Evanģēlijs...

Bībelē mēs varam lasīt kā Jēzus pārmet farizejiem viņu cilvēcisko tendenci pārvērst Dievu par vienkāršu objektu:

... Jūs pētījat rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība [...] Bet jūs negribat nākt pie Manis, lai iegūtu dzīvību... (Jāņa 5:39-40)

Lai kā arī mums to negribētos atzīt, šī tendence ir bieži sastopama arī mūsdienās. Dievs aicina mūs veidot attiecības, bet daudz vienkāršāk ir novienkāršot mūsu piedzīvojumus ar Dievu līdz "drīkst un nedrīkst" saraksta līmenim – ar to taču mēs paši varam tikt galā (ņemot vērā, ka labo darbu sarakstu tad arī sastādām mēs paši).

Tomēr Jēzus neprārprotami norādīja, ka Dzīvība ir atrodama tikai Viņā un nevis grāmatā, kuru studējam. Ja Grāmata (Bībele) nevada pie Jēzus, tad mūsu Bībeles pētīšana ir bezjēdzīga. Būsim godīgi – lai arī daudzi no mums sevi saucam par kristiešiem, kad nonākam līdz pamatjautājumiem, ir tik viegli citēt ticības apliecības un Svēto Rakstu tekstus, bet aiz tā visa pazaudēt Dievu, Kurš ilgojas pēc attiecībām.

Kas tad ir patiesas ticības pamatā?

Es par šo jautājumu esmu daudz domājis, lasījis un pat sācis rakstīt...

Pārdomas tiks publicētas šeit...

Sagaidi lielas lietas no Dieva

...Līdz šejienei Kungs mums ir palīdzējis. (1.Sam.7:12) 

Bībelē varam lasīt: “…Samuēls ņēma kādu akmeni un novietoja starp Micpu un Šēnu. Viņš to nosauca par Eben-Ezeru, sacīdams: “Līdz šejienei Kungs mums ir palīdzējis."

Ja Tu atskaties uz aizvadīto dzīves periodu, ko Tu redzi? Vienas vienīgas neveiksmes? Izniekotas iespējas? Kad runa ir par mūsu neveiksmēm, Dievs saka: "Es – es esmu tas, kurš izdzēš tavus noziegumus pats sevis dēļ un nepiemin tavus grēkus" (Jes.43:25). Kad runa ir par mūsu izniekotajām iespējām, Dievs saka : "Es jums gandarīšu tos gadus, kad jūs ēda siseņi, sienāži, vaguļi un cirmeņi…” (Joēla 2:25).

Runā, ka Džordžs Santajana (George Santayana) esot teica: "Ja nemācamies no pagātnes, mēs esam nolemti to atkārtot…” Ir labi reizēm atskatīties un mācīties no pieļautam kļūdām… Tomēr, ja brauksi skatoties atpakaļskata spogulī, Tu galu galā attapsies grāvī. Vai ir bijis labi vai slikti, nepaliec iestrēdzis pagātnē. “…Nesaki: kā tas nāk, ka agrākie laiki bija labāki nekā šie? – Ja tu tā prasi, tas nenāk no gudrības" (Sal.māc.7:10). Viena no bīstamībām novecojot, ir kļūt vairāk satrauktam par pagātni, nekā par nākotni.

Reiz kāda dāma cienījamos gados esot aizrakstījusi laikraksta redaktoram vēstuli: "Jūsu avīze vairs nav tik laba, kā tas bija agrāk…” Pēc neilga laika viņa saņēma atbildi: "Tā nekad nav bijusi tik laba, kāda tā būs…”

Dievs saka: "Es zinu savus nodomus, ko es jums esmu iecerējis, saka Kungs, miera nodomus, ne ļaunus – es došu jums nākotni un cerību…“ (Jer.29:11).
Dievam ir brīnišķīgs plāns priekš Tevis arī turpmāk. Tāpēc atroti piedurknes, ķeries pie darba un gaidi lielas lietas no Dieva.

Meklēt Dievu

Kad Jēzus piedzima Jūdejas Betlēmē […], no austrumiem Jeruzālemē ieradās gudri vīri un jautāja: “Kur ir jaunpiedzimušais jūdu Ķēniņš…” (Mat.2:1-2) 

Vai esi pamanījis, divus interesantus faktus par gudrajiem no austrumiem: 

1. Kas viņi bija? Astrologi. Ebreji uzskatīja astroloģiju par nepieņemamu, par kaut ko pretēju patiesiem pravietojumiem. Esiet uzmanīgi! Ir cilvēki, kuru dzīves veidu Tu absolūti neatbalsti… tomēr arī viņi patiesi un godīgi meklē Dievu. Tāpēc esi iejūtīgs savās attiecībās ar viņiem. Grieķijas filozofi Atēnās uz Marsa Kalna bija izveidojuši panteonu saviem dieviem. Vai Pāvils bija tik satriekts, ka atteicās ar viņiem tikties? Nē! Viņš uzslavēja viņus par to, ka viņi ilgojas un meklē Dievu, piebilstot, ka “viņš [Dievs] radīja visas cilvēku tautas, likdams tiem dzīvot pa visu zemes virsu, iepriekš nolicis laikus un robežas, kur tiem dzīvot, lai tie meklētu Dievu un kaut taustoties censtos viņu atrast, lai gan viņš nav tālu nevienam no mums…” (Ap.d.17:26-27). Neizdari pārsteidzīgus secinājumus un nenoraksti cilvēkus pārāk ātri. Dieva acīs katra nezāle ir potenciāls rozes zieds un katrs zaudētājs ir potenciāls uzvarētājs. Un arī Tev būtu jāpriecājas par to! 
2. Cik tālu viņi devās? Viņi atstāja savas ģimenes, komfortablās mājas un devās simtiem kilometru garā ceļojumā, lai atrastu Dievu. Viņu ceļojums turp un atpakaļ bija vismaz divu gadu garumā, un galamērķis bija mazs ebreju ciemats, kur visi uz viņiem lūkojās ar aizdomām un pat naidu. Tajā pat laikā, ebreju tautas līderi, kuriem bija pieejami visi pravietojumi par Kristus dzimšanu, neuzskatīja par vajadzīgu tērēt laiku un pūles, lai pārbaudītu vai tikai tas tagad patiešām nepiepildās. 

Mēs bieži citējam pravieša Jeremijas grāmatas 29. nodaļas 11.pantu: “Es zinu savus nodomus, ko es jums esmu iecerējis, saka Kungs, miera nodomus, ne ļaunus – es došu jums nākotni un cerību…” Bet neapstājies šajā vietā – turpini lasīt: “Un jūs piesauksiet mani, iesiet un pielūgsiet mani, un es jūs uzklausīšu! Jūs meklēsiet mani un atradīsiet – ja meklēsiet mani no visas sirds.” (Jer.29:12-13). Dzejniece Džūlija Karro (Julie Carro) par šo notikumu raksta: “Patiesi gudri cilvēki joprojām meklē Dieva vaigu, tāpat kā toreiz senatnē; lai dotu Kungam savas sirdis, kas ir kaut kas dārgāks un vērtīgāks par sudrabu un zeltu.” Cik tālu Tu esi gatavs iet savos Dieva meklējumos?

