svētdiena, 2013. gada 14. jūlijs

Vecāki, tas ir jūsu darba apraksts

Piekodini tos [Dieva Vārdus] saviem dēliem, runā uz tiem, kad tu sēdi savā namā, kad tu ej pa ceļu, kad tu gulies un kad tu celies (5.Moz.6:7) 
Ābrahāmam bija brāļadēls (vārdā Lats), kurš, kaut arī bija ļoti veiksmīgs biznesā, tomēr pazaudēja savu ģimeni. Kā tas varēja notikt?
Tāpēc, ka:
  1. viņš bija izvēlējies nepareizus uzsvarus – materiālie panākumi svarīgāki par garīgajiem panākumiem;
  2. viņš bija izvēlējies nepareizu vidi – viņš domāja, ka viņa bērni varētu dzīvot Sodomas pilsētā un tas viņus nekādi ietekmēs;
  3. viņam bija nepareizs priekšstats – viņš domāja, ka varēs izmainīt savus apkārtējos, piedāvājot tiem kompromisus;
  4. viņš bija nepareizs piemēru – viņš domāja, ka viņa ģimene varētu sekot viņa norādījumiem (nesekojot viņa dzīvesveidam;
  5. viņš pieļāva nepareizas attiecības – viņš neiedomājās/nesaprata (līdz bija pārāk vēlu) cik daudz Sodoma bija ietekmējusi viņa ģimeni (1.Moz.19:1-29).
Ja Tu domā, ka vari dzīvot pēc grēcīgās pasaules paradumiem un gaidīt, lai Tavi bērni sekotu Dieva, Tu muļķo pats sevi. Tā vietā, lai skaisti runātu par apaviem, kurus Tu vēlies, lai Tavi bērni valkātu, valkā arī pats tos! Parādi piemēru! Ārpus Tava (kā vecāku) ietekmes loka, Tavu bērnu dzīvē eksistē četri lielākie ietekmējošie faktori: viņu vienaudži, internets, mediji un mūzika. Un šie visi četri faktori strādā vai nu Tavā labā vai pret Tevi. Tu saki: "Bet es tagad esmu ļoti aizņemts..." Tad izdomā kā nebūt tik aizņemtam! Pārdomā savas prioritātes. Tava bērna raksturs tiek formēts tieši tagad... un jautājums ir: kas to formē?
Dieva Vārds skaidri un noteikti saka, ka sekojošās sešas lietas veido Tavu (kā mātes/tēva) darba aprakstu:
  • dod viņiem norādījumus (5.Moz.6:6-7);
  • apmāci viņus (Sal.pam.22:6);
  • rūpējies par viņiem (2.Kor.12:14);
  • audzini viņus (Efez.6:4);
  • disciplinē viņus (1.Tim.3:4);
  • mīli viņus (Titus 2:4).
Tātad, Tev nav neviena lielāka atbildība kā šī!

svētdiena, 2013. gada 7. jūlijs

Kā ir ar Tavām lūgšanām?

... vēl ir laiks meklēt To Kungu... (Hoz.10:12) 
Lūgšana ir tas laiks un vieta, kad Tu satiecies ar Dievu, lai tiktu pamācīts, labots, attīrīts, mīlēts, pārveidots un gatavs darīt Viņa gribu. Tas var notikt jebkur – vieta nav tik svarīga, bet tam ir kaut kur jānotiek! Tas var notikt jebkurā laikā – nav konkrētu laika ierobežojumu, bet tam ir jāatvēl laiks. Dzīvot bez lūgšanas? No kurienes tad Tu ceri saņemt spēku? Vai nav tā, ka Tu strādā vairāk un smagāk, tomēr iegūsti un sasniegt mazāk? Tas ir tāpēc, ka Tu darbojies, izmantojot tikai savus ierobežotos spēkus. Bet tad, kad Tu lūdz, Tev būs jācīnās mazāk, tomēr Tu paveiksi un sasniegsi vairāk, jo tad Tu darbojies ar Dieva doto spēku.
Ja Tu pavadi daudz laika, skatoties televīziju... un saki, ka Tev nav laika, lai lūgtu, tad "ir laiks meklēt To Kungu."
Ja Tu jau samierinies ar grēkiem savā dzīvē, kas reiz Tevi satrauca, tad "ir laiks meklēt To Kungu."
Ja Tu saki asus vārdus kādam, kurš Tevi sāpina, tad "ir laiks meklēt To Kungu."
Ja dzīves materiālā puse prasa no Tevis tik daudz enerģijas, ka nav nekas palicis Tavai ģimenei, tad "ir laiks meklēt To Kungu."
Jaunās Derības Baznīca tās sākumā pieauga tik ātri, ka apustuļi attapās situācijā, kad šķita nav vairs laika lūgšanām. Tātad viņi teica: "Nav pareizi..." (Ap.d.6:2) Ar to arī mums ir jāsāk! Ja Tu esi atstājis novārtā lūgšanas, tad tas parādīsies Tavā attieksmē un rīcībā. Ko apustuļi darīja? Viņi teica: "... mēs gribam arī turpmāk Dievu lūgt un kalpot ar vārdu" (Ap.d.6:4). Un paskaties, kas tad notika: "...Dieva vārds auga augumā, un mācekļu skaits Jeruzālemē stipri pieauga..." (Ap.d.6:7). Ja Tu esi līdz šim izdzīvojis ar neregulārām lūgšanām, ar maz lūgšanām... vai pavisam bez lūgšanām, tad domā, ko Tu piedzīvot un sasniegt, ja sāktu lūgties.

