svētdiena, 2013. gada 1. decembris

Es nekaunos (1)

Tie raugās viņā un staro, to sejas nemulsīs kaunā (Ps.34:6) 
Psalma autors raksta: "Tie raugās viņā [Kungā] un staro, to sejas nemulsīs kaunā.” Ja Tu esi Kristus sekotājs, tad tam vajadzētu būt arī Tavam piedzīvojumam. Ja Tu esi izvēlējies uzticēties Jēzum Kristum, tad Tu vari teikt: "Es nekaunos…” par:
  1. Viņa dzimšanu. Marija bija Jēzus māte, bet Dievs bija Viņa tēvs. Tāpēc Viņam nepiemita ne iedzimtais grēks, ne arī praktizētais grēks. Šī iemesla dēļ Viņš atbilst visām Dieva prasībām būt par mūsu Pestītāju.
  2. Viņa brīnumiem. Viņš nekad pieprasīja naudu par brīnumu. Neviens pārdabiskais darbs netika veikts ar savtīgiem vai ārišķīgiem nolūkiem, bet tikai tāpēc, lai apmierinātu cilvēku vajadzības. 
  3. Viņa sludināšanu. Pat Jēzus oponentiem bija jāatzīst, ka "... neviens cilvēks nav tā runājis kā šis cilvēks.” (Jāņa 7:46). Citu cilvēku vārdi mūs informē, bet Viņa vārdi mūs pārveido.
  4. Viņa apgalvojumiem. Viņš teica: "... Kas mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu..." (Jāņa 14:9). Tu vari redzēt visu Dieva pilnību Jēzus Kristus personā.
  5. Viņa nāvi. Viņš nesa Tavu kaunu. Tu biji morāli un garīgi bankrotējis. Bet Viņš pie krusta apmierināja visas Dieva prasības pret Tevi. Tavā debesu kontā ir rakstīts: “pilnībā apmaksāts”. 
  6. Viņa augšāmcelšanos. Jēzus Kristus nomira pie krusta, tika guldīts kapā… bet tur nepalika. Viņš augšāmcēlās un atgriezās debesīs. Viņš ir apsolījis arī Tev, ka ja "...es dzīvoju, un arī jūs dzīvosiet…” (Jāņa 14:19).
  7. Viņa starpniecību. Iztēlojies – tajā brīdī, kad esi pakritis, Viņš stāv Dieva priekšā pārstāvot Tevi, piedāvājot savas asinis par Tavu grēku salīdzināšanu. Ja Tu to tagad vari saskatīt, tad noteikti būsi gatavs teikt: "Man nav kauns par Jēzu Kristu!”

svētdiena, 2013. gada 24. novembris

Ko mēs mācamies grūtos brīžos

... mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību... (Rom.5:3) 
Mēs visi ilgojamies saņemt "dzīvības vainagu”, ko Tas Kungs ir apsolījis (Jēk.1:12), tomēr mēs negribam piedzīvot problēmas un pārbaudījumus (kas tomēr attīsta un nostiprina mūsu raksturu (Rom.5:3-4)).
Lūk, ko Tu vari mācīties piedzīvojot grūtus laikus:
Paļāvīgu prieku. "Ikreiz, kad pār jums … nāk dažnedažādi kārdinājumi, uzņemiet to ar vislielāko prieku" (Jēk.1:2). Dieva ir ar Tevi. Viņš piepildīs Tevi ar Savu prieku, ja vien Tu to vēlēsies. Tāpēc samazini žēlošanās sadaļu savās lūgšanas un iekļauj pāris ‘aleluja'. Atcerieties, ka sāpes virs mūsu zemes ir nenovēršamas, bet ciešanas nav obligātas.
Jaunas iespējas. Psalmists rakstīja: “... Kad biju spaidos, Tu manā priekšā pavēri durvis…” (Ps.4:1 -1965). Lielāko daļu pieredzes un patiesības, par ko esam visvairāk pārliecināti, mēs esam iemācījušies piedzīvojot grūtības un sāpes. Mūsu lielākais progress sākās mūsu lielāko problēmu brīžos. Tas ir tāpēc, ka Dievs mūs nekad neatstāj un stiprina tajā situācijā, kādā atrodamies.
Jaunu atklāsmi. Bībelē varam lasīt: "Tumsā atspīdēja gaisma sirdsskaidrajiem – žēlīga, žēlsirdīga un taisnīga..." (Ps.112:4). Mums nav viegli saprast, cik maz mēs patiesībā zinām, līdz brīdim, kad ejam cauri dzīves tumšākajiem un grūtākajiem… un tad Dievs pēkšņi ieslēdz gaismu.
Patiesu izturību. Apustulis Jēkabs raksta: "...Redzi, zemkopis sagaida zemes vērtīgos augļus, ar lielu pacietību gaidīdams, līdz zeme būs saņēmusi gan agro pavasara lietu, gan pēdējās rudens lietavas. Esiet arī jūs pacietīgi, stipriniet savas sirdis..." (Jēk.5:7-8). Tu nevari saīsināt gadalaikus vai arī panākt ražas ātrāku nogatavošanos, tāpēc, esi pacietīgs. Un pievērst uzmanību – kamēr Tu gaidi, Dievs darbojas!
Brūss Vilkinsons (Bruce Wilkinson) raksta: "Ticības pārbaudījumi un grūtības ir tas, kas mudina Tevi uzticēt Dievam kaut ko patiešām vērtīgu, pat ja Tev ir visas tiesības to nedarīt."

