Mēs katrs esam svarīgi (1)

Bet Dievs ... ir nolicis ... ikvienu savā vietā, kā Viņš gribēja. (1.Kor.12:18)

Vai kādreiz esi mēģinājis salikt puzli, kurai trūkst kāds gabaliņš? Gala rezultāts nav tāds kā gribētos, vai ne?

Kristus Baznīcā, kuru Dievs šodien ceļ, ikvienam ir vieta. Pāvils raksta: "Viņā visa celtne, kopā salaista, aug par svētu templi..." (Efez.2:21). Zaru saišķis ir daudz izturīgāks nekā viens zariņš. Tātad, "mēs daudzi kopā esam viena miesa Kristū, bet savā starpā visi esam locekļi" (Rom.12:5).

‘Nekalpojošs kristietis’ ir pamatbūtībā pretrunīgs divu nesavienojamu jēdzienu savienojums.

Kad 5.gs p.m.e. Nehemijas vadībā notika Jeruzalemes atjaunošana, tekojieši bija zemnieki, kuri palīdzēja salabot pilsētas mūri, taču "viņu dižciltīgie nelieca savus kaklus sava Kunga darbā" (Nehem.3:5). Mūrēšana nebija viņu pierasto darbu sarakstā, tāpēc viņi atļāva citiem padarīt smagos celšanas darbus. Tu taču arī zini cilvēkus, kuri piekrīt šai filozofijai!

Nekad nenovērtē par zemu savu no Dieva saņemto uzdevumu. "Bet taisni tie..., kas liekas esam nespēcīgākie, ir sevišķi vajadzīgi" (1.Kor.12:22). Padomā, kas patiesībā ir svarīgāks aicinājums: būt par pasaules lielvalsts līderi, vai sanitāru kādā medicīnas iestādē, vai pat strādāt atkritumu savākšanas kompānijā. Kad 1981.gadā tika sašauts Ronalds Reigans (Ronald Reagan) (lai gan viņš bija superlielvalsts prezidents), tad lielai daļai no ASV iedzīvotāju tā bija "parasta diena". Savukārt, kad atkritumu savācēji bija pasludinājuši streiku (tādus gadījumus esmu dzirdējis vairākkārt), pilsētās sākas haoss, kad visur sāka uzkrāties pūstoši atkritumi.

Svarīgi ir saprast, ka Tev nav jābūt teoloģijas fakultātes absolventam, lai lūgtu Dievu un lasītu Bībeli; nav jābūt pravietim, lai sadzirdētu Dieva aicinājumu; nav jābūt īpaši apmācītam speciālistam, lai palīdzētu cilvēkiem viņu vajadzībās. Ja vēlies darīt lielas lietas priekš Dieva, esi uzticīgs sīkumos (skat. Lūk.16:10). Ja neesi gatavs ziedot laiku un ieguldīt spēkus vienkāršai kalpošanai, Dievs Tevi neaicinās būt par vadītāju!

Piedalīties skrējienā

... dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē... (Ebr.12:1)

Grieķijā ir kāda vieta, kuru tūristi mūsu dienās nereti apmeklē. Tomēr Bībeles sarakstīšanas laikos tas bija kaut kas ļoti populārs. Arī vēstules ebrejiem autors piemin to, kad viņš rakstīja, "... kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas..." (Ebr.12:1). Tās bija Istmias spēles (Isthmia) (notika laikā starp Olimpiskajām spēlēm), kur sportisti tika pagodināti kā varoņi, pasniedzot viņiem priežu zaru vainagus.

Lai attīstīt muskuļus, sportisti parasti trenējās pie kājām piesienot atsvarus. Savukārt sacensību dienā tika novilkts viss, lai nekas netraucētu sasniegt labāku rezultātu.

Šo faktu tad arī vēstules autors izmanto, lai ilustrētu kādu svarīgu pamācību. Mēs domājam, ka tas, pie kā esam pieķērušies šajā dzīvē, ir kaut kas ļoti svarīgs. Ja mēs tā nedomātu, tad taču nebūtu nekādu iekšēju cīņu; mūs vienkārši neskartu šīs grēcīgāš pasaules vilinājumi.

Kristīgā dzīve ir sacensības, kas sākas ar dienu, kad Tu pieņem Kristu par savas dzīves centru... un beigsies tad, kad Tu varēsi satikties aci pret aci ar Viņu jau mūžībā.

