svētdiena, 2012. gada 27. maijs

Pastaiga pa ūdeni (3)

… Pēteris izkāpa no laivas, gāja pa ūdens virsu … pie Jēzus. (Mat.14:29) 
Pēteris atklāja to, ko mēs visi agrāk vai vēlāk atklājam mūsu attiecībās ar Dievu: tas, ka Tu grimsti, vēl nenozīmē, ka Tu esi nogrimis. Man šķiet, ka tam ir divi iemesli...
Pirmkārt, ja Tev kaut kas neizdodas, tas nepadara Tevi par zaudētāju, izstāšanās gan padara. Neveiksme ir tikai daļa no mācīšanās procesa. Sers Edmunds Hilarijs (Edmund Hillary) vairākkārt mēģināja uzkāpt Everestā, pirms viņam tas beidzot izdevās. Pēc viena šāda mēģinājuma, viņš stāvēja pie kalna pamatnes, kratīja dūri un kliedza: “Es tevi reiz pieveikšu. Tu esi tik liels, cik tu esi, bet es joprojām augu!" Viņš iemācījās kaut ko no katra neveiksmīgā mēģinājuma... līdz kādu dienu viņam izdevās.
Vinstons Čērčils (Winston Churchill) teica: "Es nekad neesmu cietis neveiksmi... Man vienkārši bija vajadzīga vēl viena iespēja, lai to sasniegtu." Tā ir īstā attieksme!
Otrkārt, īstie neveiksminieki ir tie, kas paliek ‘laivā’. Viņi izgāzās klusiņām un citu neievēroti, viņu izgāšanos nepamanīja un skaļi nekritizēja. Kaut gan Pēterim viss neizdevās un nācās publiski atzīt neizdošanos, viņš tomēr piedzīvoja to eiforiju, ko var sniegt fantastisks piedzīvojums - pastaiga pa ūdeni. Viņš vienīgais zināja, kā tas ir, kad Dievs dod spēku darīt to, ko viņš nekad nespētu izdarīt pats. Tiklīdz Tu esat gājis pa ūdeni, Tu neesi tāds kā iepriekš. Pēteris varēja atcerēties šo brīdi, līdz pat savas nāves stundai. Viņš arī piedzīvoja prieku - kā tas ir būt Jēzu izglābtam izmisuma brīdī. Pēteris zināja (tādā veidā kā citi nevarēja zināt), ka ja viņš grimtu atkal, Jēzus būtu tur, lai viņu glābtu. Viņš bija piedzīvojis tādu Kristus pieskārienu, kādu nepiedzīvoja neviens cits. Kā tad viņi to būtu varējuši, ja tie nekad atstāja laivu!
Neveiksme nesākas ar neizdošanos - tā sākas tad, ja Tu ļauj savām bailes Tevi apstādināt.

0 komentāri:

Ierakstīt komentāru