Labākā dāvana

…es jums pasludinu lielu prieku, kas būs visiem ļaudīm… (Lūk.2:10) 

Lai cik tas nebūtu savādi, daudziem cilvēkiem Ziemsvētki ir skumjš laiks.

Džons Valkers (Jon Walker) raksta: "Es reiz sēžot ātrās ēdināšanas restorānā vēroju kā maza meitenīte kopā ar savu māti svinēja Ziemassvētkus. Dāvana bija nolikta uz galdiņa malas, bet viņas uzmanība bija pievērsta mātei: “Man Tevis pietrūkst, māmiņ…” "Man Tevis arī pietrūkst, bērniņ…”, viņas māte atbildēja. Pie blakus galdiņa sieviete neuzbāzīgi, tomēr rūpīgi vēroja māti ar meitu. Izmantojot manas žurnālista novērošanas spējas, es ātri visu sapratu. Sieviete pie blakus galdiņa bija sociālais darbinieks, kura uzraudzīja strukturētu mātes un bērna tikšanos, kas darīja visu iespējamo, lai svinētu Ziemassvētkus... Dažas minūtes vēlāk ieradās audžuvecāki un aizveda mazo meitenīti uz mājām. Māte palika viena…

Ir Ziemassvētku tumšā pusē, kuru mēs reti ievērojam un pieminam. Mēs biežāk veidojam nostalģisku fantāziju, kas reti atbilst realitātei lielākajā daļā gadījumu. Daudziem Ziemassvētku laiks saistās ar spriedzi, nevis vizuļiem. Daudziem brīvdienas ir tikai vēl viens iemesls, lai māmiņa piedzertos… vai tētis ir prom – kopā ar savu jauno ģimeni. Ziemassvētki daudziem ir vēl viens atgādinājums, ka tas, kuru mēs mīlam, ir tālu prom, un varbūt nekad nenāks atpakaļ… Pašnāvību skaits decembrī ir ārkārtīgi augsts, depresija pārņem lielāko daļu cilvēkus. Ziemassvētki sāpina daudz vairāk cilvēku, nekā mēs spējam iedomāties.

Priekš tiem, kas ir noguruši no tukšu cerību un viltus fantāzijas Ziemassvētkiem, tomēr ir kādas labas ziņas – Dievs ir ar mums…"

Jēzus nāca uz šo zemi, lai tomēr nodrošinātu “lielu prieku, kas būs visiem ļaudīm”. Un neatkarīgi no Tavas situācijas vai sajūtām, Ziemsvētki ir labākā dāvana, kādu vien Tu varētu saņemt, jo: (1) Tas ir pats dārgākais, ko Tu jebkad varētu saņemt, jo Jēzus par to samaksāja ar savu dzīvību. (2) Tā ir vienīgā dāvana, kas darbojas mūžīgi. (3) Tu to vari sākt lietot tagad un turpināt izbaudīt visu savu dzīvi.

Nepazaudē Ziemsvētkus

Kur ir jaunpiedzimušais jūdu Ķēniņš? (Mat.2:2) 

Matejs to visu apraksta tā: "Kad Jēzus piedzima…, no austrumiem Jeruzālemē ieradās gudri vīri un jautāja: “Kur ir jaunpiedzimušais jūdu Ķēniņš?” … Iegājuši tajā namā, tie redzēja bērnu kopā ar Mariju, viņa māti, un, nokrituši ceļos, tie viņu pielūdza. Tie atvēra savas dārgumu lādes un pienesa viņam dāvanas:zeltu, vīraku un mirres…” (Mateja 2:1-11).

Tu vari doties ceļojumā 24 decembrī un, ja Tu ceļosi rietumu virzienā un darīsi to ar lidmašīnu (pietiekami ātri), tad ieradīsies Austrālijā 26 decembrī, kaut arī ceļā nebūsi pavadījis divas dienas (tāpēc, ka datuma maiņas līnija!), tādā veidā pazaudējot Ziemsvētkus. Bet Tu vari arī palikt mājās un tomēr to pazaudēt – jūtoties izsmelts, salauzts, priecīgs, ka tas ir beidzies, un nepiedzīvojis nekādu prieku… Neļauj tam tā notikt! Tā vietā Tu vari izmēģināt kaut ko pavisam atšķirīgu. Pirms ienirt dāvanu došanas, svinēšanas vai TV skatīšanās akcijā, saaicini savus tuviniekus pie sevis un izlasi viņiem Bībeles Ziemsvētku stāstu. Ja Tev ir bērni, tad viņi to nekad neaizmirsīs.

Tā pat varētu kļūt par brīnišķīgu tradīciju, kuru mēs varētu nodot no paaudze paaudzē: (1) Pārlasot Bībeles stāstus, pārrunāsim savā starpā – vai cilvēks ir bagāts kā Austrumu gudrais, vai pat trūcīgs kā Betlēmes gani – Jēzus mīl visus. Tavam sociālajam statusam nav nekādas nozīmes, jo Viņš vērtē Tevi tādu, kāds Tu esi. (2) Pastāstīsim viens otram, ka tad, kad Jēzus atnāk, Viņš nekad patiesībā mūs neatstāj. Bībele varam lasīt: "Pats Dievs taču ir sacījis: es tevi nekad neatstāšu un nekad nepametīšu, – tā ka mēs varam droši teikt: Kungs ir mans palīgs…” (Ebrejiem 13:5-6). (3) Atgādināsim viens otram, ka visi Bībeles pravietojumi par Kristus pirmo atnākšanu piepildījās apbrīnojami precīzi, un pravietojumi par Viņa otro atnākšanu piepildās tieši tagad… Tātad, ja arī mēs vēlamies rīkoties gudri, tad meklēsim Viņu, būsim gatavi kalpot Viņam un ar nepacietību gaidīsim, kad Viņš atkal atnāks.

Vai skaudībai ir vieta Baznīcā?

