Kā dzīvot?

Svētīgs tas vīrs, kas pastāv kārdināšanā... (Jēk.1:12)

Šeit būs trīs svarīgi dzīves padomi:

1. Esi neatlaidīgs. Kembels Morgans (G.Campbell Morgan) raksta par kādu vīrieti, kuram viņa veikals pilnībā nodega. Nākamajā rītā viņš sāka iekārtot pārdošanas vietu kūpošo drupu vidū un blakus novietoja uzrakstu ‘Zaudēju visu, izņemot sievu, bērnus un cerību – rīt no rīta veikals darbosies kā parasti’. Ja esi pakritis, nepaliec guļot, bet celies augšā! "Svētīgs tas vīrs, kas pastāv kārdināšanā, jo, norūdījumu sasniedzis, tas saņems dzīvības vainagu..." (Jēk.1:12)
2. Apzinies mērķi. Helēna Kellere (Helen Keller) raksta: "Daudziem cilvēkiem ir nepareizs priekšstats par to, kas veido patiesu laimi. Laime nav sasniedzama koncentrējoties uz savu vajadzību apmierināšanu, bet gan kalpojot cēliem mērķiem." Jēzus mācīja: "...Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet lai pats kalpotu..." (Marka 10:45). Nelūdz, lai Dievs Tev dod došanas prieku; vienkārši sāc dot un Tava sirds sāks pukstēt ziedošanās ritmā. Kamēr Tu esi gatavs būt sējējs, Dievs dos Tev nepieciešamo sēklas daudzumu (2.Kor.9:10).
3. Nepazaudē perspektīvu. Tava vilšanās var izrādīties Dieva dots uzdevums. "Cilvēka sirds izdomā sev savu ceļu, bet vienīgi Tas Kungs pašķir viņa gājumu." (Sal.Pam.16:9). Vai zini, kā veidojas pērle? Kad smilšu grauds iekļūst gliemja čaulā, tas ap to sāk veidot koncentriskus perlamutru slāņus, kamēr 3 - 5 gadu laikā izveidojas pērle. Kāds dzejnieks raksta: "Šis stāsts ir ar morāli – vai tas nav lieliski, ko austere var izdarīt ar kumosu smilšu? Un ko mēs varētu paveikt, ja mēs tikai sāktu – ar tām lietām, kas nedod mums mieru." Vai Tu skaties pareizā perspektīvā? Centies saredzēt Dieva plānu tajā, ko Tu šodien piedzīvo!

Atbalstīt savus bērnus viņu “grūtajos gados” (3)

... gudrība gan ir labāka nekā stiprums... (Sal.Māc.9:16)

Ja Tev nāk prātā doma mainīt savu bērnu, tad vispirms sāc ar sevi! Citu mainīšana tāpat parasti nedarbojas. Pusaudži uztver šādus centienus ar lielām aizdomām: "Tātad es neesmu Tev pieņemams?" Vienīgais rezultāts šādiem mēģinājumiem būs Tava pusaudža pārvēršanās par “brīvības cīnītāju”, kam cēlonis būs Tavi centieni viņu koriģēt.

Labākais veids, kā kaut ko mainīt, ir mainīt veidu kā Tu pret to izturies. Ja Tu izmaini savus ‘dejas’ soļus, tad visa deja izmainīsies. Un tas darbojas ne tikai burtiski dejojot. Šādā veidā Tu būsi mainījis to, kā citi ir spiesti reaģēt uz Tevi. Ja tas, ko Tu parasti dari, vairs nestrādā, pārtrauc to un sāc rīkoties savādāk! Tev nav jāuztraucas vai jaunais veids ir perfekts risinājums. Vienkārša apstāšanās nogurdinošas un nomācošas konfliktu ‘dejas’ vidu uzlabos Tavu pašsajūtu, samazinās stresu un palīdzēs iegūt laiku, lai atrast ceļu uz efektīvāku stratēģiju. Tava šķendēšanās tikai liek Tavam bērnam jautāt: "Kāpēc Tu man vienmēr uzkasies?" Un šāda strīda turpināšana tikai novirza visus no patiesajām problēmām. Samazini spriedzi! Apliecini savam bērnam, ka Tu vērtē viņa viedokli... un tas palielinās varbūtību uz panākumiem.

Pusaudža prāts darbojas savādāk kā pieaugušajiem. Viņi nav traki, viņi tikai cenšas tikt galā ar strauji mainīgo ķīmiju. Bija laiks, kad tika uzskatīts, ka, līdz ar piecu gadu vecuma sasniegšanu, smadzeņu attīstība ir pabeigta. Izrādās, ka tas ir nepareizi! Tagad mēs zinām, ka vissarežģītākā attīstība notiek tieši pusaudžu vecumā. Pusaudžu smadzenēs veidojas spontāni savienojumi starp neironiem, kas bez brīdinājuma un apzināta iemesla atstāj Tavu bērnu pārbagātu, jaunu emociju varā, kuras viņi nesaprot un vēl nav iemācījušies kontrolēt. Tāpēc arī viņi uzvedas neracionāli, nekonsekventi, neparedzami un kaitinoši. Tavs uzdevums ir mēģināt viņus saprast un kļūt par nomierinošu atbalstu. "Grūtie gadi" pāries. To piedzīvojot, lūdz, jo "gudrība gan ir labāka nekā stiprums... (Sal.Māc.9:16).

Atbalstīt savus bērnus viņu “grūtajos gados” (2)

... gudrība gan ir labāka nekā stiprums... (Sal.Māc.9:16) 

Vecāki atcerieties, jūs ietekmējat savu bērns vairāk nekā jebkas cits šajā pasaulē! Jūs domājat: "Bet viņš, šķiet, pievērš tik maz uzmanības man, salīdzinot ar viņa draugiem!"
Pusaudzim viņa vienaudži ir ļoti svarīgi un ietekmīgi, tāpēc, ja Tu esi noraidoši aizspriedumains pret viņiem, Tu tikai palielināsi draugu negatīvo spiedienu uz savu bērnu. Tava pusaudža pretestība nebūt nenozīmē, ka viņš nepiekrīt Tavam viedoklim, vai domā, ka Tev nav taisnība. Viņš vienkārši piedzīvo divas, ļoti spēcīgas un dzīves uztveri veidojošas, dabīgas tendences.

Pirmkārt, lai attīstītu veselīgu sociālo pieredzi pusaudžiem ir nepieciešamas attiecības ar vienaudžiem. Izrādīšanās "krutiem" draugu priekšā veicina šīs attiecības, tāpēc viņi, nevēlas atzīt pieaugušo ietekmi. Neuztver to personīgi, jo problēma ir viņu pieaugošās vajadzības, nevis Tu.

Otrkārt, normāla attīstība spiežot pusaudzi kļūt arvien neatkarīgākam. Viņu “sacelšanās” parasti ir vēlēšanās būt neatkarīgiem, nevis būtiskas domstarpības ar pieaugušajiem. Šīs Dieva paredzētās un dotās tendences palīdz sagatavoties brīdim, kad viņi "atstās tēvu un māti ... un tie kļūs par vienu miesu" ar kādu citu uz visu mūžu (1.Moz.2:24). Svarīgi ir izprast šo dabisko plūsmu pusaudžu attīstībā un necensties to apslāpēt.
Tu vari censties atbalstīt savu pusaudzi, palīdzot viņam atrast konstruktīvus veidus, kā izteikt viņa jauno vēlmi pēc pašnoteikšanās. Problēma jau nav Tavi uzskati vai domas, bet gan tas, ko Tu ar to dari. Tu taču vari vienmēr palikt racionāls, mīlošs, atbalstošs, un pacietīgi aicināt uz sadarbību, nevis konfrontāciju. Dievs arī Tavam bērnam dos laiku pārvērtēt savas vērtības, uzskatus un attieksmi. Un tad lūdziet, lai "... no tā viņš [vai viņa] neatstājas arī tad, kad viņš jau vecs kļuvis." (Sal.Pam.22:6).

Atbalstīt savus bērnus viņu “grūtajos gados” (1)

... gudrība gan ir labāka nekā stiprums... (Sal.Māc.9:16)

Vai Tavā ģimenē ir pusaudzis? Laipni lūdzam “grūto gadu” pulciņā! Ar to nav jāsaprot, ka Tu esi pie kaut kā vainīgs – Tu tikai esi māte/tēvs, māsa/brālis vai vecmāmiņa/vectētiņš pusaudzim. Tu varbūt domā: "Bet viņai/viņam ir tikai desmit, vai tad viņa/viņš nav vēl bērns?" Tur nekā nevar darīt – tagad bērni attīstās ātrāk! Pubertāte tagad iestājas starp desmit un divpadsmit gadiem, un labiem vecākiem šo paātrināto ģenētiski rosināto procesu saprast ir ļoti svarīgi.

Šeit ir dažas noderīgas idejas:

1. Dažas no līdz šim lietotām audzināšanas metodēm vairs nedarbosies. Kas labi nostrādāja ar bērniem, kamēr tie bija mazi, tagad vairs nederēs. Vai atceries, kā balss toņa paaugstināšana, rosināja septiņus gadus veca bērna tūlītēju paklausību? Pamēģini to ar savu hormonu iekasēto pusaudzi... un gatavojies kaujai. Pusaudžu ķīmiskais stāvoklis prasa ignorēt veco loģiku. Lai uzzinātu, kas darbojas šajā vecumā, lūdz Dievam gudrību un rīkojies, pamatojoties uz to, kas darbojas. Ja Tu izturēsies pret tīņiem kā pret maziem bērniem, Tu neko nepanāksi.
2. Tas, kas nenotiek pats no sevis, to var iemācīties. Tiem "veiksmīgajiem vecākiem", par kuriem Tu esi dzirdējis, šī patiesība ir vai nu bijusi skaidra jau pašā sākumā un tāpēc viņi tagad tiek galā tīri vienkārši, vai arī viņiem to nākas iemācīties “sāpīgā veidā.” Tas nav viegli. Tu to apgūsti vispirms izdarot “tā ne-visai”, tad darot labāk... un tad lūdzot Dievu, lai varētu darīt to, ko Tu pats nespēj. Un Dievs Tev palīdzēs!
3. Tava vienīgā neizlabojamā kļūda ir tā, kuru Tu nevēlies neatzīst. Tavi bērni zina, ka Tu neesi nevainojams, un viņi ar to tiks galā – viņi sapratīs. Viņi arī zina, ka nav nemaz tik viegli ir to atzīt, tāpēc viņi ātri piedos. Tas nozīmē tikai vienu – aizmirsti par nekļūdīgā tēlošanu. Vienkārši parādi viņiem praktiski, pazemīgi un konstruktīvi, kā rīkoties sarežģītās situācijās!

patria potestas

... [jūs] esat saņēmuši dēlu tiesības un Garu... (Rom.8:15 jaun.tulk.) 

