Ko darīt ar nenoteiktību (2)

...Tas Kungs, tavs Dievs, ir visur ar tevi, kurp vien tu iesi. (Jozua 1:9) 

Kad Mozus nodeva Dieva tautas vadības stafeti Jozua, daudz kam bija jāsāk mainīties. Četrdesmit gadus Jozua bija mācīts, kā pārvietoties un izdzīvot tuksnesī, bet tagad bija pienācis laiks ieiet Apsolītajā Zemē. Vadības principi, kas labi nostrādāja tuksnesī, ne vienmēr varēja būt veiksmīgi zemē, kur viņiem tagad būs jādzīvo.

Vai Tu vari iztēloties Jozua sarunu ar Dievu?

Jozua: "Es zinu daudz par klejošanu tuksnesī, bet neko nezinu par karamākslu."

Dievs: "Esi stiprs un drošs, nebīsties un nebaiļojies! Jo Tas Kungs, tavs Dievs, ir visur ar tevi, kurp vien tu iesi."

Kāpēc Dievs ieteica Jozua būt stipram un drosmīgam? Tāpēc, ka Jozua bija jūtami noraizējies! Šī jaunā situācija viņam kā vadītājam lika sajust nenoteiktību visā, kas bija sagaidāms. Vienīgais, ko Jozua zināja bija tas, ka Dievs bija teicis, "Ejiet!" Tāpēc "Jozua pavēlēja tautas pārstāvjiem, sacīdams: "Noejiet nometnē un pavēliet visai tautai, sacīdami: apgādājieties ar ceļamaizi, jo nākamajās trijās dienās jums būs jāceļas pāri Jordānai..." (Jozua 1:10-11).

Vai Tu vari iztēloties cilvēku reakciju?

Cilvēki: "Bet Jozua, kā mēs gatavojas tikt pāri upei"

Jozua: "Es neesmu pārliecināts, bet pēc trim dienām mēs iesim."

Cilvēki: "Bet Jozua, ko mēs darīsim, kad mēs nokļūsim otrajā pusē?"

Jozua: "Es jums to pateikšu, kad mēs tur nonāksim. Vienkārši esiet gatavi doties ceļā..."

Vai Tu uztver domu? Kā līderim un vadītājam, Tev ne vienmēr būs skaidri zināmas daudzas lietas, it īpaši tad, ja Tu vadīsi apgūt jaunas teritorijas. Tomēr Tu nekad nevari atļauties šaubīties par savu aicinājumu, savu vīziju un savu uzstādīto mērķi. No kurienes var iegūt šādu pārliecību? No Dieva apsolījuma – "Es esmu ar Tevi!"

Ko darīt ar nenoteiktību (1)

Ak, mūsu Dievs! … mēs nezinām, ko lai darām, bet uz Tevi mēs paceļam savas acis." (2.Laiku 20:12) 

Ja Tu esi līderis vai vadītājs, Tev nākas pieņemt lēmumus par attiecībām, naudu, laiku, vērtībām, iespējām un plāniem. Un agrāk vai vēlāk Tavi pieņemtie lēmumi ietekmēs lielākus vai mazākus procesus. Tad arī pienāks tas brīdis, kad Tava vadība tiks atklāti izvērtēta.

Tāpēc ir kaut kas, ko Tev ir nepieciešams zināt, vadīšanas un lēmumu pieņemšanas sfērā tas parasti prasa ilgāku laiku, līdz atklājās Tava prasme vai stulbums. Vadītājam bieži nākas dzīvot ilgu laiku nezinot, vai ir izdarīta pareizā izvēle, pieņemts īstais lēmums. Tajā brīdī, kad sākas ražas novākšana, ir pārāk vēlu mainīt savu lauksaimniecības nozari. Lai kaut ko mainītu, ir jāgaida līdz nākamajai stādīšanas sezonai.

Kad runa ir par vadību, nenoteiktība ir visu panākumu neatņemama sastāvdaļa. Nenoteiktība jeb neskaidrība nekad pilnībā nebeigsies. Turklāt nenoteiktība nav norāde par sliktu vadību, tā tikai uzsver nepieciešamību pēc īsta līdera. Tā ir vide, kurā laba vadība visbiežāk tad arī atklājas.

Kā līderis Tu varbūt domā, ka Tev vienmēr būtu jāzina, ko darīt un kā rīkoties, bet patiesībā būs tikai daži izņēmuma gadījumi, kad Tu varēsi būt pilnīgi pārliecināts. Tas arī ir iemesls, kāpēc ķēniņš Jošafats lūdzās: "Mēs nezinām, ko lai darām, bet uz Tevi mēs paceļam savas acis."

Tā kā Tev pastāvīgi nāksies pieņemt lēmumus ar ierobežotu pieeju visai informāciju, Tavs mērķis nav novērst neskaidrību atsevišķos jautājumos. Tā vietā visnepieciešamākais ir attīstīt spēju uzticēties Dievam un būt drosmīgam neskatoties ne uz ko. Tavs darbs nav novērst nenoteiktību, bet gan iedvesmot pārējos ticēt un rūpēties par progresu nenoteiktības apstākļos. Ja Tu vari to izdarīt, Tu esi ceļā, lai kļūtu par līderi.