Un mums pēc mums dotās žēlastības ir dažādas dāvanas, un, ja kādam dota pravietošanas dāvana, lai tā izpaužas saskaņā ar ticību, ja kādam ir kalpošanas dāvana, lai tā izpaužas kalpošanā, ja mācīšanas dāvana – mācīšanā; ja kāds ir pamudinātājs, lai pamudina; kas dalās ar citiem, lai dara to dāsni; kas vada citus, lai dara to atbildīgi; kas dara žēlsirdības darbu, lai dara to ar prieku. Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota, nīstiet ļauno, pieķerieties tam, kas labs. Brāļu savstarpējā mīlestībā esiet sirsnīgi, izrādiet cits citam vislielāko cieņu. Gara dedzībā un kalpošanā Kungam nemitējieties būt uzcītīgi, priecādamies cerībā, izturēdami ciešanās, pastāvēdami lūgšanās. Esiet izpalīdzīgi svētajiem viņu vajadzībās, tiecieties būt viesmīlīgi! Svētījiet tos, kas jūs vajā, svētījiet un nenolādiet! Priecājieties līdz ar priecīgajiem, raudiet ar tiem, kas raud! Izturieties vienādi cits pret citu, nedzenieties pēc augsta goda, bet saejieties ar zemajiem; neesiet pašgudri! (Rom.12: 6-16) 

Protams, būtu jau labi, ja es varētu priecīgi apgalvot, ka kristiešu vidē skaudība neeksistē. Diemžēl, ar kaunu nākas atzīt, ka skaudība ir sastopama arī Baznīcā – starp Kristus Miesas locekļiem. Tā tam nevajadzētu būt! Bībele māca, ka Dievs atbalsta un veicina dažādību – tātad arī mums vajadzētu priecāties par katru tās izpausmi. Kāds teologs ir parafrāzējis Svēto Rakstu fragmentu sekojoši: "Tagad man ir brīdinājums jums, man dāvātās Dieva žēlastības pamudināts –- un es to attiecinu uz visiem, kas ir pie jums: neļaujaties nepamatoti pārspīlētam priekšstatam par savu nozīmīgumu. Lai jūsu domas ir prātīgas, proporcionāli tai ticībai, ko Dievs ir devis katram cilvēkam" (Rom. 12:3).

Tad, kad mēs kļūstam pārāk uztraukušies par to, ko esam vai neesam no Dieva saņēmuši, mums jāatceras, ka VISS, kas nāk no Viņa, ir dāvana. Svētais Gars neatkarīgi dod Dieva žēlastības dāvanas Dieva bērniem tā, kā Viņš izvēlas to darīt (1.Kor. 12:11), kas ne vienmēr ir saskaņā ar to, ko cilvēks pat vēlas saņemt. Tātad, kad mēs kritizējam citus par viņu spējām (nejaukt ar apzinīgumu un godīgumu!) kalpošanā, mēs faktiski kritizējam to Kungu, kas deva šo dāvanu kādai konkrētai personai. Visi kristieši ir arī daļa no Kristus Miesas – tātad Tu esi nepieciešams man, tāpat kā Tev esmu vajadzīgs es. Katrs no mums, kas ir pieņēmis Jēzu Kristu kā personīgo Pestītāju, ir neaizvietojama Kristus Miesas sastāvdaļa (1.Kor. 12:27).

Cilvēkam nevajadzētu censties būt par kaut ko, kas nav Dieva griba/plāns priekš viņa, jo Dievs ir viņu radījis tādu, kāds viņš ir, un ir paredzējis īpašu vietu Savu bērnu saimē. Bieži vien cilvēki ir neapmierināti ar to žēlastības dāvanu vai dāvanām, kādas viņi ir saņēmuši. Viņi vēlas, kaut viņiem būtu vēl kaut kas cits no Dieva piešķirts. Reizēm viņi pat vēlas kaut viņi būtu kā kāds cits. Bet katrs no mums, vienalga par cik nenozīmīgiem mēs paši sevi uzskatām, ir vajadzīgs, novērtēts un cienīgs Kristus Miesā. Tas ir iemesls, kāpēc Dievs ir devis katram no mums kādu īpašu dāvanu kalpošanai. Mums ir jātic, ka Dievs zina labāk, ko Viņš dara, kad runa ir par dažādību sabiedrībā.

"Brāļu savstarpējā mīlestībā esiet sirsnīgi, izrādiet cits citam vislielāko cieņu…” (Rom. 12:10).

Es nekaunos (2)

Es nekaunos evaņģēlija… (Rom.1:16) 

Kā sekotājs Kristus jūs varat teikt: "Es nekaunos evaņģēlija: tas ir Dieva spēks pestīšanai ikvienam, kas tic…” (Rom.1:16). Evaņģēlijs nav izglītošanās vai izklaidēšanās, bet gan pestīšana. Evaņģēlijs nav reformācija vai rehabilitācija, bet glābšana no grēka un soda. Bībele saka: "Tādēļ tas, kas ir Kristū, ir jauns radījums; viss vecais ir pagājis, un redzi – viss tapis jauns…” (2.Kor.5:17). Tas nav kā veca automašīna ar jaunu sveču komplektu, jaunu karburatoru vai jaunām priekšējā stikla slotiņām, tas ir pavisam jauns modelis. Ievēro apustuļa Pāvila teikto: “…ikvienam, kas tic…” Tad, kad Tu pilnībā uzticies Kristum, Tev ir piedoti visi grēki, Tu esi ietērpts Kristus taisnībā, Tu pilnībā esi pieņemams Dieva acīs – kvalificēts debesīm.

Tu varbūt jautā: "Cik garām ir jābūt lūgšanām par pestīšanu?”

Zaglis pie krusta lūdzās tikai vienu teikumu garu lūgšanu: “Jēzu, atceries mani, kad nāksi savā Valstībā.” (Lūk.23:42). Arī muitnieks templī lūdza tikai vienu frāzi: "Dievs, esi man grēciniekam žēlīgs.” (Lūk.18:13). Pēterim grimstot Galilejas jūrā, bija laiks tikai īsam izsaucienam: “Kungs, glāb mani!” (Mat.14:30). Un labā ziņa ir tā, ka Kristus izglāba viņus visus.

Tu varbūt jautā: "Kā es varu saņemt šo dzīvi mainošo spēku?”

To var saņemt ticībā! “…ar sirdi tic, lai saņemtu taisnību, bet ar muti liecina, lai gūtu pestīšanu. Tādēļ Raksti saka: ikviens, kas tic uz viņu, nepaliks kaunā.” (Rom.10:10-11).

