Rāda ziņas ar etiķeti neatlaidība. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti neatlaidība. Rādīt visas ziņas

svētdiena, 2012. gada 23. septembris

Turpini vingrināties

Par to gādā…, lai tavs briedums būtu redzams visiem. (1.Tim.4:15) 
Pētījumi rāda, ka vidusmēra cilvēks var divkāršot savu spēju robežas jebkurā jomā, ja viņš sāk regulāri praktizēties visās lietās, kuras šai jomai nepieciešamas; un pārstāj praktizēt visas lietas, kuras tam nav nepieciešamas. Tātad, Tu nebūsi veiksmīgs tad, ja tikai darīsi... Tev ir jādara pareizās lietas īstajā laikā un jādara tas labi.
Džons Maksvels (J.Maxwell) iesaka četrus pamatprincipus, kurus mums (ja vēlamies gūt panākumus) vajadzētu iekļaut mūsu nepieciešamo darbu sarakstā:
  1. Labs skolotājs. Vai Tu esi dzirdējis stāstu par kādu puisi, kurš vēlējās pieteikt savu ēzelīti kādās slavenās zirgu skriešanās sacīkstēs? "Viņš taču nekad uzvarēt," draugi centās viņu atrunāt. "Es zinu," puisis esot atbildējis, "Bet mēs taču arī mācamies, skatoties uz labiem piemēriem..." Arī Tev ir nepieciešams izvēlēties pareizos cilvēkus, no kuriem mācīties (2.Tes.3:7-9).
  2. Ieguldīt visu savu enerģiju. Vai Tu vingrinies tādā veidā, laikā un vietā, kas ļaus Tev sasniegt labākos rezultātus? Vai Tu apzinies kāda ir Tava motivācija motivāciju? Pāvila motivācija bija iespēja “saņemt taisnības vainagu, ko mans Kungs, taisnais tiesnesis, dos..." (2.Tim.4:8).
  3. Skaidrs mērķis. Esi pārliecināts par to, ko Tu vēlies sasniegt. Vingrināšanās bez konkrēta mērķa ir kā ātrums bez virziena. Pāvila mērķis bija pabeigt "uzdevumu, ko esmu dabūjis no Kunga Jēzus..." (Ap.d.20:24).
  4. Atbilstoši resursi. Lai sagatavotos, Pāvils aicināja Timoteju daudz lasīt (1.Tim.4:13). Kādi resursi Tev ir nepieciešami, lai sasniegtu nosprausto mērķi?
Tu kaut ko sasniegsi tikai tad, ja rūpīgi gatavosies un vingrināsies. Tātad, ko Tu esi jau sasniedzis? Tu tikai sāc? Vai Tu jau piedzīvo strauju progresu? Vai varbūt Tu jau esi sasniedzis savu iespēju robežas?
Zinot, ko esi sasniedzis, vari plānot, kas Tev vēl jādara. Tāpēc turpini vingrināties.

svētdiena, 2012. gada 1. jūlijs

Piedalīties skrējienā

... dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē... (Ebr.12:1)
Grieķijā ir kāda vieta, kuru tūristi mūsu dienās nereti apmeklē. Tomēr Bībeles sarakstīšanas laikos tas bija kaut kas ļoti populārs. Arī vēstules ebrejiem autors piemin to, kad viņš rakstīja, "... kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas..." (Ebr.12:1). Tās bija Istmias spēles (Isthmia) (notika laikā starp Olimpiskajām spēlēm), kur sportisti tika pagodināti kā varoņi, pasniedzot viņiem priežu zaru vainagus.
Lai attīstīt muskuļus, sportisti parasti trenējās pie kājām piesienot atsvarus. Savukārt sacensību dienā tika novilkts viss, lai nekas netraucētu sasniegt labāku rezultātu.
Šo faktu tad arī vēstules autors izmanto, lai ilustrētu kādu svarīgu pamācību. Mēs domājam, ka tas, pie kā esam pieķērušies šajā dzīvē, ir kaut kas ļoti svarīgs. Ja mēs tā nedomātu, tad taču nebūtu nekādu iekšēju cīņu; mūs vienkārši neskartu šīs grēcīgāš pasaules vilinājumi.
Kristīgā dzīve ir sacensības, kas sākas ar dienu, kad Tu pieņem Kristu par savas dzīves centru... un beigsies tad, kad Tu varēsi satikties aci pret aci ar Viņu jau mūžībā.
Lai Tu šķērsotu šo finiša līniju kā uzvarētājs, Tev ir nepieciešams atteikties no:
  1. visa, kas palēnina Tavu izaugsmi. Citiem vārdiem sakot, atteikšanās no tā, kas traucē Tavu garīgo progresu. Un pat ja tas pats par sevi nav nekas nepareizs, tomēr tas kļūst par "lieku svaru" tad, ja traucē Tev piedzīvot Dieva svētības.
  2. jebkā, kas var likt Tav paklupt pirms finiša līniju. Tev ir pastāvīgi jāuzrauga Tavs “Kristum nodošanās līmenis”, Tavas ticības izaugsme, Tavas mājas dzīve, Tavas attiecības, Tavs godīgums, Tava darba ētika, Tavas domas un Tavi paradumi. Dari visu, kas Tev vien iespējams, lai paliktu koncentrējies uz balvu.
Grieķu sportisti saņēma vainagu, kas drīz vien nokalta, bet "...jūs saņemsit nevīstošo godības vainagu" (1.Pēt.5:4). Vai tādēļ nav vērts piedalīties skrējienā?

