Lūdzies pēc Dieva labvēlības (1)

...tad mantosi vēlību un labu slavu gan Dieva, gan cilvēku priekšā. (Sal.pam.3:4 Jaunais tulk.) 

Lai Tu izpildītu Tavas dzīves Tev Dieva uzdoto uzdevumu, būs vajadzīga Dieva labvēlība!

Kā gan Jāzeps, atrodoties cietumā, spēja no parasta ieslodzītā kļūt par visas cietumu sistēmas vadītāju? "...Bet Tas Kungs bija ar Jāzepu un tam parādīja žēlastību, un tas ieguva labvēlību cietuma priekšnieka acīs. Un cietuma priekšnieks uzticēja Jāzepam visus apcietinātos, kas bija cietumā, un visu, kas tur bija darāms, to viņš darīja. Un cietuma priekšnieks pats nerūpējās ne par vienu lietu, ko tas bija nodevis viņa rokā, tāpēc ka Tas Kungs bija ar viņu, un visam, ko vien viņš darīja, Tas Kungs lika labi izdoties..." (1.Moz.39:21-23).

Kāpēc ķēniņš Ahasvers izvēlējās ebreju vergu meiteni Esteri par savu sievu un karalieni? "...tad ķēniņš iemīlēja Esteri vairāk par visām sievām, un viņa ieguva viņa laipnību un labvēlību vairāk par visām jaunavām, tā ka viņš lika ķēniņienes kroni viņai galvā un iecēla viņu par ķēniņieni Vašti vietā. ..." (Ester.2:17).

Kā Samuels no vienkārša kalpotāja svētnīcā kļuva par pravietisku balsi visai tautai? "...Bet zēns Samuēls augdams auga, un viņš labi patika gan Tam Kungam, gan cilvēkiem..." (1.Sam.2:26).

Kas visiem šiem īpašajiem cilvēkiem ir kopīgs?

Pirmkārt, viņi darīja labāko iespējamo no savas puses. Viņi izcili paveica to, ko Dievs viņiem uzticēja darīt... un, kad pienāca laiks, Viņš viņus īpaši paaugstināja.

Otrkārt, viņi sevi neizcēla. Dāvids kalpoja ķēniņam Saulam, kaut arī ķēniņš bija nežēlīgs un slikts boss. Rute bija gatava atbalstīt sava mirušā vīra māti – atraitni Naomiju.

Treškārt, viņi vēlējās un bija gatavi mācīties. Dievs atbildēja Rutes lūgumu, dodot viņai labāko mentoru – Naomiju, labāko vīru – Boāsu (Rutes 2:2-3).

Dieva labvēlība, Tev palīdzēs atrast kontaktu ar pareizajiem cilvēkiem, būt pareizā vietā pareizā laikā. Ja Tu izvēlēsies to, ko Dievs ir jau izvēlējies priekš Tevis, Tev nekas cits neatliks kā piedzīvot svētības tajā. Tas Tevi neatbrīvo no iespējas piedzīvot pārbaudījumus un izaicinājumus. Tas tikai nozīmē to, ka Tev izdosies tas, kam Tu esi aicināts.

Mēs katrs esam svarīgi (1)

Bet Dievs ... ir nolicis ... ikvienu savā vietā, kā Viņš gribēja. (1.Kor.12:18)

Vai kādreiz esi mēģinājis salikt puzli, kurai trūkst kāds gabaliņš? Gala rezultāts nav tāds kā gribētos, vai ne?

Kristus Baznīcā, kuru Dievs šodien ceļ, ikvienam ir vieta. Pāvils raksta: "Viņā visa celtne, kopā salaista, aug par svētu templi..." (Efez.2:21). Zaru saišķis ir daudz izturīgāks nekā viens zariņš. Tātad, "mēs daudzi kopā esam viena miesa Kristū, bet savā starpā visi esam locekļi" (Rom.12:5).

‘Nekalpojošs kristietis’ ir pamatbūtībā pretrunīgs divu nesavienojamu jēdzienu savienojums.

Kad 5.gs p.m.e. Nehemijas vadībā notika Jeruzalemes atjaunošana, tekojieši bija zemnieki, kuri palīdzēja salabot pilsētas mūri, taču "viņu dižciltīgie nelieca savus kaklus sava Kunga darbā" (Nehem.3:5). Mūrēšana nebija viņu pierasto darbu sarakstā, tāpēc viņi atļāva citiem padarīt smagos celšanas darbus. Tu taču arī zini cilvēkus, kuri piekrīt šai filozofijai!

Nekad nenovērtē par zemu savu no Dieva saņemto uzdevumu. "Bet taisni tie..., kas liekas esam nespēcīgākie, ir sevišķi vajadzīgi" (1.Kor.12:22). Padomā, kas patiesībā ir svarīgāks aicinājums: būt par pasaules lielvalsts līderi, vai sanitāru kādā medicīnas iestādē, vai pat strādāt atkritumu savākšanas kompānijā. Kad 1981.gadā tika sašauts Ronalds Reigans (Ronald Reagan) (lai gan viņš bija superlielvalsts prezidents), tad lielai daļai no ASV iedzīvotāju tā bija "parasta diena". Savukārt, kad atkritumu savācēji bija pasludinājuši streiku (tādus gadījumus esmu dzirdējis vairākkārt), pilsētās sākas haoss, kad visur sāka uzkrāties pūstoši atkritumi.

