Pastaiga pa ūdeni (4)

...Pēteris izkāpa no laivas, gāja pa ūdens virsu ... pie Jēzus. (Mat.14:29)

Ir daudz iemeslu, lai Tu izkāptu no ‘laivas’ un pamēģinātu kaut ko jaunu, vai arī kaut ko tādu, kas var būt Tev neizdevās pirms tam. Tas tad arī ir veids, kā Tu vari ļaut attīstīties Tavai ticībai, kā arī tas ir vienīgais veids kā Tu vari atklāt savu patieso dzīves aicinājumu.

Tomēr ir kāds vissvarīgākais iemesls. "…Pēteris izkāpa no laivas, gāja pa ūdens virsu … pie Jēzus." (Mat.14:29) Jēzus neatradās laivā - viņš bija uz ūdens! Tu vari attīstīt īstu dziļu ticību tikai tad, ja esi gatavs atstāt drošību, savu komforta zonu, un iet pie Viņa.

Varbūt Tu esi cītīgi strādājis gadiem ilgi, lai radītu pārvaldāmu un sakārtotu dzīvi, saglabājot ilūziju, ka Tu visu kontrolē. Un tagad Dievs ir satricinājis to visu, aicinot Tevi uzticēties Viņam, aicinot Tev pakļaut sevi briesmām, kas ir kā viļņi gatavi pacelties pat virs Tavas galvas.

Dievam ir kāds iemesls to darīt. Viņš vēlas, lai Tu iemācītos būt vairāk atkarīgs no Viņa. Varbūt Tavā dzīvē jau ir bijis tāds dzīves posms, kad Tu, par spīti briesmām, neslēpi savu ticību, kaut arī tas varēja nozīmēt pat atklātu sabiedrības noraidījumu. Varbūt Tu biji gatavs dot, kaut arī tas nozīmēja personīgu upuri, zaudējumus Tev pašam. Varbūt Tu esi kalpojis, pat ja tas Tev lika justies pilnīgi nesaprastam, vai nepiemērotam.

Dažreiz Tu varbūt 'grimi', dažkārt Tev izdevās spert kādus soļus, bet Tu dzīvoji ticībā. Tagad paskaties uz sevi savā ērtajā laivā... Tev nav pat jūras slimība! Patiesībā, tagad Tu pat nejūti vētru, kad tā tuvojas.

Ja Tu tomēr esi gatavs atstāt drošību (laivu!), tad Tevi sagaida divi brīnišķīgi piedzīvojumi. Pirmkārt, ja Tev kaut kas neizdosies (un tā notiks!), tad tomēr Tu nebūsi viens. Jēzus būs, ne vairāk, kā izstieptas rokas attālumā no Tevis. Otrkārt, šad un tad Tev izdosies pastaigāt pa ūdeni. Tas būs fantastiski iedrošinošs piedzīvojums, un sagatavos Tevi darīt vēl lielākas lietas.

Pastaiga pa ūdeni (3)

… Pēteris izkāpa no laivas, gāja pa ūdens virsu … pie Jēzus. (Mat.14:29) 

Pēteris atklāja to, ko mēs visi agrāk vai vēlāk atklājam mūsu attiecībās ar Dievu: tas, ka Tu grimsti, vēl nenozīmē, ka Tu esi nogrimis. Man šķiet, ka tam ir divi iemesli...

Pirmkārt, ja Tev kaut kas neizdodas, tas nepadara Tevi par zaudētāju, izstāšanās gan padara. Neveiksme ir tikai daļa no mācīšanās procesa. Sers Edmunds Hilarijs (Edmund Hillary) vairākkārt mēģināja uzkāpt Everestā, pirms viņam tas beidzot izdevās. Pēc viena šāda mēģinājuma, viņš stāvēja pie kalna pamatnes, kratīja dūri un kliedza: “Es tevi reiz pieveikšu. Tu esi tik liels, cik tu esi, bet es joprojām augu!" Viņš iemācījās kaut ko no katra neveiksmīgā mēģinājuma... līdz kādu dienu viņam izdevās.

Vinstons Čērčils (Winston Churchill) teica: "Es nekad neesmu cietis neveiksmi... Man vienkārši bija vajadzīga vēl viena iespēja, lai to sasniegtu." Tā ir īstā attieksme!

Otrkārt, īstie neveiksminieki ir tie, kas paliek ‘laivā’. Viņi izgāzās klusiņām un citu neievēroti, viņu izgāšanos nepamanīja un skaļi nekritizēja. Kaut gan Pēterim viss neizdevās un nācās publiski atzīt neizdošanos, viņš tomēr piedzīvoja to eiforiju, ko var sniegt fantastisks piedzīvojums - pastaiga pa ūdeni. Viņš vienīgais zināja, kā tas ir, kad Dievs dod spēku darīt to, ko viņš nekad nespētu izdarīt pats. Tiklīdz Tu esat gājis pa ūdeni, Tu neesi tāds kā iepriekš. Pēteris varēja atcerēties šo brīdi, līdz pat savas nāves stundai. Viņš arī piedzīvoja prieku - kā tas ir būt Jēzu izglābtam izmisuma brīdī. Pēteris zināja (tādā veidā kā citi nevarēja zināt), ka ja viņš grimtu atkal, Jēzus būtu tur, lai viņu glābtu. Viņš bija piedzīvojis tādu Kristus pieskārienu, kādu nepiedzīvoja neviens cits. Kā tad viņi to būtu varējuši, ja tie nekad atstāja laivu!

Neveiksme nesākas ar neizdošanos - tā sākas tad, ja Tu ļauj savām bailes Tevi apstādināt.