Atbalstīt savus bērnus viņu “grūtajos gados” (1)

... gudrība gan ir labāka nekā stiprums... (Sal.Māc.9:16)

Vai Tavā ģimenē ir pusaudzis? Laipni lūdzam “grūto gadu” pulciņā! Ar to nav jāsaprot, ka Tu esi pie kaut kā vainīgs – Tu tikai esi māte/tēvs, māsa/brālis vai vecmāmiņa/vectētiņš pusaudzim. Tu varbūt domā: "Bet viņai/viņam ir tikai desmit, vai tad viņa/viņš nav vēl bērns?" Tur nekā nevar darīt – tagad bērni attīstās ātrāk! Pubertāte tagad iestājas starp desmit un divpadsmit gadiem, un labiem vecākiem šo paātrināto ģenētiski rosināto procesu saprast ir ļoti svarīgi.

Šeit ir dažas noderīgas idejas:

1. Dažas no līdz šim lietotām audzināšanas metodēm vairs nedarbosies. Kas labi nostrādāja ar bērniem, kamēr tie bija mazi, tagad vairs nederēs. Vai atceries, kā balss toņa paaugstināšana, rosināja septiņus gadus veca bērna tūlītēju paklausību? Pamēģini to ar savu hormonu iekasēto pusaudzi... un gatavojies kaujai. Pusaudžu ķīmiskais stāvoklis prasa ignorēt veco loģiku. Lai uzzinātu, kas darbojas šajā vecumā, lūdz Dievam gudrību un rīkojies, pamatojoties uz to, kas darbojas. Ja Tu izturēsies pret tīņiem kā pret maziem bērniem, Tu neko nepanāksi.
2. Tas, kas nenotiek pats no sevis, to var iemācīties. Tiem "veiksmīgajiem vecākiem", par kuriem Tu esi dzirdējis, šī patiesība ir vai nu bijusi skaidra jau pašā sākumā un tāpēc viņi tagad tiek galā tīri vienkārši, vai arī viņiem to nākas iemācīties “sāpīgā veidā.” Tas nav viegli. Tu to apgūsti vispirms izdarot “tā ne-visai”, tad darot labāk... un tad lūdzot Dievu, lai varētu darīt to, ko Tu pats nespēj. Un Dievs Tev palīdzēs!
3. Tava vienīgā neizlabojamā kļūda ir tā, kuru Tu nevēlies neatzīst. Tavi bērni zina, ka Tu neesi nevainojams, un viņi ar to tiks galā – viņi sapratīs. Viņi arī zina, ka nav nemaz tik viegli ir to atzīt, tāpēc viņi ātri piedos. Tas nozīmē tikai vienu – aizmirsti par nekļūdīgā tēlošanu. Vienkārši parādi viņiem praktiski, pazemīgi un konstruktīvi, kā rīkoties sarežģītās situācijās!

patria potestas

... [jūs] esat saņēmuši dēlu tiesības un Garu... (Rom.8:15 jaun.tulk.) 

Pāvila laikabiedri ļoti labi saprata viņa pieminēto romiešu adoptācijas principu, ar kuru Pāvils vēlas ilustrēt svētības, kas iegūstamas Dieva ģimenē. Romiešu ģimenē tēvam bija absolūtas kontroles tiesības pār saviem bērniem jebkurā vecumā. Juridiski tas saucās 'patria potestas'. Romiešu adoptācija bija divpakāpju process, kas pārcēla bērnu piederību no viena patria potestas pie cita.

1. Atbrīvošana. Šis solis iekļāva simbolisku pārdošanu, kur īstais tēvs divreiz "pārdod" un "atpērk" savu bērnu, un ja trešo reizi viņš nepirka tos atpakaļ, ar to tad arī beidzās viņa kā tēva tiesības.
2. Attaisnošana. Tad jaunais audžutēvs iepazīstināja romiešu tiesnesi ar savu lietu, kurš likumīgi nodeva bērnu viņa patria potestas.