Pāvila laikabiedri ļoti labi saprata viņa pieminēto romiešu adoptācijas principu, ar kuru Pāvils vēlas ilustrēt svētības, kas iegūstamas Dieva ģimenē. Romiešu ģimenē tēvam bija absolūtas kontroles tiesības pār saviem bērniem jebkurā vecumā. Juridiski tas saucās 'patria potestas'. Romiešu adoptācija bija divpakāpju process, kas pārcēla bērnu piederību no viena patria potestas pie cita.

1. Atbrīvošana. Šis solis iekļāva simbolisku pārdošanu, kur īstais tēvs divreiz "pārdod" un "atpērk" savu bērnu, un ja trešo reizi viņš nepirka tos atpakaļ, ar to tad arī beidzās viņa kā tēva tiesības.
2. Attaisnošana. Tad jaunais audžutēvs iepazīstināja romiešu tiesnesi ar savu lietu, kurš likumīgi nodeva bērnu viņa patria potestas.

Arī mūsu piederība ir pārcelta no sātana pakļautības uz mūsu Debesu Tēva svētīto patria potestas. Vēstules Romiešiem astotajā nodaļā apustulis Pāvils parāda šādas adopcijas priekšrocības:

• pieņemtā persona zaudēja visas tiesības savā vecajā ģimenē un ieguva jaunu tēvu, kā arī visas likumīgās savas jaunās ģimenes locekļa tiesības;
• pieņemtais kļuva mantinieks saviem jaunā tēva īpašumiem. Ja jaunajā ģimenē bija jau citas māsas un brāļi, tad viņi visi kļuva par kop-mantinieki;
• visi adoptētā parādi tika pilnīgi atcelti, juridiskie ieraksti par nodarījumiem vēsturē tika dzēsti, pagātnei nebija nekādas ietekmes uz jauno dzīvi;
• tika prasīts, lai septiņi pilsoņi tiktu pieaicināti būt šīs adopcijas juridiskās likumības liecinieki. Ja adoptētā leģitimitāti vai tiesības tiktu kādreiz apstrīdētas, katrs no šiem lieciniekiem tad varētu liecināt par pieņemtā likumīgo stāvokli.

Mēs varam būt īpaši pateicīgi Dievam, jo "Gars pats kopā ar mūsu garu liecina, ka mēs esam Dieva bērni" (Rom.8:16). Ne mazāk, ne vairāk kā pats Svētais Gars apstiprina mūsu piederību Dieva ģimenē.

Tam, kur Tu atrodies, ir nozīme

Un Tas Kungs runāja uz mani, sacīdams: jūs esat pietiekami ilgi klaiņojuši ... griezieties pret... (5.Moz.2:3) 

Dieva plāns Tavai dzīvei vienmēr ir saistīts ar Tavām spējām, Viņa ieplānoto laiku un Tavu atrašanos īstajā vietā. Bet ir trīs lietas, kas var traucēt tam labi izdoties: (1) Tavas bailes no neveiksmes, (2) Tava nevēlēšanās atstāt savu komforta zonu, un (3) Tava pārlieku liela iespaidošanās no citu viedokļiem.

Ebreju tuksneša klejojumu laikā pienāca brīdis, kad Dievs sacīja: "... jūs esat pietiekami ilgi klaiņojuši ap šiem kalniem..." (5.Moz.2:3). Tādos brīžos ir ļoti svarīgi, ka Tu saki Dievam jā! un esi gatavs doties tālāk uzticoties Viņam.

Lielā bada laikā Dievs sacīja pravietim Elijam: "Ej prom no šejienes un pagriezies pret austrumiem, un paslēpies Kritas līcī, kas ir Jordānas austrumos. Un notiks tā: no upes tu dzersi, un Es esmu pavēlējis kraukļiem tevi tur apgādāt ar maizi." Un viņš aizgāja un rīkojās pēc Tā Kunga vārda, un apmetās Kritas piekrastē... Bet kraukļi bija tie, kas viņam pienesa maizi un gaļu no rīta un maizi un gaļu pievakarē, un no upes viņš dzēra (1.Ķēn.17:3-6).

Dieva plāns Tavai dzīvei vienmēr ir saistīts ar vietu. Piemēram, par Jēzu ir teikts, ka Viņam "bija jāiet caur Samariju..." (Jāņa 4:4). Kāpēc? Tāpēc, lai aprunātos ar sievieti, kura bija izredzēta, lai pavēstītu savai pilsētai Labo Vēsti (evaņģēliju).

Patiesībā jau nav pareizi, ka mēs dodamies, kur mums pašiem patīk. Dievs vēlas Tevi īpaši svētīt tad, kad Tu esi tur, kur Viņš vēlas, lai Tu būtu. Dievs ir apsolījis īpaši svētīt savus ļaudis, bet dažreiz Viņam ir Tevi jāpārvieto, lai Tu patiešām Tev domāto svētību saņemtu. Tam, kur Tu atrodies, ir liela nozīme!

Kāds ir Tavs motīvs?

... jo Tas Kungs ir Dievs, visu zinātājs, Viņš sver darbus. (1.Sam.2:3) 

Kāda sieviete man stāstīja, ka reiz pie viņas durvīm pieklauvējis kāds cilvēks. Kad viņa atvēra durvis, sieviete tur ieraudzīja kādu kungu ar ļoti skumju sejas izteiksmi. "Man žēl jūs traucēt," viņš teica. "Bet es vācu naudu ļoti neveiksmīgai ģimenei jums kaimiņos. Vīrs šajā ģimenē ir bez darba, bērni ir izsalkuši, komunālie pakalpojumi drīz tiks atslēgti, un kas ir pats sliktākais... viņi drīz tiks izlikti no sava dzīvokļa, jo viņiem nav ar ko samaksāt par īri..." Sieviete jau bija gatava steigties istabā pēc naudas maka, bet durvīs vēl pagriezās un teica skumjajam vīrietim: "Es būšu priecīga mazliet palīdzēt. Bet kas Jūs viņiem esat?" Skumjais vīrietis atbildēja: "Es esmu viņu dzīvokļa saimnieks..."

Skaidrs, ka šis cilvēks bija vairāk aizņemts ar savām interesēm (nezaudēt naudu), nekā nopietni vēlējās palīdzēt grūtībās nonākušajiem. Tas, ko viņš darīja, nebija nelikumīgi, bet tas bija nepareizi. Aizbildinoties ar līdzjūtību, viņš rīkojās absolūti savtīgi. Kāds ir Tavs motīvs?

Bībelē ir aprakstīti cilvēki Jēzus laikā (farizeji), kuri lūdza, gavēja un ziedoja naudu nabagiem, bet viņi to darīja, lai izrādītos citu priekšā. Jēzus Kalna svētrunā mācīja: "Sargaities, ka jūsu taisnība nav tāda, kas grib spīdēt ļaužu priekšā; citādi jums nav nekādas algas pie jūsu Tēva debesīs. Kad tu dod mīlestības dāvanas, tad neliec to izbazūnēt savā priekšā... kad tu dod mīlestības dāvanas, tad tava kreisā roka lai nezina, ko labā dara, tā ka tava dāvana paliek apslēpta... kad jūs Dievu lūdzat, nedarait tā kā liekuļi, jo tie mēdz sinagogās un ielu stūros stāvēdami Dievu lūgt, lai ļaudīm rādītos..." (Mat.6:1-5). Jēzus mācīja, ka vienīgais pieņemamais gadījums, kad citi cilvēki varētu pievērst jums uzmanību ir tad, kad “tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs" (Mat.5:16). Tavam mērķim vienmēr ir jābūt tam, lai Dievs izskatās labi, ne Tu pats.

Pārbaudi savus sirds motīvus – vai Tu dari labas lietas ar labiem vai sliktiem motīviem? "Tas Kungs ir Dievs, visu zinātājs, Viņš sver darbus..."

Vecāki, tas ir jūsu darba apraksts

Piekodini tos [Dieva Vārdus] saviem dēliem, runā uz tiem, kad tu sēdi savā namā, kad tu ej pa ceļu, kad tu gulies un kad tu celies (5.Moz.6:7) 

Ābrahāmam bija brāļadēls (vārdā Lats), kurš, kaut arī bija ļoti veiksmīgs biznesā, tomēr pazaudēja savu ģimeni. Kā tas varēja notikt?
Tāpēc, ka:

1. viņš bija izvēlējies nepareizus uzsvarus – materiālie panākumi svarīgāki par garīgajiem panākumiem;
2. viņš bija izvēlējies nepareizu vidi – viņš domāja, ka viņa bērni varētu dzīvot Sodomas pilsētā un tas viņus nekādi ietekmēs;
3. viņam bija nepareizs priekšstats – viņš domāja, ka varēs izmainīt savus apkārtējos, piedāvājot tiem kompromisus;
4. viņš bija nepareizs piemēru – viņš domāja, ka viņa ģimene varētu sekot viņa norādījumiem (nesekojot viņa dzīvesveidam;
5. viņš pieļāva nepareizas attiecības – viņš neiedomājās/nesaprata (līdz bija pārāk vēlu) cik daudz Sodoma bija ietekmējusi viņa ģimeni (1.Moz.19:1-29).

