Kļūt līdzīgākam Kristum (2)

...mēs visi... topam pārvērsti Viņa paša līdzībā... (2.Kor.3:18)

Garīgo izaugsmi varētu salīdzināt ar sēklu, ēku vai bērnu. Katrā pieminētajā gadījumā ir nepieciešama mūsu līdzdalība. Kad stāda sēklas ir iesētas, stāds ir jālaista, jāmēslo un jāaizsargā. Kad ēkas ir uzceltas, tās ir jāsaglabā. Kad piedzimst bērni, tie ir jāaprūpē, jāmāca un jādisciplinē. Vai ideja kļūst skaidrāka? Tavām pūlēm un centieniem nav nekāda sakara ar Tavu pestīšanu, tomēr tam visam ir ļoti nozīmīga loma Tavas garīgās izaugsmes nodrošināšanai. Tu nevari tikai sēdēt rokas klēpī salicis un cerēt piedzīvot garīgu briedumu.

Pāvils skaidro mūsu katra trīs pienākumus, lai kļūtu līdzīgākiem Kristum:

1. Lēmums par to, "... ka līdz ar agrākās dzīves veidu jums jāatmet vecais cilvēks, kas savu kārību pievilts iet bojā..." (Efez.4:22). Mums katru dienu ir jāizšķiras vai mēs esam gatavi atstāt mūsu veco dzīves veidu.
2. Atjaunošanās: "...netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba..." (Rom.12:2). Grieķu vārds, kas mums tiek tulkots kā pārvēršanā ir "metamorfoze", kas parasti raksturo to pārsteidzošo veids, kādā kāpurs pārtop par tauriņu. Tas ir atainojums tam, kas notiek, ja mēs pavadām laiku lūgšanās, lasām Dieva Vārdu un ļaujam Viņam vadīt mūsu domas. Jo vairāk mēs aizraujamies un domājam par Kristus rakstura skaistumu, jo vairāk mēs sākam pieaugt un sasniedzam jaunas brieduma pakāpes.
3. Apģērbšanās: Mums katru dienu ir sevi jāietērpj Kristus raksturā. Kā to izdarīt? Izveidojot jaunus ieradumus. Tavs raksturs ir ikdienas paradumu summa. Ko Tu dari, tāds arī patiesībā kļūsi! Tātad, ir "...jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā" (Efez.4:24).

Lai kļūtu līdzīgāks Kristus, Tev ir jāapņemas darīt visas šīs trīs lietas.

Kļūt līdzīgākam Kristum (1)

... mēs visi... topam pārvērsti Viņa paša līdzībā... (2.Kor.3:18)

Kļūt līdzīgam Kristum nenozīmē zaudēt savu individualitāti un kļūt kā nedomājošam klonam. Dievs radot deva Tev īpašības, kas padara Tevi unikālu, un tāpēc Viņš noteikti nevēlas Tavu unikalitāti iznīcināt. Kļūt līdzīgam Kristum nozīmē pārveidot raksturu nevis personību. Apustulis Pāvils raksta: "... līdz ar agrākās dzīves veidu jums jāatmet vecais cilvēks... un jāatjaunojas savā sirdsprātā... kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā." (Efez.4:22-24).

Katru reizi, kad Tu aizmirsti, ka nevis komforts, bet Tavs raksturs ir Dieva pirmā prioritāte, Tu kļūti neapmierināts un sāc brīnīties: "Kāpēc tas viss notiek ar mani? Kāpēc Dievs nedara kaut ko ar manām problēmām?" Veiksmīga un bagāta dzīve nav neizdošanos un neveiksmju neesamība, bet gan spēja pieaugt par spīti un starp visām nelaimēm.

"...mēs visi... Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars." (2.Kor.3:18) Tu, protams, vari iebilst, ka tā tas reālajā dzīvē notiek. Hmm… Kāpēc nenotiek? Tāpēc, ka kaut kas traucē.

