Lūdzies pēc Dieva labvēlības (1)

...tad mantosi vēlību un labu slavu gan Dieva, gan cilvēku priekšā. (Sal.pam.3:4 Jaunais tulk.) 

Lai Tu izpildītu Tavas dzīves Tev Dieva uzdoto uzdevumu, būs vajadzīga Dieva labvēlība!

Kā gan Jāzeps, atrodoties cietumā, spēja no parasta ieslodzītā kļūt par visas cietumu sistēmas vadītāju? "...Bet Tas Kungs bija ar Jāzepu un tam parādīja žēlastību, un tas ieguva labvēlību cietuma priekšnieka acīs. Un cietuma priekšnieks uzticēja Jāzepam visus apcietinātos, kas bija cietumā, un visu, kas tur bija darāms, to viņš darīja. Un cietuma priekšnieks pats nerūpējās ne par vienu lietu, ko tas bija nodevis viņa rokā, tāpēc ka Tas Kungs bija ar viņu, un visam, ko vien viņš darīja, Tas Kungs lika labi izdoties..." (1.Moz.39:21-23).

Kāpēc ķēniņš Ahasvers izvēlējās ebreju vergu meiteni Esteri par savu sievu un karalieni? "...tad ķēniņš iemīlēja Esteri vairāk par visām sievām, un viņa ieguva viņa laipnību un labvēlību vairāk par visām jaunavām, tā ka viņš lika ķēniņienes kroni viņai galvā un iecēla viņu par ķēniņieni Vašti vietā. ..." (Ester.2:17).

Kā Samuels no vienkārša kalpotāja svētnīcā kļuva par pravietisku balsi visai tautai? "...Bet zēns Samuēls augdams auga, un viņš labi patika gan Tam Kungam, gan cilvēkiem..." (1.Sam.2:26).

Kas visiem šiem īpašajiem cilvēkiem ir kopīgs?

Pirmkārt, viņi darīja labāko iespējamo no savas puses. Viņi izcili paveica to, ko Dievs viņiem uzticēja darīt... un, kad pienāca laiks, Viņš viņus īpaši paaugstināja.

Otrkārt, viņi sevi neizcēla. Dāvids kalpoja ķēniņam Saulam, kaut arī ķēniņš bija nežēlīgs un slikts boss. Rute bija gatava atbalstīt sava mirušā vīra māti – atraitni Naomiju.

Treškārt, viņi vēlējās un bija gatavi mācīties. Dievs atbildēja Rutes lūgumu, dodot viņai labāko mentoru – Naomiju, labāko vīru – Boāsu (Rutes 2:2-3).

Dieva labvēlība, Tev palīdzēs atrast kontaktu ar pareizajiem cilvēkiem, būt pareizā vietā pareizā laikā. Ja Tu izvēlēsies to, ko Dievs ir jau izvēlējies priekš Tevis, Tev nekas cits neatliks kā piedzīvot svētības tajā. Tas Tevi neatbrīvo no iespējas piedzīvot pārbaudījumus un izaicinājumus. Tas tikai nozīmē to, ka Tev izdosies tas, kam Tu esi aicināts.

Piedalīties skrējienā

... dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē... (Ebr.12:1)

Grieķijā ir kāda vieta, kuru tūristi mūsu dienās nereti apmeklē. Tomēr Bībeles sarakstīšanas laikos tas bija kaut kas ļoti populārs. Arī vēstules ebrejiem autors piemin to, kad viņš rakstīja, "... kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas..." (Ebr.12:1). Tās bija Istmias spēles (Isthmia) (notika laikā starp Olimpiskajām spēlēm), kur sportisti tika pagodināti kā varoņi, pasniedzot viņiem priežu zaru vainagus.

Lai attīstīt muskuļus, sportisti parasti trenējās pie kājām piesienot atsvarus. Savukārt sacensību dienā tika novilkts viss, lai nekas netraucētu sasniegt labāku rezultātu.