Ja Tu domā, ka vari dzīvot pēc grēcīgās pasaules paradumiem un gaidīt, lai Tavi bērni sekotu Dieva, Tu muļķo pats sevi. Tā vietā, lai skaisti runātu par apaviem, kurus Tu vēlies, lai Tavi bērni valkātu, valkā arī pats tos! Parādi piemēru! Ārpus Tava (kā vecāku) ietekmes loka, Tavu bērnu dzīvē eksistē četri lielākie ietekmējošie faktori: viņu vienaudži, internets, mediji un mūzika. Un šie visi četri faktori strādā vai nu Tavā labā vai pret Tevi. Tu saki: "Bet es tagad esmu ļoti aizņemts..." Tad izdomā kā nebūt tik aizņemtam! Pārdomā savas prioritātes. Tava bērna raksturs tiek formēts tieši tagad... un jautājums ir: kas to formē?
Dieva Vārds skaidri un noteikti saka, ka sekojošās sešas lietas veido Tavu (kā mātes/tēva) darba aprakstu:

• dod viņiem norādījumus (5.Moz.6:6-7);
• apmāci viņus (Sal.pam.22:6);
• rūpējies par viņiem (2.Kor.12:14);
• audzini viņus (Efez.6:4);
• disciplinē viņus (1.Tim.3:4);
• mīli viņus (Titus 2:4).

Tātad, Tev nav neviena lielāka atbildība kā šī!

Kā ir ar Tavām lūgšanām?

... vēl ir laiks meklēt To Kungu... (Hoz.10:12) 

Lūgšana ir tas laiks un vieta, kad Tu satiecies ar Dievu, lai tiktu pamācīts, labots, attīrīts, mīlēts, pārveidots un gatavs darīt Viņa gribu. Tas var notikt jebkur – vieta nav tik svarīga, bet tam ir kaut kur jānotiek! Tas var notikt jebkurā laikā – nav konkrētu laika ierobežojumu, bet tam ir jāatvēl laiks. Dzīvot bez lūgšanas? No kurienes tad Tu ceri saņemt spēku? Vai nav tā, ka Tu strādā vairāk un smagāk, tomēr iegūsti un sasniegt mazāk? Tas ir tāpēc, ka Tu darbojies, izmantojot tikai savus ierobežotos spēkus. Bet tad, kad Tu lūdz, Tev būs jācīnās mazāk, tomēr Tu paveiksi un sasniegsi vairāk, jo tad Tu darbojies ar Dieva doto spēku.

Ja Tu pavadi daudz laika, skatoties televīziju... un saki, ka Tev nav laika, lai lūgtu, tad "ir laiks meklēt To Kungu."

Ja Tu jau samierinies ar grēkiem savā dzīvē, kas reiz Tevi satrauca, tad "ir laiks meklēt To Kungu."

Ja Tu saki asus vārdus kādam, kurš Tevi sāpina, tad "ir laiks meklēt To Kungu."

Ja dzīves materiālā puse prasa no Tevis tik daudz enerģijas, ka nav nekas palicis Tavai ģimenei, tad "ir laiks meklēt To Kungu."

Jaunās Derības Baznīca tās sākumā pieauga tik ātri, ka apustuļi attapās situācijā, kad šķita nav vairs laika lūgšanām. Tātad viņi teica: "Nav pareizi..." (Ap.d.6:2) Ar to arī mums ir jāsāk! Ja Tu esi atstājis novārtā lūgšanas, tad tas parādīsies Tavā attieksmē un rīcībā. Ko apustuļi darīja? Viņi teica: "... mēs gribam arī turpmāk Dievu lūgt un kalpot ar vārdu" (Ap.d.6:4). Un paskaties, kas tad notika: "...Dieva vārds auga augumā, un mācekļu skaits Jeruzālemē stipri pieauga..." (Ap.d.6:7). Ja Tu esi līdz šim izdzīvojis ar neregulārām lūgšanām, ar maz lūgšanām... vai pavisam bez lūgšanām, tad domā, ko Tu piedzīvot un sasniegt, ja sāktu lūgties.

Uzmanies no paštaisnības

...spriezdams tiesu par otru, tu tiesā pats sevi, jo, tiesātājs būdams, tu dari to pašu. (Rom.2:1) 

Katru rītu sieviete paskatījās pa sava dzīvokļa logu un komentēja kaimiņienes jocīgo paradumu izkārt uz auklas sētā žāvēties netīru veļu. Tad kādu rītu sieviete pamanīja, ka kaimiņienes veļa bija dzirkstoši tīra. "Varbūt viņa beidzot ir sākusi izmantojot arī mazgāšanas līdzekļus," viņa iesaucās. "Nē," sacīja sievietes vīrs. "Es piecēlos agri no rīta un nomazgāju mūsu logus." Ups...

Kad Pāvils runā par "netaisnību, samaitātību, iekāri, ļaunumu, skaudību, slepkavību, ķildām, krāpšanu, ļaunprātību, mēlnesību" (Rom.1:29), ir tik vilinoši domāt, ka tas jau neattiecas uz mani. Bet tad viņš saka: "...tu dari to pašu." (Rom.2:1) Varbūt Tu nekad neesi paņēmis citam piederošu naudu, bet (ja godīgi) Tu esi vienmēr atdevis visus, kas Tev ir ticis aizdots? Kā ar VID’a nodokļu atskaitēm? Kā ar datorprogrammām Tavam datoram – visas ir godīgi nopirktas? Mūzika, ko klausies, ir legāla?

Filips Jansi (Philip Yancey) raksta: "Slepkavība un laulības pārkāpšana atšķiras no naida un iekāres tikai ar apjomu. Pāvils savus visspēcīgākos pārmetumus izsaka paštaisniem cilvēkiem ... kā farizejs no farizejiem, viņš zināja par ko runāja – briesmas, kas var novest pie morāla pārākumu sajūtas. Tāpat kā nevēlēšanās atzīt savu vājumu Tevi attur no došanās pie ārsta šķietami vienkāršā gadījumā, tā grēka noliegums noved pie daudz briesmīgākām sekām. Es reiz pieņēmu uzaicināmu kopā ar dažiem kristiešiem iesaistīties Divpadsmit soļu programmā (AA programma). Kamēr es apdomāju, ko teikt manā uzrunā, es sapratu, ka patiesībā tas, ko alkoholiķi saka, ikdienas atzīstoties savās personīgajās neveiksmēs, kā arī izsakot vēlēšanos pēc žēlastības (pēc vēl vienas iespējas), patiesībā ir augsts un gandrīz nesasniedzams standarts tiem no mums, kas lepojamies ar savu neatkarību un pašpietiekamību. Rom.3:10 varam lasīt: “...nav neviena taisna, it neviena." Dieva žēlastība ir vienīgais risinājums. Tā tiek piedāvāta bez maksas, neatkarīgi no likuma un neatkarīgi no cilvēku pūlēm paš-pilnveidošanās virzienā. Patiesībā mums ir tikai jātur atvērta, dāvanu pieņemt gatava plauksta – tas visgrūtākais žests paštaisnam cilvēkam."

Mūsu atjaunotā miesa

...kā tad mirušie uzcelsies, kādā miesā tie nāks? (1.Kor.15:35) 

Vai Tu esi kādreiz domājis, kā tad mēs īsti dzīvosim tad, kad Dievs būs pabeidzis Savu šīs pasaules un Debesu Valstības pilnīgas atjaunojošas savienošanas projektu? Kā notiks (Bībelē apsolītā) mirušo augšāmcelšanās? Un kāds tad būs mūsu ķermenis ar kuru mēs tajā pasaulē dzīvosim? Bībele dod mums trīs līdzības, atbildot uz šādiem jautājumiem.

Pirmkārt, runa ir par anatomiju: "...citāda ir cilvēku miesa, citāda lopu miesa, citāda putnu un citāda zivju miesa." (1.Kor.15:39) Tāpat kā zivis ķermenis ir radīts tāds, lai spētu izturēt milzīgo ūdens spiedienu okeānā; kā putni ir brīnišķīgi pielāgoti lidošanai, tāpat arī Tavs atjaunotais ķermenis būs īpaši pielāgots mūžīgai dzīvei (iedomājies – ceļojot ar gaismas ātrumu...).

Otrkārt, runa ir par astronomiju: “Citāds spožums ir saulei un citāds mēnesim un citāds zvaigznēm; jo viena zvaigzne ir spožāka par otru. Tāpat būs arī ar mirušo augšāmcelšanos..." (1.Kor.15:41-42) Tā pat, kā pētot mēnesi teleskopā, ir grūti spriest par sauli, arī zinot šo to par mūsu ķermeni (tie, kuri nav studējuši medicīnu, var pajautāt savam ģimenes ārstam), ir neiespējami spriest par mūsu atjaunoto bezgrēcīgo ķermeni. Tomēr Bībele skaidri norāda, ka jau ir viens precedents – "...tāpat kā Kristus Sava Tēva godības spēkā uzcelts no mirušiem, arī mēs...” (Rom.6:4).

Visbeidzot, runa ir par lauksaimniecību: "Sēts top negodā un uzmodināts godībā; sēts top nespēkā, uzmodināts spēkā. Sēta top dabīga miesa, uzmodināta garīga miesa..." (1.Kor.15:43-44). Vecais sakšu vārds, kuri lietoja apzīmējot kapus, burtiski nozīmē nozīmē "Dieva aramlauks". Cik brīnišķīgi, kristieši netiek vienkārši aprakti, viņi tiek iestādīti!

Vienā no Anglijas slimnīcām es ieraudzīju interesantu plakātu pie sienas. Tur bija rakstīts apmēram tā: "Vēzis patiesībā nav bīstama slimība: tas nevar sabojāt mīlestību, tas nevar saplēst cerību, tas nevar sagraut ticību, tas nevar apēst Tavu mieru, tas nevar iznīcināt uzticību, tas nevar nogalināt draudzību, tas nevar izslēgt no atmiņas visu labo, tas nevar apklusināt drosmi, tas nevar iebrukt dvēselē, tas nevar sabojāt mūžīgo dzīvību un tas nevar atņemt Tavu augšāmcelšanos”.

