Labāka rītdiena...

... tiem, kas skumst..., dāvāt ... prieka eļļu sēru drēbju vietā, svētku drānas noskumuša gara vietā... (Jes.61:3) 

Ķīniešu valodā vārda "krīze" simbols ir ļoti interesants. Tas sevī ietver gan briesmas, gan iespējas. Ja risks ir liels un cerība uz pozitīvu rezultātu apšaubāma, risinājums var izrādīties jauna iespēja, par spīti piedzīvotajām problēmām. 

Tomēr reālā dziedināšana nevar sākties, kamēr Tu neatzīsti faktus un savas sāpes. Tas nozīmē darīt to, ko darīja Dāvids - atzīties visā Dievam: "Cik ilgi man būs glabāt rūpes savā dvēselē, diendienā bēdāties savā sirdī?" (Ps.13:3).

Tāpat kā griezt ar skalpeli ir pirmais nepieciešamais solis, lai dziedētu augoni, tā arī atzīt patiesību ir pirmais solis, lai izkļūtu no krīzes. Tie, kuri nenolaiž rokas pie pirmajām problēmām drīz vien saprot, ka ir cerības un sapņi, kuri vairs nepiepildīsies. Tad viņi saprot, ka ir jomas, kurās vajadzīgas korekcijas. Visbeidzot viņi ir gatavi izstrādāt plānu nākotnei.

Sākumā Tu jutīsies kā "nekas nekad nebūs tā kā agrāk..." Tas ir normāli. Tev ļoti iespējams ir nepieciešams veikt korekcijas tajā, kā Tu strādā, kur pavadi savu brīvo laiku un kā Tu attiecies pret savu ģimeni un draugiem. Dzīves problēmas un izaicinājumi mēdz destabilizēt Tavu pasauli. Tomēr tas arī liek Tev dziļāk un nopietnāk ielūkoties sevī un atrast slēptās spēku rezerves, par kurām Tu pat nezināji. Tādā brīdī Tu varbūt nejuties ļoti drosmīgs vai cerību pārņemts, tomēr tas nenozīmē, ka Tev nebūtu pamata ticēt “laimīgām beigām”. Pat ja Tu nejūties ļoti spēcīgs, Tu vari smelties spēkus no Tā, Kurš tāds ir.

"Tas Kungs ir mans akmenskalns, mana pils un mans glābējs, mans stiprais Dievs, mans patvērums, uz ko es paļaujos..." (Ps.18:3).

Atzīsti to kā ir patiesībā. Atrodi Dievu tajā. Seko Viņam... un Viņš dos Tev labāku rītdienu.

Parādīt atzinību

...Jozua, Nūna dēls, kas stāv tavā priekšā ... stiprini viņu... (5.Moz.1:38) 

Tiem dažiem, kurus varētu raksturot kā "vienmēr-par-sevi-pārliecinātus", vajag maz vai nemaz iedrošinošu atzinību; mums pārējiem to vajag regulāri. Dievs ieteica Mozum parādīt atzinību savam aizstājējam Jozua, jo viņam nāksies uzņemties ļoti īpašu atbildību. Pat Pāvilam bija nepieciešama atzinību. "… mūsu miesai nebija ne mazākās atpūtas, bēdas no visām pusēm: ārā cīņas, iekšā bailes. Bet Dievs, kas iepriecina pazemīgos, iepriecināja mūs ar Tita atnākšanu..." (2 Kor.7:5-6).

Ja Tu kādam parādi atzinību, Tu dari Dieva darbu! Mēs bieži domājam brīnišķīgas domas par cilvēkiem, bet nepasakām viņiem to. Atzinība darbojas tikai tad, ja Tu to izsaki!

