Kļūt līdzīgākam Kristum (1)

... mēs visi... topam pārvērsti Viņa paša līdzībā... (2.Kor.3:18)

Kļūt līdzīgam Kristum nenozīmē zaudēt savu individualitāti un kļūt kā nedomājošam klonam. Dievs radot deva Tev īpašības, kas padara Tevi unikālu, un tāpēc Viņš noteikti nevēlas Tavu unikalitāti iznīcināt. Kļūt līdzīgam Kristum nozīmē pārveidot raksturu nevis personību. Apustulis Pāvils raksta: "... līdz ar agrākās dzīves veidu jums jāatmet vecais cilvēks... un jāatjaunojas savā sirdsprātā... kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā." (Efez.4:22-24).

Katru reizi, kad Tu aizmirsti, ka nevis komforts, bet Tavs raksturs ir Dieva pirmā prioritāte, Tu kļūti neapmierināts un sāc brīnīties: "Kāpēc tas viss notiek ar mani? Kāpēc Dievs nedara kaut ko ar manām problēmām?" Veiksmīga un bagāta dzīve nav neizdošanos un neveiksmju neesamība, bet gan spēja pieaugt par spīti un starp visām nelaimēm.

"...mēs visi... Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars." (2.Kor.3:18) Tu, protams, vari iebilst, ka tā tas reālajā dzīvē notiek. Hmm… Kāpēc nenotiek? Tāpēc, ka kaut kas traucē.

Noteicošā ir mūsu izvēle – mēs varam izvēlēties darīt pareizās lietas… un tad, ja uzticamies, ka Dieva Gars dos mums spēku, mīlestību, ticību un gudrību, lai to izdarītu, Viņa Gars (kas dzīvo mūsos) padara visas šīs lietas ir pieejamas… ja lūdzam.

Tomēr ir jāņem vērā, ka tad, kad Tu lūdz Viņu... un Dievs Tev atklāj to, ko vajadzētu darīt, tad Tev ir jāpaklausa Viņam. Kad Jozua stāvēja pie Jordānas upes, tās pārplūdušie ūdeņi atkāpās tikai pēc tam, kad viņš iebrida ūdenī. Paklausība ļauj pieslēgties Dieva spēkam! Dievs gaida, lai Tu varētu sākt rīkoties atbilstoši Viņa norādījumiem. Tu nevari sēdēt un gaidīt, kamēr jutīsies spējīgs vai pārliecināts par visu. Tev ir jāsāk iet uz priekšu savā nespēkā, darot pareizās lietas, neskatoties uz savām bailēm. Tas ir veids, kā Svētais Gars sadarboties ar Tevi, un kā Kristum līdzīgs raksturs tiks izveidots Tevī.

Kad Dievs atklāj Sevi...

...Un tad drīz ieradīsies Savā namā Tas Kungs, kuru jūs kārojat... (Maleah.3:1)

Dažreiz Dievs atklāj Sevi dramatiski: līdzīgi kā negaidīta tiesas pavēste, durvju pēkšņa atvēršanās, vai arī Kungs aizsargā Tevi situācijā, kur pretējā gadījumā draudēja nenovēršamas briesmas (Ps.91:11). Citreiz Dievs darbojas gandrīz nemanāmi, Tavu drudžainumu remdējot ar klusu pārliecību, it kā čukstot: "Nebīsties... Es esmu ar Tevi..." (Jes.41:10). Un, ja kādreiz visi, kurus Tu satiec, saka: "Tu gan šodien esi kaut kā savādāks... kas ir mainījies?", tad Tu atbildi: "Es nezinu, manī vienkārši ir miers..." Tas ir tāpēc, ka "Tas Kungs, kuru jūs kārojat…" (Maleah.3:1), ir Tev Sevi atklājis.

Ir divi brīnišķīgi Bībeles stāsti, kas ilustrē šo domu.

