Kā dzīvot?

Svētīgs tas vīrs, kas pastāv kārdināšanā... (Jēk.1:12)

Šeit būs trīs svarīgi dzīves padomi:

1. Esi neatlaidīgs. Kembels Morgans (G.Campbell Morgan) raksta par kādu vīrieti, kuram viņa veikals pilnībā nodega. Nākamajā rītā viņš sāka iekārtot pārdošanas vietu kūpošo drupu vidū un blakus novietoja uzrakstu ‘Zaudēju visu, izņemot sievu, bērnus un cerību – rīt no rīta veikals darbosies kā parasti’. Ja esi pakritis, nepaliec guļot, bet celies augšā! "Svētīgs tas vīrs, kas pastāv kārdināšanā, jo, norūdījumu sasniedzis, tas saņems dzīvības vainagu..." (Jēk.1:12)
2. Apzinies mērķi. Helēna Kellere (Helen Keller) raksta: "Daudziem cilvēkiem ir nepareizs priekšstats par to, kas veido patiesu laimi. Laime nav sasniedzama koncentrējoties uz savu vajadzību apmierināšanu, bet gan kalpojot cēliem mērķiem." Jēzus mācīja: "...Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet lai pats kalpotu..." (Marka 10:45). Nelūdz, lai Dievs Tev dod došanas prieku; vienkārši sāc dot un Tava sirds sāks pukstēt ziedošanās ritmā. Kamēr Tu esi gatavs būt sējējs, Dievs dos Tev nepieciešamo sēklas daudzumu (2.Kor.9:10).
3. Nepazaudē perspektīvu. Tava vilšanās var izrādīties Dieva dots uzdevums. "Cilvēka sirds izdomā sev savu ceļu, bet vienīgi Tas Kungs pašķir viņa gājumu." (Sal.Pam.16:9). Vai zini, kā veidojas pērle? Kad smilšu grauds iekļūst gliemja čaulā, tas ap to sāk veidot koncentriskus perlamutru slāņus, kamēr 3 - 5 gadu laikā izveidojas pērle. Kāds dzejnieks raksta: "Šis stāsts ir ar morāli – vai tas nav lieliski, ko austere var izdarīt ar kumosu smilšu? Un ko mēs varētu paveikt, ja mēs tikai sāktu – ar tām lietām, kas nedod mums mieru." Vai Tu skaties pareizā perspektīvā? Centies saredzēt Dieva plānu tajā, ko Tu šodien piedzīvo!

Atbalstīt savus bērnus viņu “grūtajos gados” (3)

... gudrība gan ir labāka nekā stiprums... (Sal.Māc.9:16)

Ja Tev nāk prātā doma mainīt savu bērnu, tad vispirms sāc ar sevi! Citu mainīšana tāpat parasti nedarbojas. Pusaudži uztver šādus centienus ar lielām aizdomām: "Tātad es neesmu Tev pieņemams?" Vienīgais rezultāts šādiem mēģinājumiem būs Tava pusaudža pārvēršanās par “brīvības cīnītāju”, kam cēlonis būs Tavi centieni viņu koriģēt.

Labākais veids, kā kaut ko mainīt, ir mainīt veidu kā Tu pret to izturies. Ja Tu izmaini savus ‘dejas’ soļus, tad visa deja izmainīsies. Un tas darbojas ne tikai burtiski dejojot. Šādā veidā Tu būsi mainījis to, kā citi ir spiesti reaģēt uz Tevi. Ja tas, ko Tu parasti dari, vairs nestrādā, pārtrauc to un sāc rīkoties savādāk! Tev nav jāuztraucas vai jaunais veids ir perfekts risinājums. Vienkārša apstāšanās nogurdinošas un nomācošas konfliktu ‘dejas’ vidu uzlabos Tavu pašsajūtu, samazinās stresu un palīdzēs iegūt laiku, lai atrast ceļu uz efektīvāku stratēģiju. Tava šķendēšanās tikai liek Tavam bērnam jautāt: "Kāpēc Tu man vienmēr uzkasies?" Un šāda strīda turpināšana tikai novirza visus no patiesajām problēmām. Samazini spriedzi! Apliecini savam bērnam, ka Tu vērtē viņa viedokli... un tas palielinās varbūtību uz panākumiem.