Lūdzies par visu

... jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. (Filip.4:6) 

Četrus gadus vecais misionāru zēns kopā ar ģimeni dzīvoja Āfrikā. Viņš reiz ievēroja mazu rozā rotaļlietu dinozauriņu kādā žurnālā un sāka no visas sirds ilgoties kaut arī viņam tāds viens būtu. Viņa māmiņa zināja, ka tas praktiski nebija iespējams (žurnāls bija vairāk kā trīs gadus vecs), bet viņas dēls bija nopietni uztvēris sava tēta sludinātos sprediķus par nešaubīgu uzticēšanos Dievam. Desmit mēnešus vēlāk, Ziemassvētku priekšvakarā, ģimene saņēma palīdzības sūtījumus no savas draudzes. No pirmā acu uzmetiena šķita, ka kaut ko īpašu izdodas atrast ikvienam ģimenes loceklim, izņemot četrus gadus veco zēnu.
Tomēr tad, kad kaste bija izkrāmēta gandrīz tukša, visi aiz pārsteiguma apklusa. Dāma, kura okeāna otrā krastā bija pakojusi mantas kastē, nekādi nevarēja zināt, kādā veidā Dievs varētu izmantot viņu, lai atbildētu maza zēna lūgšanu. Pirms aizlīmēt kasti, viņa pēdējā brīdī bija ielikusi tur vienu lietu, kuru mazā zēna vecāki nebija uzdrošinājušies ierakstīt vajadzību sarakstā. Kaut ko tik nenozīmīgu, par ko neviens racionāls pieaugušais nekad neiedomātos lūgt Dievu – tur bija mazs rozā plastmasas brontozauriņš no ātrās apkalpošanas restorāna bērnu komplekta!

Dažreiz mēs, pieaugušie, jūtamies muļķīgi un neveikli uzmākties Dievam ar sīkumiem (mūsu racionālajā skatījumā!), taču mums tā nevajadzētu justies. Bībele ir teikts: "... jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā." (Filip.4:6). Dievs ir ieinteresēts katrā Tavas dzīves sīkumā. Ja kaut kas ir svarīgs Tev, tas ir svarīgs arī Dievam. Bībeles laikos divi zvirbuļi tika pārdoti par vienu peniju (izpārdošanā bija iespējams nopirkt piecus par diviem penijiem). Jēzus, pieminot zvirbuļus, mācīja savus klausītājus: "... Un neviens no tiem nekrīt zemē bez jūsu Tēva. Bet arī jūsu galvas mati visi ir skaitīti" (Mat.10:29-30). Kad Tu iemācīsies uzticēties Dievam mazās lietās, tad varēsi uzticēties Viņam arī patiesi lielajās un nozīmīgajās.

Pastāvīgs kontakts ar Dievu

... pastāviet savās aizlūgšanās par visiem svētajiem... (Efez.6:18) 

Endrju Marejs (Andrew Murray) rakstīja: "Daudzi kristieši skatās uz to kā apgrūtinājumu un grūtu pienākumu, lai paliktu vienatnē ar Dievu! Tas vienmēr ir liels šķērslis mūsu kristīgajai dzīvei." Bībelē lasām: "...piesauc Mani, tad Es tevi uzklausīšu un tev atklāšu lielas un brīnišķas lietas, kas tev nebija zināmas." (Jer.33:3)

Atbildes kuras Tu tik bieži meklē, var atrast atrodoties uz ceļiem. Jēzus mācīja: "Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks." (Jāņa 15:7) Lūgšana ir kā VIP karte, tā dod Tev iespēju piekļūt Dieva gudrībai un Viņa resursiem. Pāvils mudina, lai mēs būtu “neatlaidīgi savās lūgšanās” (Rom.12:12).

Ir kāds stāsts par kareivi Otrā Pasaules kara laikā, kurš tika pieķerts atgriežoties no tuvējā meža atpakaļ savā ierindā. Viņu tūlīt nogādāja pie viņa komandiera un apsūdzēja par sazināšanos ar ienaidnieku. Nelaimīgais kareivis taisnojās, ka viņš neko tādu nav darījis tikai lūdzis tur vienatnē Dievu.

Viņa komandieris jautāja: "Vai tas ir Tavs regulārs ieradums pavadīt stundas vienatnē lūgšanā?"

"Jā, kungs," kareivis atbildēja.

"Tad meties uz ceļiem un lūdzies tagad šeit." niknumā kliedza virsnieks. "Tavā dzīvē lūgšana nav vēl nekad bijusi tik vajadzīga kā tagad!"

Karavīrs ceļos nometies, lūdza Dievu tik brīvi, nepiespiesti un iedvesmojoši, ka viņa komandieris pēc piecām minūtēm teica: "Pietiek! Tu vari iet, es Tev ticu! Ja Tu nebūtu tik daudz un bieži trenējies, tad nebūtu varējis to tik labi izdarīt kritiskā brīdī."

Lūgšana nav kā tāds rezerves ritenis, ko Tu vari ievietot automašīnas bagāžniekā un cerēt, ka tas darbosies tad, kad Tev to ievajadzēsies. Tev ir jābūt "neatlaidīgam savās lūgšanās." Citiem vārdiem sakot, svarīgi ir uzturēt pastāvīgu kontaktu ar Dievu.

Pārbaudījumi veicina briedumu

…[Dievs] jūs pēc īsām ciešanām pats sagatavos, stiprinās, spēcinās, darīs pastāvīgus. (1.Pet.5:10) 

Stefānija Voilande (Stephanie Voiland) raksta: "Mans draugs ... pavadīja pavadīja vairākus mēnešus meklējot darbu, bet bez rezultāta. Tas viņam atņēma drosmi. Un tomēr viņš atteicās šo gaidīšanas laiku sev atvieglot... Viņš neskatījās televizoru, jo ticēja, ka Dievs ir devis laiku pārdomām par īsto dzīves virzienu. Šajā grūtajā laikā Dievs atklāja Sevi daudz iespaidīgāk un saviļņojošāk, nekā to spētu jebkurš laba darba piedāvājums. Viņš meklēja veidu, kā atbalstīt pašam sevi, kamēr Dievs mācīja uzticēties Viņam. Kamēr mans draugs gaidīja potenciālā darba devēja piedāvājumu, Dievs uzrunāja viņa dvēseli... kamēr viņš meklēja "dievu-džinu-pudelē", kurš uzreiz apmierinātu visas viņa vajadzības, Dievs uzrunāja un aizrāva viņu, atklājot, ka Viņš ir lielāks, nekā viņš jebkad būtu varējis iedomāties. Galu galā mans draugs atrada darbu un bija pateicīgs... tomēr vēl vairāk pateicīgs viņš bija par iespēju uzzināt kā Dievs mūs vada cauri dažāda veida piedzīvojumiem brīnišķīgāk, kā mēs varētu lūgt vai iedomāties... Dažreiz dzīves izmisuma brīžos, Viņš iejaucas... un mēs saņemam perfektu darbu, fizisku dziedināšanu, nepieciešamos līdzekļus... un gaidīšana ir beigusies. Citreiz Viņš izdara brīnumu ar mums pašiem..."

Zelts tikai tad kļūst vērtīgs, ja visi piemaisījumi ir kausējošās uguns sadedzināti. Dievs izmanto šādus grūtos brīžos, lai, kā pārstrādes procesā, izceltu to labāko daļu no mums. Viņš kontrolē karstumu, jo Viņa mērķis jau nav iznīcināt mūs, bet gan mūs attīstīt. Viņš atklāj to jomu Tavā dzīvē, kur ir nepieciešamas pārmaiņas. Un tad Viņš pastiprina izaugsmes intensitāti. Arī sportisti taču sākt trenēties ar vieglāko svaru, un tad, kļūstot stiprākiem, viņi pārietu uz smagākiem izaicinājumiem. Tev, pieaugot attiecībās ar Kristu, tie šķēršļi, kas reiz šķita nepārvarami, ar laiku būs vienkāršs izaugsmi veicinošs faktors.

Sper vēl vienu soli

Mēs tiekam vajāti, tomēr neesam pamesti; mūs notriec pie zemes, bet mūs nevar pazudināt. (2.Kor.4:9 jaun.tulk.) 

Neveiksme ir kā sitiens pakrūtē. Un ja tas notiek atkārtoti, vilinoši šķiet vienkārši padoties. Tomēr tas nav pareizais risinājums. Neveiksme nepadara Tevi par zaudētāju – padošanās gan.

H.E.Džensens (H.E.Jensen) ir teicis: "Cilvēks-uzvarētājs, iespējams tika diskvalificēts vairākas reizes, bet viņš ‘nedzirdēja’ tiesnesis." Dzīve, kurā nebūtu neveiksmes, varētu šķist droša, tomēr tā veicina garlaicību, apātiju un zemu pašcieņu. Vai esi ievērojis, ka velns nekad Tev atgādina par to, ko Tu esi iemācījies? Nē, viņš vēlas, lai Tu saglabātu atmiņā sāpīgas detaļas. Pareizā pieeja ir gūt mācību… un tad aizmirst detaļas. Laba rezultāta sasniegšanai ir nepieciešams balstīties uz to, ko Tu esi iemācījies, un tad virzīties uz priekšu.

Teologs Brūks Vestkots (Brooke Foss Westcott) raksta: "Īpaši gadījumi nerada varoņus un gļēvuļus, tie vienkārši tos atklāj... Klusi, līdzīgi kā mostoties no miega, mēs pieaugam stiprāki vai vājāki, līdz beidzot kāda krīze parāda to, par ko mēs esam kļuvuši. Tu jau savā dzīvē esi piedzīvojis neveiksmi daudzas reizes, lai arī visticamāk Tu to neatceries. Tu pakriti tajā pirmajā reizē, kad mācījies staigāt. Tu pamatīgi aizrijies ar ūdeni, kad pirmo reizi mēģināji peldēt. Vai Tu precīzi trāpīji bumbai pirmajā reizē, kad centies trāpīt vārtos? Labākie sportisti, kurus tagad visi apbrīno, ir piedzīvojuši daudz vairāk neveiksmes kā Tu. Stīvu Džobsu atlaida no darba viņa paša veidotajā kompānijā, un tikai pēc gadiem viņš tur spēja atgriezties un panākt fantastiskus rezultātus. Angļu rakstnieks Džons Krisejs (John Creasey) piedzīvoja 753 noraidījumus pirms kļuva slavens un publicēja 564 grāmatas." (Šis raksts bija publicēts The Wall Street Journal)

H. Džeksons Brauns (H.Jackson Brown) dod mums divus noteikumus kā nebūt zaudētājiem. Pirmais - sper vēl vienu soli. Otrais noteikums - ja Tu nevari doties tālāk, skatiet noteikumu numur viens.