Šo faktu tad arī vēstules autors izmanto, lai ilustrētu kādu svarīgu pamācību. Mēs domājam, ka tas, pie kā esam pieķērušies šajā dzīvē, ir kaut kas ļoti svarīgs. Ja mēs tā nedomātu, tad taču nebūtu nekādu iekšēju cīņu; mūs vienkārši neskartu šīs grēcīgāš pasaules vilinājumi.

Kristīgā dzīve ir sacensības, kas sākas ar dienu, kad Tu pieņem Kristu par savas dzīves centru... un beigsies tad, kad Tu varēsi satikties aci pret aci ar Viņu jau mūžībā.

Lai Tu šķērsotu šo finiša līniju kā uzvarētājs, Tev ir nepieciešams atteikties no:

1. visa, kas palēnina Tavu izaugsmi. Citiem vārdiem sakot, atteikšanās no tā, kas traucē Tavu garīgo progresu. Un pat ja tas pats par sevi nav nekas nepareizs, tomēr tas kļūst par "lieku svaru" tad, ja traucē Tev piedzīvot Dieva svētības.
2. jebkā, kas var likt Tav paklupt pirms finiša līniju. Tev ir pastāvīgi jāuzrauga Tavs “Kristum nodošanās līmenis”, Tavas ticības izaugsme, Tavas mājas dzīve, Tavas attiecības, Tavs godīgums, Tava darba ētika, Tavas domas un Tavi paradumi. Dari visu, kas Tev vien iespējams, lai paliktu koncentrējies uz balvu.

Grieķu sportisti saņēma vainagu, kas drīz vien nokalta, bet "...jūs saņemsit nevīstošo godības vainagu" (1.Pēt.5:4). Vai tādēļ nav vērts piedalīties skrējienā?

Tev ir misija!

Ejiet! Lūk, Es jūs sūtu... (Lūk.10:3)

Jēzus sūtīja savus mācekļus svarīgā misijā.
Un Viņš viņiem deva norādījumus: "Neņemiet līdzi nedz naudas maku, nedz ceļasomu ... un ceļā nesveiciniet neviena..." (Lūk.10:4).

Ievēro trīs lietas, kuras Viņš uzsvēra:

1. "Neņemiet līdzi ... naudas maku” – nekādas ‘nodrošināšanās’! Dievs vēlas svētīt katru sievieti vai vīrieti, kas saka: “Katru latu, kuru Tu, Dievs, man dosi vairāk kā manas pamatvajadzības, es vēlos izlietot kalpošanai Tev!” Iztēlojies, ka Tu stāvi Kristus soģa krēsla priekšā ar visu savu neieguldīto naudu, nepiepildīto uzdevumu, un neizmantotajām izdevībām, lai kalpotu Kristum. Ko Tu varētu tad Viņam teikt?
2. "Neņemiet līdzi ... ceļasomu” – nekādas liekas bagāžas! Dieva Vārds saka: "...Tāpēc tad arī … dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas..." (Ebr.12:1). Viss, kas var piesaistīt Tavu uzmanību, var ietekmēt Tevi, un viss, kam Tu pievērs savu uzmanību, var kontrolēt Tevi. Sātans nevēlas pieļaut Tev pabeigt Tavu uzdevumu, tāpēc Tev ir jāuzmanās, lai saglabātu pareizo fokusu.
3. "Ceļā nesveiciniet neviena” – neiznieko laiku! Neuzticies attiecībām, kas neveicina Tavas dzīve jēgas piepildījumu. Pāvils bija daudz domājis par šo jautājumu: "... Un, ja kāds neklausa mūsu vēstules vārdiem, to ievērojiet un nesaejieties ar to..." (2.Tes.3:14). Laika ir pārāk maz un uzdevums ir pārāk liels. Pirms vairākiem gadu desmitiem rudeņos uz dažām nedēļām mācības skolā atcēla un visi tika nosūtīti uz laukiem, lai ievāktu ražu. Kāpēc? Jo, ja novākšana aizkavētos, tad varētu būt par vēlu… un raža aizietu bojā!