svētdiena, 2010. gada 7. marts

Astotkārt… Kas tad īsti ir grēks?

canada_thistlePar ko ir svarīgāk uztraukties – cēloņiem vai sekām? Vai mēs ravējot dārzu, vienkārši noraujam usnēm lapas? Tas taču būtu smieklīgi! Bet savā dzīvē, ģimenē vai draudzē mēs tieši tā gribam darīt...
Man cilvēki ir jautājuši, kāpēc nesludinu pret to, ka sievietes velk bikses... Es tad parasti saku, ka tā ir laba ideja, bet es nezinu tādu Bībeles tekstu... es nezinu kur Jēzus būtu sludinājis par vai pret biksēm...  Tā cilvēku izpratnē grēks ir materiāls – grēks ja sieviete baznīcā nāk ar biksēm.
Kāpēc ir bīstami domāt par grēku tikai kā fizisku baušļa (likuma) pārkāpumu?
Jo tad vajag kādu, kurš seko darbiem un soda... (panāk, ka likums tiek izpildīts). Ja ir ceļa zīme, kas norāda ka jābrauc 70km/h, bet visi brauc ar 100km/h,  tad vajag policistu ar radaru...  Runājot par Dieva likumiem – kur ir Dieva policisti un armija? Ja tagad cilvēku apziņā grēks ir tikai taustāms baušļa pārkāpums, tad Dievs kļūst par ,,policistu”, kurš nodarbojas vai nu ar sodīšanu vai balvu piešķiršanu...
Kāds ir secinājums?
Ir jādara viss iespējamais, lai izbēgtu sodam, lai nedegtu ellē... Un ja ļoti pacentīsimies — nokļūsim paradīzē... Bet kur šeit ir attiecības?
Iedomājies – zēns un meitene satiekas… draudzējas… kādā reizē, pastaigājoties mēness apspīdētā parkā, meitene sāk jautāt: ,,Galu galā kādi ir Tavi nākotnes plāni... nu ar mums…?” Un zēns paskatās izbrīnīts un atbild: ,,Vienkārši — vai Tu precēsi mani vai arī es nogalināšu Tevi...” Ja meitene ir normāla, viņa aizmūk no tāda...
Kādas attiecības var būt ar Dievu, ja mēs domājam, kaViņš saka: ,,Vai tu mīli mani, vai es tevi nogalinu...” Tur nekas pozitīvs nav iespējams... Tāpēc arī kristietībā (īstā) nav vietas domām par darīšanu, nedarīšanu, pārkāpšanu, nepārkāpšanu. Ja tas nemainīsies, tad cilvēki arī turpmāk centīsies kaut ko darīt tāpēc, ka bail no uguns...
Vai tas Tevi apmierina? Vai Dievs gribētu tādas attiecības? Kā tas var darboties – ja jādara ir tāpēc, ka jādara... Es bieži brīnos, ka ar tādu mācību vispār kāds vēl ir draudzē.
Jo perfektāki mēs cenšamies būt, jo sliktāk sanāk... Tie, kuri spēlē kādu mūzikas insrumentu sapratīs – ja sākat uzstājoties domāt, ar kuru pirkstu man tagad vajadzēja spēlēt, tad nekas labs neizdosies. Bet jūs varat izdarīt labāk, ja nekoncentrējaties uz izpildes kvalitāti tehniskā plāksnē, bet domājat par jūtām izpildījumā...
Tad nu kas zina labu darīt un to nedara, tam tas ir par grēku. (Jēkaba 4:17)
Bieži cilvēki saka – es neko sliktu neesmu izdarījis… es neesmu nogalinājis, apzadzis... ar mani viss ir kārtībā...
Stādies priekšā – Tu no rīta ej uz darbu… un redzi, ka kaimiņa māja deg... Tu jau neej un nelej virsū benzīnu... Tu tikai pagriezies un aizej uz darbu...
Kāpēc tas ir grēks? Bībeles teksts runā par jūsu attieksmi, par domāšanu...
… Bet viss, kas nenāk no ticības, ir grēks. (Rom. 14:23 )
Grēks ir ticības zudums. Grēks ir kaut kas, kas izjauc Tavu uzticēšanos Dievam… izjauc attiecības... Kāds tam ir risinājums?
Kristus aicina mūs ticēt Viņam... uzticēties... izmainīt mūsu domāšanu... (sīkāk nākošajās reizēs...)

2 komentāri:

Anonīms teica...

Pilnīgi piekrītu

kruze teica...

he, tā pēkšņi ņemi un nocirti interesantākajā vietā, pilnīgi reklāmas pauzi prasās ;)

Ierakstīt komentāru