Divi stāsti par laulību

Mīlestība... tā nepiemin ļaunu... (1.Kor.13: 4-5) 

Pirmais stāsts. Debora Džonsone (Deborah K.Johnson) raksta:

Mana septiņus gadus vecā meita gribēja mācīties spēlēt vijoli, tāpēc es viņu aizvedu uz mūzikas veikalu izvēlēties instrumentu. Cerot, ka viņa sapratīs, cik svarīgi ir nopietni apņemties mācīties spēlēt regulāri, es viņai paskaidroju, ka instruments un nodarbības izmaksās diezgan dārgi. Es biju gatava veikt šo finanšu ieguldījumu, ja viņa apsolītu cītīgi mācīties. "Var pienākt brīdis, kad Tu vēlēsies pārtraukt nodarbības," es viņai teicu. "Bet es vēlētos, lai Tu paliec uzticīga savai izvēlei!" Mana meita pamāja ar galvu, ka ir sapratusi, un viņas visnopietnākajā sejas izteiksmē sacīja: "Labi! Tas būs tāpat kā laulībā, māmiņ...''

Otrais stāsts. Vīrs jautā sievai: “Saki man, mīļā, vai Tu esi kādreiz bijusi iemīlējusies, pirms satiki mani?" Viņa brīdi padomāja un atbildēja: "Nē, mīļais. Es reiz cienīju kādu vīrieti par viņa lielo inteliģenci. Tad es apbrīnoju vēl vienu par viņa ievērojamo drosmi. Un bija laiks, kad mani īpaši piesaistīja kāds vīrietis ar to, cik viņš labi izskatījās. Bet domājot par attiecībām ar Tevi, es to nevaru izskaidrot savādāk, kā tikai ar mīlestību..."

Vai arī Tev reizēm ir tieksme redzēt tikai Tava partnera sliktās īpašības? Attieksme ir kā nezāles, tās šķiet parādās vienā naktī un, ja Tu neko ar to nedarīsi, var pārņemt visu dārzu. Neļauj tam notikt! Nākamreiz, kad Tu esi pārāk aizņemts, lai parādītu mīlestību, vai arī esi sadusmots, atceries šos vārdus: "Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu..." (1.Kor.13: 4-7).

Lūdzies pēc Dieva labvēlības (3)

...tad mantosi vēlību un labu slavu gan Dieva, gan cilvēku priekšā. (Sal.pam.3:4 Jaunais tulk.) 

Dievs var parādīt Tev Savu labvēlību visneparastākajās vietās un izmantojot vissavdabīgākos cilvēkus. Jāzepa karjera uz Ēģiptes pārvaldnieka posteni sākās ar netaisnīgu apsūdzību un ieslodzījumu cietumā. Varētu domāt, ka bijušajam cietumniekam nav lielas izredzes kļūt par nākamo premjerministru, ja vien viņš nav tāds kā Jāzeps, kurš savu dzīvesstāstu rakstīt bija uzticējis Dievam.

"...Tad faraons apskaitās uz saviem divi galma vīriem, galveno dzērienu devēju un galveno maizes cepēju. Un viņš novietoja tos apcietinājumā sardzes namā, cietumā, kur arī Jāzeps atradās apcietinājumā..." (1.Moz.40:2-3). Kamēr viņi atradās cietumā, Jāzeps izskaidroja abu vīriešu sapņus un katram precīzi pateica, kas ar viņiem notiks. Tā Jāzepa īpašās spējas kļuva zināmas. Vēlāk, kad faraons bija satraukts par sapni, kuru neviens no viņa padomniekiem nevarēja izskaidrot, sulainis atcerējās Jāzepu un ieteica viņu faraonam. Tad arī Jāzeps izskaidroja faraona sapni, palīdzēja visai Ēģiptes valstij sagatavoties septiņu gadu bada laikam... Un tika paaugstināts kā otrais cilvēks valstī. Beidzot, Jāzepa sapnis bija piepildījies.

Bet ievēro, ko Dievs izmantoja, lai tas piepildītos – cietumu un apcietinātos (maiznieku un sulaini). Tēlaini runājot, Dievs var būt kā ‘maiznieks’ lai Tevi īpaši svētītu, jo Viņš tā pat kā profesionāļi zina nepieciešamās sastāvdaļas, lai izceptu brīnišķīgu kūku. Daži sīkumi, ko maiznieki izmanto, piemēram, sāls, milti vai cepamā soda, nav ļoti garšīgi katrs par sevi, bet kopumā veido ļoti garšīgu produktu. Dievs var būt kā ‘sulainis’, jo Viņš tāpat kā šie profesionāļi zina, kad un kā atvērt durvis īstajā brīdī. Vai Tu uztver ideju? Svarīgi ir turēt savu prātu atvērtu un just Dieva vadību. Viņš dos Tev Savu labvēlību visneparastākajās vietās un caur visdažādākajiem cilvēkiem.

Lūdzies pēc Dieva labvēlības (2)

...tad mantosi vēlību un labu slavu gan Dieva, gan cilvēku priekšā. (Sal.pam.3:4 Jaunais tulk.) 

Lai redzētu kā Dieva labvēlība darbojas, ieskaties Bībelē! Varam izvēlēties Jāzepa dzīvi ka piemēru. "Bet Israēls [Jēkabs] mīlēja Jāzepu vairāk nekā visus citus savus dēlus… Un viņš tam taisīja svārkus ar piedurknēm. Un viņa brāļi ievēroja… to ienīda un nevarēja laipni ar to runāt... Jāzeps sapņoja sapni, un, kad tas to izstāstīja saviem brāļiem, tie ienīda viņu vēl vairāk..." (1.Moz.37:3-5).

Ievēro divas lietas šajā stāstā.