Noteicošā ir mūsu izvēle – mēs varam izvēlēties darīt pareizās lietas… un tad, ja uzticamies, ka Dieva Gars dos mums spēku, mīlestību, ticību un gudrību, lai to izdarītu, Viņa Gars (kas dzīvo mūsos) padara visas šīs lietas ir pieejamas… ja lūdzam.

Tomēr ir jāņem vērā, ka tad, kad Tu lūdz Viņu... un Dievs Tev atklāj to, ko vajadzētu darīt, tad Tev ir jāpaklausa Viņam. Kad Jozua stāvēja pie Jordānas upes, tās pārplūdušie ūdeņi atkāpās tikai pēc tam, kad viņš iebrida ūdenī. Paklausība ļauj pieslēgties Dieva spēkam! Dievs gaida, lai Tu varētu sākt rīkoties atbilstoši Viņa norādījumiem. Tu nevari sēdēt un gaidīt, kamēr jutīsies spējīgs vai pārliecināts par visu. Tev ir jāsāk iet uz priekšu savā nespēkā, darot pareizās lietas, neskatoties uz savām bailēm. Tas ir veids, kā Svētais Gars sadarboties ar Tevi, un kā Kristum līdzīgs raksturs tiks izveidots Tevī.

Kad Dievs atklāj Sevi...

...Un tad drīz ieradīsies Savā namā Tas Kungs, kuru jūs kārojat... (Maleah.3:1)

Dažreiz Dievs atklāj Sevi dramatiski: līdzīgi kā negaidīta tiesas pavēste, durvju pēkšņa atvēršanās, vai arī Kungs aizsargā Tevi situācijā, kur pretējā gadījumā draudēja nenovēršamas briesmas (Ps.91:11). Citreiz Dievs darbojas gandrīz nemanāmi, Tavu drudžainumu remdējot ar klusu pārliecību, it kā čukstot: "Nebīsties... Es esmu ar Tevi..." (Jes.41:10). Un, ja kādreiz visi, kurus Tu satiec, saka: "Tu gan šodien esi kaut kā savādāks... kas ir mainījies?", tad Tu atbildi: "Es nezinu, manī vienkārši ir miers..." Tas ir tāpēc, ka "Tas Kungs, kuru jūs kārojat…" (Maleah.3:1), ir Tev Sevi atklājis.

Ir divi brīnišķīgi Bībeles stāsti, kas ilustrē šo domu.

Pirmais stāsts parāda, kā Dievs darbojas situācijās, kad Tu tiec pārprasts un pret Tevi slikti izturas. "Pēc daudz sitieniem viņi tos iemeta cietumā... un viņu kājas ielika siekstā. Ap pusnakti Pāvils un Sīla, lūgdami Dievu, dziedāja slavas dziesmas... Piepeši... atvērās durvis, un visiem nokrita važas..." (Ap.d.16:23-26). Lūgšanas un slavas dziesmas palīdzēs Tev redzēt tālāk par savu problēmu. Tās ļaus ieraudzīt Dievu, Lielo Problēmu Atrisinātāju. Ja Tu pārtrauksi fokusēties tikai uz sevi, tā vietā sākot raudzīties uz Viņu, visa Tava pasaules uztvere sāks mainīties.

Otrs stāsts parāda, kā Dievs iejaucas tad, kad Tev šķietami pārmērīgo izaicinājumu priekšā nolaižas rokas. Sastopoties ar neaptveramo izaicinājumu vadīt divus miljonus cilvēku caur tuksnesi uz Apsolīto zemi, Mozus lūdzās “...liec man zināt Tavu ceļu, lai es Tevi zinātu..." (2.Moz.33:13). Un Dievs atbildēja: "... pie Manis ir vieta... Es likšu tev stāvēt klints spraugā un segšu pār tevi Savu roku..." (2.Moz.33:21-23). Kad Dievs saka Tev: "Te pie Manis ir vieta...", ej un paliect tur! Pat ja Tu nevarēsi redzēt Viņu skaidri, Tu sajutīsi Viņa klātbūtni, piedzīvosi Viņa labestību, un varēsi būt drošs, ka viss būs labi.