patria potestas

... [jūs] esat saņēmuši dēlu tiesības un Garu... (Rom.8:15 jaun.tulk.) 

Pāvila laikabiedri ļoti labi saprata viņa pieminēto romiešu adoptācijas principu, ar kuru Pāvils vēlas ilustrēt svētības, kas iegūstamas Dieva ģimenē. Romiešu ģimenē tēvam bija absolūtas kontroles tiesības pār saviem bērniem jebkurā vecumā. Juridiski tas saucās 'patria potestas'. Romiešu adoptācija bija divpakāpju process, kas pārcēla bērnu piederību no viena patria potestas pie cita.

1. Atbrīvošana. Šis solis iekļāva simbolisku pārdošanu, kur īstais tēvs divreiz "pārdod" un "atpērk" savu bērnu, un ja trešo reizi viņš nepirka tos atpakaļ, ar to tad arī beidzās viņa kā tēva tiesības.
2. Attaisnošana. Tad jaunais audžutēvs iepazīstināja romiešu tiesnesi ar savu lietu, kurš likumīgi nodeva bērnu viņa patria potestas.

Arī mūsu piederība ir pārcelta no sātana pakļautības uz mūsu Debesu Tēva svētīto patria potestas. Vēstules Romiešiem astotajā nodaļā apustulis Pāvils parāda šādas adopcijas priekšrocības:

• pieņemtā persona zaudēja visas tiesības savā vecajā ģimenē un ieguva jaunu tēvu, kā arī visas likumīgās savas jaunās ģimenes locekļa tiesības;
• pieņemtais kļuva mantinieks saviem jaunā tēva īpašumiem. Ja jaunajā ģimenē bija jau citas māsas un brāļi, tad viņi visi kļuva par kop-mantinieki;
• visi adoptētā parādi tika pilnīgi atcelti, juridiskie ieraksti par nodarījumiem vēsturē tika dzēsti, pagātnei nebija nekādas ietekmes uz jauno dzīvi;
• tika prasīts, lai septiņi pilsoņi tiktu pieaicināti būt šīs adopcijas juridiskās likumības liecinieki. Ja adoptētā leģitimitāti vai tiesības tiktu kādreiz apstrīdētas, katrs no šiem lieciniekiem tad varētu liecināt par pieņemtā likumīgo stāvokli.

Mēs varam būt īpaši pateicīgi Dievam, jo "Gars pats kopā ar mūsu garu liecina, ka mēs esam Dieva bērni" (Rom.8:16). Ne mazāk, ne vairāk kā pats Svētais Gars apstiprina mūsu piederību Dieva ģimenē.

Tam, kur Tu atrodies, ir nozīme

Un Tas Kungs runāja uz mani, sacīdams: jūs esat pietiekami ilgi klaiņojuši ... griezieties pret... (5.Moz.2:3) 

Dieva plāns Tavai dzīvei vienmēr ir saistīts ar Tavām spējām, Viņa ieplānoto laiku un Tavu atrašanos īstajā vietā. Bet ir trīs lietas, kas var traucēt tam labi izdoties: (1) Tavas bailes no neveiksmes, (2) Tava nevēlēšanās atstāt savu komforta zonu, un (3) Tava pārlieku liela iespaidošanās no citu viedokļiem.

Ebreju tuksneša klejojumu laikā pienāca brīdis, kad Dievs sacīja: "... jūs esat pietiekami ilgi klaiņojuši ap šiem kalniem..." (5.Moz.2:3). Tādos brīžos ir ļoti svarīgi, ka Tu saki Dievam jā! un esi gatavs doties tālāk uzticoties Viņam.

Lielā bada laikā Dievs sacīja pravietim Elijam: "Ej prom no šejienes un pagriezies pret austrumiem, un paslēpies Kritas līcī, kas ir Jordānas austrumos. Un notiks tā: no upes tu dzersi, un Es esmu pavēlējis kraukļiem tevi tur apgādāt ar maizi." Un viņš aizgāja un rīkojās pēc Tā Kunga vārda, un apmetās Kritas piekrastē... Bet kraukļi bija tie, kas viņam pienesa maizi un gaļu no rīta un maizi un gaļu pievakarē, un no upes viņš dzēra (1.Ķēn.17:3-6).