Pirmkārt, Dieva labvēlība ir dāvana, nevis atlīdzība par to, ka esi labāks nekā citi. Nekad neatvainojies par to, ka Dievs ir svētījis Tavu dzīvi. Tomēr nekad nevalkā to kā žetonu par pārākumu. Pāvils jautā: "Ar ko tu esi pārāks? Kas tad tev ir, ko tu nebūtu saņēmis? Bet, ja tu esi saņēmis, kāpēc lepojies, it kā nebūtu saņēmis?" (1.Kor.4:7). Atbilde – nekas patiesībā nav Tavs nopelns ar ko lepoties! Atceries to un dzīvot ar pateicības attieksmi savā dzīvē.

Otrkārt, lai dzīvotu ar Dieva labvēlību ir vajadzīga liela gudrība. Jāzepa brāļi teica: "...Lūk, tur nāk tas lielais sapņotājs! Nokausim viņu un iemetīsim to kādā no bedrēm... tad mēs gan redzēsim, kas būs ar viņa sapņiem." (1.Moz.37:18-20). Tā ir liela kļūda – stāstīt par savu sapni tiem, kuri nespēj to novērtēt. Atklāti, viņi pat var priecāties kopā ar Tevi, bet Tev aiz muguras viņi izturēsies pret Tevi ļauni. Pazudušā Dēla vecākais brālis nepārdzīvoja to, ka viņa jaunākais brālis bija cietis badu strādājot kādā cūku fermā. Tas, ko viņš nevarēja pārdzīvot, bija jaunākā brāļa mājās-atgriešanās svinības. Ķēniņš Sauls bija priecīgs, ka Dāvids palīdzēja valstij izcīnīt uzvaru nogalinot Goliātu. Tomēr viņš nevarēja izturēt, ka cilvēki saka, "...Sauls ir nositis tūkstošus, bet Dāvids desmitiem tūkstošu..." (1.Sam.18:7). Jēzum par šo tēmu izteicās ļoti tieši: "...Nedodiet svētumu suņiem un nemetiet savas pērles cūkām priekšā…” (Mat.7:6).

Tāpēc rīkojies gudri, runā tikai tad, kad ir īstais laiks, respektē un pieņem Dieva labos ieteikumus... un Tu piedzīvosi Viņa labvēlību.

Lūdzies pēc Dieva labvēlības (1)

...tad mantosi vēlību un labu slavu gan Dieva, gan cilvēku priekšā. (Sal.pam.3:4 Jaunais tulk.) 

Lai Tu izpildītu Tavas dzīves Tev Dieva uzdoto uzdevumu, būs vajadzīga Dieva labvēlība!

Kā gan Jāzeps, atrodoties cietumā, spēja no parasta ieslodzītā kļūt par visas cietumu sistēmas vadītāju? "...Bet Tas Kungs bija ar Jāzepu un tam parādīja žēlastību, un tas ieguva labvēlību cietuma priekšnieka acīs. Un cietuma priekšnieks uzticēja Jāzepam visus apcietinātos, kas bija cietumā, un visu, kas tur bija darāms, to viņš darīja. Un cietuma priekšnieks pats nerūpējās ne par vienu lietu, ko tas bija nodevis viņa rokā, tāpēc ka Tas Kungs bija ar viņu, un visam, ko vien viņš darīja, Tas Kungs lika labi izdoties..." (1.Moz.39:21-23).

Kāpēc ķēniņš Ahasvers izvēlējās ebreju vergu meiteni Esteri par savu sievu un karalieni? "...tad ķēniņš iemīlēja Esteri vairāk par visām sievām, un viņa ieguva viņa laipnību un labvēlību vairāk par visām jaunavām, tā ka viņš lika ķēniņienes kroni viņai galvā un iecēla viņu par ķēniņieni Vašti vietā. ..." (Ester.2:17).

Kā Samuels no vienkārša kalpotāja svētnīcā kļuva par pravietisku balsi visai tautai? "...Bet zēns Samuēls augdams auga, un viņš labi patika gan Tam Kungam, gan cilvēkiem..." (1.Sam.2:26).

Kas visiem šiem īpašajiem cilvēkiem ir kopīgs?

Pirmkārt, viņi darīja labāko iespējamo no savas puses. Viņi izcili paveica to, ko Dievs viņiem uzticēja darīt... un, kad pienāca laiks, Viņš viņus īpaši paaugstināja.

Otrkārt, viņi sevi neizcēla. Dāvids kalpoja ķēniņam Saulam, kaut arī ķēniņš bija nežēlīgs un slikts boss. Rute bija gatava atbalstīt sava mirušā vīra māti – atraitni Naomiju.

Treškārt, viņi vēlējās un bija gatavi mācīties. Dievs atbildēja Rutes lūgumu, dodot viņai labāko mentoru – Naomiju, labāko vīru – Boāsu (Rutes 2:2-3).

Dieva labvēlība, Tev palīdzēs atrast kontaktu ar pareizajiem cilvēkiem, būt pareizā vietā pareizā laikā. Ja Tu izvēlēsies to, ko Dievs ir jau izvēlējies priekš Tevis, Tev nekas cits neatliks kā piedzīvot svētības tajā. Tas Tevi neatbrīvo no iespējas piedzīvot pārbaudījumus un izaicinājumus. Tas tikai nozīmē to, ka Tev izdosies tas, kam Tu esi aicināts.

