Kā sagatavoties (2)

Tā Boāss ņēma Ruti, un viņa kļuva tam par sievu... (Rutes 4:13) 

Lai palīdzētu Rutei sagatavoties satikties ar nākamo vīru, Naomija mācīja viņai divus svarīgus veiksmīgas dzīves principus:

1. Ir jābūt pareizai attieksmei. Naomija sacīja Rutei: "...svaidies..." (Rutes 3:3). Laikos, par kuriem stāsta šis Bībeles stāsts, cilvēki ierīvējās ar eļļu, lai atsvaidzinātos un sakoptu sevi. Tātad Rutei bija pareiza attieksme. Ja Tu lūdz, lai atrastu labu darbu, piemērotu dzīvesdraugu vai labvēlīgu iznākumu kādā konkrētā jomā... bet tas nenotiek uzreiz, nevajag automātiski visā vainot Sātanu. Vispirms pārbaudi savu attieksmi! "Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba..." (Rom.12:2). Lai iegūtu pareizo rezultātu, Tev ir nepieciešama īstā pieeja.
2. Ir jābūt gatavam. Naomija ieteica Rutei: "...uzvelc savas jaunās drēbes..." (Rutes 3:3). Bet kāpēc īpaši apģērbties, ja vēl nav skaidrs kas notiks? Tāpēc, ka Dievs svētī cilvēkus, kuri ir tam sagatavojušies! Arī Tev ir jābūt jau gatavam, kad pienāks Tavs laiks. Šis stāsts mums māca, cik svarīgi ir visu rūpīgi pārdomāt… un būt gatavam kļūt pozitīvi pamanāmam. Un runa jau nav tikai par burtisku apģērbu (kaut gan arī tas ir labi!) – Tev ir jāapzinās, ka Tava gatavība var likt Tev izcelties uz citu ‘negatavo’ fona. Tas ir labi! Tava prioritāte taču nav saņemt cilvēku aplausus, bet gan Dieva. Svarīgi, lai Tev ir noteikts mērķis, pretējā gadījumā būs liels kārdinājums meklēt aizbildinājumus un izskaidrot, kāpēc Tu esi tik ļoti atšķirīgs no visiem pārējiem. Kad zini, kur Dievs Tevi ved, Tev būs vienaldzīgs viss pārējais. Patiesībā, kad citi redzēs un ievēros Tavu gatavību, viņiem nevajadzētu būt nekādām šaubām par Tavu galamērķi.

Kā sagatavoties (1)

Tā Boāss ņēma Ruti, un viņa kļuva tam par sievu... (Rutes 4:13) 

Ieskatoties instrukcijās, kādas Naomija deva Rutei, pirms viņa devās pie sava topošā vīra (tiem, kuri nav ļoti pazīstami ar šo stāstu, iesaku izlasīt visu Rutes grāmatu!), Tu pamanīsi, ka dzīvei saskaņā ar Dieva plānu, ir daži pamatprincipi. Ja Tu tos sapratīsi, viss nostāsies savās vietās. Tātad:

1. Vispirms pārliecinies, ka tā patiešām ir Dieva griba Tavā dzīvē. Rutes mērķis nebija apprecēties ar jebkuru... viņa domāja par vienu konkrētu cilvēku. Un tāpēc, ka Naomi bija izdarījusi savu mājasdarbu, viņa varēja dot padomu Rutei kur viņu atrast: "...Lūk, šonakt viņš vētīs miežus piedarbā" (Rutes 3:2). Pirms sākt lūgt Dieva iejaukšanos, rūpīgi pārdomā ko Tu patiešām vēlies. Vai esi pārliecināts, ka tas ir tas, ko vēlas arī Viņš? Ja tas nav saskaņots ar Dievu – labāk nemaz nesāc to. Necenties pēc kaut kā tikai tāpēc, ka tas izskatās labi kāda cita dzīvē. Dievam ir plāns tieši priekš Tevis, kas ir unikāls un īpašs. Meklē Dieva padomu un Viņš to Tev atklās.
2. Tiec galā ar savu pagātni. Naomija sacīja Rutei: "...Tādēļ mazgājies..." (Rutes 3:3). Lai iegūtu Boāsa labvēlību, Rute nevarēja tuvoties viņam izskatoties un smaržojot kā svešiniece no bada piemeklētās Moāba zemes. Viņai vajadzēja atstāt aiz sevis savu pagātni, lai tā nesabojātu viņas nākotni. Dievs arī Tev vēlas atvērt durvis uz jaunām iespējām, tomēr, kamēr nebūsi atrisinājis un nolicis savas vecās problēmas, Tu nevarēsiet ieiet caur tām. Tu nevarēsi saņemt to, ko Dievs ir Tev sagatavojis, ja joprojām būsi pārņemts ar saviem plāniem, ar savām domām, ar saviem priekšstatiem. Vai tas prasītu sešus mēnešus vai sešus gadus – sakārto savu emocionālo, intelektuālo un morālo bagāžu. Dievs saka: "Nedomājiet vairs par seniem notikumiem un neievērojiet to, kas jau sen bijis! Redziet, Es veikšu ko jaunu, tas jau parādās, vai jūs to neredzat?..." (Jesajas 43:18-19).