Dieva plāns Tavai dzīvei vienmēr ir saistīts ar vietu. Piemēram, par Jēzu ir teikts, ka Viņam "bija jāiet caur Samariju..." (Jāņa 4:4). Kāpēc? Tāpēc, lai aprunātos ar sievieti, kura bija izredzēta, lai pavēstītu savai pilsētai Labo Vēsti (evaņģēliju).

Patiesībā jau nav pareizi, ka mēs dodamies, kur mums pašiem patīk. Dievs vēlas Tevi īpaši svētīt tad, kad Tu esi tur, kur Viņš vēlas, lai Tu būtu. Dievs ir apsolījis īpaši svētīt savus ļaudis, bet dažreiz Viņam ir Tevi jāpārvieto, lai Tu patiešām Tev domāto svētību saņemtu. Tam, kur Tu atrodies, ir liela nozīme!

Kāds ir Tavs motīvs?

... jo Tas Kungs ir Dievs, visu zinātājs, Viņš sver darbus. (1.Sam.2:3) 

Kāda sieviete man stāstīja, ka reiz pie viņas durvīm pieklauvējis kāds cilvēks. Kad viņa atvēra durvis, sieviete tur ieraudzīja kādu kungu ar ļoti skumju sejas izteiksmi. "Man žēl jūs traucēt," viņš teica. "Bet es vācu naudu ļoti neveiksmīgai ģimenei jums kaimiņos. Vīrs šajā ģimenē ir bez darba, bērni ir izsalkuši, komunālie pakalpojumi drīz tiks atslēgti, un kas ir pats sliktākais... viņi drīz tiks izlikti no sava dzīvokļa, jo viņiem nav ar ko samaksāt par īri..." Sieviete jau bija gatava steigties istabā pēc naudas maka, bet durvīs vēl pagriezās un teica skumjajam vīrietim: "Es būšu priecīga mazliet palīdzēt. Bet kas Jūs viņiem esat?" Skumjais vīrietis atbildēja: "Es esmu viņu dzīvokļa saimnieks..."

Skaidrs, ka šis cilvēks bija vairāk aizņemts ar savām interesēm (nezaudēt naudu), nekā nopietni vēlējās palīdzēt grūtībās nonākušajiem. Tas, ko viņš darīja, nebija nelikumīgi, bet tas bija nepareizi. Aizbildinoties ar līdzjūtību, viņš rīkojās absolūti savtīgi. Kāds ir Tavs motīvs?

Bībelē ir aprakstīti cilvēki Jēzus laikā (farizeji), kuri lūdza, gavēja un ziedoja naudu nabagiem, bet viņi to darīja, lai izrādītos citu priekšā. Jēzus Kalna svētrunā mācīja: "Sargaities, ka jūsu taisnība nav tāda, kas grib spīdēt ļaužu priekšā; citādi jums nav nekādas algas pie jūsu Tēva debesīs. Kad tu dod mīlestības dāvanas, tad neliec to izbazūnēt savā priekšā... kad tu dod mīlestības dāvanas, tad tava kreisā roka lai nezina, ko labā dara, tā ka tava dāvana paliek apslēpta... kad jūs Dievu lūdzat, nedarait tā kā liekuļi, jo tie mēdz sinagogās un ielu stūros stāvēdami Dievu lūgt, lai ļaudīm rādītos..." (Mat.6:1-5). Jēzus mācīja, ka vienīgais pieņemamais gadījums, kad citi cilvēki varētu pievērst jums uzmanību ir tad, kad “tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs" (Mat.5:16). Tavam mērķim vienmēr ir jābūt tam, lai Dievs izskatās labi, ne Tu pats.

Pārbaudi savus sirds motīvus – vai Tu dari labas lietas ar labiem vai sliktiem motīviem? "Tas Kungs ir Dievs, visu zinātājs, Viņš sver darbus..."