Slavēšanas lavīnas efekts (2)

Lai mana mute ir pilna Tavas slavas, vienumēr... (Ps.71:8) 

2007.gadā pēc smagas cīņas ar leikēmiju, pianists un dziesmu autors Rodžers Benets (Roger Bennett) nomira. Kādu laiku Viņš pat cerēja uz atveseļošanos, bet slimība atgriezās atkal un atkal, līdz beidzot...

Reiz Rodžers ierakstīja savā interneta mājaslapā:

"Mūsu ienaidnieks mums pielavās tieši tā, kā Bībele to apraksta – kā rūcošs lauva. Viņš slēpjas krūmos un gaida jebkādu vājuma pazīmi. Un tad viņš uzklūp... Es nedomāju manu fizisko stāvokli. Man viņš uzbruka viskritiskākajam – manam priekam... manai uzticībai... un manai cerībai. Katru reizi, kad es centos domāt pret debesīm, manas domas atlēca no šīs tēmas kā bumbiņa. Katru reizi, kad es mēģināju skatīties uz pozitīvo, vienīgais ko spēju domāt bija tumšā, bezcerīgā nākotne.

Tad kādu reizi velns izmantoja savu visefektīvāko ieroci – šaubas. "Tu sauc sevi par kristieti? Kāds liekulis!. Tu esi tik nobijies, kā jebkad... tik piepildīts ar izmisumu. Tad nu gan liela Tava ticība, Gospela Dziedātāja kungs!" Es pat sāku noticēt visam, ko viņš teica. Es izmēģināju visu ko, lai tikai izrautos no tā... Es domāju, ja es spēšu iemigt, no rīta tas varētu būt pārgājis .. bet laiks šķiet gāja kā palēninājumā. Aizmigt nebija iespējams. Tad es centos lasīt Bībeli, bet vārdi šķita bezjēdzīgi un es nevarēju neko saprast."

Tad Rodžers piedzīvoja tādu kā atklāsmi. Viņš atcerējās par Pāvila un Sīla piedzīvojumu cietumā.

"Es it kā ieraudzīju, kā viņi neļāvās izmisumam," viņš atstāsta savu piedzīvoto. "Viņi dziedāja slavas dziesmas un tas kļuva par viņu ieroci. Vienu dziesmu pēc otras... un visas manas vecās dziesmas atnāca pie manis... un es dziedāju tās viens pats guļot tukšā istabā. Tas var būt nebija labākais izpildījums manā mūžā, bet tas noteikti bija pats spēcīgākais svētību piedzīvojums, ko es esmu saņēmis."

Bībelē Psalmu autors rakstīja: "Lai mana mute ir pilna Tavas slavas, vienumēr apliecinādama Tavu godību" (Ps.71:8).

Arī Tu vari to izmēģināt.

Tas patiešām darbojas!

Slavēšanas lavīnas efekts (1)

Bet es ... vairošu Tavu slavu. (Ps.71:14) 

Nav tāda ierobežojuma, lai Tu pielūgtu Dievu tikai baznīcā. Mēs varam apņemties darīt kā psalma autors: "Es slavēšu To Kungu vienumēr..." (Ps.34:2).

Tas, ka kaut arī Tev nav gluži tāds noskaņojums, lai slavētu Dievu, bet Tu to tomēr dari, jo vēlies iepriecināt Viņu, tiek saukts par "pateicības upuri" (Ebr.13:15). Un, ja slavēšana kļūst kā dzīvesveids, tad tam ir lavīnas efektu (tas ir, darbība izraisa izmaiņas, kuras savukārt veicina nākošo darbību). Kad Tu pastāsti Dievam cik brīnišķīgs Viņš ir, cik ļoti Tu Viņu mīli un cik ļoti vēlies pavadīt laiku kopā ar Viņu, Tu visticamāk piedzīvosi, ka cilvēki Tev apkārt savukārt centīsies pastāstīt un parādīt Tev, cik brīnišķīgs patiesībā esi Tu, cik ļoti viņi Tevi mīl un vēlas izbaudīt laiku kopa ar Tevi. Laikam ejot gan Tava ģimene, gan Tavi draugi, gan pat nejauši paziņas sāks sajust šo ietekmi.

No otras puses, ja Tu neizsaki Dievam to atzinību, ko Viņš ir pelnījis, Tu atņem sev to, kas Tev tik ļoti ir nepieciešams. Dāvids sacīja: "Slavējiet līdz ar mani Tā Kunga godu, kopā teiksim Viņa augsto Vārdu" (Ps.34:4). Dievs ir tuvu [Viņa goda krēsls atrodas] pie Viņu slavējošiem ļaudīm (Ps.22:4).

Tad Tu Viņam saki: "Tu esi brīnišķīgs; nav tādas problēmas, kuras Tu nevari atrisināt; nav tādas vajadzības, kuras Tu nevarētu apmierināt. Es esmu uzticējis visas savas rūpes un ilgas Tev. Es zinu, Tu mani mīli. Es nepadošos depresijai un domām par sakāvi. Es uzticos, ka Tu aizsargāsi mani no visām briesmām, atvērsi durvis, kas ir bloķētas un dosi man uzvaru.”

Un Dievs sūta Savus eņģeļus, lai tie cīnītos un uzvarētu garīgās cīņas Tavā vārdā (Ebr.1:14). Nav brīnums, ka Dāvids teica: "…Bet es cerēšu pastāvīgi uz Tevi un vairošu Tavu slavu" (Ps.71:14).

Tas darbojas!

Vai nav laiks arī Tev to nopietni pardomāt?