Lai Dievs uzdāvina Tev pasauli

Mac. R.Eimanis 

Mēs gribam, brāļi, lai jūs būtu skaidrībā par tiem, kas aizmiguši, un lai jūs nenodotos skumjām kā tie, kam nav cerības. Jo tāpat, kā mēs ticam, ka Jēzus ir nomiris un augšāmcēlies, Dievs arī aizmigušos caur Jēzu vedīs godībā kopā ar Viņu... IEPRIECINAIT cits citu ar šiem vārdiem! (1.Tes.4:13-14,18) 

Kad pieminam savus mirušos, ko dzīvē pazinām, kādas ir mūsu sajūtas? Skumjas? Pārdomas? Bet vai ir arī prieks? Jā tieši prieks...

Kas nosaka tavu pasauli? Kas nosaka, kad Tu esi priecīgs, kad bēdīgs? Kā Tu izlem, kad krist izmisumā, un kad saņemties un sākt dzīvot citādāk? Kas nosaka mūsu sajūtas domājot par nāvi? Vai mūsu acis, kas redz mirušo miesu, un kapu kopiņas? Vai mūsu sirdis, kas jūt šķiršanās skumjas? Ja tā, tad mums neatliek nekas cits, kā sērot. Sērot visas dzīves garumā, jo Tavu dzīvi nosaki tikai Tu pats. Tavas sajūtas un vēlmes. Bet ieklausies, pirms sākt sērot: “Jo Manas domas nav jūsu domas, un jūsu ceļi nav Mani ceļi,’ saka Tas Kungs.” (Jes. 55: 8) Tātad tas, ko jūtam un domājam mēs, vienmēr nav patiesība. Ja es piemēram, jūtos vientuļš, tas vēl nenozīmē, ka tāds esmu. Ja jūtos noskumis, tas nenozīmē, ka man nav citu iespēju.

Atcerēsimies, kā tika radīta šī pasaule? Caur vārdu. Dievs sacīja un viss radās! Viņš radīja pasauli ap mums un mūs pašus caur savu vārdu. Bet tāpat arī tagad katram vajag, lai Dievs rada pasauli ar savu vārdu. Katru dienu. Kad dzīvojam ne vairs tikai saskaņā ar to, ko saka mūsu prāts vai sajūtas, bet mācamies ik dienu dzīvot saskaņā ar to, ko saka Dievs. Saskaņā ar Viņa vārdiem. Kristus sacīja: “Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs.”

Tas nav viegli dzīvot saskaņā ar Dieva vārdiem, redzēt pasauli tādu, kā Dievs tev to atklāj. Jo Viņš atklāj daudz skumjas un postu. Viņš atklāj, ka daudzi cilvēki ir velna varā, un domā tikai par savu kārību apmierināšanu. Viņš atklāj, ka arī es neesmu tik labs, cik vajadzētu. Viņš atklāj, ka cilvēki daudz vairāk klausa savām izjūtām kā Dieva vārdam: “...zinādami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un Viņam nav pateikušies, bet savos spriedumos krituši nīcības gūstā un savā sirds neprātā iegrimuši tumsā. Saukdami sevi par gudriem, tie kļuvuši ģeķi” (Rom.1: 21,22). Ja klausu Viņam, ne savām sajūtām, tad tieku dzīts uz grēksūdzi, jo pats nespēju sakārtot savu dzīvi, pēc Dieva kārtības.

Un tomēr, tā ir neiedomājama svētība, ja manu pasauli nosaka Dieva vārds! Tad arī katrs dievkalpojums iegūst citu jēgu. Tad es šeit esmu, lai Dieva vārds rada jaunu realitāti! Tad es saņemu svētību ne tādēļ, ka tā jūtos, bet tādēļ, ka Viņš to saka. Varu kalpot citiem, jo viņš to saka. Esmu Dieva bērns ne tāpēc, ka jūtu, bet tāpēc, ka Viņš atklāj. Nāve mani nebiedē, ne tāpēc, ka esmu par to stiprāks, bet Viņš to saka. Jā, bērēs es redzu, kādu mīļu cilvēku nekustīgi guļam, bez dzīvības; jā, kapos es redzu daudz kapu kopiņas, bet es neļaušos skumjām, jo Dievs saka: “nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs Viņa balsi un nāks ārā” (Jāņa. 5: 28,29). Es paļaušos uz Dieva vārdu, ne uz savām sajūtām.

Sāc katru dienu ar Dieva vārdu nevis savām sajūtām! Viņš grib tev uzdāvināt pasauli!

Visu mācītāja R.Eimaņa rakstu varat lasīt šeit: http://mezaparka.lelb.lv