svētdiena, 2012. gada 6. maijs

Izmanto savu dāvanu (2)

Bet ikvienam ir dota Gara izpausme... (1.Kor.12:7)
Viens no lielākajiem ieguvumiem, ja atrodam un izpildām savas dzīves aicinājumu, ir tas, ka tiek atrisināts jautājums par to, kas ir patiesi panākumi. Daudziem no mums ir kļūdains priekšstats par to. Mēs esam pārāk pieķērušies domai, ka veiksme tiek mērīta pēc tā, cik labi mēs kaut ko darām – salīdzinājumā ar citiem. Šāda izpratne ir droša vilšanās recepte!
Nav svarīgi, ko Tu dari, vienmēr būs kāds cits, kas darīs to labāk. Bet, ja mēs definētu panākumus saistībā ar Dieva mērķiem mūsu katra dzīvei, tā ir gluži cita atskaites sistēma. Patiesa veiksme nav tas, ko Tu esi darījis, salīdzinot ar to, ko citi ir darījuši, bet gan tas, ko Tu esi darījis, salīdzinot ar to, ko Dievs Tev ir piešķīris darīt: "Ir dažādas dāvanas … bet viens pats Dievs, kas dod visas spējas visiem" (1.Kor.12:4-6).
Jēzus varēja sacīt, ka Viņš ir bijis veiksmīgs, jo Viņš ir varējis pabeigt darbu, ko Viņa Tēvs bija nosūtījis Viņu darīt (Jāņa 17:4). Pāvils varēja sacīt savas dzīves beigās: "...Labo cīņu es esmu izcīnījis, skrējienu esmu pabeidzis..." (2.Tim.4:7).
Vadoties pēc šāda standarta, veiksme var nozīmēt atstāt ienesīgu darbu, lai sekotu Dieva aicinājumam. Tas var nozīmēt, ka Tu izmanto savus talantus Dieva godam, nevis dzenoties pēc slavas un iedomātas laimes. Lai kas arī tas būtu, kad Tu zini, savu aicinājumu, Tu vari pārstāt salīdzināt sevi ar citiem, vai vēlēties būt kāds cits. Bībele saka, ka mums katram ir dotas īpašas spējas, "...lai nestu svētību" (1.Kor.12:7). Tikai tad, kad Tu izmantosi savas dāvanas citiem par svētību, Tu izjutīsi patiesu gandarījumu. Labs atalgojums un paaugstinājums darbā ir labi, bet tas nevar nostāties dievišķā mērķa vietā.
Tikai savā īstajā aicinājumā Tu piedzīvosi prieku, kas nebeidzas...

0 komentāri:

Ierakstīt komentāru