Dodot gūtais neatņemams

Viņš [Jēzus] pats sacījis: "Svētīgāk ir dot nekā ņemt.” (Ap.d.20:35) 

Gūt var ņemot, gūt var dodot, dodot gūtais neatņemams. (Rainis) 

Vendija Pope (Wendy Pope) raksta: “Kad Dievs mani aicina dot, es ne vienmēr jūtos kā īpaši svētīta. Varbūt arī Tev ir bijusi līdzīga pieredze. Viņš izaicina Tevi rūpēties par kādu ģimeni, kuru ir skārušas nopietnas problēmas vai slimība, bet Tu pēc garas darba dienas tik tikko spēj parūpēties par savu ģimeni. Vai tad, kad Tu jūties gandrīz izsmelts, Viņš aicina Tevi iet un palīdzēt kādai Tavai paziņai pieskatīt bērnus, jo viņai ir vajadzīgs mazs pārtraukums.
Nav svarīgi, kāda ir situācija, kad Dievs aicina mūs kaut ko dot ... vienmēr IR paredzētas svētības arī mums ... Viņa plāni un domas ir augstākas nekā mūsējie. Viņam ir pārredzams viss, un tas, par ko mums būtu jādomā, ir - kā vislabāk paveikt to, ko Viņš mums ir uzdevis... bez liekas sūdzēšanās.
Tev var rasties daudz atrunu jautājumi, kad Viņš mudina Tevi uzlūgt Tavu rupjo un nepieklājīgo kolēģi uz pusdienām ... vai pieteikties aizstāt bērnu svētdienas skolas klases skolotāju, lai dotu viņai iespēju atpūsties.
Galu galā svarīgākais ir (un nav svarīgi - vai Tu par to domā, vai nē) - vai tam ir nozīme mūžības perspektīvā... un vai tas ir nozīmīgi tai personai, kam mēs dodam?
Būtībā, bez Jēzus es esmu egoiste. Es reizēm domāju - nez, kāda veida svētību es saņemšu... naudu, jaunu auto vai labāku dzīvokli? Un tad es kaunos par šīm domām. Šādas domas rodas nepieredzējuša ‘kristieša-iesācēja’galvā, kurš nesaprot, ka svētība ... ir tuvākas attiecības un sadarbošanās ar Vislielāko Devēju, kāds jebkad ir bijis… tuvība ar Jēzu Kristu."

Vai Tu dažkārt dari, dod un kalpo tikai pienākuma dēļ… vai vainas apziņas mudināts... vai arī tāpēc, lai iegūtu citu cilvēku apbrīnu? Došana ir mūsu 'mīlestības uz Dievu' praktiskā atklāsme. Un Viņš vienmēr svētīs mūs tad, kad mēs to darām.

Tāpēc "...ikviens lai dara, kā tas savā sirdī apņēmies, ne smagu sirdi vai piespiests; jo priecīgu devēju Dievs mīl..." (2.Kor.9:7). Vai arī Tu vēlies dot ar priecīgu sirdi?

Plāns lūgšanai

Tāpēc jums būs tā lūgt... (Mat.6:9)

Atbildot uz jautājumiem par lūgšanu būtību, Jēzus mācīja lūgt: "...mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs Vārds. Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien. Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna. Jo Tev pieder Valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen." (Mat.6:9-13)

Ja arī Tev ir kādi jautājumi, ļoti ieteicams ņemt vērā Jēzus dotos ieteikumus:

"Mūsu Tēvs" - nosaka pamatu Tavām attiecībām ar Dievu. Tas atgādina, ka Tu esi ne tikai daļa no Viņa radīšanas, Tu esi Viņa bērns! Padomā par to! Tev var būt dažādas attiecības dažādās situācijās, bet ja Tu esi kādam tēvs (vai māte), tas vienmēr būs daļa no Tevis.

"Debesīs" - atklāj Tava Dieva būtību. "Tas Kungs ir debesīs uzcēlis Savu troni, un Viņa ķēniņa valstība valda pār visu" (Ps.103:19). To sakot, Tu atzīsti Dieva spēku un Viņa unikālās spējas un potenciālu atbildēt visas Tavas lūgšanas.

"Svētīts lai top Tavs vārds" - atgādina, ka Dievs ir svēts. Tas, ka Tu esi Viņa bērns, nedod Tev tiesības Viņam neklausīt vai pieņemt Viņu kā kaut ko ikdienišķu un pašsaprotamu. “Ieeita pa Viņa vārtiem ar pateikšanu, Viņa pagalmos ar teikšanu! Pateicieties Viņam, slavējiet Viņa Vārdu!" (Ps.100:4). Tā ir attieksme, kas atklāj to, ka Tu atzīsti Viņa rakstura pamatbūtību.

"Tavs prāts lai notiek" - atgādina par Jēzus lūgšanu Ģetzemanes dārzā: "...Mans Tēvs… tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi..." (Mat.26:39). Kristus māca arī mūs meklēt, izzināt un darīt ne pēc mūsu pašu priekšstatiem un plāniem, bet pēc Dieva prāta. Vai arī Tava lūgšana ir ilgas būt saskaņā ar Tavu Debesu Tēvu?

Kā lieki neuztraukties

Nezūdieties par rītdienu… (Mat.6:34 Jaunais tulk.)

