Divi stāsti par laulību

Mīlestība... tā nepiemin ļaunu... (1.Kor.13: 4-5) 

Pirmais stāsts. Debora Džonsone (Deborah K.Johnson) raksta:

Mana septiņus gadus vecā meita gribēja mācīties spēlēt vijoli, tāpēc es viņu aizvedu uz mūzikas veikalu izvēlēties instrumentu. Cerot, ka viņa sapratīs, cik svarīgi ir nopietni apņemties mācīties spēlēt regulāri, es viņai paskaidroju, ka instruments un nodarbības izmaksās diezgan dārgi. Es biju gatava veikt šo finanšu ieguldījumu, ja viņa apsolītu cītīgi mācīties. "Var pienākt brīdis, kad Tu vēlēsies pārtraukt nodarbības," es viņai teicu. "Bet es vēlētos, lai Tu paliec uzticīga savai izvēlei!" Mana meita pamāja ar galvu, ka ir sapratusi, un viņas visnopietnākajā sejas izteiksmē sacīja: "Labi! Tas būs tāpat kā laulībā, māmiņ...''

Otrais stāsts. Vīrs jautā sievai: “Saki man, mīļā, vai Tu esi kādreiz bijusi iemīlējusies, pirms satiki mani?" Viņa brīdi padomāja un atbildēja: "Nē, mīļais. Es reiz cienīju kādu vīrieti par viņa lielo inteliģenci. Tad es apbrīnoju vēl vienu par viņa ievērojamo drosmi. Un bija laiks, kad mani īpaši piesaistīja kāds vīrietis ar to, cik viņš labi izskatījās. Bet domājot par attiecībām ar Tevi, es to nevaru izskaidrot savādāk, kā tikai ar mīlestību..."

Vai arī Tev reizēm ir tieksme redzēt tikai Tava partnera sliktās īpašības? Attieksme ir kā nezāles, tās šķiet parādās vienā naktī un, ja Tu neko ar to nedarīsi, var pārņemt visu dārzu. Neļauj tam notikt! Nākamreiz, kad Tu esi pārāk aizņemts, lai parādītu mīlestību, vai arī esi sadusmots, atceries šos vārdus: "Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu..." (1.Kor.13: 4-7).

Lūdzies pēc Dieva labvēlības (3)

...tad mantosi vēlību un labu slavu gan Dieva, gan cilvēku priekšā. (Sal.pam.3:4 Jaunais tulk.) 

Dievs var parādīt Tev Savu labvēlību visneparastākajās vietās un izmantojot vissavdabīgākos cilvēkus. Jāzepa karjera uz Ēģiptes pārvaldnieka posteni sākās ar netaisnīgu apsūdzību un ieslodzījumu cietumā. Varētu domāt, ka bijušajam cietumniekam nav lielas izredzes kļūt par nākamo premjerministru, ja vien viņš nav tāds kā Jāzeps, kurš savu dzīvesstāstu rakstīt bija uzticējis Dievam.

"...Tad faraons apskaitās uz saviem divi galma vīriem, galveno dzērienu devēju un galveno maizes cepēju. Un viņš novietoja tos apcietinājumā sardzes namā, cietumā, kur arī Jāzeps atradās apcietinājumā..." (1.Moz.40:2-3). Kamēr viņi atradās cietumā, Jāzeps izskaidroja abu vīriešu sapņus un katram precīzi pateica, kas ar viņiem notiks. Tā Jāzepa īpašās spējas kļuva zināmas. Vēlāk, kad faraons bija satraukts par sapni, kuru neviens no viņa padomniekiem nevarēja izskaidrot, sulainis atcerējās Jāzepu un ieteica viņu faraonam. Tad arī Jāzeps izskaidroja faraona sapni, palīdzēja visai Ēģiptes valstij sagatavoties septiņu gadu bada laikam... Un tika paaugstināts kā otrais cilvēks valstī. Beidzot, Jāzepa sapnis bija piepildījies.