Arī mūsu piederība ir pārcelta no sātana pakļautības uz mūsu Debesu Tēva svētīto patria potestas. Vēstules Romiešiem astotajā nodaļā apustulis Pāvils parāda šādas adopcijas priekšrocības:

• pieņemtā persona zaudēja visas tiesības savā vecajā ģimenē un ieguva jaunu tēvu, kā arī visas likumīgās savas jaunās ģimenes locekļa tiesības;
• pieņemtais kļuva mantinieks saviem jaunā tēva īpašumiem. Ja jaunajā ģimenē bija jau citas māsas un brāļi, tad viņi visi kļuva par kop-mantinieki;
• visi adoptētā parādi tika pilnīgi atcelti, juridiskie ieraksti par nodarījumiem vēsturē tika dzēsti, pagātnei nebija nekādas ietekmes uz jauno dzīvi;
• tika prasīts, lai septiņi pilsoņi tiktu pieaicināti būt šīs adopcijas juridiskās likumības liecinieki. Ja adoptētā leģitimitāti vai tiesības tiktu kādreiz apstrīdētas, katrs no šiem lieciniekiem tad varētu liecināt par pieņemtā likumīgo stāvokli.

Mēs varam būt īpaši pateicīgi Dievam, jo "Gars pats kopā ar mūsu garu liecina, ka mēs esam Dieva bērni" (Rom.8:16). Ne mazāk, ne vairāk kā pats Svētais Gars apstiprina mūsu piederību Dieva ģimenē.

Tam, kur Tu atrodies, ir nozīme

Un Tas Kungs runāja uz mani, sacīdams: jūs esat pietiekami ilgi klaiņojuši ... griezieties pret... (5.Moz.2:3) 

Dieva plāns Tavai dzīvei vienmēr ir saistīts ar Tavām spējām, Viņa ieplānoto laiku un Tavu atrašanos īstajā vietā. Bet ir trīs lietas, kas var traucēt tam labi izdoties: (1) Tavas bailes no neveiksmes, (2) Tava nevēlēšanās atstāt savu komforta zonu, un (3) Tava pārlieku liela iespaidošanās no citu viedokļiem.

Ebreju tuksneša klejojumu laikā pienāca brīdis, kad Dievs sacīja: "... jūs esat pietiekami ilgi klaiņojuši ap šiem kalniem..." (5.Moz.2:3). Tādos brīžos ir ļoti svarīgi, ka Tu saki Dievam jā! un esi gatavs doties tālāk uzticoties Viņam.

Lielā bada laikā Dievs sacīja pravietim Elijam: "Ej prom no šejienes un pagriezies pret austrumiem, un paslēpies Kritas līcī, kas ir Jordānas austrumos. Un notiks tā: no upes tu dzersi, un Es esmu pavēlējis kraukļiem tevi tur apgādāt ar maizi." Un viņš aizgāja un rīkojās pēc Tā Kunga vārda, un apmetās Kritas piekrastē... Bet kraukļi bija tie, kas viņam pienesa maizi un gaļu no rīta un maizi un gaļu pievakarē, un no upes viņš dzēra (1.Ķēn.17:3-6).

Dieva plāns Tavai dzīvei vienmēr ir saistīts ar vietu. Piemēram, par Jēzu ir teikts, ka Viņam "bija jāiet caur Samariju..." (Jāņa 4:4). Kāpēc? Tāpēc, lai aprunātos ar sievieti, kura bija izredzēta, lai pavēstītu savai pilsētai Labo Vēsti (evaņģēliju).

Patiesībā jau nav pareizi, ka mēs dodamies, kur mums pašiem patīk. Dievs vēlas Tevi īpaši svētīt tad, kad Tu esi tur, kur Viņš vēlas, lai Tu būtu. Dievs ir apsolījis īpaši svētīt savus ļaudis, bet dažreiz Viņam ir Tevi jāpārvieto, lai Tu patiešām Tev domāto svētību saņemtu. Tam, kur Tu atrodies, ir liela nozīme!