Lielākā daļa problēmu par kurām mēs uztraucamies patiesībā tā arī nekad nenotiek, vai arī izrādās, ka beidzas labāk, nekā mēs paredzējām. Uztraukšanās, tāpat kā ticība, ir garīgs spēks. Kā magnēts, tas vienmēr piesaista mūsu uzmanību tam, no kā mēs zemapziņā baidāmies. Uztraukums aizēno mūsu spriešanas spēju un izkropļo mūsu perspektīvu. Dievs nekad nav vēlējies, lai mēs rītdienas slogu mēģinātu nest kopā ar šodienas rūpēm.

Ir trīs soļi, kas var palīdzēt Tev lieki neuztraukties:

1. aizstāj to. Pasakot kādam, ka nav vērts uztraukties - tas nepalīdzēs. Uztraukšanās ir kā emocionālas spazmas, vienīgais veids kā to pārtraukt, ir aizstāt to ar ko citu. "...kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet! " (Filip.4:8). Citiem vārdiem sakot: pārslēdz citu kanālu.
2. izanalizē to. "...bailēs ir mokas" (1.Jāņa 4:18). Uztraucoties Tu nomoki sevi; Tava iztēle zaudē kontroli, tā uzbur visu veidu biedējošus scenārijus. Tomēr uztraukties ir neloģiski, ja Tu visu racionāli un sistēmiski pārdomā, uztraukšanās zaudē savu spēku, tā nespēj vairs Tevi kontrolēt. 

3. pacelies virs tās. Korija Būma (Corrie Ten Boom) reiz kādā ceļojumā sēdēja blakus lidmašīnas pilotam. Paceļoties no lidlauka, viņi iekļuva putekļu mākonī - šķita ka debesis pēkšņi kļuva tumšas. "Mēs nevaram redzēt, kur mēs lidojam!" viņa iesaucās. Savukārt pilots mierīgi atbildēja: "Mums vienkārši vajag pacelties virs mākoņiem, putekļiem un dūmiem." Pēc brīža, apmēram 500m augstumā, viņi ieraudzīja skaidras, skaistas debesis. Korija savā grāmatā ticību sauc par "skatienu, kas izlaužas caur miglu."

Kad uztraukumi un raizes cenšas aizmiglot Tavu skatu, Tu vari pacelties virs tā - Tev ir tikai jāuzticas Tam Kungam. "...kas paļaujas uz To Kungu, tie dabū jaunu spēku, tā … ka viņi skrien un nepiekūst, ka viņi iet un nenogurst. " (Jes.40:31)

Tam vēl būs laika...

Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka mēs gudru sirdi dabūjam! (Ps.90:12) 

Šis ir patiess stāsts:

Viņš parasti strādāja divpadsmit stundas dienā, un dažreiz arī brīvdienās. Pat tad, kad viņam nebija jābūt darbā, viņš domāja par darbu. Viņa sieva reizēm centās viņam tuvoties... un viņš jau arī apzinājās, ka viņi nav tik tuvi, kā tas reiz bija. Viņš nekad nebija tīši rupjš, nejūtīgs vai neatsaucīgs, tikai viņa vienmēr šķiet vēlējās īpašu laiku sev, un tas nu bija kaut kas, ko viņš nevarēja atļauties. Viņš neskaidri apzinās, ka viņa bērni bija izauguši, un viņš bija to palaidis garām, pazaudējis. Viņi sūdzējās par grāmatām, kuras viņš nebija tiem lasījis priekšā, par spēlēm, kuras viņš nebijis spēlējis ar viņiem, par ceļojumiem, kuros viņš nebija ar viņiem bijis. Pēc kāda laika viņi pārstāja sūdzēties… droši vien saprata, ka viņu ģimene visticamāk nekad nebūt savādāka. "Es būšu viņiem vairāk pieejams, kad tam būs vairāk laika," viņš domāja. Tad, kad viņš par to sajutās vainīgs, viņš teica pats sev: "Es daru to viņiem."

Viņa sieva reizēm viņam jautāja par iespēju kopā doties uz baznīcu, bet viņš teica: "Tam mums būs daudz laika vēlāk... nu tad kad tam būs vairāk laika." Viņa ārsts viņam aizrādīja, ka viņa paaugstinātais asinsspiediens un īpaši augstais holesterīna līmenis nav labi, bet viņš apsolīja pats sev, ka tam būt vēl daudz laika tad, kad… nu katrā gadījumā ne tagad. Tā viņa ķermenis klusi un neatvairāmi gatavojās darīt kaut ko ar to viņa paša vietā.

Kādu rītu viņa sieva pamodās ap trijiem no rīta un atklāja, ka viņš nav viņai blakus gultā. Viņa devās uz viņa kabinetu, lai censtos pierunāt viņu nākt gulēt. Atvērusi kabineta durvis, viņa ieraudzīja viņu sēžot pie datora… tikai viņa galva bija nokārusies zemu zemu. Viņa pieskārās viņam plecam, bet viņš neatbildēja…

Kad beidzot ieradās mediķu brigāde, viņi viņai pastāstīja, ka viņš bija miris ļoti smagas sirdslēkmes rezultātā... Un viņa klusēdama skatījās uz viņu… kā viņš tur gulēja tik mierīgi. Beidzot viņam bija tam  pietiekami laika!

Uzticēties Dieva apsolījumiem

Cik ir Dieva apsolījumu Kristū, tie visi ir ‘jā’... (2.Kor.1:20 Jaunais tulk.) 

Esi kādreiz piedzīvojis kā draugs netur doto solījumu? Noteiktajā datumā alga netiek izmaksāta, izsauktais remontdarbu strādnieks neierodas, norunātā tikšanās tiek atcelta? Rēķinies ar to, ka cilvēki Tevi var piekrāpt.