Es nekaunos (1)

Tie raugās viņā un staro, to sejas nemulsīs kaunā (Ps.34:6) 

Psalma autors raksta: "Tie raugās viņā [Kungā] un staro, to sejas nemulsīs kaunā.” Ja Tu esi Kristus sekotājs, tad tam vajadzētu būt arī Tavam piedzīvojumam. Ja Tu esi izvēlējies uzticēties Jēzum Kristum, tad Tu vari teikt: "Es nekaunos…” par:

1. Viņa dzimšanu. Marija bija Jēzus māte, bet Dievs bija Viņa tēvs. Tāpēc Viņam nepiemita ne iedzimtais grēks, ne arī praktizētais grēks. Šī iemesla dēļ Viņš atbilst visām Dieva prasībām būt par mūsu Pestītāju.
2. Viņa brīnumiem. Viņš nekad pieprasīja naudu par brīnumu. Neviens pārdabiskais darbs netika veikts ar savtīgiem vai ārišķīgiem nolūkiem, bet tikai tāpēc, lai apmierinātu cilvēku vajadzības. 
3. Viņa sludināšanu. Pat Jēzus oponentiem bija jāatzīst, ka "... neviens cilvēks nav tā runājis kā šis cilvēks.” (Jāņa 7:46). Citu cilvēku vārdi mūs informē, bet Viņa vārdi mūs pārveido.
4. Viņa apgalvojumiem. Viņš teica: "... Kas mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu..." (Jāņa 14:9). Tu vari redzēt visu Dieva pilnību Jēzus Kristus personā.
5. Viņa nāvi. Viņš nesa Tavu kaunu. Tu biji morāli un garīgi bankrotējis. Bet Viņš pie krusta apmierināja visas Dieva prasības pret Tevi. Tavā debesu kontā ir rakstīts: “pilnībā apmaksāts”. 
6. Viņa augšāmcelšanos. Jēzus Kristus nomira pie krusta, tika guldīts kapā… bet tur nepalika. Viņš augšāmcēlās un atgriezās debesīs. Viņš ir apsolījis arī Tev, ka ja "...es dzīvoju, un arī jūs dzīvosiet…” (Jāņa 14:19).
7. Viņa starpniecību. Iztēlojies – tajā brīdī, kad esi pakritis, Viņš stāv Dieva priekšā pārstāvot Tevi, piedāvājot savas asinis par Tavu grēku salīdzināšanu. Ja Tu to tagad vari saskatīt, tad noteikti būsi gatavs teikt: "Man nav kauns par Jēzu Kristu!”

Ko mēs mācamies grūtos brīžos

... mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību... (Rom.5:3) 

Mēs visi ilgojamies saņemt "dzīvības vainagu”, ko Tas Kungs ir apsolījis (Jēk.1:12), tomēr mēs negribam piedzīvot problēmas un pārbaudījumus (kas tomēr attīsta un nostiprina mūsu raksturu (Rom.5:3-4)).

Lūk, ko Tu vari mācīties piedzīvojot grūtus laikus:

Paļāvīgu prieku. "Ikreiz, kad pār jums … nāk dažnedažādi kārdinājumi, uzņemiet to ar vislielāko prieku" (Jēk.1:2). Dieva ir ar Tevi. Viņš piepildīs Tevi ar Savu prieku, ja vien Tu to vēlēsies. Tāpēc samazini žēlošanās sadaļu savās lūgšanas un iekļauj pāris ‘aleluja'. Atcerieties, ka sāpes virs mūsu zemes ir nenovēršamas, bet ciešanas nav obligātas.

Jaunas iespējas. Psalmists rakstīja: “... Kad biju spaidos, Tu manā priekšā pavēri durvis…” (Ps.4:1 -1965). Lielāko daļu pieredzes un patiesības, par ko esam visvairāk pārliecināti, mēs esam iemācījušies piedzīvojot grūtības un sāpes. Mūsu lielākais progress sākās mūsu lielāko problēmu brīžos. Tas ir tāpēc, ka Dievs mūs nekad neatstāj un stiprina tajā situācijā, kādā atrodamies.

Jaunu atklāsmi. Bībelē varam lasīt: "Tumsā atspīdēja gaisma sirdsskaidrajiem – žēlīga, žēlsirdīga un taisnīga..." (Ps.112:4). Mums nav viegli saprast, cik maz mēs patiesībā zinām, līdz brīdim, kad ejam cauri dzīves tumšākajiem un grūtākajiem… un tad Dievs pēkšņi ieslēdz gaismu.

Patiesu izturību. Apustulis Jēkabs raksta: "...Redzi, zemkopis sagaida zemes vērtīgos augļus, ar lielu pacietību gaidīdams, līdz zeme būs saņēmusi gan agro pavasara lietu, gan pēdējās rudens lietavas. Esiet arī jūs pacietīgi, stipriniet savas sirdis..." (Jēk.5:7-8). Tu nevari saīsināt gadalaikus vai arī panākt ražas ātrāku nogatavošanos, tāpēc, esi pacietīgs. Un pievērst uzmanību – kamēr Tu gaidi, Dievs darbojas!

Brūss Vilkinsons (Bruce Wilkinson) raksta: "Ticības pārbaudījumi un grūtības ir tas, kas mudina Tevi uzticēt Dievam kaut ko patiešām vērtīgu, pat ja Tev ir visas tiesības to nedarīt."

Pirms uzsākt ko jaunu (3)

...Svētajam Garam un mums ir paticis... (Ap.d.15:28) 

Ļaujies Dieva vadībai. Tik ilgi, kamēr Tu turpināsi ieklausīties cilvēkos, kuru pasaules uzskats un viedoklis nesakrīt ar Dieva Vārdu un Dieva gribu, Tu piedzīvosi vienu vilšanos pēc otras, kā arī tā arī neko patiesībā nesasniegsi. Ja ir jāpieņem svarīgi lēmumi, kas var ietekmēt Tavu un apkārtējo nākotni, tad ir jācenšas darīt viss iespējamais, lai sadzirdētu Dievu. Tev ir jābūt gatavam ieklausīties atsauksmēs. Kāpēc? Tāpēc, ka ja Tu neesi gatavs mācīties, Tu nepiedzīvosi izaugsmi. Tikai ņem vērā, ka sabiedrības vairākuma viedoklis var būt noderīgs ikdienišķos jautājumos, tomēr, ja runa iet par Dieva dotu vīziju, tad pirmkārt un galvenokārt Tev vajadzētu ieklausīties Dieva ieteikumos.

Tu varbūt saki: "Vai tad nav svarīgi nodrošināt viedokļu daudzveidību lēmumu pieņemšanā vadības jautājumos?" Protams, pat vislabākie vadītāji nespēj saskatīt un paredzēt visu, un gudrākie no viņiem pieaicina cilvēkus, kas ir eksperti kādā specifiskā jomās. Tomēr der atcerēties, ka Dievs ir labākais eksperts visās jomās.

