svētdiena, 2010. gada 31. janvāris

Treškārt... Grēks nav loģisks!

Dieva pamatprincips ir brīvība... un grēks nav loģisks, tam nav iemesla... tas notika tāpēc, ka ir brīvība... Tāpēc arī notika sadursme:

Izcēlās karš debesīs, Miķelis ar saviem eņģeļiem sāka karot ar pūķi. Pūķis un viņa eņģeļi turējās pretim. Bet tie nespēja, un tiem nebija vairs vietas debesīs. Lielais pūķis, vecā čūska, to sauc par velnu un sātanu, kas pieviļ visu pasauli, tapa gāzts; viņš tika nomests uz zemi un līdz ar viņu tā eņģeļi. (Atkl.12:7-9)

Vai esi gatavs svarīgam secinājumam? Ja grēks nav loģisks universa līmeni, tad nav loģikas problēmām, grēka sekām arī manā personīgajā dzīvē!

Car_crash_2 Vairākus gadus atpakaļ, kāds jauns mācītājs (24 gadi) ar divriteni brauca mājās pēc dievkalpojuma. Piedzēries šoferis viņu notrieca. Šis macītājs pēc sešām nedēļām nomira. Viņa sievai bija piedzimis bērns. Kad mācītājs nomira, bērnam bija 7 nedēļas... Tad atnāca draudzes locekļi pie viņa sievas un teica: „Nepārdzīvo tik ļoti – tā acīmredzot bija Dieva griba..."

Vai Dievs to gribēja? Muļķības! Dievs to negribēja! Cilvēki saka: „Varbūt tā vajadzēja... varbūt tā bija labāk..." Muļķības! (es atvainojos par skarbu izteicienu!) Tur nav nekā laba!

Man to pat negribētos pieminēt – tur bija kādas draudzes māsas, kuras teica: „Tas ir tāpēc, ka pagājušajā svētdienā viņš kopā ar jauniešiem spēlēja volejbolu. Volejbols [volejbols]  ir Bāla pielūgšana...Dievs gribēja sodīt draudzi...”

Problēma ir tā, ka mēs gribam atrast izskaidrojumu. Mēs prātojam un prātojam – kāpēc tas notiek. Tikai mums ir jāatceras: ir lietas/problēmas/piedzīvojumi, kam nav iemesla, kas nav loģiski... nav izskaidrojami un attaisnojami…

Ja grēks ir neloģisks/nedabīgs, tad nevar gaidīt, ka šajā pasaulē (kur valda grēks) viss būs izskaidrojams un loģisks... ka visam būs kāds iemesls... Mēs meklējam vainīgo!!! Un tā ir problēma...

Protams, Sātans ir meistars vainot Dievu par to, ko viņš pats [sātans] ir izdarījis... Un tāpēc šodien pasaulē cilvēki saka – es nevaru ticēt jūsu Dievam, jo pasaulē ir tik daudz ļaunuma. Kurš par to ir atbildīgs...Cilvēku prātos (mēs bieži esam vainīgi pie tā) vainīgais ir Dievs.

Cilvēki bieži vien domā un uzvedas bērnišķīgi..cry-baby.  Nu piemēram, kad mazs bērns iet pa istabu… nokrīt… sāk raudāt... Atnāk māte: “Kas  notika manu saldumiņ...” Bērns: “Sāp roka!!!...” Māte: “Kas to tev izdarīja… vai nejaukais krēsls?...” Un tad māte - bac! bac! - ieper krēslu... Un bērns pārstāj raudāt... Kāpēc? Bērna prātā arī lietas ir dzīvas būtnes... Un ja māte iepēra krēslu – tas sodu ir saņēmis...

Tā mēs iemācamies vienmēr atrast kādu vainīgo... Bieži mēs paši sevi vainojam par to, kur nemaz neesam vainīgi... (es nerunāju par tiem gadījumiem, kad mūsu pašu izvēles un ļauno darbu dēļ, mēs piedzīvojam problēmas). Es runāju par negadījumiem, neizdošanos, katastrofām, slimībām, nāvi...

Cenšoties vienmēr atrast kādu vainīgo, mēs izdarām bieži vēl lielāku ļaunumu, nekā jau ir noticis, jo mēs sākam vainot citus, kur viņi nemaz nav vainīgi, vainojam sevi, pat ja neesam vainīgi, un vainojam Dievu...

Grēks nav loģisks - grēkam nav attaisnojuma.

Tas mums liek domāt arī par to, ka grēkam nav loģikas un izskaidrojuma mūsu ikdienas dzīvē, mūsu raksturā, mūsu uzvedībā...