svētdiena, 2013. gada 30. jūnijs

Uzmanies no paštaisnības

...spriezdams tiesu par otru, tu tiesā pats sevi, jo, tiesātājs būdams, tu dari to pašu. (Rom.2:1) 
Katru rītu sieviete paskatījās pa sava dzīvokļa logu un komentēja kaimiņienes jocīgo paradumu izkārt uz auklas sētā žāvēties netīru veļu. Tad kādu rītu sieviete pamanīja, ka kaimiņienes veļa bija dzirkstoši tīra. "Varbūt viņa beidzot ir sākusi izmantojot arī mazgāšanas līdzekļus," viņa iesaucās. "Nē," sacīja sievietes vīrs. "Es piecēlos agri no rīta un nomazgāju mūsu logus." Ups...
Kad Pāvils runā par "netaisnību, samaitātību, iekāri, ļaunumu, skaudību, slepkavību, ķildām, krāpšanu, ļaunprātību, mēlnesību" (Rom.1:29), ir tik vilinoši domāt, ka tas jau neattiecas uz mani. Bet tad viņš saka: "...tu dari to pašu." (Rom.2:1) Varbūt Tu nekad neesi paņēmis citam piederošu naudu, bet (ja godīgi) Tu esi vienmēr atdevis visus, kas Tev ir ticis aizdots? Kā ar VID’a nodokļu atskaitēm? Kā ar datorprogrammām Tavam datoram – visas ir godīgi nopirktas? Mūzika, ko klausies, ir legāla?
Filips Jansi (Philip Yancey) raksta: "Slepkavība un laulības pārkāpšana atšķiras no naida un iekāres tikai ar apjomu. Pāvils savus visspēcīgākos pārmetumus izsaka paštaisniem cilvēkiem ... kā farizejs no farizejiem, viņš zināja par ko runāja – briesmas, kas var novest pie morāla pārākumu sajūtas. Tāpat kā nevēlēšanās atzīt savu vājumu Tevi attur no došanās pie ārsta šķietami vienkāršā gadījumā, tā grēka noliegums noved pie daudz briesmīgākām sekām. Es reiz pieņēmu uzaicināmu kopā ar dažiem kristiešiem iesaistīties Divpadsmit soļu programmā (AA programma). Kamēr es apdomāju, ko teikt manā uzrunā, es sapratu, ka patiesībā tas, ko alkoholiķi saka, ikdienas atzīstoties savās personīgajās neveiksmēs, kā arī izsakot vēlēšanos pēc žēlastības (pēc vēl vienas iespējas), patiesībā ir augsts un gandrīz nesasniedzams standarts tiem no mums, kas lepojamies ar savu neatkarību un pašpietiekamību. Rom.3:10 varam lasīt: “...nav neviena taisna, it neviena." Dieva žēlastība ir vienīgais risinājums. Tā tiek piedāvāta bez maksas, neatkarīgi no likuma un neatkarīgi no cilvēku pūlēm paš-pilnveidošanās virzienā. Patiesībā mums ir tikai jātur atvērta, dāvanu pieņemt gatava plauksta – tas visgrūtākais žests paštaisnam cilvēkam."