"Daži, atnākuši no Jūdejas, mācīja brāļus: 'Ja jūs neapgraiza pēc Mozus bauslības, jūs nevarat tikt pestīti…' (Ap.d.15:1). Kāds tam bija rezultāts? “…Pāvilam un Barnabam izcēlās ar viņiem liels strīds un vārdu maiņa, tad nosprieda, lai Pāvils, Barnaba un daži citi ietu šī jautājuma dēļ pie apustuļiem un vecajiem uz Jeruzālemi…” (Ap.d.15:2). Kā apustuļi atrisināja šo problēmu? Viņi teica: “…Dievs, siržu pazinējs, tiem devis labu liecību, dāvādams Svēto Garu, tāpat kā mums, un nemaz nav šķirojis mūs un viņus, šķīstīdams viņu sirdis ar ticību…” (Ap.d.15:8-9). Tad, pēc apspriedes un lūgšanām, apustuļi uzrakstīja vēstuli visiem ieinteresētajiem draudzē: “...Svētajam Garam un mums ir paticis jums neuzlikt nekādu citu nastu kā vien šo nepieciešamo…” (Ap.d.15:28). Un kāds bija rezultāts? “…draudze priecājās par labo pamācību…” (Ap.d.15:31).

Pirms uzsākt ko jaunu (2)

...lūdzams, liec man zināt Tavu ceļu, lai es Tevi zinātu un varētu atrast labvēlību Tavās acīs… (2.Moz.33:13) 

Iepazīsti cilvēkus. Nav bijis neviens vadītājs, kam būtu bijušas tik daudz problēmas ar cilvēkiem (kurus ir jāvada), kā tas bija Mozum ar Izraēla draudzi tuksnesī. Pēc Sarkanās jūras šķērsošanas viņš bija tik laimīgs, ka uzrakstīja dziesmu, lai svinētu šo iespaidīgo uzvaru. Tomēr nedaudz vēlāk, kad sūdzības, iebildumi un žēlošanās nāca no visām pusēm, viņš teica Dievam, ka tagad viņš gribētu mirt.

Tas man atgādina stāstu par to kā viens mācītājs reiz jautāja otram: "Cik daudz aktīvi draudzes locekļi ir Tavā draudzē?” Otrs esot atbildējis: "Pieci simti. Puse no tiem aktīvi strādā kopā ar mani, otra puse aktīvi darbojas pret mani." Mācītāji, dažādi cilvēki jūsu draudzēs ir Dieva aicināti dažādām lomām un kalpošanām Lielajā Dieva Plānā, kuru Dievs jums ir devis. Daži cilvēki jums patiks, daži jums nepatiks. Bet jūs esat aicināti vadīt tos visus, tāpēc cenšaties iepazīt viņus.

Guļot savā nāves gultā, sentēvs Jēkabs pravietoja par katru no saviem divpadsmit dēliem. Viņš izteica viņiem atklāsmi par katra raksturu un katra nākotni. Viņš teica, ka Rūbens ir bijis nepaklausīgs, Simeonam un Levijam ir nosliece uz dusmām, Jūda ir dzimis ar lieliskām vadītāja spējām, Zebulons ir spējīgs ievērojamai izaugsmei, Izašars ir gatavs uzņemties lielu slodzi, Dans ir pārāk straujš attiecībās ar cilvēkiem, Gads ir cīnītājs, kurš viegli nepadosies, Ašers ir labas pavāra spējas, Naftalim ir apbrīnojamas pedagoga spējas, Jāzeps ir viegli ievainojams, bet tas viņu var padarīt stiprāku nekā jebkad agrāk, un Benjamins ir ļoti darbīgs un zina kā daudz sasniegt uzņēmējdarbībā (skat. 1.Moz.49:).

Lai veiksmīgi vadītu cilvēkus, Tev viņi ir jāpazīst. Tādēļ lūdzies "...liec man zināt Tavu ceļu, lai es Tevi zinātu un varētu atrast labvēlību Tavās acīs…" (2.Moz.33:13).

Pirms uzsākt ko jaunu (1)

Visu pēc tā parauga, ko Es tev rādīšu... tā jums būs taisīt. (2.Moz.25:9) 

Vispirms griezies pie Dieva pēc plāna. Dievs teica Mozum: "Visu pēc tā parauga, ko Es tev rādīšu, gan telti, gan visus tās rīkus, tā jums būs taisīt.” (2.Moz.25:9). Dievs zina, kas Tev nākotnē būs nepieciešams, Tu to nezini. Viņš sagatavoja Noa katastrofai vairāk kā simts gadus pirms plūdi sākās. Dievs atklāja Jāzepam visu nepieciešamo septiņus gadus pirms krīzes, lai pabarotu Ēģipti bada laikā. Bez Dieva vadības, labākais, kas Tev atliek, ir minējumi un prognozes.

"Un Tā Kunga godība parādījās Israēla bērniem kā rijēja uguns kalna galā. Un Mozus iegāja mākoņa vidū un uzkāpa kalnā, un palika kalnā četrdesmit dienas un četrdesmit naktis.“ (2.Moz.24:17-18). Mozus vairāk nekā mēnesi pavadīja Dieva klātbūtnē gaidot norādījumus. Kāpēc? Tāpēc, ka tam, ko viņš gatavojās veidot, bija jāapmierina Dieva tautas vajadzības uz paaudžu paaudzēm.

Ja arī Tev ir nopietns nodoms vai plāns, meklē laiku un vietu lūgšanām. Pasaki tiem, kas Tev ir apkārt: "Es neesmu gatavs turpināt, kamēr es nedzirdēšu kaut ko no Dieva, kamēr nesaņemšu darbības plānu no Viņa!”

Kad Dievs kaut ko aicina darīt, tad Viņš arī rūpējas par resursiem un iespējām. Bet tad, ja Viņš nedod rīkojumu, un Tu tomēr nolem to darīt, Tev būs jātiek galā pašam! Kāpēc? Jo visticamāk Tev nebūs drosmes un pārliecības saukt Viņu palīgā tad, kad viss būs sagājis greizi un būs nepieciešama palīdzība. Ja Tu nesāc pareizā veidā, tad nav īpaša iemesla cerēt, ka viss tālāk arī notiks labi un pareizi.

Tu varbūt saki: "Bet es neesmu kaut kas īpašs. Kāpēc gan Dievs runās ar tādu kā es?" Tas ir tāpēc, ka Dievs tur Savus solījumus… un Viņa solījums ir: “…ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots” (Jēk.1:5).

Tu vari tuvoties Dievam bez bailēm

...tempļa priekškars tika pārplēsts divās daļās no augšas līdz apakšai... (Mat.27:51) 

Tā bija viena īpaša diena gadā (“salīdzināšanas diena”), kad augstais priesteris, Vecās Derības kalpošanas laikā, varēja ieiet aiz biezā aizkara svētnīcā, kas atdalīja svēto vietu no vissvētākās vietas. Viņš devās tur, kur bija Dieva klātbūtne. Tas, kas augstajam priesterim ļāva tur ieiet, bija fakts, ka upura jēra asinis bija uz salīdzināšanās vāka, zem kura atradās liecības šķirsts. Pats Dievs to tā bija noteicis (skat. 2.Moz. un 3.Moz. grāmatas). Tu varbūt jautā: “Kas atradās liecības šķirstā?” Desmit baušļi – kurus mēs visi esam pārkāpuši. Tīri simboliski skatoties, vienīgais veids, kā Dievs varēja apskatīt pierādījumus par Savas tautas vainu, bija caur upura jēra asinīm.