Tāpat spriediet arī jūs pār sevi, ka esat miruši grēkam, bet Jēzū Kristū dzīvojat Dievam. Tāpēc lai grēks nevalda jūsu mirstīgajā miesā! Neklausait vairs viņas iekārēm! Nenododiet arī savus locekļus par netaisnības ieročiem grēkam, bet nododiet sevi pašus Dievam kā tādi, kas no mirušiem kļuvuši dzīvi, un savus locekļus par taisnības ieročiem Dievam. Tad grēks vairs nebūs jūsu kungs... (Rom.6:11-14)

Dievs ir gatavs mums tajā palīdzēt... Vai mēs to gribam... Mēs šodien varam izvēlēties un teikt Dievam JĀ!

6 komentāri:

Māris teica...

Ja Dievs negrib, ka notiek nelaimes, tad kāpēc viņš pieļauj ka notiek?

mācītājs teica...

Vai tad mēs jau nesecinājām, ka Dieva pamatprincips ir brīvība...
...un turpini lasīt! Vairāk par to ir pārdomās "Ceturtkārt...."

Anonīms teica...

Bet kur ir mana vaina un vēl jo vairāk, kur ir mana bērna vaina, vai kāda cita bērna vaina vi'ņa neizmērojamajās ciešanās???
Man ir pilnīgi dusmas - tā vienkārši pateikt, ka grēks nav loģisks un ziniet, mīļie, necentieties neko savā prātā izskaidrot - tas nav iespējams, prāts meklē atbildes!

mācītājs teica...

Hmmm... būs pašam jāpārlasa vēlreiz – vai esmu tik nesaprotami izteicis savu domu...
Tas, ko vēlējos pateikt ir – Tu (Anonīmais), Tavi bērni un kāda cita bērni – nav iespējams vienmēr izskaidrot/noskaidrot, kurš tieši konkrēti ir vainīgs...
Nu piemēram, alkoholiķu ģimenē piedzims bērns-invalīds...= kurš ir vainīgs? Kāds brauc pa ļoti bīstamu ceļa posmu ar 180km/h un nositas = kurš ir vainīgs? Mums šķiet, ka mēs zinām atbildi?
Bet zemestrīcē iet bojā simtiem cilvēku = kurš ir vainīgs?
Mana atbilde ir – mēs dzīvojam GRĒKA pasaulē... visvairāk noteikti vainojams pie visa ir velns/sātans... bet kā ir tad, kad mēs izvēlamies būt viņa komandā?
Tāpēc arī Dievs atklāj mums patiesību, lai varam izvēlēties – ko tad mēs īsti gribam...
Jautājums, kurš būtu jāuzdod katram vecākam, kura bērns ciešs, ir – vai es esmu lūdzis Dieva aizsardzību, vai es esmu ņēmis vērā Viņa labos padomus, un vai manas ļaunās un grēcīgās izvēles rezultāts nav novedis pie tā, kā tagad ir...?

brunais teica...

Planēta, uz kuras valda pārkāpumu filozofija( piem, tas kurš māk otru apšmaukt ir foršs)vienmēr būs neizskaidrojama... Ir iespeja pārmest kādam, vai nogrūst vainu uz otru. Tas ir vieglāk par vieglu. Bet izvēlēties mīlet un piedot ir ļoti grūti... Tāpēc ir tik daudz neatbildētu jautājumu, ka cilvēks ir piemirsis kas ir mīlestība...

Anonīms teica...

Vakar jau kādu n-to reizi skatījos filmu "Apvārdotais" - par Eliotu - puisi, kurš slēdz darījumu ar Sātanu brunčos. Apmaiņā pret Eliota dvēseli viņa apsolās izpildīt septiņas puiša vēlēšanās. Un tikai vakar es sāku domāt par patieso jēgu, kāda ielikta šajā filmā.
"bet kā ir tad, kad mēs izvēlamies būt viņa komandā?" Mēs gribam dzīvot vienkārši, būt bagāti, veiksmīgi, tikt mīlēti, mīlēt, tikt apbrīnoti un tā tālāk, un tā joprojām... bet mēs izvēlamies nepareizo sabiedroto, lai to visu sasniegtu. Un te nu nonākam pie tā - kāpēc daudzas lietas iet šķērsām, kāpēc neveicas tur vai citur, kāpēc piedzīvojam sāpes un vilšanos tur, kur cerējām iegūt prieku un apmierinājumu? Mēs nereti atrodamies "nepareizajā" komandā.
Arī es, lai gan ticu un cenšos visur uzticēties Dievam, nereti atklāju, ka pavisam nemanot, esmu nonākusi pretējā frontes pusē...
Tas pats attiecas uz visiem tiem, par kuriem mums sāp sirds - slimajiem bērniem, kuri paši ne pie kā nav vainīgi, bet kuri maksā par savu vecāku, vecvecāku utt. grēkiem, maksā par tām izvēlēm, kas izdarītas viņu vietā. Brīvā griba - cilvēka privilēģija izdarīt izvēli... bieži vien to vietā, kuri no mums ir atkarīgi. It kā abstrakti, tomēr visa pasaule ir savstarpēji saistīta sistēma.

Ierakstīt komentāru