Taču Dievs tāds nav, "Dieva Dēls Kristus Jēzus ... nav bijis jā un nē… Jo, cik ir Dieva apsolīšanu, tās ir Viņā jā..." (2.Kor.1:19-20). Apzinoties šo patiesību, Tu vari dzīvot ticībā, kaut arī reizēm nākas pat pagaidīt, kamēr tas piepildīsies.

Džeimss Makdonalds (James MacDonald) raksta: "Neziņa ir tas, kas mūs moka. Mēs šaubāmies… uztraucamies… krītam izmisumā... pārdzīvojam un raizējamies... Ja mēs zinātu, kā viss atrisināsies, mēs justos labāk. Mēs varam pārdzīvot sliktu dienu... mēnesi... vai pat gadu... ja vien mēs zinām, kā tas viss beigsies. Veselības krīzes... problēmas ar attiecībām ģimenē... neziņa un uztraukums par bērniem... mums visiem dzīvē ir kādas jomas, kurās mums ir nepieciešams uzticēties tam, ko Dievs teica... Viņš zina, ko Viņš solīja. Viņš nemelo un Viņš nekad neaizmirst. Viņš vienmēr visu dos īstajā laikā. Kurš vēl var dot tādu solījumu? Tagad es vēlētos kaut es varētu teikt, ka viss vienmēr atrisināsies labi un pat perfekti jau mūsu dzīves tuvākā laikā, bet tad es melotu... Nav iespējams visu Dieva apsolīto aptvert un saņemt rēķinoties tikai ar šīs dzīves fizisko realitāti. Ir Mūžības faktors, kas vienmēr ir jāpatur prātā... Mūžība visu sasaista kopā ... Mūžīgā Dzīve... un Debesu Valstības realitāte ir tas, kas padara Viņa solījumus tik vērtīgus."

Viktors Frankls (Victor Frankl), kurš pārdzīvoja holokausta šausmas, reiz teica: "Vāja ticība tiek vēl vairāk pavājināta, piedzīvojot nepatīkamus notikumus un katastrofas, bet stipra ticība ar to tiek tikai vēl vairāk stiprināta."

Svētdienskolas nodarbībās bērniem bija jācenšas iemācīties 23.Psalms. Tomēr mazais Tims nevarēja iegaumēt vairāk kā tikai pirmo rindiņu. Kad pienāca lielais uzstāšanās brīdis visu vecāku priekšā, viņš piegāja pie mikrofona, pasmaidīja un paziņoja: "Tas Kungs ir mans Gans... un tas ir viss, ko es zinu!"

Tas arī ir viss, kas Tev tagad ir jāzina.

Mainīties un augt

Viņi iet no spēka uz spēku... (Ps.84:8) 

Kādā no Peanuts (Zemesrieksti) sērijas (Peanuts) karikatūrām Čārlijs Brauns (Charlie Brown) saka savam draugam Linusam: "Ko Tu darītu, ja Tev būtu sajūta, ka nevienam nepatīc?" Linus atbild: "Es sāktu pārdomāt, ko es varētu mainīt, lai to labotu." Tad Čārlijs Brauns saka: "Kā es ienīstu šo atbildi!"

Ir trīs iemesli, kāpēc arī daudziem no mums nepatīk šī atbilde, un mēs labprāt vēlētos apturēt dzīvi tajā punktā, kurā esam:

1. Ja nokļūt tur, kur mēs esam pašlaik, prasīja no mums ļoti lielu piepūli, tad aicinājums ‘ejam tālāk!’ nav tas, ko mēs vēlamies dzirdēt.
2. Mēs esam atkarīgi no saviem ieradumiem: mēs veidojam savus ieradumus... tad mūsu ieradumus veido mūs.
3. Izmaiņas mums liek justies nedroši, dziļi sirdī mēs baidāmies, ka kaut kas var neizdoties, kaut kas tiks prasīts no mums.

Šveices Alpos ir kāda piemiņas plāksne, kur ir rakstīts: ‘Viņš nomira kāpdams.’ (Brīnišķīga tēma piemiņai!)

Izaugsme arī ir kā kāpšana kalnā. Ja vēlies, lai Tava izaugsme turpinātos, Tu nekad nedrīkst apstāties kāpt. "Bet taisno teka mirdz kā rīta ausmas gaišums, kas arvienu kļūst spilgtāks, līdz pilnīgi uzaust diena" (Sal.pam.4:18).

Kā tad mēs varam zināt ka neesam pārtraukuši savu izaugsmes procesu? Ja ilgāku laiku mūsu dzīvē nekas nav mainījies, tad acīm redzot esam apstājušies.

Savā grāmatā ‘Mācīšanās, lai izmainītu dzīvi’, Dr Hovards Hendriks (Howard Hendricks) lūdz savus lasītājus nopietni pārdomāt par sekojošiem jautājumiem: Ko Tu esi mainījis pēdējā laikā? Piemēram, pagājušajā nedēļā? Vai pagājušajā mēnesī? Vai Tu vari nosaukt dažas ļoti īpašas izmaiņas? Vai arī Tava atbilde kā vienmēr ir neticami izvairīga? Ja Tu apgalvo, ka piedzīvo izaugsmi, tad konkrēti kā? Ja Tu centies atrunāties, ka Tava izaugsme ir visas dzīves jomas aptveroša, tad pamēģini nosaukt kaut vienu!