Tagad ātri domās pārceļamies no simboliem pie realitātes. Brīdī, kad Jēzus nomira pie krusta, tempļa aizkars pārplīsa divās daļās no pašas augšas līdz lejai. Tieši tad arī viss mainījās…
Neskatoties uz neveiksmēm un nepilnībām, Tu tagad vari tuvoties svētajam Dievam. Tu vari droši jautāt, kas vien Tev ir nepieciešams, zinot, ka Tavi grēki ir pārklāti ar Jēzus asinīm. "Tad nu ar drošu prātu tuvosimies žēlastības tronim, lai tiktu apžēloti un saņemtu žēlastību, kas nāk kā palīdzība īstā brīdī." (Ebr.4:16). Tev ir garantēta Dieva īpaša uzmanība, ja Tu tuvojies Viņam sakot: "Es nāku Jēzus vārdā, atsaucoties uz Viņa izlieto asiņu nopelnu..." Tas darbojas kā kreditēšanas programma. Ja arī Tu esi viens no Dieva bērniem, kurus Viņš “izrāva no tumsas varas un ieveda sava mīļotā Dēla valstībā” (Kol.1:13), tad Tev ir perfekts kredītreitings. Tātad, pat ja Tevi māc šaubas un reizēm šķiet, ka esi necienīgs un nederīgs, Tu vari lūgt ticībā un vari ticēt, ka "...Viņa [Kristus] dēļ Dievs mūs ir atbrīvojis un mūsu grēkus piedevis" (Kol.1:14).

Ījaba pārliecība (2)

Es zinu ... miesā es skatīšu Dievu! (Ījaba 19:26) 

Ījabs savu ticības apliecību noslēdz ar vārdiem: "Es zinu, ... kad man nebūs vairs ādas šīs – tomēr miesā es skatīšu Dievu!" (Ījaba 19:26). Kad Kristus atgriezīsies, Tavs ķermenis (ja arī gadījumā būsi guldīts kapā) tiks aizstāts ar krāšņu, augšāmceltā-Kristus ķermenim līdzīgu, formu. Un tādā veidā tad arī Dieva Vārda solījums būs izpildīts: "Dzīvos tavi miroņi, līķi celsies! Mostiet un līksmojiet, kas pīšļos mītat, jo ... zeme atlaidīs mirušo ēnas" (Jesajas 26:19).

No visām reliģijām virs Zemes, kristietība ir vienīgā, kura garantē augšāmcelšanos Tavam ķermenim. Un tas ir tāpēc, ka Kristus, mūsu Līderis, ir vienīgais, kurš ne tikai apsolīja uzcelties no miroņiem, bet arī izpildīja šo solījumu. Tāpēc neskumsti tad, kad Tu saproti, ka reiz tiksi guldīts kapā – jo tās nav beigas.

Apustulis Pāvils raksta: "Redzi, es jums atklāju noslēpumu: ne visi mēs aizmigsim, bet visi mēs tapsim pārvērsti – pēkšņi, vienā acumirklī, pēdējai taurei skanot. Tad atskanēs taure, un mirušie augšāmcelsies neiznīcībā, un mēs tapsim pārvērsti, jo iznīcīgajam ir jātērpjas neiznīcīgajā un mirstīgajam ir jātērpjas nemirstīgajā. Kad iznīcīgais ietērpsies neiznīcīgajā un mirstīgais ietērpsies nemirstīgajā, tad piepildīsies rakstītais vārds: nāve ir aprīta uzvarā.” (1.Kor.15:51-54). Tajā dienā ticības vietā būs personīgs piedzīvojums.

Kad kāda maza zēna gaisa pūķis uzlidoja tik augstu, ka zemo mākoņu dēļ vairs nebija redzams, cilvēks, kurš stāvēja turpat blakus, viņam jautāja: "Kā Tu zini, ka tas joprojām ir tur?" Satverot vēl ciešāk virves galu, kuru viņš turēja rokās, mazais zēns atbildēja: "Tāpēc, ka es jūtu kā tas rausta saiti un grib izrauties!"

Vai Tu nejūti, ka kaut kas velk Tevi uz debesu pusi?

Ījaba pārliecība (1)

Es zinu, mans Glābējs dzīvs... (Ījaba 19:25) 

Sentēvs Ījabs pārdzīvoja slimības un sāpes, bankrotu un smagus zaudējumus. Tomēr viņa ticība palika neskarta. Lūk pārliecība, ar kādu viņš dzīvoja:

1. "Es zinu." Ja Tu vari teikt: "Es zinu," Tu esi kā izsaukuma zīme pasaulē, kur pārsvarā dominē jautājuma zīmes. Ījabs neteica: "Es esmu dzirdējis..." Tas, ko viņš zināja par Dievu, bija viņa paša pieredzes un personīgās atklāsmes rezultāts. Vai šāds stāvoklis dzīvē ir iespējama? Jā! “Bet jums ir svaidījums no Svētā, un jūs visi to zināt" (1.Jāņa 2:20). Tu vari "zināt" par Dievu savā sirdī kaut ko tādu, ko Tu nevari pilnībā saprast ar prātu, ne racionāli izskaidrot. Kāpēc? Tāpēc, ka tas ir garīgs piedzīvojums.
2. "Mans Glābējs dzīvs." Lai gan Kristus vēl nebija piedzimis cilvēciskā veidolā, Ījabs bija spējis ticībā saskatīt mūsu pirms-inkarnācijas Pestītāju, ko Svētie Raksti apraksta kā dievišķu personu, kas "... nāca... kā Cilvēka Dēls savā izskatā..." (Dan.7:13); "...kura izcelšanās meklējama sensenos laikos, mūžības pirmlaikos" (Mih.5:1). Glābējs eksistēja pirms Viņš piedzima šeit virs zemes, un Viņš dzīvo pēc Viņa apsūdzētāju nāves. Apustulis Pāvils raksta: "...Viņš, bagāts būdams, ir tapis nabags jūsu dēļ, lai Viņa nabadzība kļūtu jums par bagātību" (2.Kor.8:9).
3. "Un galā [Viņš] nostāsies pāri pīšļiem." Ījabs bija pārliecināts par to, ko arī pravietis Zaharijs redzēja atklāsmē: "Todien viņa kājas stāvēs Olīvkalnā, kas no Jeruzalemes uz austrumiem... " (Cak.14:4). Pirmā reizē, Jēzus atnāca mūs glābt. Otrreiz, kad Viņš nāks, Viņš nāks valdīt. Viņa pirmā nākšana bija ar mērķi būt mūsu Pestītājam; Viņa otrās atnākšanas mērķis ir būt kungu Kungam un ķēniņu Ķēniņam.