Pirmais stāsts parāda, kā Dievs darbojas situācijās, kad Tu tiec pārprasts un pret Tevi slikti izturas. "Pēc daudz sitieniem viņi tos iemeta cietumā... un viņu kājas ielika siekstā. Ap pusnakti Pāvils un Sīla, lūgdami Dievu, dziedāja slavas dziesmas... Piepeši... atvērās durvis, un visiem nokrita važas..." (Ap.d.16:23-26). Lūgšanas un slavas dziesmas palīdzēs Tev redzēt tālāk par savu problēmu. Tās ļaus ieraudzīt Dievu, Lielo Problēmu Atrisinātāju. Ja Tu pārtrauksi fokusēties tikai uz sevi, tā vietā sākot raudzīties uz Viņu, visa Tava pasaules uztvere sāks mainīties.

Otrs stāsts parāda, kā Dievs iejaucas tad, kad Tev šķietami pārmērīgo izaicinājumu priekšā nolaižas rokas. Sastopoties ar neaptveramo izaicinājumu vadīt divus miljonus cilvēku caur tuksnesi uz Apsolīto zemi, Mozus lūdzās “...liec man zināt Tavu ceļu, lai es Tevi zinātu..." (2.Moz.33:13). Un Dievs atbildēja: "... pie Manis ir vieta... Es likšu tev stāvēt klints spraugā un segšu pār tevi Savu roku..." (2.Moz.33:21-23). Kad Dievs saka Tev: "Te pie Manis ir vieta...", ej un paliect tur! Pat ja Tu nevarēsi redzēt Viņu skaidri, Tu sajutīsi Viņa klātbūtni, piedzīvosi Viņa labestību, un varēsi būt drošs, ka viss būs labi.

Tev ir vīzija? Tev tā ir ‘jāpiedzīvo’ (2)

...Apraksti tevis redzēto parādību... lai to ikviens viegli var lasīt... (Habak.2:2)

Ļoti interesantu līdzību var lasīt pravieša Āmosa grāmatā: “...Kā gans izrauj lauvam no rīkles divus stilba kaulus vai kādu kripatiņu no saplosītā dzīvnieka auss, tā tiks izrauti Israēla bērni…” (Amosa 3:12). Šajā atainojumā sātans ir kā lauva, Tu esi jērs un Jēzus ir kā gans, kas nāk paņemt to, kas no Tevis ir palicis pāri... un pārliecināties, ka Dievs atnesīs uzvaru arī pat pēc sakāves.

Vai skarbā dzīve ir saplēsusi Tavu sapni gabalos? Dievam ir vajadzīgas tikai divas lietas, lai visu atkal atjaunotu.

1. Ausis lai dzirdētu. Pārtrauc klausīties balsis, kas atņem Tev drosmi. Nekad nekas nav beidzies, kamēr Dievs nesaka, ka tas ir beidzies! Dievs pavēlēja pravietim Ecēhiēlam pravietot ielejā, kura bija pilna ar sakaltušiem miroņu kauliem (Ecēh.37:4). “Kad es tā sludināju ... tad dzīvības gars nāca kaulos, tie tapa dzīvi un nostājās uz savām kājām, varen liels pulks” (Ecēh.37:10). Tava cerība var būt mirusi un Tava dvēsele var būt izkaltusi, tomēr, ja Tu klausīties to, ko Dievs saka, Tava vīzija atkal dzīvos.
2. Kājas lai stāvētu. Tas Dievs, kurš reiz deva Ījabam beigās divreiz tik daudz, kā pirms viņa problēmas sākās, vēl nav pabeidzis darboties ar Tevi. Lasi, ko Dievs ir apsolījis, un uzticies Viņa Vārdam. Ākans Ahoras ielejā tika nomētāts ar akmeņiem līdz nāvei par zādzību pēc kaujas pie Jērikas… Stāstam beigas? Nē. Vēlāk, Dievs savā žēlastībā sacīja: “[Es] atdošu viņai... viņas vīnadārzus, un Ahoras ieleju pārvērtīšu par cerību vārtiem” (Hoz.2:17).

Tev var nākties dzīvot ar savas izvēles sekām, bet Dieva žēlastībā Tu vari piedzīvot savas vīzijas piepildīšanos.