Lai Tu šķērsotu šo finiša līniju kā uzvarētājs, Tev ir nepieciešams atteikties no:

1. visa, kas palēnina Tavu izaugsmi. Citiem vārdiem sakot, atteikšanās no tā, kas traucē Tavu garīgo progresu. Un pat ja tas pats par sevi nav nekas nepareizs, tomēr tas kļūst par "lieku svaru" tad, ja traucē Tev piedzīvot Dieva svētības.
2. jebkā, kas var likt Tav paklupt pirms finiša līniju. Tev ir pastāvīgi jāuzrauga Tavs “Kristum nodošanās līmenis”, Tavas ticības izaugsme, Tavas mājas dzīve, Tavas attiecības, Tavs godīgums, Tava darba ētika, Tavas domas un Tavi paradumi. Dari visu, kas Tev vien iespējams, lai paliktu koncentrējies uz balvu.

Grieķu sportisti saņēma vainagu, kas drīz vien nokalta, bet "...jūs saņemsit nevīstošo godības vainagu" (1.Pēt.5:4). Vai tādēļ nav vērts piedalīties skrējienā?

Jāņa Kristītāja diena (pēc kristīgā kalendāra)

Māc. K.Zikmanis

Tu iesi Tā Kunga priekšā sataisīt Viņam ceļus, dot Viņa ļaudīm pestīšanas atziņu uz grēku piedošanu (Lūk.1:76-77)

Jānim Kristītājam bija tik svarīga vieta Jēzus kalpošanā, kā apustulis Jānis par Jāni Kristītāju rakstīja sava evaņģēlija prologā. Pirmie panti Jāņa evaņģēlijā ir ievads evaņģēlijam, un apkopo visas domas, par ko vēlāk tiek rakstīts visā evaņģēlijā. Protams, evaņģēlija centrs ir Jēzus. Uzsvars apustuļa Jāņa rakstos ir Kristus: kas Viņš ir, ko Viņš darīja, un kāda tam nozīme mums.

Kaut uzsvars ir uz Kristu, ieklausieties kādu vietu prologā ieņem Jānis Kristītājs: Es lasīšu no Jāņa evaņģēlija pirmās nodaļas: "Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Tas bija iesākumā pie Dieva" (Jāņa 1:1-14) Jēzus ir Dieva Vārds. Vārds ir Jēzus un Jēzus bija pie Dieva iesākumā. Jēzus ir Dievs. Apustulis Jānis vēlas, lai no paša sākuma mēs saprotam, kas ir Jēzus.

"Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir." Caur Jēzu viss, kas ir, ir radies. Bez Jēzus nekas šeit nebūtu – ne es, ne Jūs, ne debesis, ne zeme. Jēzus ir iemesls mūsu eksistēšanai. Jēzus ir centrs.

"Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma. Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma." Jēzus ir cilvēku gaisma. Jēzus ir tas, kas mūs apgaismo, kas dara mums zināmu par Dievu un par Viņa eksistenci. Jēzus ir cilvēku dzīvība. Jēzus ir tas, kas dod dzīvei jēgu, kas iedvesmo mūs un padara Dieva eksistenci reālu mums. Jēzū ir atklāta visa Dieva godība (Kol.1:19). Jēzus ir Dieva visspožākā gaisma. Tomēr, bieži, kad cilvēki nāk no tumšas istabas gaišā saulē – viņi cieši aizver acis, pagriež seju prom un paceļ roku, lai aizklātu saules spožumu. Tas ir tas pats, kad cilvēki nesagatavoti sastopas ar Jēzus spožumu – viņi to negrib un nepieņem. Tāpēc Jānis raksta, ka Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma.

Viss līdz šim ir rakstīts par Jēzu, tad pēkšņi mēs dzirdam šos vārdus: "Nāca cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis." Kāpēc, kad lasām par Jēzu, pēkšņi dzirdam par cilvēku, vārdā Jānis? Lasīsim tālāk, lai saprastu: "Viņš nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi nāktu pie ticības caur viņu. Viņš pats nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par gaismu." Jānis nāca, lai liecinātu par Jēzu, lai liecinātu par šo spožo gaismu. Jānis nāca, lai sagatavotu cilvēkus Jēzus pieņemšanai. Jānis nāca, lai visi nāktu pie ticības caur viņu.

Jēzus ir kristietības centrs. Bez Jēzus nebūtu pestīšana. Tomēr, ja nebūtu Jānis Kristītājs, neviens no mums nebūtu nācis pie Kristus. Pateiksimies Dievam, ka Viņš sūtīja Jāni, lai sagatavotu Jēzum ceļu pie mums un mums pie Viņa. Lūgsim Dievu, lai Viņš lieto mūs, kā Viņš lietoja Jāni, lai vestu cilvēkus Jēzus gaismā.

Visu mācītāja K.Zikmaņa rakstu varat lasīt šeit: www.simanadraudze.lv