svētdiena, 2013. gada 17. novembris

Pirms uzsākt ko jaunu (3)

...Svētajam Garam un mums ir paticis... (Ap.d.15:28) 
Ļaujies Dieva vadībai. Tik ilgi, kamēr Tu turpināsi ieklausīties cilvēkos, kuru pasaules uzskats un viedoklis nesakrīt ar Dieva Vārdu un Dieva gribu, Tu piedzīvosi vienu vilšanos pēc otras, kā arī tā arī neko patiesībā nesasniegsi. Ja ir jāpieņem svarīgi lēmumi, kas var ietekmēt Tavu un apkārtējo nākotni, tad ir jācenšas darīt viss iespējamais, lai sadzirdētu Dievu. Tev ir jābūt gatavam ieklausīties atsauksmēs. Kāpēc? Tāpēc, ka ja Tu neesi gatavs mācīties, Tu nepiedzīvosi izaugsmi. Tikai ņem vērā, ka sabiedrības vairākuma viedoklis var būt noderīgs ikdienišķos jautājumos, tomēr, ja runa iet par Dieva dotu vīziju, tad pirmkārt un galvenokārt Tev vajadzētu ieklausīties Dieva ieteikumos.
Tu varbūt saki: "Vai tad nav svarīgi nodrošināt viedokļu daudzveidību lēmumu pieņemšanā vadības jautājumos?" Protams, pat vislabākie vadītāji nespēj saskatīt un paredzēt visu, un gudrākie no viņiem pieaicina cilvēkus, kas ir eksperti kādā specifiskā jomās. Tomēr der atcerēties, ka Dievs ir labākais eksperts visās jomās.
"Daži, atnākuši no Jūdejas, mācīja brāļus: 'Ja jūs neapgraiza pēc Mozus bauslības, jūs nevarat tikt pestīti…' (Ap.d.15:1). Kāds tam bija rezultāts? “…Pāvilam un Barnabam izcēlās ar viņiem liels strīds un vārdu maiņa, tad nosprieda, lai Pāvils, Barnaba un daži citi ietu šī jautājuma dēļ pie apustuļiem un vecajiem uz Jeruzālemi…” (Ap.d.15:2). Kā apustuļi atrisināja šo problēmu? Viņi teica: “…Dievs, siržu pazinējs, tiem devis labu liecību, dāvādams Svēto Garu, tāpat kā mums, un nemaz nav šķirojis mūs un viņus, šķīstīdams viņu sirdis ar ticību…” (Ap.d.15:8-9). Tad, pēc apspriedes un lūgšanām, apustuļi uzrakstīja vēstuli visiem ieinteresētajiem draudzē: “...Svētajam Garam un mums ir paticis jums neuzlikt nekādu citu nastu kā vien šo nepieciešamo…” (Ap.d.15:28). Un kāds bija rezultāts? “…draudze priecājās par labo pamācību…” (Ap.d.15:31).