Pusaudža prāts darbojas savādāk kā pieaugušajiem. Viņi nav traki, viņi tikai cenšas tikt galā ar strauji mainīgo ķīmiju. Bija laiks, kad tika uzskatīts, ka, līdz ar piecu gadu vecuma sasniegšanu, smadzeņu attīstība ir pabeigta. Izrādās, ka tas ir nepareizi! Tagad mēs zinām, ka vissarežģītākā attīstība notiek tieši pusaudžu vecumā. Pusaudžu smadzenēs veidojas spontāni savienojumi starp neironiem, kas bez brīdinājuma un apzināta iemesla atstāj Tavu bērnu pārbagātu, jaunu emociju varā, kuras viņi nesaprot un vēl nav iemācījušies kontrolēt. Tāpēc arī viņi uzvedas neracionāli, nekonsekventi, neparedzami un kaitinoši. Tavs uzdevums ir mēģināt viņus saprast un kļūt par nomierinošu atbalstu. "Grūtie gadi" pāries. To piedzīvojot, lūdz, jo "gudrība gan ir labāka nekā stiprums... (Sal.Māc.9:16).

Atbalstīt savus bērnus viņu “grūtajos gados” (2)

... gudrība gan ir labāka nekā stiprums... (Sal.Māc.9:16) 

Vecāki atcerieties, jūs ietekmējat savu bērns vairāk nekā jebkas cits šajā pasaulē! Jūs domājat: "Bet viņš, šķiet, pievērš tik maz uzmanības man, salīdzinot ar viņa draugiem!"
Pusaudzim viņa vienaudži ir ļoti svarīgi un ietekmīgi, tāpēc, ja Tu esi noraidoši aizspriedumains pret viņiem, Tu tikai palielināsi draugu negatīvo spiedienu uz savu bērnu. Tava pusaudža pretestība nebūt nenozīmē, ka viņš nepiekrīt Tavam viedoklim, vai domā, ka Tev nav taisnība. Viņš vienkārši piedzīvo divas, ļoti spēcīgas un dzīves uztveri veidojošas, dabīgas tendences.

Pirmkārt, lai attīstītu veselīgu sociālo pieredzi pusaudžiem ir nepieciešamas attiecības ar vienaudžiem. Izrādīšanās "krutiem" draugu priekšā veicina šīs attiecības, tāpēc viņi, nevēlas atzīt pieaugušo ietekmi. Neuztver to personīgi, jo problēma ir viņu pieaugošās vajadzības, nevis Tu.

Otrkārt, normāla attīstība spiežot pusaudzi kļūt arvien neatkarīgākam. Viņu “sacelšanās” parasti ir vēlēšanās būt neatkarīgiem, nevis būtiskas domstarpības ar pieaugušajiem. Šīs Dieva paredzētās un dotās tendences palīdz sagatavoties brīdim, kad viņi "atstās tēvu un māti ... un tie kļūs par vienu miesu" ar kādu citu uz visu mūžu (1.Moz.2:24). Svarīgi ir izprast šo dabisko plūsmu pusaudžu attīstībā un necensties to apslāpēt.
Tu vari censties atbalstīt savu pusaudzi, palīdzot viņam atrast konstruktīvus veidus, kā izteikt viņa jauno vēlmi pēc pašnoteikšanās. Problēma jau nav Tavi uzskati vai domas, bet gan tas, ko Tu ar to dari. Tu taču vari vienmēr palikt racionāls, mīlošs, atbalstošs, un pacietīgi aicināt uz sadarbību, nevis konfrontāciju. Dievs arī Tavam bērnam dos laiku pārvērtēt savas vērtības, uzskatus un attieksmi. Un tad lūdziet, lai "... no tā viņš [vai viņa] neatstājas arī tad, kad viņš jau vecs kļuvis." (Sal.Pam.22:6).