Reiz kāds psihologs intervēja veiksmīga biznesa magnāta dēlu. Problēma bija tajā, ka jaunais cilvēks atteicās pārņemt ģimenes biznesu pēc sava tēva nāves (kas būtu padarījusi viņu ļoti bagātu). Viņš paskaidroja: "Jums būs grūti saprast attiecības, kādas man bija ar manu tēvu. Viņš bija stingra rakstura cilvēks, kurš visu bija sasniedzis ļoti smagi strādājot. Viņa mērķis bija iemācīt mani pašpaļāvību... un viņš domāja, ka vislabāk to būtu darīt nekad mani neiedrošinot un nepaslavējot. Brīvdienās mēs spēlējām bumbu pagalmā. Ideja bija, ka man ir jānoķer bumbu desmit reizes pēc kārtas. Kad es biju noķēris to astoņas vai deviņas reizes, viņš vienmēr darīja visu iespējamo, lai desmito reizi bumba lidotu man garām. Viņš meta to zemē vai augstu virs manas galvas tā, lai man nebūtu izredžu to noķert." Tad brīdi klusējis, veiksmīgā biznesmeņa dēls turpināja: "Tāpēc es atsakos no visa... es vēlos pats noķert desmito bumbu!" Šis jauneklis uzauga ar sajūtu, ka viņš nekad nebūs pietiekami labs, lai iepriecinātu savu tēvu.

Vai tas neskan pazīstami?

Bībele saka: "Rūpes sirdī cilvēku sāpina, bet laipns vārds to iepriecina" (Sal.Pam.12:25).

Tātad, parādi atzinību tiem, kas ir Tev blakus.

Turpini vingrināties

Par to gādā…, lai tavs briedums būtu redzams visiem. (1.Tim.4:15) 

Pētījumi rāda, ka vidusmēra cilvēks var divkāršot savu spēju robežas jebkurā jomā, ja viņš sāk regulāri praktizēties visās lietās, kuras šai jomai nepieciešamas; un pārstāj praktizēt visas lietas, kuras tam nav nepieciešamas. Tātad, Tu nebūsi veiksmīgs tad, ja tikai darīsi... Tev ir jādara pareizās lietas īstajā laikā un jādara tas labi.

Džons Maksvels (J.Maxwell) iesaka četrus pamatprincipus, kurus mums (ja vēlamies gūt panākumus) vajadzētu iekļaut mūsu nepieciešamo darbu sarakstā:

1. Labs skolotājs. Vai Tu esi dzirdējis stāstu par kādu puisi, kurš vēlējās pieteikt savu ēzelīti kādās slavenās zirgu skriešanās sacīkstēs? "Viņš taču nekad uzvarēt," draugi centās viņu atrunāt. "Es zinu," puisis esot atbildējis, "Bet mēs taču arī mācamies, skatoties uz labiem piemēriem..." Arī Tev ir nepieciešams izvēlēties pareizos cilvēkus, no kuriem mācīties (2.Tes.3:7-9).
2. Ieguldīt visu savu enerģiju. Vai Tu vingrinies tādā veidā, laikā un vietā, kas ļaus Tev sasniegt labākos rezultātus? Vai Tu apzinies kāda ir Tava motivācija motivāciju? Pāvila motivācija bija iespēja “saņemt taisnības vainagu, ko mans Kungs, taisnais tiesnesis, dos..." (2.Tim.4:8).
3. Skaidrs mērķis. Esi pārliecināts par to, ko Tu vēlies sasniegt. Vingrināšanās bez konkrēta mērķa ir kā ātrums bez virziena. Pāvila mērķis bija pabeigt "uzdevumu, ko esmu dabūjis no Kunga Jēzus..." (Ap.d.20:24).
4. Atbilstoši resursi. Lai sagatavotos, Pāvils aicināja Timoteju daudz lasīt (1.Tim.4:13). Kādi resursi Tev ir nepieciešami, lai sasniegtu nosprausto mērķi?

Tu kaut ko sasniegsi tikai tad, ja rūpīgi gatavosies un vingrināsies. Tātad, ko Tu esi jau sasniedzis? Tu tikai sāc? Vai Tu jau piedzīvo strauju progresu? Vai varbūt Tu jau esi sasniedzis savu iespēju robežas?

Zinot, ko esi sasniedzis, vari plānot, kas Tev vēl jādara. Tāpēc turpini vingrināties.