tiek pieļauta manipulācija, savtība nosaka un kontrolē mērķus, un netiek ieguldīts pietiekami daudz laika attiecību uzlabošanai.
3. Vienmēr saskati un ceri uz labāko. Mīlestība ir tā, kas redzot mūsu vissliktākos brīžus, nekad neaizmirst labāko bijušo un iespējamo. Mīlestība ir tā, kas domā, ka Tu esi mazliet labāks, nekā Tu tiešām esi. Mīlestība būs gatava runāt ar Tevi bezgalīgi, vai arī vienkārši sēdēt klusumā, ja tas būs nepieciešams. Mīlestība ir laimīgāka par Taviem panākumiem, nekā Tu pats esi. Mīlestība nemēģina uzzināt vairāk, rīkoties gudrāk vai būt par pastāvīgu skolotāju. Mīlestība klausās pat tad, ja tas, kas Tev ir sakāms nav īpaši interesanti. Tas ir tāpēc, ka mīlestība uzskata, ka Tu esi svarīgs!

Divi stāsti par laulību

Mīlestība... tā nepiemin ļaunu... (1.Kor.13: 4-5) 

Pirmais stāsts. Debora Džonsone (Deborah K.Johnson) raksta:

Mana septiņus gadus vecā meita gribēja mācīties spēlēt vijoli, tāpēc es viņu aizvedu uz mūzikas veikalu izvēlēties instrumentu. Cerot, ka viņa sapratīs, cik svarīgi ir nopietni apņemties mācīties spēlēt regulāri, es viņai paskaidroju, ka instruments un nodarbības izmaksās diezgan dārgi. Es biju gatava veikt šo finanšu ieguldījumu, ja viņa apsolītu cītīgi mācīties. "Var pienākt brīdis, kad Tu vēlēsies pārtraukt nodarbības," es viņai teicu. "Bet es vēlētos, lai Tu paliec uzticīga savai izvēlei!" Mana meita pamāja ar galvu, ka ir sapratusi, un viņas visnopietnākajā sejas izteiksmē sacīja: "Labi! Tas būs tāpat kā laulībā, māmiņ...''

Otrais stāsts. Vīrs jautā sievai: “Saki man, mīļā, vai Tu esi kādreiz bijusi iemīlējusies, pirms satiki mani?" Viņa brīdi padomāja un atbildēja: "Nē, mīļais. Es reiz cienīju kādu vīrieti par viņa lielo inteliģenci. Tad es apbrīnoju vēl vienu par viņa ievērojamo drosmi. Un bija laiks, kad mani īpaši piesaistīja kāds vīrietis ar to, cik viņš labi izskatījās. Bet domājot par attiecībām ar Tevi, es to nevaru izskaidrot savādāk, kā tikai ar mīlestību..."

Vai arī Tev reizēm ir tieksme redzēt tikai Tava partnera sliktās īpašības? Attieksme ir kā nezāles, tās šķiet parādās vienā naktī un, ja Tu neko ar to nedarīsi, var pārņemt visu dārzu. Neļauj tam notikt! Nākamreiz, kad Tu esi pārāk aizņemts, lai parādītu mīlestību, vai arī esi sadusmots, atceries šos vārdus: "Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu..." (1.Kor.13: 4-7).

Kāda ir Tava attieksme pret cilvēkiem?

...Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā. (Rom.12:10) 

Tiek uzskatīts, ka Viljams Gladstons (William Gladstone) un Bendžamins Dizraeli (Benjamin Disraeli) abi bija lieliski līderi, tomēr tajā pat laikā intensīvi konkurenti.

Gladstons (1809-1898) bija Liberālās partijas vadītājs un, kā tiek uzskatīts, personificēja labākās Viktorijas laika Anglijas īpašības. Visu savas karjeras laiku strādājis kā valsts ierēdnis, viņš bija lielisks orators un spējīgs finansists, kā arī nelokāmas morāles cilvēks. Viņš tika ievēlēts kā Lielbritānijas premjerministrs četras reizes (vienīgais cilvēks Anglijas vēsturē, kas izpelnījies šādu godu). Viņa vadībā Lielbritānijā tika izveidota valsts izglītības sistēma, kā arī tika veikta parlamentārā reforma un piešķirtas balsošanas tiesības ievērojamam skaitam vienkāršo cilvēku.

Dizraeli (1804-1881), kurš kļuva par premjerministru divreiz, bija cita stila vadītājs. Trīsdesmit gadu vecumā viņš ienāca politikā un ieguva reputāciju kā diplomāts un sociālo jautājumu reformētājs. Viņa lielākais sasniegums bija līgums, ar kuru Lielbritānija iegādājās Suecas kanālu.

Abi vīrieši paveica daudz. Bet tas, kas īsti raksturo lielo dažādību, bija viņu pieeja cilvēkiem! Atšķirību vislabāk ilustrē stāsts, kuru atstāstīja kāda sieviete, kurai savā jaunībā bija nācies pusdienot ar abiem valstsvīriem dažādos pasākumos. Kad jautāja par viņas iespaidiem, viņa teica: "Kad es atstāju ēdamistabu pēc pusdienām pie Gladstona kunga, es nodomāju, ka viņš ir gudrākais vīrs Anglijā. Savukārt aizejot pēc pusdienām pie Dizraeli kunga, man bija sajūta, ka es esmu gudrākā sieviete Anglijā."

Kādus svarīgus secinājumus varam izdarīt?

Labi vadītāji cilvēku uzticību, uzticēšanos un draudzību iegūst necenšoties paši nokļūt uzmanības centrā, bet gan to dodot citiem.

Patiesībā, šis princips darbosies ikvienā gadījumā. Tāpēc arī Bībele dod padomu: "Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā."