Izmanto savu dāvanu (1)

Kad nu mums ... ir dažādas dāvanas, tad lai tās ... izpaužas… (Rom.12:6)

Bībele saka: "Kad nu mums, pēc mums piešķirtās žēlastības, ir dažādas dāvanas, tad lai tās, ja tās ir pravieša spējas, izpaužas saskaņā ar ticības mēru..." (Rom.12:6). Dievs ir ‘apdāvinājis’ Tevi ar spējām darīt dažas lietas ļoti labi. Tomēr, tas nenozīmē, ka visas durvis Tev automātiski atvērsies, un Tu kļūsi atzīts un slavens vienā naktī. Patiesībā, to ko Tu vari saņemt vienā naktī, Tu vienā naktī vari atkal zaudēt. Vispirms ir nepieciešams saskatīt savas dāvanas, tad izmantot katru iespēju, lai tās attīstītu, mācoties arī no savām kļūdām, un būt pilnīgā skaidrībā, ko tad Dievs ir aicinājis Tev darīt.

Mācoties vidusskolā Sparky neveicās ne latīņu un angļu valodās, ne algebrā un fizikā. Viņš mēģināja spēlēt golfu, bet zaudēja jau pirmajā sezonas spēlē, kā arī zaudēja revanša maču. Viņš bija nesabiedrisks, pārāk kautrīgs. Viņš vidusskolā nekad neuzaicināja kādu meiteni uz randiņu. Tomēr viena lieta Sparky padevās – zīmēšana. Viņš bija lepns par saviem mākslas darbiem, pat ja neviens cits tos neievēroja. Viņš iesniedza savas karikatūras vidusskolas gadagrāmatas redaktoriem, bet tika noraidīts. Tomēr tam visam par spīti, viņš vēlējās būt mākslinieks. Pēc vidusskolas beigšanas viņš nosūtīja savu darbu paraugus uz Walt Disney Studiju... un atkal tika noraidīts. Bet Sparky nepadevās. Viņš nolēma uzzīmēt savu autobiogrāfiju karikatūrās. Un tad visbeidzot viņa karikatūras kļuva populāras. Tika izdotas neskaitāmas grāmatās un televīzijas pārraidēs.
Sparky, kura īstais vārds bija Čārlzs Šulcs (Charles Schulz), ir radījis Peanuts (Zemesrieksti) komiksu sēriju, un ir viens no visu laiku slavenākajiem karikatūristiem. Tāpat kā viņa zīmējumu galvenais varonis Čārlijs Brauns (Charlie Brown), Šulcs šķiet nebija veiksmīgs daudzās jomās, bet viņš attīstīja savu Dieva doto talantu un, atsakoties padoties, sasniedza fantastiskus rezultātus.

Tātad, izmanto arī Tu savu dāvanu.

Zināt to, kas "stāv rakstīts"

...Jēzus tam sacīja: "Atkal stāv rakstīts..." (Mat.4:7)

Pēc piedzīvotām svētībām nāk cīņas! Un Jēzus dzīva tam nebija izņēmums. Pēc Viņa kristībām "...Gars Viņu tūdaļ aizveda tuksnesī" (Mark.1:12). Savukārt četrdesmit dienas vēlāk (kurās Viņš gavēja) Jēzus bija izsalcis. Un tieši tad arī sātans bija klāt un teica: "Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi" (Mat.4:3).

Tu vari rēķināties, ka ienaidnieks parādīsies brīžos, kad būsi visneaizsargātākais. Un kad tas notiks, tad labāk Tev būtu zināt, ko tad Dieva Vārds faktiski saka (ne tikai dažus fragmentus vai citātus, ko būsi dzirdējis no kāda cita). "Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi ... audzināšanai taisnībā" (2.Tim.3:16).

Cik bieži mēs izvēlamies tās daļas Bībelē, kas atbilst mūsu dzīvesveidam un atbalsta mūsu priekšstatu par teoloģiju, bet tad, kad ienaidnieks sāk manipulēt ar Dieva Vārdu un to izmanto pret Tevi, tad ir nepieciešams, lai Tu varētu teikt: "stāv rakstīts."

Tomēr ir vēl kaut kas, ko nepieciešams ņemt vērā. Bībele saka, ka sātans “uzstāsies ar skaļām runām pret Visuaugsto un apvainos Visuaugstā svētos... centīsies grozīt svētku laikus un bauslību..." (Dan.7:25). Sātans zina, ka Dieva Vārds ir "… asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu..." (Ebr.4:12), tomēr viņš mēģina iesaistīt Tevi ‘zobenu cīņās’!

Jēzus sātanam atbildēja: “... Atkal stāv rakstīts: Dievu, savu Kungu, tev nebūs kārdināt." Jēzus zināja, ko Viņa Tēvs bija patiesībā teicis, un tā atteicās ļaut sātanam diktēt savus noteikumus, ieskaitot pat to, ko Viņam vajadzētu ēst.

Kurš izvēlas Tavu šodienas ēdienkarti? Vai Tu esi kā ‘pazudušais dēls’, kurš samierinājās ar cūku ēdiena atliekām, kamēr Tēvs bija gatavs sarīkot viņam dzīres? Saki sātanam: "Atkāpies no Manis, sātan..." (Mat.16:23). Neļauj viņam mānīt Tevi ar puspatiesībām!

Pieķeries pie Dieva Vārda un paliec pie tā!

Runāsim tieši un konkrēti

Tad nu Kristu Jēzu pieņēmuši, dzīvojiet Viņā... stipri kļūdami ticībā (Kol.2:6-7)

Uzrunājot ticīgos Kolosā, un īpaši pieskaroties viņu dzīvesveidam, Pāvils raksta: "Tad nu Kristu Jēzu pieņēmuši, dzīvojiet Viņā, sakņodamies Viņā, augdami Viņā, stipri kļūdami ticībā, kurā esat mācīti, pāri plūzdami savā pateicībā!" (Kol.2:6-7).

Trešajā un ceturtajā nodaļā Pāvils kļūst ļoti tiešs un konkrēts: "Jūsu sirdīs lai valda Kristus miers. Tam jūs esat aicināti, lai jūs kļūtu kā viena miesa; un esiet pateicīgi! Lai Kristus vārdi bagāti mājo jūsos, pamāciet un pamudiniet cits citu gudrībā, ar pateicību Dievam dziediet savās sirdīs psalmus, himnas un garīgas dziesmas. Un visu, ko vien jūs darāt, vārdos vai darbos, visu dariet Kunga Kristus vārdā, caur Viņu pateikdamies Dievam Tēvam.

Jūs, sievas, pakļaujieties vīriem, tā piederas saskaņā ar Kungu. Jūs, vīri, mīliet savas sievas un neesiet skarbi pret viņām. Jūs, bērni, esiet paklausīgi saviem vecākiem visās lietās, jo tas ir patīkami un ir pēc Kunga prāta. Jūs, tēvi, netramdiet savus bērnus, lai tie nekļūst pārāk bikli. Jūs, kalpi, esiet paklausīgi visās lietās saviem miesīgajiem kungiem, ne skata pēc - kā izdabājot kādam cilvēkam, bet ar šķīstu sirdi, Kungu Kristu bijājot.

Visu, ko jūs dariet, to dariet no sirds - ne kā cilvēkiem, bet kā Kungam, zinādami, ka jūs saņemsiet no Kunga savu mantojuma daļu: jūs esat Kunga Kristus kalpi. Bet ļaundaris saņems atmaksu par savu ļaundarību, un tur cilvēka stāvoklim nav nozīmes. Kungi, izturieties pret saviem kalpiem, kā tas pēc taisnības pienākas, apzinādamies - arī pār jums ir Kungs debesīs.

Palieciet vienmēr lūgšanā, nepagurstot pateikties Dievam. Lūdziet Dievu arī par mums, lai Dievs mums atdara durvis vārdam, ka spējam izteikt Kristus noslēpumu, kura dēļ es esmu saistīts važās; lūdziet, lai es varu sludināt kā nākas. Izturieties gudri pret tiem, kas ārpus draudzes, izmantojiet laiku. Jūsu runa lai vienmēr ir labvēlīga, lai tajā ir sāls, un lai jūs zinātu, kā jums ikvienam jāatbild." (Kol.3:15-25, 4:1-6 Jaunais Bībeles tulkojums).

Tātad, runājot tieši un konkrēti – kas ir tas, ko Dievs (ar šiem vārdiem Svētajos Rakstos) saka Tev?

Piecas liecības par augšāmcelšanos

...Viņš ... ar daudz skaidrām zīmēm bija dzīvs parādījies un… viņu vidū redzēts… (Ap.d.1:3)

Jēzus dienās, kad namdaris bija pabeidzis darbu, bija ierasts, ka viņš nomazgāja rokas, noslaucīja tās linu auduma dvielī, salocīja to un atstāja uz sava darba. Salocītais audums bija viņa preču zīme. Ja kāds pārbaudot ieskatījās viņa darbnīcā, tad uzreiz varēja saprast, ka darbs ir pabeigts. Lieldienu svētdienas rītā Pēteris “...ieiet kapā un redz ... sviedrautu, ar ko Viņa galva bija apsegta, ... atsevišķi satītu savā vietā" (Jāņa 20:6-8).

Zinātnieki saka, ka par nekļūdīgu pierādījumu tiek uzskatīts rezultāts, kas iegūts no atkārtotiem eksperimentiem dažādos apstākļos. Šeit ir pieci nekļūdīgi pierādījumi, ka Jēzus augšāmcēlās no mirušajiem:

Pirmkārt, Marija Magdalēna redzēja Viņu.

Otrkārt, sievietes pie kapa redzēju Viņu.

Treškārt, atsevišķi mācekļi runāja ar Viņu.

Ceturtkārt, visi apustuļi tikās Viņu.

Visbeidzot, 500 cilvēki redzēja Viņu vienlaicīgi.

"… Viņš... ar daudz skaidrām zīmēm bija dzīvs parādījies un… viņu vidū redzēts…” (Ap.d.1:3). Kristus augšāmcelšanās ir mūsu pestīšanas pamats un cerība uz kura balstās mūsu mūžīgā dzīvība (skat. Rom.10:9-10). Pāvils raksta: "...Kristus ir miris par mūsu grēkiem … Viņš aprakts un trešajā dienā … Viņš ir parādījies Kēfam, pēc tam tiem divpadsmit. Pēc tam Viņš ir parādījies vairāk kā pieci simti brāļiem vienā reizē, no kuriem daudzi ir vēl dzīvi… Pēc tam Viņš ir parādījies Jēkabam, tad visiem apustuļiem. Kā pašam pēdējam Viņš parādījās arī man..." (1.Kor.15:3-8).

Kādā Lieldienu dievkalpojuma laikā visa draudze raudāja, kopīgi skatoties krustā sišanas ainas fragmentus no filmas par Jēzus dzīvi. Pēkšņi kāds zēns dievnama pēdējos solos pielēca kājās un kliedza: "Neuztraucieties, viņš būs atkal dzīvs. Es to jau esmu redzējis..."

Priecājies! Ir Lieldienas... Viņš ir augšāmcēlies! ...un mēs arī reiz to piedzīvosim!