Svarīgi ir saprast, ka Tev nav jābūt teoloģijas fakultātes absolventam, lai lūgtu Dievu un lasītu Bībeli; nav jābūt pravietim, lai sadzirdētu Dieva aicinājumu; nav jābūt īpaši apmācītam speciālistam, lai palīdzētu cilvēkiem viņu vajadzībās. Ja vēlies darīt lielas lietas priekš Dieva, esi uzticīgs sīkumos (skat. Lūk.16:10). Ja neesi gatavs ziedot laiku un ieguldīt spēkus vienkāršai kalpošanai, Dievs Tevi neaicinās būt par vadītāju!

Tev ir misija!

Ejiet! Lūk, Es jūs sūtu... (Lūk.10:3)

Jēzus sūtīja savus mācekļus svarīgā misijā.
Un Viņš viņiem deva norādījumus: "Neņemiet līdzi nedz naudas maku, nedz ceļasomu ... un ceļā nesveiciniet neviena..." (Lūk.10:4).

Ievēro trīs lietas, kuras Viņš uzsvēra:

1. "Neņemiet līdzi ... naudas maku” – nekādas ‘nodrošināšanās’! Dievs vēlas svētīt katru sievieti vai vīrieti, kas saka: “Katru latu, kuru Tu, Dievs, man dosi vairāk kā manas pamatvajadzības, es vēlos izlietot kalpošanai Tev!” Iztēlojies, ka Tu stāvi Kristus soģa krēsla priekšā ar visu savu neieguldīto naudu, nepiepildīto uzdevumu, un neizmantotajām izdevībām, lai kalpotu Kristum. Ko Tu varētu tad Viņam teikt?
2. "Neņemiet līdzi ... ceļasomu” – nekādas liekas bagāžas! Dieva Vārds saka: "...Tāpēc tad arī … dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas..." (Ebr.12:1). Viss, kas var piesaistīt Tavu uzmanību, var ietekmēt Tevi, un viss, kam Tu pievērs savu uzmanību, var kontrolēt Tevi. Sātans nevēlas pieļaut Tev pabeigt Tavu uzdevumu, tāpēc Tev ir jāuzmanās, lai saglabātu pareizo fokusu.
3. "Ceļā nesveiciniet neviena” – neiznieko laiku! Neuzticies attiecībām, kas neveicina Tavas dzīve jēgas piepildījumu. Pāvils bija daudz domājis par šo jautājumu: "... Un, ja kāds neklausa mūsu vēstules vārdiem, to ievērojiet un nesaejieties ar to..." (2.Tes.3:14). Laika ir pārāk maz un uzdevums ir pārāk liels. Pirms vairākiem gadu desmitiem rudeņos uz dažām nedēļām mācības skolā atcēla un visi tika nosūtīti uz laukiem, lai ievāktu ražu. Kāpēc? Jo, ja novākšana aizkavētos, tad varētu būt par vēlu… un raža aizietu bojā!

Izmanto savu dāvanu (2)

Bet ikvienam ir dota Gara izpausme... (1.Kor.12:7)

Viens no lielākajiem ieguvumiem, ja atrodam un izpildām savas dzīves aicinājumu, ir tas, ka tiek atrisināts jautājums par to, kas ir patiesi panākumi. Daudziem no mums ir kļūdains priekšstats par to. Mēs esam pārāk pieķērušies domai, ka veiksme tiek mērīta pēc tā, cik labi mēs kaut ko darām – salīdzinājumā ar citiem. Šāda izpratne ir droša vilšanās recepte!

Nav svarīgi, ko Tu dari, vienmēr būs kāds cits, kas darīs to labāk. Bet, ja mēs definētu panākumus saistībā ar Dieva mērķiem mūsu katra dzīvei, tā ir gluži cita atskaites sistēma. Patiesa veiksme nav tas, ko Tu esi darījis, salīdzinot ar to, ko citi ir darījuši, bet gan tas, ko Tu esi darījis, salīdzinot ar to, ko Dievs Tev ir piešķīris darīt: "Ir dažādas dāvanas … bet viens pats Dievs, kas dod visas spējas visiem" (1.Kor.12:4-6).

Jēzus varēja sacīt, ka Viņš ir bijis veiksmīgs, jo Viņš ir varējis pabeigt darbu, ko Viņa Tēvs bija nosūtījis Viņu darīt (Jāņa 17:4). Pāvils varēja sacīt savas dzīves beigās: "...Labo cīņu es esmu izcīnījis, skrējienu esmu pabeidzis..." (2.Tim.4:7).

Vadoties pēc šāda standarta, veiksme var nozīmēt atstāt ienesīgu darbu, lai sekotu Dieva aicinājumam. Tas var nozīmēt, ka Tu izmanto savus talantus Dieva godam, nevis dzenoties pēc slavas un iedomātas laimes. Lai kas arī tas būtu, kad Tu zini, savu aicinājumu, Tu vari pārstāt salīdzināt sevi ar citiem, vai vēlēties būt kāds cits. Bībele saka, ka mums katram ir dotas īpašas spējas, "...lai nestu svētību" (1.Kor.12:7). Tikai tad, kad Tu izmantosi savas dāvanas citiem par svētību, Tu izjutīsi patiesu gandarījumu. Labs atalgojums un paaugstinājums darbā ir labi, bet tas nevar nostāties dievišķā mērķa vietā.

Tikai savā īstajā aicinājumā Tu piedzīvosi prieku, kas nebeidzas...