Sabalansēt ģimeni un karjeru

Bīskapam pienākas būt… tādam, kas labi valda savu namu… (1.Tim.3:2-4) 

Ģimenes vajadzību un karjeras izaicinājumu sabalansēšana liek izdarīt grūtas, nesavtīgas izvēles. Ja Tu izdarīsi pareizās, tad varēsi piedzīvot patiesu prieku bez mazākās nožēlas.

Džons Ortbergs (John Ortberg) raksta: "Mans draugs ir profesionāls mūziķis. Jau daudzus gadus viņš savu dzīvi pavada “uz ceļa”. Viņš ir kļuvis patiesi veiksmīgs mākslinieks. Arī tad, kad jau trīs gadus viņš bija tēvs, aptuveni pusi savas dzīves joprojām viņš pavadīja pārbraucienos. Kad viņa meita bija aptuveni gadu veca, viņa tik tikko pazina savu tēvu. Tad viņš saprata, ka ir nepieciešams kaut ko mainīt... tomēr tas bija tik biedējoši. Ja nu viņa kā mūziķa karjera cietīs? Ko tad, ja veltot vairāk laika ģimenei, dzīve kļūs grūtāka? Tad viņš izšķīrās pieņemt izaicinājumu būt par universitātes mūzikas nodaļas vadītāju. Tagad viņš joprojām muzicē, bet ceļojumos laiku pavadīt nākas tikai reizēm. Viņa attiecības ar viņa meitu ir kļuvušas par patiesu dzīves prieka avotu, par kaut ko tādu, ko viņš citādi nekad nebūtu varējis piedzīvot. Viņam nācās atteiktie no dažiem saviem sapņiem, tomēr, kopš meitas piedzimšanas, viņš ir ierakstījis visvairāk pārdoto CD albumu un ticis nominēts Grammy balvai. Tomēr vissvarīgākais viņam ir apziņa, ka viņa meita izaugs pazīstot un piedzīvojot ikdienas attiecības ar savu tēvu. Viņa mūža sasniegums būs nosaukums, kas viņam nozīmē daudz vairāk nekā jebkuri citi tituli… šis tituls ir "tētis!" 

Bībele saka, ka labam vadītājam ir jābūt tādam, "...kas labi valda savu namu... " (1.Tim.3:4). Ar to netiek domāta valdonība, bet gan gudra lēmumu pieņemšana. Un tas neattiecas tikai uz vadītājiem, tas attiecas uz mums visiem!

Novērtē savu sievu

Krietna sieva... par pērlēm tai daudz augstāka cena! (Sal.pam.31:10 jaunais tulk.) 

Vai Tev ir kaut mazākā nojausma, cik patiesībā grūti un smagi Tava sieva strādā, lai būtu laba māte?

Vai vari iztēloties sekojošo: Tev ir jāsamainās lomām ar Tavu sievu (vieglāk to iztēloties būs tiem, kas ir precējušies). Tev ir jāsāk patiesi rūpēties par taviem diviem vai trīs bērniem. Katrs bērns ir jāved uz divu sporta veidu treniņiem, kā arī papildus vēl uz mūziku vai deju nodarbībām. Nekādi čipši un kola..., bet jāgatavo veselīgs ēdiens... tam papildus Tev jāseko, lai visi bērni izpildītu mājasdarbus, jāpalīdz viņiem ar zinātniski-pētnieciskiem projektiem, jāmazgā veļu, jāsaplāno iepirkšanās, jāsamaksā rēķini (pat ja nepietiek naudas), jāatceras visas draugu un radinieku dzimšanas dienas (jānosūta vismaz apsveikuma kartiņas). Turklāt katrs bērns ir jāved arī pie friziera, ārsta un zobārsta, jācep tortes visos svētkos, jāpadomā par ziediem, kā arī jāspēj saglabāt savu māju vai dzīvokli daudzmaz kārtībā uzņemt ciemiņus jebkurā laikā. Tu varētu skatīties televizoru tikai tad, kad bērni ir jau gultā, un visi sīkie mājas darbiņi ir apdarīti. Tajā pat laikā Tev būtu jāsaglabā pietiekami daudz enerģijas, lai būtu gatavs intimitātei ar savu laulāto jebkurā brīdi. Tev būtu jābūt izskatīgam un labi koptam, jāiet uz baznīcu vismaz reizi nedēļā, jālasa priekšā bērniem, katru vakaru jānoskaita lūgšana kopā ar viņiem, jau laicīgi jāpagatavo brokastis un jāpārliecinās, ka viņi skaisti tērpušies, paspēj uz skolu. Reizi gadā Tev iedotu pusvītušu tulpi un iztaujātu par Tavu bērnu auguma, svara, apavu izmēriem, iecienītāko krāsu, dziesmām, dzērieniem un rotaļlietām... Un (tad seko labākā daļa) ja Tu to visu daudz maz labi būtu paveicis, tad varētu turpināt tādā pat veidā nākošos 18-21 gadus!

Tātad, vai Tu joprojām domā, ka vēlētos mainīties vietām ar savu sievu?

Bībele saka: "Vīri, mīliet savas sievas..." (Efez.5:25), jo laba sieva “...ir cildenāka nekā visdārgākā pērle.” (Sal.pam.31:10)

Pie tā ir jāpiestrādā

[Mīlestība] apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu. (1.Kor.13:7) 

Klāra Nulle (Clara Null) raksta: "Kādās kāzās mana mazmeita Melisa jautāja, kāpēc līgava vienmēr tērpjas baltā. Un es atbildēju, ka baltā ir laimes krāsa... un šodien ir laimīgākā diena viņas dzīvē. Bet tad Melisas nākamais jautājums bija, kāpēc līgavainis tērpjas melnā?

Laulības patiesībā veiksmīgi ‘darbojas’ tikai tad, ja "pie tā piestrādā."

Trīs principi Tavas laulības stiprināšanai:

1. Kļūsti labs klausītājs. Jēzus teica: "Tāpēc pielūkojiet, kā jūs klausāties" (Lūkas 8:18). Dažreiz vissvarīgākā lieta, attiecībās ar Tavu partneri, ir dzirdēt, kas netiek pateikts tieši, tāpēc iemācies klausīties starp rindiņām. Reizēm vienkārši "būt klāt” nav pietiekami, Tavam dzīvesdraugam ir jājūt, ka esi dzirdējis un sapratis. Kad tas notiks, viņa vai viņš būs atvērti pieņemt arī to, kas Tev ir sakāms.
2. Runājiet "apliecinādami patiesību mīlestībā..." (Efez.4:15 jaunais tulk.). Nevienam nepatīk tikt nepārtraukti pamācītam. Tomēr, ja tas, kuru mīlam ir uz absolūti nepareiza ceļa, mīlestība atradīs iespēju runāt par to. Laulības mūsu sabiedrībā izjūk, jo tiek pārkāptas uzticēšanās robežas, nav integritātes, patiesība tiek sagrozīta, tiek pieļauta manipulācija, savtība nosaka un kontrolē mērķus, un netiek ieguldīts pietiekami daudz laika attiecību uzlabošanai.
3. Vienmēr saskati un ceri uz labāko. Mīlestība ir tā, kas redzot mūsu vissliktākos brīžus, nekad neaizmirst labāko bijušo un iespējamo. Mīlestība ir tā, kas domā, ka Tu esi mazliet labāks, nekā Tu tiešām esi. Mīlestība būs gatava runāt ar Tevi bezgalīgi, vai arī vienkārši sēdēt klusumā, ja tas būs nepieciešams. Mīlestība ir laimīgāka par Taviem panākumiem, nekā Tu pats esi. Mīlestība nemēģina uzzināt vairāk, rīkoties gudrāk vai būt par pastāvīgu skolotāju. Mīlestība klausās pat tad, ja tas, kas Tev ir sakāms nav īpaši interesanti. Tas ir tāpēc, ka mīlestība uzskata, ka Tu esi svarīgs!

Ko darīt ar nenoteiktību (3)

Es tevi mācīšu un rādīšu ceļu, pa kuru tev jāstaigā… (Ps.32:8) 

Dr.Džons Maksvels (Dr.John Maxwell) norāda, ka, lai gūtu panākumus nenoteiktības apstākļos, Tev ir jābūt spējīgam paveikt šādas lietas:

1. Izprast savu pārliecinātības koeficientu. Atceries savu pēdējo lielo lēmumu, kas beigu beigās izrādījās pareizs. Cik pārliecināts Tu biji? Astoņdesmit procenti? Piecdesmit procenti? Ja Tavi labākie lēmumi parasti tiek pieņemti pie 75 procentiem pārliecības, tad tas ir Tavs "pārliecinātības koeficients." Kad Tu kādā konkrētā gadījumā esi sasniedzis šo pārliecinātības līmeni, pietiek pārdomāt un apspriesties, jo ir pienācis laiks sākt darboties.
2. Paust savu nenoteiktību ar pārliecību. Nekad nedomā, ka veiksmīgie cilvēki, kurus Tu zini, pieņem lēmumus bez vilcināšanās. Nē, viņi vienkārši saprata, ka ar katru nākošo soli, tiks iegūta arī nākošā atbilde. Tā vietā, lai izliektos, ka zini vairāk nekā Tu dari, sāc praktizēt atklātību un godīgumu, kas veicinās brīvu ideju apmaiņu. Ja Tu kaut ko nezini, tā arī saki: "Es nezinu, bet es mēģināšu noskaidrot."
3. Palīdzi citiem ar padomu. Ķēniņš Salamans rakstīja vairāk par padomu meklēšanu, kā jebkurš cits autors Bībelē. Vai viņam kā ķēniņam bija nepieciešams labs padoms? Jā, pilnīgi noteikti! Atceries, tikai tie, kuri ir gatavi pazemīgi to atzīt, būs patiesi veiksmīgi.
4. Panākumus tiek noteikts pēc rezultāta, nevis procesa. Katrs labs sporta treneris dodas uz spēli ar konkrētu plānu, taču viņš ir gatavs to mainīt, lai uzvarētu. Lieto zīmuli, lai pierakstītu savus plānus, bet savu vīziju un mērķi raksti ar tinti! Labi vadītāji, tāpat kā labi treneri, bieži vien ir spiesti atcelt vai grozīt kaut ko no saviem plāniem, lai nodrošinātu rezultātu. Tie, kas to ir sapratuši, ir tie, kuri sasniedz savu galamērķi.