Sekojot Jēzus pēdās (2)

Jo uz to jūs esat aicināti... lai jūs sekotu Viņa pēdām. (1.Pet.2:21)

Jēzus zināja, ka Viņam nav jāpierāda sevi. Pie krusta, skeptiķi teica: “... palīdzi pats Sev; ja Tu esi Dieva Dēls, kāp no krusta zemē” (Mat.27:40). Kāda bija Viņa reakcija? Viņš atteicās pieļaut, ka citu komentāri iebiedē Viņu vai maina Viņa plānus. Viņam nevajadzēja apkārtējo apbrīnu vai piekrišanu; Viņam jau bija Viņa Tēva apstiprinājums: "Šis ir Mans mīļais Dēls, uz ko Man labs prāts" (Mat.3:17).

Jēzus netērēja laiku, lai atbildētu Saviem kritiķi. "… Un Viņš tam neatbildēja neviena paša vārda, tā ka pārvaldnieks ļoti brīnījās" (Mat.27:14). Jēzus atbildēja badacietējiem, nepieciešamībām un tiem, kas Viņu patiesi meklēja, bet ne tiem cilvēki, kuri mēģināja Viņu izaicināt. Tu neko neesi parādā kritiķim! "Nerunā bezprāša ausu priekšā, jo viņš nicina tavas runas gudrību" (Sal.Pam.23:9). Vai zini, kāpēc nekad nav ticis uzbūvēts piemineklis kādam kritiķim? Jo kritiķi ir skatītāji, nevis darītāji!

Jēzus nekoncentrējās uz pagātni, bet gan uz nākotni. Jēzus māte bija stāvoklī ar Viņu pirms bija precējusies. Un tikai daži cilvēki zināja īsto patiesību. Jēzus uzauga un dzīvoja ar šo faktu, bet Viņš nejuta nepieciešamību to visiem izskaidrot. Pārtrauc sūdzēties, ka Tava ģimene bija slikta un bērnībā bija grūti apstākļi; pārtrauc runāt par savu ierobežoto izglītību vai neizdevušos dzīvi; pārtrauc atkārtot stāstus par tiem, kas Tevi sāpinājuši vai pievīluši, pārtrauc reklamēt Tavas sāpes vai trūkumus. Visi ir cietuši un ir ierobežoti kaut kādā veidā. "Nedomājiet vairs par seniem notikumiem un neievērojiet to, kas jau sen bijis! Redziet, Es veikšu ko jaunu, tas jau parādās, vai jūs to neredzat?..."(Jes.43:18-19). Sātans spriež Tevi domāt par vakardienu, jo tā ir vienīgā informācija, kas viņam ir par Tevi. Jēzus aicina Tevi domāt par rītdienu. Tāpēc, ja Tu vēlies sekot Viņa pēdās, koncentrējies uz to, kas Tev ir priekšā.

Sekojot Jēzus pēdās (1)

Jo uz to jūs esat aicināti... lai jūs sekotu Viņa pēdām. (1.Pet.2:21)

Ja Tu vēlies sekot Jēzus pēdās, šādas atziņas par Viņu varētu būt noderīgas:

1. Viņš nekad nerīkojās steigā. Viņš nepieņēma lēmumus, reaģējot uz apkārtējo spiediena taktiku. Kvalificēti pārrunu speciālisti zina, ka nogaidīšana ir ierocis; tas, kurš visvairāk steidzas, parasti nenoslēdz labākos darījumus. Nogaidīšana atklāj vājos punktu jebkurā plānā, kā arī Tavu apkārtējo patiesos motīvus. Tavas lielākās kļūdas visbiežāk tiek pielaistas tieši nepacietības dēļ. Tāpēc domā ilgtermiņā.
2. Viņš zināja, kad strādāt un kad atpūsties. Vētrā kuģojot pa Galilejas jūru mācekļi svīda, bet Jēzus gulēja. Ģetzemanes dārzā mācekļi gulēja, bet Jēzus svīda. Tas ir tāpēc, ka Viņš zināja, kad strādāt un kad atpūsties. Zināt, kad rīkoties un kad uzticēties, kam veltīt visu savu uzmanību un ko atstāt Dieva rokās, ir noslēpums, kurš Tev ir jāiemācās, ja Tu vēlies dzīvot saskaņā ar Dieva prātu. Neviens nav bijis aizņemtāks kā Jēzus. Visi vienmēr gribēja kaut ko no Viņa. Jo veiksmīgāks būsi, jo vairāk cilvēku būs ap Tevi. Jēzus plānoja Savu laiku un bieži palika viens, lai saņemtu. Viņš zināja, ka nevar dot to, kas pašam nav. Dot ir darbs, bet ir nepieciešama atpūta, lai saņemtu. Jēzus saprata līdzsvaru; tāpēc arī Viņš spēja paveikt tik daudz tikai trīs gados. Kad Tu esi atpūties, Tu spēj skaidrāk domāt un pieņemt labākus lēmumus, spēj redzēt dzīvi skaidrāk un paveikt vairāk īsākā laikā. Un to, ko Tu tad paveiksi, tas paliks ilgtermiņā.

Tātad, pārtrauc savu izmisīgo steigu. Sekot Jēzus pēdās nozīmē sekot, nevis traukties pa priekšu!

Kļūt līdzīgākam Kristum (3)

...mēs visi... topam pārvērsti Viņa paša līdzībā... (2.Kor.3:18)

Lai padarītu mūs vairāk līdzīgus Kristum, Dievs izmantos Savu Vārdu, citus cilvēkus, un pat grūtus un sarežģītus apstākļus. Dieva Vārds (Bībele) dod mums nepieciešamās zināšanas par patiesību, Dieva ļaudis (draudze) sniedz mums vajadzīgo atbalstu pieaugšanai, savukārt grūtie un sarežģītie apstākļi nodrošina vidi, kur mums būtu nepieciešams nodemonstrēt Kristus-līdzību mūsos. Ja Tu uzticēsies Dieva Vārdam, regulāri kontaktēsies ar citiem ticīgajiem, un iemācīsies uzticēties Dievam ikvienā situācijā, Tu kļūsi arvien līdzīgāks Jēzum. Tici, tas tā notiks!

Protams,

Ir dienas, kad Tu šaubies vai ar Tevi tas kādreiz notiks. Garīgais briedums nav automātisks process un nav garantēts. Tas ir pakāpeniska, progresējoša attīstība, kas prasīs apņēmību un disciplīnu. Tas turpināsies līdz brīdim, “...līdz kamēr mēs visi sasniegsim vienību Dieva Dēla ticībā un atziņā, īsto vīra briedumu, Kristus diženuma pilnības mēru" (Efez.4:13). Pat tad, ja Tev neveiksies un neizdosies, Dievs paliks uzticīgs Tev dotajam solījumam. Viņš ir apņēmies rūpēties par Tavu garīgo izaugsmi, kamēr Tu vien dzīvosi.

Reizēm Tu šaubies, vai esi izvēlējies pareizo dzīves virzienu. Visiem no mums ir savs šaubu un apjukumu laiks. Neuztraucieties par to. Dievs ir vairāk nobažījies par Tavu raksturu nekā tavu karjeru, dzīvesvietu vai brīvā laika pavadīšanu. Tas ir tāpēc, ka Tu ņemsi savu raksturu sev līdzi visā mūžībā. Bībele saka: "Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs" (Rom.12:2).

Katru dienu Tev ir jāpieņem lēmums, kas ir absolūti pretējs postmodernās kultūras vērtību virzienam – lēmumus kļūt līdzīgam Jēzum. Ja Tu to izvēlies, Dieva Gars dos Tev spēku to sasniegt.

Kļūt līdzīgākam Kristum (2)

...mēs visi... topam pārvērsti Viņa paša līdzībā... (2.Kor.3:18)

Garīgo izaugsmi varētu salīdzināt ar sēklu, ēku vai bērnu. Katrā pieminētajā gadījumā ir nepieciešama mūsu līdzdalība. Kad stāda sēklas ir iesētas, stāds ir jālaista, jāmēslo un jāaizsargā. Kad ēkas ir uzceltas, tās ir jāsaglabā. Kad piedzimst bērni, tie ir jāaprūpē, jāmāca un jādisciplinē. Vai ideja kļūst skaidrāka? Tavām pūlēm un centieniem nav nekāda sakara ar Tavu pestīšanu, tomēr tam visam ir ļoti nozīmīga loma Tavas garīgās izaugsmes nodrošināšanai. Tu nevari tikai sēdēt rokas klēpī salicis un cerēt piedzīvot garīgu briedumu.

Pāvils skaidro mūsu katra trīs pienākumus, lai kļūtu līdzīgākiem Kristum:

1. Lēmums par to, "... ka līdz ar agrākās dzīves veidu jums jāatmet vecais cilvēks, kas savu kārību pievilts iet bojā..." (Efez.4:22). Mums katru dienu ir jāizšķiras vai mēs esam gatavi atstāt mūsu veco dzīves veidu.
2. Atjaunošanās: "...netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba..." (Rom.12:2). Grieķu vārds, kas mums tiek tulkots kā pārvēršanā ir "metamorfoze", kas parasti raksturo to pārsteidzošo veids, kādā kāpurs pārtop par tauriņu. Tas ir atainojums tam, kas notiek, ja mēs pavadām laiku lūgšanās, lasām Dieva Vārdu un ļaujam Viņam vadīt mūsu domas. Jo vairāk mēs aizraujamies un domājam par Kristus rakstura skaistumu, jo vairāk mēs sākam pieaugt un sasniedzam jaunas brieduma pakāpes.
3. Apģērbšanās: Mums katru dienu ir sevi jāietērpj Kristus raksturā. Kā to izdarīt? Izveidojot jaunus ieradumus. Tavs raksturs ir ikdienas paradumu summa. Ko Tu dari, tāds arī patiesībā kļūsi! Tātad, ir "...jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā" (Efez.4:24).

Lai kļūtu līdzīgāks Kristus, Tev ir jāapņemas darīt visas šīs trīs lietas.

Kļūt līdzīgākam Kristum (1)

... mēs visi... topam pārvērsti Viņa paša līdzībā... (2.Kor.3:18)

Kļūt līdzīgam Kristum nenozīmē zaudēt savu individualitāti un kļūt kā nedomājošam klonam. Dievs radot deva Tev īpašības, kas padara Tevi unikālu, un tāpēc Viņš noteikti nevēlas Tavu unikalitāti iznīcināt. Kļūt līdzīgam Kristum nozīmē pārveidot raksturu nevis personību. Apustulis Pāvils raksta: "... līdz ar agrākās dzīves veidu jums jāatmet vecais cilvēks... un jāatjaunojas savā sirdsprātā... kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā." (Efez.4:22-24).

Katru reizi, kad Tu aizmirsti, ka nevis komforts, bet Tavs raksturs ir Dieva pirmā prioritāte, Tu kļūti neapmierināts un sāc brīnīties: "Kāpēc tas viss notiek ar mani? Kāpēc Dievs nedara kaut ko ar manām problēmām?" Veiksmīga un bagāta dzīve nav neizdošanos un neveiksmju neesamība, bet gan spēja pieaugt par spīti un starp visām nelaimēm.

"...mēs visi... Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars." (2.Kor.3:18) Tu, protams, vari iebilst, ka tā tas reālajā dzīvē notiek. Hmm… Kāpēc nenotiek? Tāpēc, ka kaut kas traucē.

Noteicošā ir mūsu izvēle – mēs varam izvēlēties darīt pareizās lietas… un tad, ja uzticamies, ka Dieva Gars dos mums spēku, mīlestību, ticību un gudrību, lai to izdarītu, Viņa Gars (kas dzīvo mūsos) padara visas šīs lietas ir pieejamas… ja lūdzam.

Tomēr ir jāņem vērā, ka tad, kad Tu lūdz Viņu... un Dievs Tev atklāj to, ko vajadzētu darīt, tad Tev ir jāpaklausa Viņam. Kad Jozua stāvēja pie Jordānas upes, tās pārplūdušie ūdeņi atkāpās tikai pēc tam, kad viņš iebrida ūdenī. Paklausība ļauj pieslēgties Dieva spēkam! Dievs gaida, lai Tu varētu sākt rīkoties atbilstoši Viņa norādījumiem. Tu nevari sēdēt un gaidīt, kamēr jutīsies spējīgs vai pārliecināts par visu. Tev ir jāsāk iet uz priekšu savā nespēkā, darot pareizās lietas, neskatoties uz savām bailēm. Tas ir veids, kā Svētais Gars sadarboties ar Tevi, un kā Kristum līdzīgs raksturs tiks izveidots Tevī.

Kad Dievs atklāj Sevi...

...Un tad drīz ieradīsies Savā namā Tas Kungs, kuru jūs kārojat... (Maleah.3:1)

Dažreiz Dievs atklāj Sevi dramatiski: līdzīgi kā negaidīta tiesas pavēste, durvju pēkšņa atvēršanās, vai arī Kungs aizsargā Tevi situācijā, kur pretējā gadījumā draudēja nenovēršamas briesmas (Ps.91:11). Citreiz Dievs darbojas gandrīz nemanāmi, Tavu drudžainumu remdējot ar klusu pārliecību, it kā čukstot: "Nebīsties... Es esmu ar Tevi..." (Jes.41:10). Un, ja kādreiz visi, kurus Tu satiec, saka: "Tu gan šodien esi kaut kā savādāks... kas ir mainījies?", tad Tu atbildi: "Es nezinu, manī vienkārši ir miers..." Tas ir tāpēc, ka "Tas Kungs, kuru jūs kārojat…" (Maleah.3:1), ir Tev Sevi atklājis.

Ir divi brīnišķīgi Bībeles stāsti, kas ilustrē šo domu.

Pirmais stāsts parāda, kā Dievs darbojas situācijās, kad Tu tiec pārprasts un pret Tevi slikti izturas. "Pēc daudz sitieniem viņi tos iemeta cietumā... un viņu kājas ielika siekstā. Ap pusnakti Pāvils un Sīla, lūgdami Dievu, dziedāja slavas dziesmas... Piepeši... atvērās durvis, un visiem nokrita važas..." (Ap.d.16:23-26). Lūgšanas un slavas dziesmas palīdzēs Tev redzēt tālāk par savu problēmu. Tās ļaus ieraudzīt Dievu, Lielo Problēmu Atrisinātāju. Ja Tu pārtrauksi fokusēties tikai uz sevi, tā vietā sākot raudzīties uz Viņu, visa Tava pasaules uztvere sāks mainīties.

Otrs stāsts parāda, kā Dievs iejaucas tad, kad Tev šķietami pārmērīgo izaicinājumu priekšā nolaižas rokas. Sastopoties ar neaptveramo izaicinājumu vadīt divus miljonus cilvēku caur tuksnesi uz Apsolīto zemi, Mozus lūdzās “...liec man zināt Tavu ceļu, lai es Tevi zinātu..." (2.Moz.33:13). Un Dievs atbildēja: "... pie Manis ir vieta... Es likšu tev stāvēt klints spraugā un segšu pār tevi Savu roku..." (2.Moz.33:21-23). Kad Dievs saka Tev: "Te pie Manis ir vieta...", ej un paliect tur! Pat ja Tu nevarēsi redzēt Viņu skaidri, Tu sajutīsi Viņa klātbūtni, piedzīvosi Viņa labestību, un varēsi būt drošs, ka viss būs labi.

Tev ir vīzija? Tev tā ir ‘jāpiedzīvo’ (2)

...Apraksti tevis redzēto parādību... lai to ikviens viegli var lasīt... (Habak.2:2)

Ļoti interesantu līdzību var lasīt pravieša Āmosa grāmatā: “...Kā gans izrauj lauvam no rīkles divus stilba kaulus vai kādu kripatiņu no saplosītā dzīvnieka auss, tā tiks izrauti Israēla bērni…” (Amosa 3:12). Šajā atainojumā sātans ir kā lauva, Tu esi jērs un Jēzus ir kā gans, kas nāk paņemt to, kas no Tevis ir palicis pāri... un pārliecināties, ka Dievs atnesīs uzvaru arī pat pēc sakāves.

Vai skarbā dzīve ir saplēsusi Tavu sapni gabalos? Dievam ir vajadzīgas tikai divas lietas, lai visu atkal atjaunotu.

1. Ausis lai dzirdētu. Pārtrauc klausīties balsis, kas atņem Tev drosmi. Nekad nekas nav beidzies, kamēr Dievs nesaka, ka tas ir beidzies! Dievs pavēlēja pravietim Ecēhiēlam pravietot ielejā, kura bija pilna ar sakaltušiem miroņu kauliem (Ecēh.37:4). “Kad es tā sludināju ... tad dzīvības gars nāca kaulos, tie tapa dzīvi un nostājās uz savām kājām, varen liels pulks” (Ecēh.37:10). Tava cerība var būt mirusi un Tava dvēsele var būt izkaltusi, tomēr, ja Tu klausīties to, ko Dievs saka, Tava vīzija atkal dzīvos.
2. Kājas lai stāvētu. Tas Dievs, kurš reiz deva Ījabam beigās divreiz tik daudz, kā pirms viņa problēmas sākās, vēl nav pabeidzis darboties ar Tevi. Lasi, ko Dievs ir apsolījis, un uzticies Viņa Vārdam. Ākans Ahoras ielejā tika nomētāts ar akmeņiem līdz nāvei par zādzību pēc kaujas pie Jērikas… Stāstam beigas? Nē. Vēlāk, Dievs savā žēlastībā sacīja: “[Es] atdošu viņai... viņas vīnadārzus, un Ahoras ieleju pārvērtīšu par cerību vārtiem” (Hoz.2:17).

Tev var nākties dzīvot ar savas izvēles sekām, bet Dieva žēlastībā Tu vari piedzīvot savas vīzijas piepildīšanos.

Tev ir vīzija? Tev tā ir ‘jāpiedzīvo’ (1)

...Apraksti tevis redzēto parādību... lai to ikviens viegli var lasīt... (Habak.2:2)

Kad redzējums nāk no Dieva, un Tu apņemies tam sekot, tad ir droši, ka tas piepildīsies. Jā, Tu reizēm paklupsi, būsi spiests pārsniegt savas pierastās iespēju robežas un varbūt pat sasniegsi finiša līniju notriekts pie zemes, bet Tu to sasniegsi. Tu sasniegsi Apsolīto Zemi.

Atceries Mozu: viņam bija jānodod faraonam ziņojums, kas izmaina pasauli un vēsturi, tomēr viņš bija slikts runātājs... viņam bija laulības problēmas... viņš bija neizdevies vadītājs, jo bija spiests ‘iet pensijā’ pirms iemācījās deliģēt atbildības citiem... viņam bija problēmas ar temperamentu, kā rezultātā Dievs sacīja: “Šī ir tā zeme, ko Es esmu ar zvērestu apsolījis ... taviem pēcnācējiem Es to došu! Es tev to esmu licis redzēt ar tavām acīm, bet tev nebūs iet pāri uz turieni!” (5.Moz.34:4). Tomēr Mozus beigu beigās nokļuva tur! 1400 gadus vēlāk viņš bija ar kopā Jēzu uz Apskaidrošanas - Apsolītās Zemes pašā vidū!

Tu saki, "es esmu rīkojies tik slikti… grēkojis tik ļoti." Dāvids pārkāpa laulību... tomēr viņa rakstītie psalmi dot cilvēkiem spēku un iedrošinājumu. Viņš tiek citēts no kancelēm visā pasaulē. Dievs neattaisnoja Dāvida nodarīto, bet piedeva viņam un tad varēja viņu izmantot. "… Dāvids, savai paaudzei nokalpojis, ir pēc Dieva prāta aizmidzis, guldīts pie saviem tēviem..." (Ap.d. 13:36). Bībele mums rāda, ka Dievs ir "... piedošanas Dievs, žēlīgs un žēlsirdīgs, lēns dusmās un liels mīlestībā..." (Nehem.9:17). Ievēro vārdus "piedošanas Dievs." Dievs ir gatavs piedot… un viss, kas Tev ir jādara, tas ir “jāgriežas pie Viņa.”

Pirms pravietis Habakuks rakstīja par savu vīziju, viņš teica: “Es ... novērošu un pārbaudīšu kā izlūks, ko Viņš man sacīs un kādu atbildi dos…” (Habak.2:1). Arī Tu vari runāt ar Dievu un sagaidīt atbildi! Vai tas nav brīnišķīgi? Tā darbojas Dieva apbrīnojamā žēlastība.

Tev ir vīzija? Tev tai ir ‘jāseko’ (2)

...Apraksti tevis redzēto parādību... lai to ikviens viegli var lasīt... (Habak.2:2)

Piecas reizes 1.Mozus grāmatas 39.nodaļā mēs lasām: "Bet Tas Kungs bija ar Jāzepu." Tas ir brīnišķīgs iedrošinājums – Dievs pieskata Tevi, lai arī ko Tu tagad piedzīvotu. Kur Jāzeps ieguva nepieciešamo gudrību vadīt nāciju? Viņam bija jātiek galā ar savas ģimenes problēmām, jāpārvalda Potifara īpašumi un saimniecība, kā arī jāiegūst personīga pieredze cietumu sistēmā. Tāpat kā pakāpieni uz kāpnēm, katrs dzīves pavērsiens vadīja viņu tuvāk augstajam galamērķim. Ievēro kā tas strādā: viņa brāļi pārdod viņu Ismaeliešu vergu tirgotājam, kas pārdeva viņu Potifaram, kas ielika viņu cietumā, kur viņš tikās ar virssulaini, kurš savukārt iepazīstināja viņu ar faraonu, kas padarīja viņu par Ēģiptes premjerministru. Vai bija viegli? Nē! Kamēr pienāca ‘īstais laiks’, “... kamēr viņa paredzējums piepildījās un Tā Kunga vārds to apliecināja..." (Ps.105:19).

Tava vīzija jeb redzējums tiks "pārbaudīts", kas vai nu ļaus Tev saprast, ka kļūdies, vai arī nostiprinās pārliecību, ka esi uz pareizā ceļa. Bils Gothards (Bill Gothard) apraksta šo procesu kā vīzijas dzimšanu, vīzijas nāvi, un vīzijas augšāmcelšanos. Tad, kad Tev vairs nav nekādi līdzekļi, nav draugu, un nav vairs cīņas spara (nāves stadija), atcerieties Jēzus vārdus: "...ja kviešu grauds nekrīt zemē un nemirst, viņš paliek viens; bet, ja viņš mirst, viņš nes daudz augļu"(Jāņa 12:24). Kad Tava vīzija un plāni nomirst, bet tad Dievs to atdzīvina, Tu sāksi runāt un rīkoties savādāk. Kad Tavs egoisms būs zudis un Tu sapratīsi, ka dzīvo no žēlastības, Tu būsi gatavs teikt tos pašus vārdus, ko reiz pierakstīja psalmists: "...Bet es esmu pilns paļāvības, jo redzu Tā Kunga laipnību dzīvo zemē" (Ps.27:13). Tajā brīdī Dievs pasmaida un saka: "Tu esi beidzot to sapratis!"

Tev ir vīzija? Tev tai ir ‘jāseko’ (1)

...Apraksti tevis redzēto parādību... lai to ikviens viegli var lasīt... (Habak.2:2)

Pāvils bija pārliecināts par misiju. Viņš daudz ceļoja, ievēroja individuālu disciplīnu, centās novērsties no visa traucējošā un vienmēr paturēja acīs mērķi. "...Brāļi, es vēl nedomāju, ka pats būtu to satvēris, bet vienu gan - aizmirsdams to, kas aiz manis, stiepdamies pēc tā, kas priekšā, es dzenos pretim mērķim..." (Filip.3:13-14).

Veiksmīgi uzņēmumi ir tie, kuriem ir skaidri definēts pamatuzdevumu, kuru katrs komandas loceklis ir sapratis un kurš tiek nepārtraukti atgādināts. Dievs teica Habakukam: "...Apraksti tevis redzēto parādību... lai to ikviens viegli var lasīt..." (Habak.2:2). Arī Tu vari uzrakstīt savu vīziju, pārlasīt to regulāri lai nekad to neaizmirstu, un tad sekot tai. Tavas veiksmes lielākais ienaidnieks nav ierobežojumi vai opozīcija, bet gan tas, kas novērš Tavu uzmanību no mērķa.

Vai esi dzirdējis par "balto ziloni?" Kad Siāmas karalis gribēja iznīcināt kādus savus ienaidniekus, viņš tiem dāvināja baltu ziloni. Toreiz baltos ziloņus uzskatīja par svētiem, un tāpēc neviens neuzdrošinājās noraidīt karaļa dāvanu. Nepatikšanas sākās ar to, ka baltajam “svētajam” zilonim taču nevar likt strādāt, tomēr tas ir jābaro - un pie tam daudz! Un tā, ķēniņa "dāvana" patiesībā izraisīja viņa ienaidniekiem finanšu grūtības un noveda pie sabrukuma.

Tāpēc uzmanies no "baltajiem ziloņiem", kas atņem Tev laiku, enerģiju un resursus. Lai aizsargātu savu vīziju jeb redzējumu, dzīvo ar šiem vārdiem: "Tāpēc … dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju … Ņemiet vērā To, kas panesis tādu pārestību no grēciniekiem, lai jūs nepiekūstat, savās dvēselēs pagurdami" (Ebr.12:1-3).

Tev ir vīzija? Tev tā ir ‘jāatrod’ (2)

...Apraksti tevis redzēto parādību... lai to ikviens viegli var lasīt... (Habak.2:2)

Jēzus sacīja: "... tāpēc Es esmu dzimis un pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību..." (Jāņa 18:37). Kad Tu sapratīsi, kāpēc Tu esi šeit un tagad, un kāds ir Dieva dotais mērķis konkrēti Tev, tad Tu kļūsi praktiski neapturams. Tas nenozīmē, ka būsi neievainojams, bet Tev būs iekšējs spēks pārvarēt katru šķērsli dodoties uz priekšu. Ja arī Tev gadītos nomaldīties, Dievs Tevi tik ļoti mīl, ka pacentīsies pievērst Tavu uzmanību Sev, aicināt un virzīt Tevi pareizā virzienā... un beigu beigās Tu atkal būsi uz ceļa.

Tomēr, lai atrastu pareizās atbildes, vispirms ir jāuzdod pareizie jautājumi, kā piemēram:

Kādi ir manas dzīves lielākās vēlmes?

Kas motivē mani būt produktīvam?

Kas liek man iet uz priekšu arī tad, kad es esmu paguris?

Kas mani neļauj padoties, kad sastopos ar pretestību vai opozīciju?

Ko man patīk darīt, kas nav mans tiešais darbs?

Ko es daru tādu, kas izraisa apkārtējo pozitīvu atbildi un atbalstu?

Ko es daru, vai kas notiek manā dzīvē tad, kad durvis šķiet atveras automātiski un bez pūlēm?

Ko pieredzējuši līderi un dievbijīgi vadītāji domā par manu darbošanos?

Kas man liek justies patiesi labi, tādam kāds es esmu?

Kas iedvesmo manam radošumam sākt kūsāt?

Ko es esmu gatavs upurēt, lai paveiktu ko nozīmīgu?

Ko es daru tādu, ko gribētu ar prieku nodot Dievam apstiprināšanai?

Kas būtu tas, ko es darītu bez atalgojuma, ja es varētu to atļauties?

Ko Dievs man saka par to visu?

Nekad nav par vēlu, "atrast" savu redzējumu un tad sekot tam!

Tev ir vīzija? Tev tā ir ‘jāatrod’ (1)

...Apraksti tevis redzēto parādību... lai to ikviens viegli var lasīt... (Habak.2:2)

Runājot par vīziju vajadzētu ievērot divas svarīgas lietas:

1) Tavam redzējumam ir jānāk no Dieva. Pastāv liela atšķirība starp centieniem īstenot savus mērķus vai Dieva dotu vīziju. Ja Tava vīzija ir no Dieva, tā "...īstenosies noteiktā laikā, ... jo tas viss nāktin nāks un nekur nepaliks" (Habak.2:3). Tev nav jācenšas diriģēt notikumus; Dievs nodrošinās resursus un atvērs durvis īstajā laikā. Viņš arī parādīs īsto ceļu. Lūk, vēl kāds interesants Svēto Rakstu fragments: "… viss tas ir atkarīgs no laika un apstākļiem. Un cilvēks arī nezina savu nolikto laiku; nē, kā zivis, kas ieskrien ļaunā tīklā, un kā putni, kurus noķer ar cilpām, tāpat arī cilvēku bērni sapinas savos valgos laikā..." (Sal.māc.9:11-12). Dievs parādīs Tev īsto Tavas dzīves jēgu un dos Tev iespēju to arī izpildīt. Bet Tu vari tam pretoties, vai atlikt to, vai izvēlēties savā dzīvē citas lietas un galu galā tā izniekot Tev atvēlēto "laiku". Neiekrīti sava iedomīguma lamatās un nepazaudē to, ko Dievs ir paredzējis tieši Tev.

2) Tava vīzija būs savienota ar konkrētu jomu. Piemēram, Jāzepa piedzīvojumi sākās ar sapni par kviešu lauku (1.Moz.37:6-7). Kas ir Tava sfēra? Vai Dievs Tevi aicina darboties medicīnas nozarē, izglītības, finanšu, nekustamo īpašumu, vai kādā citā jomā? Tomēr tas noteikti būs par svētību citiem. Dievs teica Ābrahāmam: "...Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību..." (1.Moz.12:2).

Nemeklē slavu pats, tā vietā centies kalpot citiem. Ja Tu to izvēlēsies, tad Tava ietekme būs lielāka nekā Tava slava, un Tava mūžīgā alga būs daudz lielāka par to, ko Tu varētu uzģērbt, kur Tu varētu dzīvot, ar ko Tu varētu braukāt, vai ko Tu varētu piekārt pie sienas.

Tev ir vīzija? Tev tā ir ‘jāsajūt’...

...Apraksti tevis redzēto parādību... lai to ikviens viegli var lasīt... (Habak.2:2)

Pirms pravietis Habakuks saņēma redzējumu no Dieva (Habak.1:1), viņš “redzēja" savas tautas problēmas kur vien viņš gāja. Redzētais pravieti tā uztrauca, ka mēs viņu atrodam uz ceļiem... Viņš lūdza: "Cik ilgi, Kungs, es lai saucu pēc palīdzības...? Cik ilgi lai Tavās ausīs atskan mani saucieni par varmācību...? Kādēļ Tu man liec redzēt pārestību, kas kādam tiek nodarīta...? Laupīšanas un noziegumi notiek manā acu priekšā, rodas asas domstarpības un uzliesmo naids! ... bauslība kļuvusi maznozīmīga, un taisnība nekur nevar kļūt par uzvarētāju. Bezdievīgais uzveic taisno, un tiesa tiek sagrozīta..." (Habak.1:2-4). Pirms Dievs Tev atklās rīcības plānu, Viņš liks sajust/pārdzīvot kādas problēmas/izaicinājumus, kas Tevi aicinās domāt kā palīdzēt atrast atrisinājumu.

Luiss Brails (Louis Braille) gribēja lasīt un rakstīt, bet trīs gadu vecumā viņš bija traģiskā negadījumā zaudējis redzi, spēlējoties sava tēva zirglietu veikalā. Atsakoties samierināties ar pasauli pilnīgā tumsā, viņš teica: "Es izgudrošu sistēmu, lai arī aklie var lasīt un rakstīt..." Rezultātā miljoniem cilvēku ar redzes traucējumiem var būt īpaši pateicīgi Braila sistēmai. Kāda Psalma autors iesaucās: "Jo dedzība Tava nama labad mani ir ēdusi..." (Ps.69:10).

Kāda ir Tava viskarstākā vēlēšanās?

Ar ko Tu nevari samierināties?

Ko Dievs Tevi ir aicinājis paveikt?
...un ar kādām spējām Viņš Tevi ir apveltījis, lai Tu to izdarītu?

Pāvila karstākā vēlēšanās bija pastāstīt pasaulei par Kristu. Un viņam tas izdevās. Kad viņa ienaidnieki un nelabvēļi panāca viņa ieslodzīšanu, viņš nepadevās, bet pārvērta cietumnieka celli par rakstnieka patvērumu... un uzrakstīja trīspadsmit vēstules, kas ir spējušas mainīt vairāk dzīves gadsimtu laikā (kad viņš jau ir atstājis šo pasauli), nekā viņš būtu varējis cerēt paveikt, kamēr vēl dzīvoja.

Ko Tu esi gatavs dot?

Kam Tu veltīsi savu dzīvi?

Ja Tev ir vīzija… un tā ir no Dieva, Tu "sajutīsi" to.

Svinēt Ziemsvētkus katru dienu

...Man jānes labā vēsts par Dieva valstību, jo tam Es esmu sūtīts. (Lūk.4:43)

Kāda māmiņa stāstīja kā reiz novācot un iepakojot Ziemassvētku rotājumus, viņa pamanīja, ka Bērns Jēzus [eglīšu rotājums!] bija pazudis. Viņa pajautāja savam četrus gadus vecajam zēnam vai viņš nezina, kur Jēzus ir palicis. Mazais zēns atbildēja: "Es zinu, bet Viņš negrib, ka es kādam to saku." "Kāpēc ne?" māmiņa ļoti izbrīnījusies jautāja. "Tāpēc, ka Viņš nevēlas, ka Tu Viņu aizvāc prom un saliec kastē ar citām dekorācijām," mazais zēns svarīgi paskaidroja. Kāda apbrīnojama atziņa no bērna lūpām!