Tāpēc dzīvosim "laimīgā cerībā un gaidīdami uz lielā Dieva un mūsu glābēja Jēzus Kristus godības atklāšanos" (Titam 2:13).

Neiztirgo to, kas ir Tavs

Lai Kungs pasargā! Es lai tev atdotu sava tēva mantojumu? (1.Ķēn.21:3) 

Bībelē ir stāsts: "...jizreēlietim Nābotam bija vīnadārzs Jizreēlā blakus Samarijas ķēniņa Ahāba pilij. Un Ahābs teica Nābotam: “Atdod man savu vīnadārzu, man tur būs sakņu dārzs, jo tas ir tieši blakus manam namam, bet es tev tā vietā došu labāku vīnadārzu, un, ja gribi, es tev došu tā vērtību sudrabā!” Nābots sacīja Ahābam: “Lai Kungs pasargā! Es lai tev atdotu sava tēva mantojumu?” (1.Ķēn.21:1-3).

Sava, no tēviem un vectēviem mantotā, īpašuma aizstāvēšana prasīja Nābota paša dzīvību. Šodien mūsu tēvu un vectēvu ticība piedzīvo pieaugošu uzbrukumu gan skolas programmās, gan popkultūrā, gan sabiedrībā kopumā. Svēto Rakstu principi, kuri mūs ir vadījuši jau paaudzēm, tagad tiek apstrīdēti un šīs pasaules vareno “Ahabu” grauti. Bībele par to mūs jau ir brīdinājusi iepriekš, aicinot mūs būt modriem, ...tomēr nebaidīties. Dievs beigu-laika baznīcai deva vēstījumu: "Nebīsties no tā, kas tev būs jāizcieš! ... Esi uzticams līdz nāvei, un es tev došu dzīvības vainagu" (Atkl.2:10).

Nābots atteicās iztirgot to, kas likumīgi piederēja viņam. Viņš atteicās samainīt savas dzimtas vērtības pret kaut ko, kas varētu būt ‘labāks’. Viņš atteicās piekāpties, lai iegūtu šīs pasaules vareno un ietekmīgo labvēlību. Lūk tas ir piemērs arī Tev. Tā arī stāvi nešaubīgi, balstoties uz Dieva Vārdu, un atsakies padoties. Sapulcini ap sevi savu ģimeni un skaidri paziņo: "... bet es un mans nams – mēs kalposim Kungam" (Jozuas 24:15).

Četru veidu devēji (4)

...Jāzeps atvēra visas noliktavas un pārdeva ēģiptiešiem, jo bads Ēģiptē pieauga (1.Moz.41:56). 

Bībelē ir pieminēti četri došanas veidi. Aplūkosim vienu no tiem tuvāk. 

Klēts cilvēki. Dievs izmantoja Jāzepu, lai veselas tautas pabarotu laikā, kad visā pasaulē valdīja bads. Kad faraona padomnieki nevarēja interpretēt valdnieka sapni, Jāzeps to varēja. Viņš faktiski ieteica faraonam plānu, kas ļautu ne tikai pabarot Ēģiptes iedzīvotājus septiņu bada gadu laikā, bet arī pabarotu tā laika civilizēto pasauli un, protams, padarītu faraonu par daudz bagātāku cilvēku, nekā viņš bija pirms šīs krīzes.

Kad Tu kalpo Dievam, Viņš var sniegt Tev informāciju pat par nākotni. Dievs var dot Tev ne tikai gudrību, lai izdzīvotu, bet pat iespēju uzplaukumam tur, kur citi piedzīvo lejupslīdi. Bet šādas attiecības ar Dievu nevar izveidot vienā nakti!

Jāzepa karjera uz Ēģiptes troni veda cauri gariem kavēšanās un drosmi atņemošiem apvedceļiem. Viņš piedzīvoja savas ģimenes nodevību, kārdinājumus un sava darba devēja sievas apmelojumus, nepelnītus ieslodzījuma gadus, kā arī ilgstoši neatbildētus jautājumus – kad Dievs pildīs savus solījumus. Bet Jāzeps nekad nešaubījās par Dievu. Un arī Tev nav iemesla šaubīties par Dievu! Ja Viņš var ņemt vergu un bijušo cietumnieku Jāzepu un padarīt viņu par senās Ēģiptes premjerministru, tad nekādi šķēršļi nav tik lieli, lai Dievs nevarētu pildīt Savu solījumu arī attiecībā pret Tevi.

Tātad, ja Tu esi naudasmaka persona, pārdomā kā Tev “ir līdz šim klājies" un sāc uzticēt Dievam pirmo vietu Tavos finanšu plānos. Ja Tu esi trauka cilvēks, "nebīsties, ej un..." dod! un Dievs dos Tev atpakaļ. Ja Tu esi grozu cilvēks, tad ieliec Dieva rokās to, kas Tev ir... un skatīties ko Viņš ar To darīs. Ja Tu esi klēts cilvēks ar ilgām sirdī palīdzēt tiem, kas cieš pasaulē Tev apkārt, tad atceries – nekas nevarēs atturēt Dievu darboties caur Tevi.

Četru veidu devēji (3)

...tie visi... paēda, un salasīja [...] divpadsmit pilnus grozus... (Mark.6:42-43) 

Bībelē ir pieminēti četri došanas veidi. Šoreiz par vienu no tiem tuvāk. 

Grozu cilvēki. Mazs zēns atdeva savas pusdienas Jēzum... un Jēzus to izmantoja, lai pabarotu piecus tūkstošus cilvēkus. Pēc tam Jēzus mācekļi "salasīja no druskām divpadsmit pilnus grozus." Grozu cilvēki spēj saskatīt citu vajadzības kā lielākas, salīdzinot ar viņu pašu, un tad viņi saka: "Kungs, lūk, kas man ir, ņemt to, svētī un izmantot to." Kādā kontrastā (pozitīvā!) bija šis zēns salīdzinot ar Kristus mācekļiem.