svētdiena, 2012. gada 27. maijs

Pastaiga pa ūdeni (3)

… Pēteris izkāpa no laivas, gāja pa ūdens virsu … pie Jēzus. (Mat.14:29) 
Pēteris atklāja to, ko mēs visi agrāk vai vēlāk atklājam mūsu attiecībās ar Dievu: tas, ka Tu grimsti, vēl nenozīmē, ka Tu esi nogrimis. Man šķiet, ka tam ir divi iemesli...
Pirmkārt, ja Tev kaut kas neizdodas, tas nepadara Tevi par zaudētāju, izstāšanās gan padara. Neveiksme ir tikai daļa no mācīšanās procesa. Sers Edmunds Hilarijs (Edmund Hillary) vairākkārt mēģināja uzkāpt Everestā, pirms viņam tas beidzot izdevās. Pēc viena šāda mēģinājuma, viņš stāvēja pie kalna pamatnes, kratīja dūri un kliedza: “Es tevi reiz pieveikšu. Tu esi tik liels, cik tu esi, bet es joprojām augu!" Viņš iemācījās kaut ko no katra neveiksmīgā mēģinājuma... līdz kādu dienu viņam izdevās.
Vinstons Čērčils (Winston Churchill) teica: "Es nekad neesmu cietis neveiksmi... Man vienkārši bija vajadzīga vēl viena iespēja, lai to sasniegtu." Tā ir īstā attieksme!
Otrkārt, īstie neveiksminieki ir tie, kas paliek ‘laivā’. Viņi izgāzās klusiņām un citu neievēroti, viņu izgāšanos nepamanīja un skaļi nekritizēja. Kaut gan Pēterim viss neizdevās un nācās publiski atzīt neizdošanos, viņš tomēr piedzīvoja to eiforiju, ko var sniegt fantastisks piedzīvojums - pastaiga pa ūdeni. Viņš vienīgais zināja, kā tas ir, kad Dievs dod spēku darīt to, ko viņš nekad nespētu izdarīt pats. Tiklīdz Tu esat gājis pa ūdeni, Tu neesi tāds kā iepriekš. Pēteris varēja atcerēties šo brīdi, līdz pat savas nāves stundai. Viņš arī piedzīvoja prieku - kā tas ir būt Jēzu izglābtam izmisuma brīdī. Pēteris zināja (tādā veidā kā citi nevarēja zināt), ka ja viņš grimtu atkal, Jēzus būtu tur, lai viņu glābtu. Viņš bija piedzīvojis tādu Kristus pieskārienu, kādu nepiedzīvoja neviens cits. Kā tad viņi to būtu varējuši, ja tie nekad atstāja laivu!
Neveiksme nesākas ar neizdošanos - tā sākas tad, ja Tu ļauj savām bailes Tevi apstādināt.

svētdiena, 2012. gada 29. aprīlis

Izmanto savu dāvanu (1)

Kad nu mums ... ir dažādas dāvanas, tad lai tās ... izpaužas… (Rom.12:6)
Bībele saka: "Kad nu mums, pēc mums piešķirtās žēlastības, ir dažādas dāvanas, tad lai tās, ja tās ir pravieša spējas, izpaužas saskaņā ar ticības mēru..." (Rom.12:6). Dievs ir ‘apdāvinājis’ Tevi ar spējām darīt dažas lietas ļoti labi. Tomēr, tas nenozīmē, ka visas durvis Tev automātiski atvērsies, un Tu kļūsi atzīts un slavens vienā naktī. Patiesībā, to ko Tu vari saņemt vienā naktī, Tu vienā naktī vari atkal zaudēt. Vispirms ir nepieciešams saskatīt savas dāvanas, tad izmantot katru iespēju, lai tās attīstītu, mācoties arī no savām kļūdām, un būt pilnīgā skaidrībā, ko tad Dievs ir aicinājis Tev darīt.
Mācoties vidusskolā Sparky neveicās ne latīņu un angļu valodās, ne algebrā un fizikā. Viņš mēģināja spēlēt golfu, bet zaudēja jau pirmajā sezonas spēlē, kā arī zaudēja revanša maču. Viņš bija nesabiedrisks, pārāk kautrīgs. Viņš vidusskolā nekad neuzaicināja kādu meiteni uz randiņu. Tomēr viena lieta Sparky padevās – zīmēšana. Viņš bija lepns par saviem mākslas darbiem, pat ja neviens cits tos neievēroja. Viņš iesniedza savas karikatūras vidusskolas gadagrāmatas redaktoriem, bet tika noraidīts. Tomēr tam visam par spīti, viņš vēlējās būt mākslinieks. Pēc vidusskolas beigšanas viņš nosūtīja savu darbu paraugus uz Walt Disney Studiju... un atkal tika noraidīts. Bet Sparky nepadevās. Viņš nolēma uzzīmēt savu autobiogrāfiju karikatūrās. Un tad visbeidzot viņa karikatūras kļuva populāras. Tika izdotas neskaitāmas grāmatās un televīzijas pārraidēs.
Sparky, kura īstais vārds bija Čārlzs Šulcs (Charles Schulz), ir radījis Peanuts (Zemesrieksti) komiksu sēriju, un ir viens no visu laiku slavenākajiem karikatūristiem. Tāpat kā viņa zīmējumu galvenais varonis Čārlijs Brauns (Charlie Brown), Šulcs šķiet nebija veiksmīgs daudzās jomās, bet viņš attīstīja savu Dieva doto talantu un, atsakoties padoties, sasniedza fantastiskus rezultātus.
Tātad, izmanto arī Tu savu dāvanu.