Ko darīt ar nenoteiktību (2)

...Tas Kungs, tavs Dievs, ir visur ar tevi, kurp vien tu iesi. (Jozua 1:9) 

Kad Mozus nodeva Dieva tautas vadības stafeti Jozua, daudz kam bija jāsāk mainīties. Četrdesmit gadus Jozua bija mācīts, kā pārvietoties un izdzīvot tuksnesī, bet tagad bija pienācis laiks ieiet Apsolītajā Zemē. Vadības principi, kas labi nostrādāja tuksnesī, ne vienmēr varēja būt veiksmīgi zemē, kur viņiem tagad būs jādzīvo.

Vai Tu vari iztēloties Jozua sarunu ar Dievu?

Jozua: "Es zinu daudz par klejošanu tuksnesī, bet neko nezinu par karamākslu."

Dievs: "Esi stiprs un drošs, nebīsties un nebaiļojies! Jo Tas Kungs, tavs Dievs, ir visur ar tevi, kurp vien tu iesi."

Kāpēc Dievs ieteica Jozua būt stipram un drosmīgam? Tāpēc, ka Jozua bija jūtami noraizējies! Šī jaunā situācija viņam kā vadītājam lika sajust nenoteiktību visā, kas bija sagaidāms. Vienīgais, ko Jozua zināja bija tas, ka Dievs bija teicis, "Ejiet!" Tāpēc "Jozua pavēlēja tautas pārstāvjiem, sacīdams: "Noejiet nometnē un pavēliet visai tautai, sacīdami: apgādājieties ar ceļamaizi, jo nākamajās trijās dienās jums būs jāceļas pāri Jordānai..." (Jozua 1:10-11).

Vai Tu vari iztēloties cilvēku reakciju?

Cilvēki: "Bet Jozua, kā mēs gatavojas tikt pāri upei"

Jozua: "Es neesmu pārliecināts, bet pēc trim dienām mēs iesim."

Cilvēki: "Bet Jozua, ko mēs darīsim, kad mēs nokļūsim otrajā pusē?"

Jozua: "Es jums to pateikšu, kad mēs tur nonāksim. Vienkārši esiet gatavi doties ceļā..."

Vai Tu uztver domu? Kā līderim un vadītājam, Tev ne vienmēr būs skaidri zināmas daudzas lietas, it īpaši tad, ja Tu vadīsi apgūt jaunas teritorijas. Tomēr Tu nekad nevari atļauties šaubīties par savu aicinājumu, savu vīziju un savu uzstādīto mērķi. No kurienes var iegūt šādu pārliecību? No Dieva apsolījuma – "Es esmu ar Tevi!"

Ko darīt ar nenoteiktību (1)

Ak, mūsu Dievs! … mēs nezinām, ko lai darām, bet uz Tevi mēs paceļam savas acis." (2.Laiku 20:12) 

Ja Tu esi līderis vai vadītājs, Tev nākas pieņemt lēmumus par attiecībām, naudu, laiku, vērtībām, iespējām un plāniem. Un agrāk vai vēlāk Tavi pieņemtie lēmumi ietekmēs lielākus vai mazākus procesus. Tad arī pienāks tas brīdis, kad Tava vadība tiks atklāti izvērtēta.

Tāpēc ir kaut kas, ko Tev ir nepieciešams zināt, vadīšanas un lēmumu pieņemšanas sfērā tas parasti prasa ilgāku laiku, līdz atklājās Tava prasme vai stulbums. Vadītājam bieži nākas dzīvot ilgu laiku nezinot, vai ir izdarīta pareizā izvēle, pieņemts īstais lēmums. Tajā brīdī, kad sākas ražas novākšana, ir pārāk vēlu mainīt savu lauksaimniecības nozari. Lai kaut ko mainītu, ir jāgaida līdz nākamajai stādīšanas sezonai.

Kad runa ir par vadību, nenoteiktība ir visu panākumu neatņemama sastāvdaļa. Nenoteiktība jeb neskaidrība nekad pilnībā nebeigsies. Turklāt nenoteiktība nav norāde par sliktu vadību, tā tikai uzsver nepieciešamību pēc īsta līdera. Tā ir vide, kurā laba vadība visbiežāk tad arī atklājas.

Kā līderis Tu varbūt domā, ka Tev vienmēr būtu jāzina, ko darīt un kā rīkoties, bet patiesībā būs tikai daži izņēmuma gadījumi, kad Tu varēsi būt pilnīgi pārliecināts. Tas arī ir iemesls, kāpēc ķēniņš Jošafats lūdzās: "Mēs nezinām, ko lai darām, bet uz Tevi mēs paceļam savas acis."

Tā kā Tev pastāvīgi nāksies pieņemt lēmumus ar ierobežotu pieeju visai informāciju, Tavs mērķis nav novērst neskaidrību atsevišķos jautājumos. Tā vietā visnepieciešamākais ir attīstīt spēju uzticēties Dievam un būt drosmīgam neskatoties ne uz ko. Tavs darbs nav novērst nenoteiktību, bet gan iedvesmot pārējos ticēt un rūpēties par progresu nenoteiktības apstākļos. Ja Tu vari to izdarīt, Tu esi ceļā, lai kļūtu par līderi.

Divi stāsti par laulību

Mīlestība... tā nepiemin ļaunu... (1.Kor.13: 4-5) 

Pirmais stāsts. Debora Džonsone (Deborah K.Johnson) raksta:

Mana septiņus gadus vecā meita gribēja mācīties spēlēt vijoli, tāpēc es viņu aizvedu uz mūzikas veikalu izvēlēties instrumentu. Cerot, ka viņa sapratīs, cik svarīgi ir nopietni apņemties mācīties spēlēt regulāri, es viņai paskaidroju, ka instruments un nodarbības izmaksās diezgan dārgi. Es biju gatava veikt šo finanšu ieguldījumu, ja viņa apsolītu cītīgi mācīties. "Var pienākt brīdis, kad Tu vēlēsies pārtraukt nodarbības," es viņai teicu. "Bet es vēlētos, lai Tu paliec uzticīga savai izvēlei!" Mana meita pamāja ar galvu, ka ir sapratusi, un viņas visnopietnākajā sejas izteiksmē sacīja: "Labi! Tas būs tāpat kā laulībā, māmiņ...''

Otrais stāsts. Vīrs jautā sievai: “Saki man, mīļā, vai Tu esi kādreiz bijusi iemīlējusies, pirms satiki mani?" Viņa brīdi padomāja un atbildēja: "Nē, mīļais. Es reiz cienīju kādu vīrieti par viņa lielo inteliģenci. Tad es apbrīnoju vēl vienu par viņa ievērojamo drosmi. Un bija laiks, kad mani īpaši piesaistīja kāds vīrietis ar to, cik viņš labi izskatījās. Bet domājot par attiecībām ar Tevi, es to nevaru izskaidrot savādāk, kā tikai ar mīlestību..."

Vai arī Tev reizēm ir tieksme redzēt tikai Tava partnera sliktās īpašības? Attieksme ir kā nezāles, tās šķiet parādās vienā naktī un, ja Tu neko ar to nedarīsi, var pārņemt visu dārzu. Neļauj tam notikt! Nākamreiz, kad Tu esi pārāk aizņemts, lai parādītu mīlestību, vai arī esi sadusmots, atceries šos vārdus: "Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu..." (1.Kor.13: 4-7).

Lūdzies pēc Dieva labvēlības (3)

...tad mantosi vēlību un labu slavu gan Dieva, gan cilvēku priekšā. (Sal.pam.3:4 Jaunais tulk.) 

Dievs var parādīt Tev Savu labvēlību visneparastākajās vietās un izmantojot vissavdabīgākos cilvēkus. Jāzepa karjera uz Ēģiptes pārvaldnieka posteni sākās ar netaisnīgu apsūdzību un ieslodzījumu cietumā. Varētu domāt, ka bijušajam cietumniekam nav lielas izredzes kļūt par nākamo premjerministru, ja vien viņš nav tāds kā Jāzeps, kurš savu dzīvesstāstu rakstīt bija uzticējis Dievam.

"...Tad faraons apskaitās uz saviem divi galma vīriem, galveno dzērienu devēju un galveno maizes cepēju. Un viņš novietoja tos apcietinājumā sardzes namā, cietumā, kur arī Jāzeps atradās apcietinājumā..." (1.Moz.40:2-3). Kamēr viņi atradās cietumā, Jāzeps izskaidroja abu vīriešu sapņus un katram precīzi pateica, kas ar viņiem notiks. Tā Jāzepa īpašās spējas kļuva zināmas. Vēlāk, kad faraons bija satraukts par sapni, kuru neviens no viņa padomniekiem nevarēja izskaidrot, sulainis atcerējās Jāzepu un ieteica viņu faraonam. Tad arī Jāzeps izskaidroja faraona sapni, palīdzēja visai Ēģiptes valstij sagatavoties septiņu gadu bada laikam... Un tika paaugstināts kā otrais cilvēks valstī. Beidzot, Jāzepa sapnis bija piepildījies.

Bet ievēro, ko Dievs izmantoja, lai tas piepildītos – cietumu un apcietinātos (maiznieku un sulaini). Tēlaini runājot, Dievs var būt kā ‘maiznieks’ lai Tevi īpaši svētītu, jo Viņš tā pat kā profesionāļi zina nepieciešamās sastāvdaļas, lai izceptu brīnišķīgu kūku. Daži sīkumi, ko maiznieki izmanto, piemēram, sāls, milti vai cepamā soda, nav ļoti garšīgi katrs par sevi, bet kopumā veido ļoti garšīgu produktu. Dievs var būt kā ‘sulainis’, jo Viņš tāpat kā šie profesionāļi zina, kad un kā atvērt durvis īstajā brīdī. Vai Tu uztver ideju? Svarīgi ir turēt savu prātu atvērtu un just Dieva vadību. Viņš dos Tev Savu labvēlību visneparastākajās vietās un caur visdažādākajiem cilvēkiem.