Bet ievēro, ko Dievs izmantoja, lai tas piepildītos – cietumu un apcietinātos (maiznieku un sulaini). Tēlaini runājot, Dievs var būt kā ‘maiznieks’ lai Tevi īpaši svētītu, jo Viņš tā pat kā profesionāļi zina nepieciešamās sastāvdaļas, lai izceptu brīnišķīgu kūku. Daži sīkumi, ko maiznieki izmanto, piemēram, sāls, milti vai cepamā soda, nav ļoti garšīgi katrs par sevi, bet kopumā veido ļoti garšīgu produktu. Dievs var būt kā ‘sulainis’, jo Viņš tāpat kā šie profesionāļi zina, kad un kā atvērt durvis īstajā brīdī. Vai Tu uztver ideju? Svarīgi ir turēt savu prātu atvērtu un just Dieva vadību. Viņš dos Tev Savu labvēlību visneparastākajās vietās un caur visdažādākajiem cilvēkiem.

Lūdzies pēc Dieva labvēlības (2)

...tad mantosi vēlību un labu slavu gan Dieva, gan cilvēku priekšā. (Sal.pam.3:4 Jaunais tulk.) 

Lai redzētu kā Dieva labvēlība darbojas, ieskaties Bībelē! Varam izvēlēties Jāzepa dzīvi ka piemēru. "Bet Israēls [Jēkabs] mīlēja Jāzepu vairāk nekā visus citus savus dēlus… Un viņš tam taisīja svārkus ar piedurknēm. Un viņa brāļi ievēroja… to ienīda un nevarēja laipni ar to runāt... Jāzeps sapņoja sapni, un, kad tas to izstāstīja saviem brāļiem, tie ienīda viņu vēl vairāk..." (1.Moz.37:3-5).

Ievēro divas lietas šajā stāstā.

Pirmkārt, Dieva labvēlība ir dāvana, nevis atlīdzība par to, ka esi labāks nekā citi. Nekad neatvainojies par to, ka Dievs ir svētījis Tavu dzīvi. Tomēr nekad nevalkā to kā žetonu par pārākumu. Pāvils jautā: "Ar ko tu esi pārāks? Kas tad tev ir, ko tu nebūtu saņēmis? Bet, ja tu esi saņēmis, kāpēc lepojies, it kā nebūtu saņēmis?" (1.Kor.4:7). Atbilde – nekas patiesībā nav Tavs nopelns ar ko lepoties! Atceries to un dzīvot ar pateicības attieksmi savā dzīvē.

Otrkārt, lai dzīvotu ar Dieva labvēlību ir vajadzīga liela gudrība. Jāzepa brāļi teica: "...Lūk, tur nāk tas lielais sapņotājs! Nokausim viņu un iemetīsim to kādā no bedrēm... tad mēs gan redzēsim, kas būs ar viņa sapņiem." (1.Moz.37:18-20). Tā ir liela kļūda – stāstīt par savu sapni tiem, kuri nespēj to novērtēt. Atklāti, viņi pat var priecāties kopā ar Tevi, bet Tev aiz muguras viņi izturēsies pret Tevi ļauni. Pazudušā Dēla vecākais brālis nepārdzīvoja to, ka viņa jaunākais brālis bija cietis badu strādājot kādā cūku fermā. Tas, ko viņš nevarēja pārdzīvot, bija jaunākā brāļa mājās-atgriešanās svinības. Ķēniņš Sauls bija priecīgs, ka Dāvids palīdzēja valstij izcīnīt uzvaru nogalinot Goliātu. Tomēr viņš nevarēja izturēt, ka cilvēki saka, "...Sauls ir nositis tūkstošus, bet Dāvids desmitiem tūkstošu..." (1.Sam.18:7). Jēzum par šo tēmu izteicās ļoti tieši: "...Nedodiet svētumu suņiem un nemetiet savas pērles cūkām priekšā…” (Mat.7:6).

Tāpēc rīkojies gudri, runā tikai tad, kad ir īstais laiks, respektē un pieņem Dieva labos ieteikumus... un Tu piedzīvosi Viņa labvēlību.