Kad Tu sapratīsi, kāpēc Jēzus ienāca šajā pasaulē, Tu arī sāksi svinēt Ziemassvētkus katru dienu visa gada garumā. Jēzus taču teica:

1. "Es neesmu nācis [bauslību un praviešus] atmest, bet piepildīt" (Mat.5:17). Kāds dziesmu autors rakstīja: "...Visuma veidotājs, kā cilvēks cilvēkam tika padarīts par lāstu. Likuma prasības, ko bija noteicis, līdz pēdējam Viņš samaksāja..." Pilnībā viss ir samaksāts! Par Taviem bezdarbības, pilnvaru pārkāpšanas un tieksmju apmierināšanas grēkiem ir samaksāts pie Golgātas Krusta.
2. "...Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet ka Viņš kalpotu..." (Mat.20:28). Jēzus to teica, atbildot uz kādas mātes lūgumu, lai "šie abi mani dēli sēd Tavā valstībā viens Tev pa labo, otrs pa kreiso roku" (Mat.20:21). Citiem vārdiem sakot, Viņš paskaidroja, ka patiesībā runa iet par kalpošanu, nevis (pār)valdīšanu.
3. "...Man jānes labā vēsts par Dieva valstību..." (Lūk.4:43). Katru reizi, kad mēs pakļaujamies Dieva gribai (nevis mūsu pašu), mēs sludinām citiem kā tas ir “dzīvot kā pilsonim Debesu Valstībā”.
4. "...Cilvēka Dēls ir nācis meklēt un glābt pazudušo" (Lūk.19:10). Iedomājies kā tas būs, ja Tu satiksi Debesīs kādu, ar ko kopā strādāji vai dzīvoji… un viņš Tev saka: "Kāpēc Tu nekad man nekad neko neteici par Dievu un Viņa Valstību?"

Pārdomā šīs četras atziņas vēlreiz, un Tu arī sāksi svinēt Ziemassvētkus katru dienu visa gada garumā!

Ziemsvētki ir par Kristu

Un ... tie ieraudzīja bērnu līdz ar Mariju, Viņa māti, un tie nometās ceļos un Viņu pielūdza. (Mat.2:11)

Viņš piedzima ļoti vienkāršos apstākļos, bet debesis tajā laikā piepildīja eņģeļu dziesmas. Viņš piedzima kūtī, bet zvaigzne vadīja bagātos un godājamos pat no tūkstošiem kilometru attāluma, lai pielūgtu Viņu. Viņa piedzimšana bija pretrunā ar dzīvības likumus un Viņa nāve bija pretrunā ar nāves likumiem, tomēr nav lielāks brīnums par Viņa piedzimšanu, Viņa dzīvi, nāvi, augšāmcelšanos un par Viņa pamācībām.

Viņam nepiederēja ne labības laiki, ne zivjsaimniecība, tomēr Viņš noorganizēja klātu galdu 5000 (neskaitot sievietes un bērnus)... un maize un zivis palika pat pāri. Viņš nekad netika stāvējis uz dārgiem paklājiem, taču Viņš staigāja pa ūdeni, un tas balstīja Viņu. Viņa Krustā sišana bija noziegumu noziegums, bet raugoties no Dieva redzes viedokļa nav iespējama mazāka cena mūsu atpestīšanai. Kad Viņš nomira, maz bija sērotāju pie Viņa kapa, tomēr melni mākoņi sērojot aizsedza sauli. Tie, kas Viņu sita krustā nenodrebēja par to, ko viņi darīja, kamēr zeme drebēja zem viņu kājām.

Grēks nekad nebija pieskāries Viņam. Korupcijas nespēja saistīt Viņu. Zeme, kas bija slacīta ar Viņa asinīm nespēja pieprasīt Viņa pīšļus. Vairāk nekā trīs gadus viņš sludināja Evaņģēliju. Viņš nesarakstīja nevienu grāmatu, Viņam nebija galvenais birojs lepnā rajonā un Viņš nenodarbojās ar ieguldījumu stratēģisku organizēšanu. Tomēr 2000 gadus vēlāk Viņš ir centrālā figūra cilvēces vēsturē, galvenā tēma visās svētrunās, ass ap kuru viss griežas... un vienīgais cilvēces Pestītājs.

Šajā svētku svinēšanas un dāvanu pasniegšanas laikā, ņemsim piemēru no patiesi gudriem vīriem (no austrumiem), kas "...nometās ceļos un Viņu pielūdza" (Mat.2:11). Atcerēsimies, Ziemsvētki ir par Kristu!

Vai gaidot Ziemsvētkus jūties vientuļi?

Tas Kungs ir tuvu tiem, kam salauztas sirdis ... un noskumis prāts. (Ps. 34:18)

Ja Tev ir aizdomas, ka Ziemsvētkos vari palikt viens, ļoti iespējams, ka visi raibumi, burzma un skaņas, kas citus gadus radīja prieku, tagad tikai pastiprina skumjās sajūtas. Nav jau burvju-vārdiņa vai arī ‘viens-divi-trīs’ formula, kuru izpildot Tu atgūsi to, ko esi zaudējis. Tas prasa laiku... un Dieva apbrīnojamo žēlastību. Tomēr vēlos piedāvāt dažus padomus, kuri varbūt var Tev palīdzēt:

1. Neļaujies histērijai. Neiekrīti, noticot mītam, ka visiem citiem vienmēr ir perfekti Ziemsvētki, tikai Tev šogad nebūs... Patiesība ir tāda, ka mēs visi dzīvojam reālā pasaulē, kur valda nereālas prasības un paaugstināta slodze… tad vēl iepirkšanās drudzis, izklaižu reklāmas. Un tam visam klāt nāk sirdssāpes, kuras arī piedzīvo visi. Tieši tāpēc ļoti daudz cilvēku godīgi atzīstas, ka ir atviegloti tad, kad tas ir beidzies.
2. Tā ir tikai viena diena no 365. Konkrētās 24 stundas taču ir iespējams pavadīt uzticot visu Dievam, jo Viņš ir apsolījis: "... cik ilgi tu dzīvo, tik ilgi lai tev ir miers!" (5.Moz.33:25).
3. Nekoncentrēties pašam uz sevi. Tā vieta paskaties apkārt. Varbūt ir kāda trūcīga ģimenei vai sāpināts kaimiņš, kurš gribētu pavadīt dažas stundas kopā ar Tevi. Var jau būt Tu jūties, ka ciemoties pie mazpazīstamiem cilvēkiem būtu pēdējā lieta ko darīt… Tomēr atceries patiesību, ka perspektīvas izmaiņa var radīt miera, prieka un pateicības sajūtu.
4. Sākt jaunas tradīcijas, it sevišķi, ja piespiedu kārtā ievērotas, vecās Tev liks justies sliktāk. Arī Bībele to iesaka, ka var dzīvot “...aizmirsdams to, kas aiz manis, stiepdamies pēc tā, kas priekšā” (Filipiešiem 3:13).

Un ja arī pēc tā visa Tu baidies, ka jutīsies vientuļi, tad šeit ir kāds lūgšanas paraugs: "Kungs, Tu zini, manas sirds sāpes. Tavs Vārds saka, ka Tu esi tuvu tiem, kam sagrauztas sirdis. Ļauj man sajust Tavu tuvumu. Palīdzi piedzīvot Tavu reālu klātbūtni, kas aizpildītu tukšumu manī. Palīdzi man tuvoties Tev un tad padari šos Ziemsvētkus par tik brīnišķīgu piedzīvojumu, kāds man vēl nekad nav bijis..."

Par cipariem domājot... (2)

Tu manas dienas esi licis sprīža garumā, un mans mūža ilgums nav it nekas Tavā priekšā. Tikai vēja pūsma ir cilvēks savās mūža gaitās! (Ps. 39:6)

Runājot par kāda sava drauga bērēm, Braiens Vilkersons (Bryan Wilkerson) raksta: "… [aizgājējs] bija spilgts, daudz un smagi strādājošs, dinamisks kristietis. Viņš palīdzēja uzsākt darboties divām privātām slimnīcām ... bija vietējā futbola asociācijā ... ceļojis ... dziedājis koros visā pasaulē... Bija cilvēks ar ievērojami daudz enerģijas un spēju... Bet neviens nerunā par viņa garīgo ietekmi. Viņš daudzus ieinteresēja par futbolu, taču maz... par Kristu. Mācītājs izvadot neko nerunāja par viņa ieguldījumu ... izņemot to kā viņš kritizēja sprediķi pie baznīcas durvīm. Mirušā sievai un bērniem bija maz ko teikt, jo arī viņi bija saņēmuši maz viņa uzmanību un enerģiju. Iztēlojieties, ko viņš būtu varējis sasniegt, atdodot savu laiku un talantu Dievam...

Ir skumji par to domāt, kad salīdzinu to visu ar kādam citām bērēm, kur es arī piedalījos. Šis cilvēks arī bija pazīstams ... sabiedrībā. Tomēr viņš bija pārdomājis savas dzīves resursus un piedāvājis tos Dievam. Cilvēki nerunāja par viņa panākumiem un ietekmi Globālajā Tirgū, bet runāja par viņa garīgo ietekmi, ... kā viņš norādīja tiem uz Kristu ... viņa ieguldījumu kristīgu misiju vadīšanā un atbalstīšanā ... viņa ilggadējo kalpošanu dievkalpojumos... viņa misijas braucienu uz Moldovu. Viņa ģimene runāja par viņa mīlestību pret Svētajiem Rakstiem... viņa mīlestību pret viņiem... viņa, kā vīra un tēva, uzticību. Es tajā brīdī vēlējos kaut visa draudze varētu būt klātesoša šajās bērēs, lai pieredzētu to, ko Dievs var izdarīt caur kādu cilvēku, kas piedāvā katru savu dienu un savu dzīvi Kristum."

Tātad, cik daudz cilvēku Tu esi vadījis pie Kristus? Kur Tu ieguldi savu laiku, līdzekļus un talantu? Dieva dāvanas nav kā nejaušība, tas ir kā ieguldījums, un Viņš [Dievs] cer saņemt kaut ko atpakaļ. Šajā pasaulē vienīgā iepriekš noteiktā lieta ir stundu skaits diennaktī. Visu izšķir tas, kā Tu tās izmanto...

Par cipariem domājot... (1)

Mūsu dzīvības laiks ir septiņdesmit..., astoņdesmit gadi... Tas paiet ātri... (Ps. 90:10)

Mūsu dvēseles patiesībā nav izsalkušas pēc slavas, komforta, bagātības vai varas. Šie centieni un tieksmes ir mūsu prāta radītas, un rada tik daudz problēmu, ka nevar saprast kā tās atrisināt. Mūsu dvēseles ir izsalkušas pēc nozīmes. Mēs vēlamies, lai mūsu dzīvei būtu jēga. Psalmists raksta: "Mūsu dzīvības laiks ir septiņdesmit gadi un, ja kāds ļoti stiprs, astoņdesmit gadi…” (Ps.90:10). Astoņdesmit gadi tas ir mazāk kā 30.000 dienas. Padomājiet kā to varētu rēķināt finansiālā ziņā: <30.000 Ls – varētu nopirkt jaunu automašīnu vai izdarīt pirmo iemaksu par māju labā rajonā. Tā nav ĻOTI liela nauda, un kā laiks, tas nav daudz. Neviens no mums nezina, cik daudz gadu mums katram vēl ir atlicis, bet mēs zinām, cik daudz mums ir bijis dots līdz šim. Ja būtu jāuzzīmē Tavas dzīves grafiks, salīdzinot ar mūžību, kā Tu parādītu savu dzīvi? Ījabs savā laikā sacīja: "Manas dienas lido ātrāk nekā audēja spole un izgaist bezcerībā" (Ījaba 7:6), "manas mūža dienas ir jo straujākas bijušas nekā skrējējs, tās ir aiztecējušas un labuma nav redzējušas" (Ījaba 9:25).