Lūdzies pēc Dieva labvēlības (2)

...tad mantosi vēlību un labu slavu gan Dieva, gan cilvēku priekšā. (Sal.pam.3:4 Jaunais tulk.) 

Lai redzētu kā Dieva labvēlība darbojas, ieskaties Bībelē! Varam izvēlēties Jāzepa dzīvi ka piemēru. "Bet Israēls [Jēkabs] mīlēja Jāzepu vairāk nekā visus citus savus dēlus… Un viņš tam taisīja svārkus ar piedurknēm. Un viņa brāļi ievēroja… to ienīda un nevarēja laipni ar to runāt... Jāzeps sapņoja sapni, un, kad tas to izstāstīja saviem brāļiem, tie ienīda viņu vēl vairāk..." (1.Moz.37:3-5).

Ievēro divas lietas šajā stāstā.

Pirmkārt, Dieva labvēlība ir dāvana, nevis atlīdzība par to, ka esi labāks nekā citi. Nekad neatvainojies par to, ka Dievs ir svētījis Tavu dzīvi. Tomēr nekad nevalkā to kā žetonu par pārākumu. Pāvils jautā: "Ar ko tu esi pārāks? Kas tad tev ir, ko tu nebūtu saņēmis? Bet, ja tu esi saņēmis, kāpēc lepojies, it kā nebūtu saņēmis?" (1.Kor.4:7). Atbilde – nekas patiesībā nav Tavs nopelns ar ko lepoties! Atceries to un dzīvot ar pateicības attieksmi savā dzīvē.

Otrkārt, lai dzīvotu ar Dieva labvēlību ir vajadzīga liela gudrība. Jāzepa brāļi teica: "...Lūk, tur nāk tas lielais sapņotājs! Nokausim viņu un iemetīsim to kādā no bedrēm... tad mēs gan redzēsim, kas būs ar viņa sapņiem." (1.Moz.37:18-20). Tā ir liela kļūda – stāstīt par savu sapni tiem, kuri nespēj to novērtēt. Atklāti, viņi pat var priecāties kopā ar Tevi, bet Tev aiz muguras viņi izturēsies pret Tevi ļauni. Pazudušā Dēla vecākais brālis nepārdzīvoja to, ka viņa jaunākais brālis bija cietis badu strādājot kādā cūku fermā. Tas, ko viņš nevarēja pārdzīvot, bija jaunākā brāļa mājās-atgriešanās svinības. Ķēniņš Sauls bija priecīgs, ka Dāvids palīdzēja valstij izcīnīt uzvaru nogalinot Goliātu. Tomēr viņš nevarēja izturēt, ka cilvēki saka, "...Sauls ir nositis tūkstošus, bet Dāvids desmitiem tūkstošu..." (1.Sam.18:7). Jēzum par šo tēmu izteicās ļoti tieši: "...Nedodiet svētumu suņiem un nemetiet savas pērles cūkām priekšā…” (Mat.7:6).

Tāpēc rīkojies gudri, runā tikai tad, kad ir īstais laiks, respektē un pieņem Dieva labos ieteikumus... un Tu piedzīvosi Viņa labvēlību.

Lūdzies pēc Dieva labvēlības (1)

...tad mantosi vēlību un labu slavu gan Dieva, gan cilvēku priekšā. (Sal.pam.3:4 Jaunais tulk.) 

Lai Tu izpildītu Tavas dzīves Tev Dieva uzdoto uzdevumu, būs vajadzīga Dieva labvēlība!

Kā gan Jāzeps, atrodoties cietumā, spēja no parasta ieslodzītā kļūt par visas cietumu sistēmas vadītāju? "...Bet Tas Kungs bija ar Jāzepu un tam parādīja žēlastību, un tas ieguva labvēlību cietuma priekšnieka acīs. Un cietuma priekšnieks uzticēja Jāzepam visus apcietinātos, kas bija cietumā, un visu, kas tur bija darāms, to viņš darīja. Un cietuma priekšnieks pats nerūpējās ne par vienu lietu, ko tas bija nodevis viņa rokā, tāpēc ka Tas Kungs bija ar viņu, un visam, ko vien viņš darīja, Tas Kungs lika labi izdoties..." (1.Moz.39:21-23).

Kāpēc ķēniņš Ahasvers izvēlējās ebreju vergu meiteni Esteri par savu sievu un karalieni? "...tad ķēniņš iemīlēja Esteri vairāk par visām sievām, un viņa ieguva viņa laipnību un labvēlību vairāk par visām jaunavām, tā ka viņš lika ķēniņienes kroni viņai galvā un iecēla viņu par ķēniņieni Vašti vietā. ..." (Ester.2:17).

Kā Samuels no vienkārša kalpotāja svētnīcā kļuva par pravietisku balsi visai tautai? "...Bet zēns Samuēls augdams auga, un viņš labi patika gan Tam Kungam, gan cilvēkiem..." (1.Sam.2:26).

Kas visiem šiem īpašajiem cilvēkiem ir kopīgs?

Pirmkārt, viņi darīja labāko iespējamo no savas puses. Viņi izcili paveica to, ko Dievs viņiem uzticēja darīt... un, kad pienāca laiks, Viņš viņus īpaši paaugstināja.

Otrkārt, viņi sevi neizcēla. Dāvids kalpoja ķēniņam Saulam, kaut arī ķēniņš bija nežēlīgs un slikts boss. Rute bija gatava atbalstīt sava mirušā vīra māti – atraitni Naomiju.

Treškārt, viņi vēlējās un bija gatavi mācīties. Dievs atbildēja Rutes lūgumu, dodot viņai labāko mentoru – Naomiju, labāko vīru – Boāsu (Rutes 2:2-3).

Dieva labvēlība, Tev palīdzēs atrast kontaktu ar pareizajiem cilvēkiem, būt pareizā vietā pareizā laikā. Ja Tu izvēlēsies to, ko Dievs ir jau izvēlējies priekš Tevis, Tev nekas cits neatliks kā piedzīvot svētības tajā. Tas Tevi neatbrīvo no iespējas piedzīvot pārbaudījumus un izaicinājumus. Tas tikai nozīmē to, ka Tev izdosies tas, kam Tu esi aicināts.

Slavēšanas lavīnas efekts (2)

Lai mana mute ir pilna Tavas slavas, vienumēr... (Ps.71:8) 

2007.gadā pēc smagas cīņas ar leikēmiju, pianists un dziesmu autors Rodžers Benets (Roger Bennett) nomira. Kādu laiku Viņš pat cerēja uz atveseļošanos, bet slimība atgriezās atkal un atkal, līdz beidzot...

Reiz Rodžers ierakstīja savā interneta mājaslapā:

"Mūsu ienaidnieks mums pielavās tieši tā, kā Bībele to apraksta – kā rūcošs lauva. Viņš slēpjas krūmos un gaida jebkādu vājuma pazīmi. Un tad viņš uzklūp... Es nedomāju manu fizisko stāvokli. Man viņš uzbruka viskritiskākajam – manam priekam... manai uzticībai... un manai cerībai. Katru reizi, kad es centos domāt pret debesīm, manas domas atlēca no šīs tēmas kā bumbiņa. Katru reizi, kad es mēģināju skatīties uz pozitīvo, vienīgais ko spēju domāt bija tumšā, bezcerīgā nākotne.

Tad kādu reizi velns izmantoja savu visefektīvāko ieroci – šaubas. "Tu sauc sevi par kristieti? Kāds liekulis!. Tu esi tik nobijies, kā jebkad... tik piepildīts ar izmisumu. Tad nu gan liela Tava ticība, Gospela Dziedātāja kungs!" Es pat sāku noticēt visam, ko viņš teica. Es izmēģināju visu ko, lai tikai izrautos no tā... Es domāju, ja es spēšu iemigt, no rīta tas varētu būt pārgājis .. bet laiks šķiet gāja kā palēninājumā. Aizmigt nebija iespējams. Tad es centos lasīt Bībeli, bet vārdi šķita bezjēdzīgi un es nevarēju neko saprast."

Tad Rodžers piedzīvoja tādu kā atklāsmi. Viņš atcerējās par Pāvila un Sīla piedzīvojumu cietumā.

"Es it kā ieraudzīju, kā viņi neļāvās izmisumam," viņš atstāsta savu piedzīvoto. "Viņi dziedāja slavas dziesmas un tas kļuva par viņu ieroci. Vienu dziesmu pēc otras... un visas manas vecās dziesmas atnāca pie manis... un es dziedāju tās viens pats guļot tukšā istabā. Tas var būt nebija labākais izpildījums manā mūžā, bet tas noteikti bija pats spēcīgākais svētību piedzīvojums, ko es esmu saņēmis."

Bībelē Psalmu autors rakstīja: "Lai mana mute ir pilna Tavas slavas, vienumēr apliecinādama Tavu godību" (Ps.71:8).

Arī Tu vari to izmēģināt.

Tas patiešām darbojas!

Slavēšanas lavīnas efekts (1)

Bet es ... vairošu Tavu slavu. (Ps.71:14) 

Nav tāda ierobežojuma, lai Tu pielūgtu Dievu tikai baznīcā. Mēs varam apņemties darīt kā psalma autors: "Es slavēšu To Kungu vienumēr..." (Ps.34:2).

Tas, ka kaut arī Tev nav gluži tāds noskaņojums, lai slavētu Dievu, bet Tu to tomēr dari, jo vēlies iepriecināt Viņu, tiek saukts par "pateicības upuri" (Ebr.13:15). Un, ja slavēšana kļūst kā dzīvesveids, tad tam ir lavīnas efektu (tas ir, darbība izraisa izmaiņas, kuras savukārt veicina nākošo darbību). Kad Tu pastāsti Dievam cik brīnišķīgs Viņš ir, cik ļoti Tu Viņu mīli un cik ļoti vēlies pavadīt laiku kopā ar Viņu, Tu visticamāk piedzīvosi, ka cilvēki Tev apkārt savukārt centīsies pastāstīt un parādīt Tev, cik brīnišķīgs patiesībā esi Tu, cik ļoti viņi Tevi mīl un vēlas izbaudīt laiku kopa ar Tevi. Laikam ejot gan Tava ģimene, gan Tavi draugi, gan pat nejauši paziņas sāks sajust šo ietekmi.