Patiesi efektīva izaugsme ir notikusi tikai tad, ja konkrēta persona ir mainījusies. Ja nekas nav mainījies, izaugsme nav notikusi. Lūdz Dievam gudrību, lai Tu spētu ieraudzīt tās jomas savā dzīvē, kur Tev ir nepieciešama patiesa izmaiņa un izaugsme...

Pieņemt lēmumu un darīt

...ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība... (Mat.25:29) 

Katrs sasniegums sākas ar lēmuma pieņemšanu. Izvēle, nevis sagadīšanās, nosaka Tavu likteni. 

Jēzus stāstīja līdzību par uzņēmēju, kurš vienam no saviem darbiniekiem uzticēja ieguldīt daudz naudas (desmit talentu), un viņš to dubultoja. Otrs darbinieks saņēma uz pusi mazāk (piecus talentus), bet arī viņš dubultoja viņam uzticēto naudas summu. Trešajam darbiniekam iedeva tiešām ļoti maz (vienu talentu), bet viņš pat necentās kaut ko uzsākt. Tā vietā viņš vienkārši apraka naudu zemē. Baidoties zaudēt to, kas viņam bija uzticēts, viņš nespēja pieņemt lēmumu pat nelielam riskam. "Kungs… tam… sacīja: tu blēdīgais un kūtrais kalps. Ja tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un salasu, kur neesmu kaisījis...?" (Mat.25:26). 

Bībele saka, ka mēs "dzīvojam ticībā [neredzot, neaptaustot], ne skatīšanā [fiziskām acīm]" (2.Kor.5:7). Ja Tu neesat gatavs uzņemties lūgšanās izlūgtu, rūpīgi pārdomātu un labos padomos pamatotu risku, Tu nedarbojies ticībā. Un "bez ticības nevar patikt [Dievam]" (Ebr.11:6). 

Jēzus noslēdza savu līdzību, sakot: "...ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs... bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir..." (Mat.25:29). Tavam mērķim būtu jābūt palielināt ieguldījumus visā ko Tu dari. 

Kens Blenčards (Ken Blanchard) to nosauc par Lielo Atdošanas principu. Tas nozīmē necensties pašam nodrošināties, atliekot kaut ko ‘nebaltai dienai’ (neuztraucieties, Viņš nepievils!). Lai iegūtu vairāk, Tev ir jāizmanto tas, ko Dievs ir jau Tev devis. Ja Tu sper soli ticībā, Dievs arī līdzdarbojas... un notiek pārsteidzošas lietas. Džons Meisons (John Mason) iesaka: "… Ne tas, kas mums ir, bet tas, ko mēs izmantojam; ne tas, ko mēs saprotam, bet tas, ko mēs izvēlamies, nosaka cilvēku laimes sajūtu." 

Tad, kad Tu ierobežo to, ko Tu plāno darīt, Tu ierobežo to, ko Tu vari darīt.

Padomā: ja nerīkosies tagad, vai tas galu galā nesagādās Tev lielākus zaudējumus?

Tava pašcieņa ir jābalsta Dieva viedoklī par Tevi

Es tevi saucu tavā vārdā, tu esi Mans (Jes.43:1) 

Martins Loids-Džons (Martyn Lloyd-Jones) raksta: "Kaut arī Tu reizēm jūties it kā pazudis starp miljonu miljoniem cilvēku šajā pasaulē; lai gan Tev šķiet, ka neesi nekas… tikai daļa no cilvēku masas, Dievs saka: "Es pazīstu tevi." Vai tas nav brīnišķīgi? Ja dzīves izaicinājumi sāk laupīt Tev pašcieņu, atrodi mirkli, lai pārdomātu kāpēc tā. Ja tevi sāpina vārdi un apgalvojumi, kā piemēram: "Es negribu tevi, es tevi vairs nemīlu...", vai arī "Tu esi nepiemērots šim darbam, piedodiet, mums tevi ir jāatlaiž...", vai arī "Tu visu laiku atkārto vienas un tās pašas stulbās kļūdas. Tu nekad nevari izdarīt pareizi...", vai arī " Kāpēc tu nevari būt tāds, kā piemēram, tava māsa vai tavs brālis...", atceries:

1. Tava pašcieņa nevar tikt balstīta uz to, kāda ir Tava profesija vai darbavieta. Kas būs tad, kad Tu vairs nevarēsi to turpināt, varbūt pat tiksi atlaists? Tu jutīsies nevērtīgs! Diemžēl ir tik daudz cilvēku: sportisti, mākslinieki, mūziķi, u.c, kuri tad, kad vairs nevar būt uzmanības centrā, jūtas nomākti un sāk domāt pat par pašnāvību.
2. Tava pašcieņa nevar tikt balstīta uz to, kas Tev pieder. Nesen ASV mājokļu tirgus zaudēja līdz pat 40% no tā vērtības vienā gada laikā. Miljoniem cilvēku piedzīvoja sava sociālā statusa lejupslīdi un viņu finansiālais nodrošinājums izkūpēja kā dūmi.
3. Tava pašcieņa nevar tikt balstīta uz citu cilvēku viedokli. Tas vienmēr padarīs Tevi neaizsargātu, viegli ievainojamu.

Kāds ir risinājums?
Uzzini, ko Dievs domā par Tevi un tad veido savu dzīvi balstoties uz to. "...saka Tas Kungs...: ‘Nebīsties, jo Es tevi atpestīju; Es tevi saucu tavā vārdā, tu esi Mans!’" (Jes.43:1).
Vai ir iespējams vēl kaut kas labāks!