...tie visi... paēda, un salasīja [...] divpadsmit pilnus grozus... (Mark.6:42-43)
Grozu cilvēki. Mazs zēns atdeva savas pusdienas Jēzum... un Jēzus to izmantoja, lai pabarotu piecus tūkstošus cilvēkus. Pēc tam Jēzus mācekļi "salasīja no druskām divpadsmit pilnus grozus." Grozu cilvēki spēj saskatīt citu vajadzības kā lielākas, salīdzinot ar viņu pašu, un tad viņi saka: "Kungs, lūk, kas man ir, ņemt to, svētī un izmantot to." Kādā kontrastā (pozitīvā!) bija šis zēns salīdzinot ar Kristus mācekļiem.
Ievēro:
- Mācekļi mēģināja aizbēgt no problēmas. "Atlaid tos, ka tie var [...] sev pirkt ko ēst..." (Mark.6:36). Tava ticība aug tikai tad, ja Tu, saskaroties ar problēmām, nebēdz, bet meklē atbildes pie Dieva. Ja Tu tā risini problēmas, tad Tu būsi sagatavojies saņemt to, ko Dievs ir ieplānojis Tev nākotnē.
- Viņi neapzinājās tos resursus, kas viņiem bija. Jēzus teica: "Cik maizes jums ir? Eita un raugait..." (Mark.6:38). Mozum rokās bija tikai nūja, bet tā pavēra Sarkanās jūras ūdeņus. Dāvidam bija linga, bet tā nogāza no kājām milzi. Tu varbūt to vēl nezini, bet Dievs ir jau devis Tev atbildi Tavai vajadzībai. Viņš ir iedevis Tev kaut ko, kas ar Viņa svētību spēj vairoties tad, kad Tu to nodosi Viņa rokās. Atslēgvārdi ir, "ejiet un redziet."
- Viņi nenovērtēja mazas iespējas. "Šeit ir kāds zēns, tam ir piecas miežu maizes un divi zivis; bet kas tas ir tik daudz ļaudīm?" (Jāņa 6:9). Tā vietā, lai gaustos par to, kas Tev nav, skaties uz Dieva bagātību un Viņa vēlmi darboties caur Tevi. "Un kas var nicināt šo sīko sākumu dienu? Bet tie ar prieku redzēs [...] – Tā Kunga acis, kas raugās uz visu pasauli..." (Cak.4:10). Visās situācijās ņem vērā Dieva Faktoru. Panākumu formula ir = Tu + Dievs!