Braiens Vilkersons (Bryan Wilkerson) raksta: "Pusaudži cenšas saskaitīt cik viņiem ir draugu, kādas ir atzīmes, lai iekļūtu kādā koledžā. Koledžas studenti skaita kredīt-stundas... un cik alus viņi var izdzert... Pieaugušie mēra savus panākumus ar guļamistabu skaitu savā mājā un automašīnu skaitu garāžā... vai skaita finansu ieguldījumu ienesīgumu. Lielākā daļa cilvēku pieļauj divas kļūdas... viņi domā, ka vai nu viņiem ir tik daudz laika, ka viņi var atļauties to izšķiest, vai arī tik maz laika, ka viņi nevar paspēt izdarīt kaut ko nozīmīgu, tāpēc nav ko mēģināt. Mūsu dienas ir kā portfelis – visi ir vienāda izmēra, bet dažos ir ielikts kas vērtīgāks, nekā citos." “… kas nevajadzīgām lietām pakaļ dzenas, tas ir neprātis." (Sal.pam.12:11). Saskaitīt savas dienas nozīmē atdot tās Dievam un meklēt Viņa vadību savā dzīvē.

Kāds ir Tavs došanas motīvs?

Sargaities, ka jūsu taisnība nav tāda, kas grib spīdēt ļaužu priekšā; citādi jums nav nekādas algas pie jūsu Tēva debesīs... (Mat.6:1)

Kad Tu palīdzi/ziedo, Dievs debesīs ņem vērā divas lietas: a) Tavas iespējas – cik daudz līdzekļu Tev ir; b) Tavus motīvus – kāpēc Tu dod?

“Sargaities, ka jūsu taisnība nav tāda, kas grib spīdēt ļaužu priekšā; citādi jums nav nekādas algas pie jūsu Tēva debesīs. Kad tu dod mīlestības dāvanas, tad neliec to izbazūnēt savā priekšā, kā liekuļi to dara sinagogās un ielās, lai ļaudis tos godinātu. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga. Bet, kad tu dod mīlestības dāvanas, tad tava kreisā roka lai nezina, ko labā dara, tā ka tava dāvana paliek apslēpta; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās." (Mat.6:1-4).

Nākošie divi stāsti precīzi ilustrē to, ko Jēzus domāja sakot šos vārdus.

Pirmais stāsts: 1977. gadā kāda ģimene piekrita ziedot trim miljonus dolāru, lai paplašinātu zoodārzu Ņujorkas Centrālajā Parkā (Central Park Zoo). Taču problēmas radās tāpēc, ka piecu centimetru liela plāksnīte, kurā tiktu atzīmēts dāvinātāju vārds, viņiem nebija pietiekami liela. Kā arī, ģimenei, kas ziedoja pusmiljonu dolāru trīsdesmit gadiem senāk, lai izveidotu sākotnējo zoodārzu, bija lielāka plāksne. Tika izteikts ierosinājums, ka sākotnējo sponsoru vārdi jāaizstāj ar jaunu naudas ziedotāju vārdiem. Tomēr, kad parka komisija atteicās to darīt, ģimene atcēla savu ziedojumu…

Otrais stāsts: Čarlzs Sperdžens (Charles Spurgeon) un viņa sieva turēja vistas. Olas bija daudz un varētu tikt atdotas citiem, bet ģimene atteicās dāvināt olas. Pat tuviem radiniekiem tika teikts: "Jūs olas varat dabūt, bet jums ir jāmaksā par tām." Tā rezultātā Sperdženu ģimene tika uzskatīta kā sevišķi mantkārīgi cilvēki. Tikai pēc Sperdžena kundzes nāves atklājās visas stāsta detaļas. Izrādās, ka VISI ieņēmumi no olu peļņas tika atdoti, lai atbalstītu kādas divas vecas atraitnes. Sperdženiem šķita svarīgāk, ko par viņu dzīvi domā Dievs, nevis ko par viņiem runā apkārtējie cilvēki.
Iesākoties Adventa laikam, padomā – kas Tev ir svarīgākais?

Ja gadījumā Tu esi vadītājs (3)

Bet… jūsu vidū būs būt ... vadonim kā tādam, kas kalpo. (Lūk. 22:26)

Mihaels Bruners (Michael Bruner) raksta par to, kā būdams koledžas students, viņš apmeklēja lekciju, ko lasīja bijušais ASV ģenerālprokurors: ‘Pēc lekcijas es piegāju pie viņa, lai pajautātu, vai mēs varētu tikties un izdzert kādu kafiju... Mani kursabiedri bija šokēti, kad viņš teica: "Kā būtu ar rītdienu" ... Mēs tikāmies un runājām kādu stundu ... Es apbēru viņu ar jautājumiem. Kādus slavenus cilvēkus viņš ir saticis? Kā tas bija būt Ģenerālprokuroram 60tajos? ... Kad es viņam pajautāju, kurš ir bijis slavenākais cilvēks kādu viņš jebkad ir saticis, viņš sacīja: "Es nedomāju par cilvēkiem šādās kategorijās..." Un tad viņš man pateica kaut ko tādu, ko es nekad neaizmirsīšu: "Necenties dzīvē būt slavens vai liels, tā vietā centies darīt lielas lietas. Ja Tu tieksies pēc diženuma, Tavs diženums nomirs kopā ar Tevi. Bet, ja Tu tieksies darīt lielas lietas, Tavs ieguldījums turpinās dzīvot. Vienīgais veids, kā to izdarīt, ir būt kā kalpam. Vadi citus kalpojot viņiem, un Tu varēsi paveikt lielas lietas." Es biju pārāk nezinošs par kristietību, lai zinātu, ka viņš ņema šos vārdus no Rakstiem ... Jēzus bija kalpojošas vadības iemiesojums. Viņš ne tikai pateica mācekļiem, ko viņiem vajadzētu darīt, bet darīja to kopā ar viņiem ... Kad es tajā rītā izgāju no viesnicas un gaidīju ielas malā lai to šķērsotu, kāds akls cilvēks ar savu suni stāvēja man līdzās. Es skatījos uz skaisto suni un apbrīnoju viņa darbošanos... Suņa vienīgais mērķis dzīvē ir kalpot savam saimniekam... Kad luksoforā iedegās zaļā gaisma, suns maigi vilka [viņu] pāri ielai ... Dievs sūtīja mani dzīves līdzību. Es sapratu tā rīta mācību, ko nekad neaizmirsīšu – centies paveikt lielas lietas (ne iegūt slavu)… un vislabāk vadīt var kalpojot.’

Ja gadījumā Tu esi vadītājs (2)

...kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu sulainis. (Mat. 20:26)

Maks Andersons (Mac Anderson) raksta: “Tāpat kā katram cilvēkam, arī man ir šaubas, bailes un vilšanās... Tomēr kā līderiem, mums ir jākontrolē mūsu attieksme... mēs nevaram nenovērtēt kāda ietekme ir mūsu rīcībai un attieksmei. Vinstons Čerčils (W.Churchill) teica: ‘Lai būtu vadītājs, ir cena, kas jāmaksā… tas ir pienākums... palikt pozitīvam, vai jums tas patīk vai ne…’ Labs vadītājs sāk, pirms ir redzami panākumi... necenšas izvairīties no konfrontācijas... stāsta par savām kļūdām un atzīst tās, pirms kāds cits tās ir atklājis un sācis par tām runāt. Viņš meklē iespējas, lai atzīmētu, ko viņa kolēģi dara īpaši labi, un priecājas par katru mazāko uzlabojumu. Viņš necieš aprunāšanu (nedara pats, ne arī ļauj citiem)... ir ļoti konkrēts savās prasībās... novērtē atbildību... dara to, kas ir jādara, nevis to, kas ir populārs vai ērti.”

Kādas asociācijas vārds "sulainis" izsauc Tavā prātā? Vai tas ir kāds, kurš strādā “aiz skatuves”? Vai tas varētu būt Tavs personīgais asistents, kas rūpējas, lai Tu izskaties labi? Varbūt tie bija Tavi vecāki, kuri smagi strādāja, lai Tu varētu pabeigt augstskolu?

Čarlzs Stenlijs (Charles Stanley) saka: "Labi darbinieki ir mums visapkārt, bet, diemžēl, mēs bieži viņus uztvertam kā kaut ko pašsaprotamu. Tā ir netaisnība, kas mums jālabo ne tikai viņu, bet mūsu pašu dēļ. Viņu uzticīgā kalpošana sniedz neizsakāmu svētību... Kur vien Jāzeps gāja, cilvēki, kam viņš kalpoja, tika svētīti. Potifars nebija dievbijīgs vīrs, bet viņa stāvoklis uzplauka Jāzepa dēļ. Atrod cilvēkus Tavā dzīvē, kas ir kā Dieva dāvana Tev, un pavadi laiku kopā ar viņiem... Ja gadījumā Tu “pacel deguns augšā“ satiekoties ar kādu, kas dara "kalpa darbu", Tu sabojā attiecības, kas var burtiski mainīt visu Tavu dzīvi."

Katram no mums ir potenciāls būt ne gluži slavenam, bet gan lielam, jo patiess diženums nāk kalpojot!

Ja gadījumā Tu esi vadītājs (1)

Dēstītājs un laistītājs - abi sader kopā un katrs dabūs savu algu, pēc sava darba. (1.Kor. 3:8)

Baznīcas izaugsmes konsultants Džims Vaidemans (Jim Wideman) akcentē dažas atziņas, kuras var izmantot, ja esi vadītājs:

1. Cilvēku mērķi un vajadzības pirmajā vietā. Tu esi organizācijas/uzņēmuma daļa, nevis visuma centrs. Padomā par to, kā Tava rīcība ietekmēs citus. Esi uzmanīgs! Pievērs uzmanību grūtībām un neveiksmēm, ko piedzīvo cilvēki Tev blakus. Atrodi veidus, kā atvieglot viņu slodzi, pat ja viņi Tev to neprasa.
2. Palīdzi citiem uzvarēt. Ļauj citam gūt uzvaras vārtus, kamēr Tu tikai atdevi rezultatīvu piespēli. Pieturi bumbu, kamēr kāds pārvietojas līdz iespējai gūt vārtus. Pieņemt moto: "Tas nav svarīgi, kurš saņem atzinību." Esi gatavs uzņemties vainu un pārmetumus. Vienmēr dalies ar uzvarām. "Un, ja kāda valsts savā starpā sanāk naidā, tad tāda valsts nevar pastāvēt" (Mark.3:24), ja Tu esi vienā laivā ar citiem, tad gremdējot citus, arī Tev nav izredzes izdzīvot.
3. Komunikācija pirmajā vietā. Uzturi kontaktus, pavadi laiku kopā ar saviem cilvēkiem, investē kolēģos… un atzīsti, ja arī Tev ir nepieciešama palīdzība. Esi atvērts konstruktīvai kritikai un padomiem. Vadītāju mentors Riks Teits (Rick Tate) saka: "Uzklausīt atsauksmes ir čempionu brokastis." Labs vadītājs māk klausīties.
4. Neuztver visu personīgi. Līderība, pēc definīcijas, ir par "citiem". Ja sāksi domāt, tas viss ir par "tevi", Tu zaudēsi perspektīvu.
5. Atdod visu, kas Tev ir. Timoteja mentors ap.Pāvils sacīja: "Centies būt ... krietns darbinieks, kam nav ko kaunēties..." (2.Tim.2:15). Labs vadītājs pilnvaro citus. Lao-Tzu teica: "... beigu beigās labākā vadītāja cilvēki teiks: "Mēs to paveicām paši."