Ievēro:

1. Mācekļi mēģināja aizbēgt no problēmas. "Atlaid tos, ka tie var [...] sev pirkt ko ēst..." (Mark.6:36). Tava ticība aug tikai tad, ja Tu, saskaroties ar problēmām, nebēdz, bet meklē atbildes pie Dieva. Ja Tu tā risini problēmas, tad Tu būsi sagatavojies saņemt to, ko Dievs ir ieplānojis Tev nākotnē.
2. Viņi neapzinājās tos resursus, kas viņiem bija. Jēzus teica: "Cik maizes jums ir? Eita un raugait..." (Mark.6:38). Mozum rokās bija tikai nūja, bet tā pavēra Sarkanās jūras ūdeņus. Dāvidam bija linga, bet tā nogāza no kājām milzi. Tu varbūt to vēl nezini, bet Dievs ir jau devis Tev atbildi Tavai vajadzībai. Viņš ir iedevis Tev kaut ko, kas ar Viņa svētību spēj vairoties tad, kad Tu to nodosi Viņa rokās. Atslēgvārdi ir, "ejiet un redziet."
3. Viņi nenovērtēja mazas iespējas. "Šeit ir kāds zēns, tam ir piecas miežu maizes un divi zivis; bet kas tas ir tik daudz ļaudīm?" (Jāņa 6:9). Tā vietā, lai gaustos par to, kas Tev nav, skaties uz Dieva bagātību un Viņa vēlmi darboties caur Tevi. "Un kas var nicināt šo sīko sākumu dienu? Bet tie ar prieku redzēs [...] – Tā Kunga acis, kas raugās uz visu pasauli..." (Cak.4:10). Visās situācijās ņem vērā Dieva Faktoru. Panākumu formula ir = Tu + Dievs!

Četru veidu devēji (2)

... milti tīnē neizsīks un eļļas apaļā krūzē nepietrūks līdz tai dienai, kurā Tas Kungs atkal dos... (1.Ķēn.17:14) 

Bībelē ir pieminēti četri došanas veidi. Šoreiz aplūkosim vienu no tiem tuvāk.

Trauka (vai krūzes) cilvēki. Laikā, kad Palestīnā valdīja ļoti postošs bads, Dievs sūtīja pravieti Eliju uz Cārfatu (apdzīvota vieta Sidonā), sakot, ka viņš tur satiks kādu atraitni, kura pravieti pabaros. Kāpēc Dievs nesūta Eliju pie kādas turīgas ģimenes, kam bija lieli pārtikas krājumi? Tāpēc, ka bagātajiem brīnums nebija nepieciešams, brīnumu vajadzēja atraitnei!

Kad Elija lūdza, lai sieviete dod viņam kaut ko ēst, atraitne atbildēja, ka viņa to labprāt darītu, bet viņai "ir tikai plācenis un tīnē viena vienīga pilna sauja smalko kviešu miltu, un mazliet eļļas apaļā krūzē" (1.Ķēn.17:12). Viņai bija tieši tik daudz, lai vienu reizi vēl paēstu; tad viņai un viņas dēlam būs jāmirst badā. Varbūt Tu domā: "Tipisks mācītājs! Viņš atņem pēdējo maizes kumosu un savāc pēdējo santīmu no nabagu kabatas." Nē, šī bija pati apbrīnojamākā diena šīs sievietes dzīvē!

Dievs bija sagatavojis visu, lai nabaga atraitni vadītu Savas Brīnumainās Aizgādības teritorijā. Bet vispirms viņai vajadzēja pārvarēt bailes dot. "Elija tai sacīja: "Nebīsties, ej un gatavo... man mazu plāceni pašā sākumā un liec to iznest man ārā..., jo tā ir sacījis Tas Kungs, Israēla Dievs: milti tīnē neizsīks un eļļas apaļā krūzē nepietrūks līdz tai dienai, kurā Tas Kungs atkal dos lietu virs zemes.'' (1.Ķēn.17:13-14).

Ar ko šis stāsts beidzās? "Un viņa aizgāja un arī izpildīja, kā Elija to bija sacījis. Un viņa ēda, tāpat arī viņš un tāpat viņas nams labu laiku. Bet milti tīnē neizsīka un eļļas apaļā krūzē nepietrūka, pēc Tā Kunga vārda, ko Viņš caur Eliju bija runājis" (1.Ķēn.17:15-16). Dienu pēc dienas viņa piegāja pie miltu trauka un katru reizi konstatēja, ka tur ir vēl viena sauja miltu. Viņa atklāja, ka tad, kad Tu paklausi Dieva teiktajam, Viņš parūpējas par to, kas Tev patiešām ir nepieciešams.

Vai Tu esi trauka (jeb krūzes) cilvēks? Vai arī Tev ir bail atdot to, kas Tev ir sarūpēts, ieplānots vai atlikts malā ‘katram gadījumam’? Nebaidies. Tu vari uzticēties Dievam! Tad, kad Tu dod Dievam, Viņš ir apsolījis atdot "...pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārim ejošu mēru..." (Lūk.6:38).

Četru veidu devēji (1)

Jūs sējāt bagātīgi, bet ievācāt trūcīgi; ... un, kas pelna algu, tas ber to caurā makā. (Hag.1:6) 

Bībelē ir pieminēti četri došanas veidi. Turpmākā mēneša laikā aplūkosim katru no šiem veidiem tuvāk. 

Naudasmaka cilvēki. Pravieša Hagajas laikā, izraēla tauta bija tik aizņemta ar naudas pelnīšanu, ka viņiem nepietika laika Dievam. Skan pazīstami? Tad pravietis viņiem sacīja: “Vai tad jums ir pienācis laiks, lai jūs dzīvotu ar ciedru koku plāksnēm grezni izrotātos namos, bet šim namam ir jāstāv drupās pamestam? ... palūkojieties, kā jums ir līdz šim klājies jūsu ceļos! Jūs sējāt bagātīgi, bet ievācāt trūcīgi; ... un, kas pelna algu, tas ber to caurā makā... Jūs gan sagaidījāt daudz, un redzi, iznāca maz, un, kad jūs to pārvedāt mājās, tad Es to tomēr izputināju. Kāpēc tā?" jautā Tas Kungs Cebaots. "Tāpēc, ka Mans nams stāv drupās un ikviens dzenas tikai pēc sava nama.” (Hag.1:4-9). Ja Tu vēlies, lai Dievs būtu ieinteresēts Tavas mājas labklājībā, Tev ir jābūt ieinteresētam Viņa namā. Ja Tu vēlies, lai Dievs svētī Tavu māju, sāc svētīt Viņa namu. Ja Tu vēlies, lai Dievs apsargā Tavu māju, sāc rūpēties par Viņa namu.

Tu varbūt jautā: "Cik daudz tad man vajadzētu dot?" Dievs nosaka minimālo ziedojuma apjomu – viena desmitā daļa no Taviem ienākumiem (3.Moz.27:32).

Ja kāds vēlas dot vairāk, tas var ņemt vērā sekojošus principus:

• Tavas iespējas. "...tiem nebūs nākt Tā Kunga priekšā tukšā, bet gan ikvienam ar savu dāvanu rokā, pēc tās svētības, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev devis" (Mozus 16:17).
• Tava vēlēšanās saņemt. Dievs "...dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tas [Dievs] arī dos un vairos jūsu sēju..." (2.Kor.9:10).
• Tava mīlestība. "Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta" (Mat.22:37).