Raksturs - skaistums, kas saglabājas

Jūsu rota lai nav ārišķīgs matu pinums, zelta lietas, kuras sev apliekat, vai tērps, kurā tērpjaties, bet apslēptais sirds cilvēks neiznīcīgs savā lēnajā un klusajā garā - tas ir Dievam dārgs. (1.Pēt. 3:3-4) 

Sabiedrisko attiecību nodaļa kādā skaistumkopšanas produktu uzņēmumā lūdza saviem klientiem atsūtītu attēlus kopā ar īsu aprakstu par visskaistāko sievieti, kādu viņi pazīst. Akcijas rezultātā kompānija saņēma tūkstošiem vēstuļu.

Kāda darbinieka uzmanību piesaistīja viena no tām un viņš to nosūtīja tālāk kompānijas prezidentam. Vēstuli bija rakstījis zēns no nelabvēlīgas ģimenes, kurš dzīvoja kādas pilsētas ļoti nabadzīgā rajonā. Vēstulē, kurā bija daudz pareizrakstības kļūdas, bija rakstīts apmēram tā:

“Skaista sieviete dzīvo netālo no manis. Es apmeklēju viņu katru dienu. Viņa liek man justies kā svarīgākajam pasaulē. Mēs spēlējam dambreti un viņa uzklausa manas problēmas. Viņa saprot mani... Kad es eju projām, viņa vienmēr pasaka, ka ir lepna par mani… Šis foto rāda, ka viņa ir skaistākā sieviete pasaulē, un es ceru, ka kādu dienu es apprecēšos un mana sieva būs tāda kā viņa..."

Kad prezidents lūdza parādīt sievietes fotogrāfiju, viņa sekretāre pasniedza attēlu, kurā bija redzama smaidoša bezzobaina veca sieviete sēžot ratiņkrēslā. Viņas pelēkie mati un grumbu izvagotā seja bija kaut kādā veidā absolūts pretstats viņas zibošajām acīm.

"Mēs nevaram izmantot šīs sievietes foto," prezidents smaidot sacīja. "Viņa pasaulei liks domāt, ka mūsu produkti nav nepieciešami lai būt skaista..."

Nekad nenodod uzticību

Kas savu tuvāku nievā, ir neprātis, bet sapratīgs vīrs klusē (Sal.pam. 11:12)

Mums visiem reizēm ir vajadzīgs plecs uz kura izraudāties. Kad cīnāmies ar kādu sliktu ieradumu vai atkarību, mums ir nepieciešama droša vieta, kur varam doties un būt pārliecināti, ka būsim mīlēti, saprasti, atbalstīti... un ka par mums lūgs Dievu. Ja tie, kas ir ievainoti vai sāpināti nevar atrast šo palīdzību baznīcā, kur tad lai viņi iet? Uzticības nodevība ir šausmīgs grēks.

"Bet tas, ko es teicu, bija taisnība," Tu iebildīsi. Ļoti iespējams… un tad? "Mēlnesis negribot pats atklāj, ko viņš slepeni zina, bet, kam uzticama sirds, tas to noslēpj" (Sal.pam. 11:13). Ievēro vārdus "atklāj" un “noslēpj”.

Hipokrāta zvērestā ir šāds teikums: "Ja man ārstējot vai neārstējot gadītos redzēt vai dzirdēt par cilvēku dzīvi kaut ko, kas nevienam nebūtu jāzina, es par to klusēšu un, glabājot noslēpumu, nekad nevienam to neteikšu." Hipokrāta zvērestu dod ārsti un citi speciālisti, kuru pienākumos ietilps būt īpaši uzticamiem. Bet tam būtu jābūt saistošam ikvienam no mums! Kā tu justos, ja ārsts, padomdevējs, ministrs vai uzticams draugs pieviltu Tavu uzticību un atklātu sabiedrībai Tavus intīmos noslēpumus? Nebūtu sāpināts? Nejustos nodots?

Jo ilgāk mēs dzīvojam, jo arvien vairāk mēs saprotam, ka sabiedrībā īpaši trūkst cilvēku, kas var būt uzticami, kas māk turēt muti ciet. Ja Tev tiktu lūgts noteikt kādas personas piemērotību svarīgam un atbildīgam pienākumam, vai spēja saglabāt uzticību nebūtu Tava saraksta augšpusē? Šeit ir daži pamatnoteikumi, lai dzīvē saglabātu apkārtējo uzticību: (a) ne tik daudz runāt, bet lūgt par to Dievu; (b) tā vietā, lai kritizētu, meklēt kaut ko labu; (c) neizgāst savas dusmas, bet parādīt žēlastību.

Kā Tu izturēsies pret citiem, nosaka to, ko Dievs darīs ar Tevi!

Netiesā!

Kas vēl apsūdzēs Dieva izredzētos? (Rom.8:33)

Kad Tu kādu ‘nolīdzini līdz ar zemi’, Tu esi Dieva priekšā kā uz plāna ledus… Bībele saka: "Kas vēl apsūdzēs Dieva izredzētos? Vai Dievs, kas mūs taisno? Kas mūs pazudinās? Vai Kristus Jēzus, kas ir nomiris, vēl vairāk, kas ir augšāmcēlies un ir pie Dieva labās rokas, kas arī mūs aizstāv? Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības?" (Rom.8:33-35).

Tava ticības māsa/brālis nav ideāls, bet Dievs saka, "ka mums būs Viņa bērniem būt caur Jēzu Kristu" (Efez.1:6). Nekas nav tāds, ko Tu varētu Dievam nosūdzēt par kādu, kas Viņam nav jau zināms. Patiesībā, apsūdzot māsas/brāļus, Tu apšaubi To, kurš izpērk viņus… Tava apsūdzība nozīmē, ka Dievs ir kļūdījies un nezina, ko Viņš dara.

Tu saki: "Bet vai tad man nav jārunā tad, kad kaut kas nav kārtībā?" Jā, bet esi uzmanīgs, lai nepārkāptu savas pilnvaru robežas un nenosodītu kādu konkrētu personu. Tavai attieksmei ir jābūt izpalīdzošai, piedodošai un samierinošai. Vienmēr, kad Tu mēģini spriest par to, kas nav Tev uzticēts, Tu pārkāp savas jurisdikcijas robežas! Pāvils raksta: "Kas tu tāds esi, ka tu tiesā cita kalpu? Viņš stāv vai krīt savam Kungam. Un viņš stāvēs, jo viņa Kungs spēj viņu stiprināt" (Rom.14:4). Tas ir Dieva darbs, lai spriestu par visiem… Un Viņam nav vajadzīga Tava palīdzība, lai to darītu!

Kā nerīkoties muļķīgi

... es esmu aplami rīkojies... (1.Sam. 26:21)

Nekrologs par cilvēka dzīvi patiesībā atklāj diezgan daudz... Arī Bībelē var atrast dažādus kopsavilkumus par cilvēku dzīvēm. Skumji, bet savas dzīves noslēgumā ķēniņš Sauls pats bija spiests atzīt: "... es esmu aplami rīkojies...“ (1.Sam. 26:21). Izraēla pirmais ķēniņš bija pieredzējis diženumu, līdz kādā brīdī viņš nolēma darīt lietas pats pēc sava, nevis Dieva prāta. Kad filistieši uzbruka Izraēlai, viņš centās sapulcināt savu karaspēku, kas diemžēl bija paralizēts aiz bailēm. Sauls zināja, ka viņam būtu jāgaida pravietis Samuēls, kurš nāks un upurēs dedzināmo upuri, kā to prasīja likums. Bet tad, nevarēdams pravieti sagaidīt, Sauls sacīja: "Es darīšu to pats. Ņemot vērā apstākļus, Dievs taču sapratīs..." Šī nepaklausība bija viņa karjeras beigas. Sauls mira, izdarot pašnāvību kaujas laikā. Tik daudzsološa valdnieka dzīve beidzās ar negodu.

Arī Tu vari rīkoties aplami (muļķīgi!):

(1) ja domā, ka Dievam sīkumi nav svarīgi. Saula krišana tomēr nenotiek vienā naktī. Mazi, sīki pārkāpumi summējās lielā. Domādams, "tas taču nav nekas liels galu galā," Sauls ķērās risināt jautājumus pats savā spēkā. Viņš teica: "... es domāju: tagad filistieši dosies pret mani..., bet es vēl neesmu paspējis Tā Kunga priekšā izlūgties žēlastību, – tā es iedrošinājos..." (1.Sam.13:12). Ievēro vārdus, "es iedrošinājos..." Tas var šķist tik labi un pareizi, un tomēr ir tik nepareizi. Tu vari uzticēties savām sajūtām tikai tad, ja tās ir saskaņā ar Dieva Vārdu.

(2) ja mēģini attaisnot savu uzvedību. Sauls sāka racionalizēt: "... Kad es redzēju, ka ļaudis klīst projām no manis un tu noliktā laikā nenāci, un..." (1.Sam.13:11). Pārtrauc racionalizēt! Nožēlo grēkus un paklausi Dievam!

(3) ja ļauj aizvainojumam Tevi kontrolēt. Lai gan Saulam bija lieliskas līdera dotības, tad tomēr Dāvida popularitātes pieaugšana izsauca viņā aizvainojumu, kas beigās iznīcināja Saulu.

Lielākā daļa cilvēku reizēm mācās no savām kļūdām; savukārt gudri cilvēki mācās no citu cilvēku kļūdām! Mācieties no Saula – nerīkojieties tik muļķīgi kā viņš!

Esi pazemīgs!

...sūtnis [nav] lielāks par to, kas viņu sūtījis (Jāņa 13:16)

Viens no iemesliem, kāpēc Dievs izvēlējās Jāni Kristītāju kā Jēzus vēstnesi ir tas, ka Jānis bija pazemīgs. Viņš tiek stādīts mums priekšā tikai kā "saucēja balss tuksnesī" (Mark.1:3), un nav dižmanības vai skaļu titulu. Daudz ievērojami svētie/pravieši dzīvoja pirms Jāņa, tomēr Jēzus apgalvoja, ka "neviens nav cēlies lielāks par Jāni Kristītāju" (Mat.11:11). Jānim nebija kādi apslēpti nolūki vai egoistiski plāni. Viņa vēstījums bija vienkāršs: "Viņam vajag augt, bet man iet mazumā." (Jāņa 3:30).

Džons Bārnets (John Barnett) saka: "Lepnums, jeb konkurēšana ar Dievu, ir grēks. Tas padara Tevi pašpaļāvīgu, pašpārliecinātu, pašpietiekamu, pašapmierinātu, biklu, sevī vērstu , egocentrisku un uz sevi orientētu. Tas padara Tevi neuzticamu, jo neviens nevar paredzēt, ko Tu darīsi. Tas padara Tevi nemīlošu, jo Tu neesi gatavs kaut ko dot citiem. Tas padara Tevi nespējīgu mācīties, jo nevienā taču Tevi patiesībā neklausies. Tas atņem Tev draugus, jo Tu vienmēr centies pārspēt citus. Pazemība nozīmē, ka Tu vienmēr meklē veidus, kā kalpot."

Kad kāds jautāja Hadsonam Teiloram (Hudson Taylor): "Vai Tu apzinies to, kā Dievs Tavā vadībā lika uzplaukt misijas darbam Ķīnā? Es šaubos, vai kādam cilvēkam ir bijuši lielāki panākumi...", Teilors esot atbildējis: "Es gan tā nedomāju. Patiesībā Dievs meklēja kādu pietiekami mazu un vāju cilvēku, lai izmantotu viņu tā, ka viss gods un nopelns paliktu Dievam... un Viņš atrada mani."

Secinājums?

"...Dievs stāv pretim lepniem, bet pazemīgiem Viņš dod žēlastību" (1.Pet.5:5).

Tātad, esi pazemīgs!

Vai var pateikt, ka esam bijuši kopā ar Jēzu?

Kad viņi redzēja Pētera un Jāņa drošsirdību un noprata... ka tie bijuši kopā ar Jēzu (Ap.d. 4:13)

Luanna Pratere stāsta: "Kad es piespraudu uzņēmuma logo piespraudi,  es jutos tik lepna, jo tagad ikviens varēja redzēt, kāda man brīnišķīga darba vieta. Es biju sajūsmā, līdz brīdim, kad kāds mani nokaitināja un es sapratu – es tagad nevaru reaģēt neņemot vērā, kādu iespaidu tas atstās! Ja Tev būtu jāvalkā "Dieva zīmogs uz pieres" (Atkl.9:4), vai Tu būtu jaukāks attiecībās ar lielveikala pārdevēju, īdzīgu priekšnieku vai niķīgu mazuli? Ja pasaule varētu redzēt to, kas Tu patiesībā esi, vai tas mainītu Tavu uzvedību? Vai tas, ka Tu esi piepildīts ar Svēto Garu, ir tik pat acīmredzami kā uzraksts pie žaketes atloka, kur teikts ka piederi Kristum? Es esmu pieradusi pie plāksnītes, tomēr joprojām es domāju, pirms reaģēt; es apsveru sekas, jo es baidos diskreditēt manu uzņēmumu… Kas ir rakstīts uz Tavas plāksnītes? Vai cilvēki var pateikt, ka Tu esi "bijis ar Jēzu?"

Jēzus to nostādīja ļoti vienkārši: "Ar to Mans Tēvs ir godā celts, ka jūs nesat daudz augļu un topat par Maniem mācekļiem" (Jāņa 15:8). Ja Tava dzīve tiktu nofilmēta, vai tā būtu filma, kas parādītu kāds esi mīlošs vīrs vai sieva, laba māte vai tēvs, apzinīgs darbinieks?

Autore Lisa TerKeursta raksta: 'Būsim godīgi, pārstāvēt Kristu ir grūti kamēr esam šajā grēcīgajā miesā. Mums jāļauj Viņa mācībai, lai tā iesūcas manā sirdī un prātā. Mums ir Viņu jālūdz palīgā, lai pārtrauktu mūsu dabisko miesas reakcija... Tātad, ja mans vīrs ir aizmirsis kaut ko izdarīt, vai mani bērni atkal sasmērē apģērbu, vai kāds uzkāpj man uz kājas, izraisot manī vēlēšanos reaģēt ... es varu teikt: "Tēvs ... darīt to, ko Tu vēlies, nevis to, ko es gribu."'

Tu gribi ko mainīt?

Pārbaudiet paši sevi ... izmeklējiet paši sevi (2.Kor. 13:5)

Ja Tu nopietni domā par pārmaiņām, tad:

(1) Pirmā persona, kura ir labi jāpazīst, esi Tu pats. Cilvēciskā daba šķiet reizēm mums ļauj novērtēt visus citus, izņemot sevi. Tomēr, ja Tu neesi saskaņā pats ar sevi, Tu nevarēsi veidot labas attiecības arī ar citiem. Un, ja Tu netici pats sev, Tavs mazvērtības komplekss traucēs Tev dzīvot. Kāds laulību konsultants reiz teica: "Vissvarīgākās attiecības pie kurām ir jāpiestrādā ir attiecības ar sevi. Tev ir jākļūst par savu labāko draugu.” Bet kā Tu vari būt labākais draugs ar kādu, kurš Tev nepatīk, kuru Tu nepazīsti vai nerespektē? Tieši tāpēc ir svarīgi atklāt un saprast to, ko Dievs ir ieplānojis Tev… un tad darīt visu, lai kļūtu par šo personu. Un nevajag iedomāties, ka tas notiks vienā naktī. Tas ir process, kas prasa pārdomas, godīgumu, grēku nožēlu un pastāvīga sevis pilnveidošana. Bet ja Tu to apņemies, Dievs ir gatavs palīdzēt.

(2) Pirmā persona, pie kuras ir nopietni jāpiestrādā, esi Tu pats. Dr. Semjuels Džonsons rakstīja: "Tas, kurš ir ar tik mazām zināšanām par cilvēka dabu, ka ir gatavs meklēt laimi, mainot visu ko citu, bet tikai ne sevi, būs izniekojis savu dzīvi ar neauglīgu darbu, un pat vairojis bēdas, ko viņš centās novērst."
Bībele saka: "Pārbaudiet paši sevi." Tikai tad, ja izzinām sevi viszinošā Dieva priekšā, mēs atklājam, kur patiesībā ir mūsu problēmas. Un tad mums ir izvēle… Mēs varam būt, kā cilvēks, kas reiz apmeklēja savu ārstu un konstatēja, ka ir nopietnās veselības problēmās. Kad ārsts parādīja viņam rentgena uzņēmumus un pastāstīja, ka būs nepieciešama dārga operācija, vīrs esot jautājis: "Ok, bet cik daudz maksās tikai retušēt šo bildi?"

Vai arī mēs varat nolemt (ar Dievs palīdzību) mainīties!

Kāpēc mīlestība?

Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota… Palīdziet svētajiem viņu vajadzībās... (Rom. 12:9-13)

Dažreiz mēs aizstāvam mūsu mīlestības (labestības, laipnības, pacietības, miera, prieka un visu citu "augļa daļu") trūkumu, ar koncentrēšanos uz debesu mērķi un smago darbu, kāds (mums šķiet!) ir vajadzīgs, lai to sasniegtu… Bet mēs nevaram noturēt savu “aizsardzības līniju,” ja atceramies, ko tad patiesībā Kristus mācīja. Viņš teica: "Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat darāt arī jūs viņiem..." (Mat. 7:12).

Kad bija pēdējā reize, kad Tu devies kādam palīdzēt, necerot kaut ko saņemt pretī? Māte Terēze teica: "Diena, kas nodzīvota neparādot mīlestību citiem, ir diena, kuru nebija vērts dzīvot." Mīlēt cilvēkus - tam ir jābūt dzīves veidam, noteiktai attieksmei un saistībām, kuras mēs uzņemamies katru dienu.

Viljams Barklijs rakstīja: "Vairāk cilvēku ir ievesti baznīcā ar reālu kristīgās mīlestības laipnību, nekā ar visas pasaules teoloģijas argumentiem. Un visvairāk cilvēku ir padzīti no baznīcas ar vienaldzību un neieinteresētību no tā saucamo kristiešu puses, nekā to spētu visas pasaules šaubas..."

Vai Tu kādreiz esi padomājis, ka varbūt visas tās mazās dzīves problēmas, kas katru dienu Tevi atkal un atkal aizkaitina, patiesībā ir tikai Dieva dotās iespējas Tev kļūt līdzīgākam Kristum?
Pirms jau daudziem gadiem Čaks Svindols rakstīja: "Ko Tas Kungs dara, lai palīdzētu man paplašināt manu redzesloku un ļaut man saredzēt, cik egoistisks es esmu? Ļoti vienkārši: Viņš man dod dažus aktīvus bērnus, kuri skrien un lec, saburza un nosmērē apģērbu, izlej pienu, laiza automašīnas logu, nomet lipīgas konfektes uz paklāja… tas izaicina manu gatavību izturēties ar nesavtīgu attieksmi... Tad man ir jāpārdomā, vai es esmu gatavs atteikties no mana komforta, manis paša vēlmēm, manis paša grafika, manis iedomātā priekšstata par to, ko vajag citiem... Tas tad arī noved mani atpakaļ pie Kristus."

Kā Tu redzi cilvēkus sev apkārt?

Vai saskati fantastisko iespēju parādīt viņiem savu mīlestību?

Nepārtrauc lūgties par saviem bērniem

Es lūdzu pēc šī zēna... kamēr tas dzīvos... (1.Sam.1:27)

Katrs svētais reiz ir bijis bērns, tāpat kā arī ikviens noziedznieks. Kas tad rada atšķirību? Pašā saraksta augšgalā ir vecāku ietekme!

Pravietis Samuēls vadīja Izraēla nāciju četrdesmit gadus, svaidīja Dāvidu par ķēniņu un vadīja viņu dažu viņa svarīgāko lēmumu pieņemšanā. Bet kas bija dominējošā ietekme Samuēla dzīvē? Tā bija viņa māte Anna. Ieklausies viņas lūgšanā par viņa piedzimšanu: "Es lūdzu pēc šī zēna, un Tas Kungs man to ir devis, ko es esmu no Viņa lūgusi. Tādēļ es arī to Tam Kungam kā izlūgtu esmu novēlējusi uz visu mūžu, kamēr tas dzīvos, - viņš ir no Tā Kunga izlūgts..." (1Sam.1:27-28).

Nekad nenovērtē par zemu to spēku, kāds ir mātes lūgšanām par savu bērnu. Tikai Dievs zina, cik daudz lūgšanas tiek atbildētas tieši šajā brīdī, jo bija uzticīgi vecāki, kuri lūdza varbūt pat pirms daudziem gadiem. Ja Tava aizņemtība šajā straujā laikmetā atņem Tev lūgšanu laiku par Taviem bērni un mazbērni, tad Tu dari pārāk daudz nesvarīgu lietu! Nav nekas svarīgāks par laiku, ko pavadi kopā ar Dievu lūdzot par viņiem. Vēl nav pār vēlu sākt sirsnīgāk lūgt par bērniem, kuri ir iemesls Tavām asarām vai bēdām. Jēzus mātei bija neizsakāmi smagi skatīties uz savu Dēlu pie krusta... bet viņai arī bija neizsakāms prieks redzēt Viņu augšāmcēlušos no miroņiem.

Protams, Tu vari jautāt, vai Tavas lūgšanas ir efektīvas un kad tās tiks atbildētas? Tikai Dievs to zina! Tomēr nekad, nekad nepārtrauc lūgt, jo:

a) Dievs darbus veic saskaņā ar savu grafiku, nevis mūsējo;

b) Viņa veidi un līdzekļi, ir daudz pārāki par mūsējiem;

c) Ja mātes lūdz Dievu – Dievs to ņem vērā!