No otras puses, ja Tu neizsaki Dievam to atzinību, ko Viņš ir pelnījis, Tu atņem sev to, kas Tev tik ļoti ir nepieciešams. Dāvids sacīja: "Slavējiet līdz ar mani Tā Kunga godu, kopā teiksim Viņa augsto Vārdu" (Ps.34:4). Dievs ir tuvu [Viņa goda krēsls atrodas] pie Viņu slavējošiem ļaudīm (Ps.22:4).

Tad Tu Viņam saki: "Tu esi brīnišķīgs; nav tādas problēmas, kuras Tu nevari atrisināt; nav tādas vajadzības, kuras Tu nevarētu apmierināt. Es esmu uzticējis visas savas rūpes un ilgas Tev. Es zinu, Tu mani mīli. Es nepadošos depresijai un domām par sakāvi. Es uzticos, ka Tu aizsargāsi mani no visām briesmām, atvērsi durvis, kas ir bloķētas un dosi man uzvaru.”

Un Dievs sūta Savus eņģeļus, lai tie cīnītos un uzvarētu garīgās cīņas Tavā vārdā (Ebr.1:14). Nav brīnums, ka Dāvids teica: "…Bet es cerēšu pastāvīgi uz Tevi un vairošu Tavu slavu" (Ps.71:14).

Tas darbojas!

Vai nav laiks arī Tev to nopietni pardomāt?

Dodot gūtais neatņemams

Viņš [Jēzus] pats sacījis: "Svētīgāk ir dot nekā ņemt.” (Ap.d.20:35) 

Gūt var ņemot, gūt var dodot, dodot gūtais neatņemams. (Rainis) 

Vendija Pope (Wendy Pope) raksta: “Kad Dievs mani aicina dot, es ne vienmēr jūtos kā īpaši svētīta. Varbūt arī Tev ir bijusi līdzīga pieredze. Viņš izaicina Tevi rūpēties par kādu ģimeni, kuru ir skārušas nopietnas problēmas vai slimība, bet Tu pēc garas darba dienas tik tikko spēj parūpēties par savu ģimeni. Vai tad, kad Tu jūties gandrīz izsmelts, Viņš aicina Tevi iet un palīdzēt kādai Tavai paziņai pieskatīt bērnus, jo viņai ir vajadzīgs mazs pārtraukums.
Nav svarīgi, kāda ir situācija, kad Dievs aicina mūs kaut ko dot ... vienmēr IR paredzētas svētības arī mums ... Viņa plāni un domas ir augstākas nekā mūsējie. Viņam ir pārredzams viss, un tas, par ko mums būtu jādomā, ir - kā vislabāk paveikt to, ko Viņš mums ir uzdevis... bez liekas sūdzēšanās.
Tev var rasties daudz atrunu jautājumi, kad Viņš mudina Tevi uzlūgt Tavu rupjo un nepieklājīgo kolēģi uz pusdienām ... vai pieteikties aizstāt bērnu svētdienas skolas klases skolotāju, lai dotu viņai iespēju atpūsties.
Galu galā svarīgākais ir (un nav svarīgi - vai Tu par to domā, vai nē) - vai tam ir nozīme mūžības perspektīvā... un vai tas ir nozīmīgi tai personai, kam mēs dodam?
Būtībā, bez Jēzus es esmu egoiste. Es reizēm domāju - nez, kāda veida svētību es saņemšu... naudu, jaunu auto vai labāku dzīvokli? Un tad es kaunos par šīm domām. Šādas domas rodas nepieredzējuša ‘kristieša-iesācēja’galvā, kurš nesaprot, ka svētība ... ir tuvākas attiecības un sadarbošanās ar Vislielāko Devēju, kāds jebkad ir bijis… tuvība ar Jēzu Kristu."

Vai Tu dažkārt dari, dod un kalpo tikai pienākuma dēļ… vai vainas apziņas mudināts... vai arī tāpēc, lai iegūtu citu cilvēku apbrīnu? Došana ir mūsu 'mīlestības uz Dievu' praktiskā atklāsme. Un Viņš vienmēr svētīs mūs tad, kad mēs to darām.

Tāpēc "...ikviens lai dara, kā tas savā sirdī apņēmies, ne smagu sirdi vai piespiests; jo priecīgu devēju Dievs mīl..." (2.Kor.9:7). Vai arī Tu vēlies dot ar priecīgu sirdi?

Plāns lūgšanai

Tāpēc jums būs tā lūgt... (Mat.6:9)

Atbildot uz jautājumiem par lūgšanu būtību, Jēzus mācīja lūgt: "...mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs Vārds. Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien. Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna. Jo Tev pieder Valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen." (Mat.6:9-13)

Ja arī Tev ir kādi jautājumi, ļoti ieteicams ņemt vērā Jēzus dotos ieteikumus:

"Mūsu Tēvs" - nosaka pamatu Tavām attiecībām ar Dievu. Tas atgādina, ka Tu esi ne tikai daļa no Viņa radīšanas, Tu esi Viņa bērns! Padomā par to! Tev var būt dažādas attiecības dažādās situācijās, bet ja Tu esi kādam tēvs (vai māte), tas vienmēr būs daļa no Tevis.

"Debesīs" - atklāj Tava Dieva būtību. "Tas Kungs ir debesīs uzcēlis Savu troni, un Viņa ķēniņa valstība valda pār visu" (Ps.103:19). To sakot, Tu atzīsti Dieva spēku un Viņa unikālās spējas un potenciālu atbildēt visas Tavas lūgšanas.

"Svētīts lai top Tavs vārds" - atgādina, ka Dievs ir svēts. Tas, ka Tu esi Viņa bērns, nedod Tev tiesības Viņam neklausīt vai pieņemt Viņu kā kaut ko ikdienišķu un pašsaprotamu. “Ieeita pa Viņa vārtiem ar pateikšanu, Viņa pagalmos ar teikšanu! Pateicieties Viņam, slavējiet Viņa Vārdu!" (Ps.100:4). Tā ir attieksme, kas atklāj to, ka Tu atzīsti Viņa rakstura pamatbūtību.

"Tavs prāts lai notiek" - atgādina par Jēzus lūgšanu Ģetzemanes dārzā: "...Mans Tēvs… tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi..." (Mat.26:39). Kristus māca arī mūs meklēt, izzināt un darīt ne pēc mūsu pašu priekšstatiem un plāniem, bet pēc Dieva prāta. Vai arī Tava lūgšana ir ilgas būt saskaņā ar Tavu Debesu Tēvu?

Kā lieki neuztraukties

Nezūdieties par rītdienu… (Mat.6:34 Jaunais tulk.)

Lielākā daļa problēmu par kurām mēs uztraucamies patiesībā tā arī nekad nenotiek, vai arī izrādās, ka beidzas labāk, nekā mēs paredzējām. Uztraukšanās, tāpat kā ticība, ir garīgs spēks. Kā magnēts, tas vienmēr piesaista mūsu uzmanību tam, no kā mēs zemapziņā baidāmies. Uztraukums aizēno mūsu spriešanas spēju un izkropļo mūsu perspektīvu. Dievs nekad nav vēlējies, lai mēs rītdienas slogu mēģinātu nest kopā ar šodienas rūpēm.

Ir trīs soļi, kas var palīdzēt Tev lieki neuztraukties:

1. aizstāj to. Pasakot kādam, ka nav vērts uztraukties - tas nepalīdzēs. Uztraukšanās ir kā emocionālas spazmas, vienīgais veids kā to pārtraukt, ir aizstāt to ar ko citu. "...kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet! " (Filip.4:8). Citiem vārdiem sakot: pārslēdz citu kanālu.
2. izanalizē to. "...bailēs ir mokas" (1.Jāņa 4:18). Uztraucoties Tu nomoki sevi; Tava iztēle zaudē kontroli, tā uzbur visu veidu biedējošus scenārijus. Tomēr uztraukties ir neloģiski, ja Tu visu racionāli un sistēmiski pārdomā, uztraukšanās zaudē savu spēku, tā nespēj vairs Tevi kontrolēt. 

3. pacelies virs tās. Korija Būma (Corrie Ten Boom) reiz kādā ceļojumā sēdēja blakus lidmašīnas pilotam. Paceļoties no lidlauka, viņi iekļuva putekļu mākonī - šķita ka debesis pēkšņi kļuva tumšas. "Mēs nevaram redzēt, kur mēs lidojam!" viņa iesaucās. Savukārt pilots mierīgi atbildēja: "Mums vienkārši vajag pacelties virs mākoņiem, putekļiem un dūmiem." Pēc brīža, apmēram 500m augstumā, viņi ieraudzīja skaidras, skaistas debesis. Korija savā grāmatā ticību sauc par "skatienu, kas izlaužas caur miglu."

Kad uztraukumi un raizes cenšas aizmiglot Tavu skatu, Tu vari pacelties virs tā - Tev ir tikai jāuzticas Tam Kungam. "...kas paļaujas uz To Kungu, tie dabū jaunu spēku, tā … ka viņi skrien un nepiekūst, ka viņi iet un nenogurst. " (Jes.40:31)

Tam vēl būs laika...

Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka mēs gudru sirdi dabūjam! (Ps.90:12) 

Šis ir patiess stāsts:

Viņš parasti strādāja divpadsmit stundas dienā, un dažreiz arī brīvdienās. Pat tad, kad viņam nebija jābūt darbā, viņš domāja par darbu. Viņa sieva reizēm centās viņam tuvoties... un viņš jau arī apzinājās, ka viņi nav tik tuvi, kā tas reiz bija. Viņš nekad nebija tīši rupjš, nejūtīgs vai neatsaucīgs, tikai viņa vienmēr šķiet vēlējās īpašu laiku sev, un tas nu bija kaut kas, ko viņš nevarēja atļauties. Viņš neskaidri apzinās, ka viņa bērni bija izauguši, un viņš bija to palaidis garām, pazaudējis. Viņi sūdzējās par grāmatām, kuras viņš nebija tiem lasījis priekšā, par spēlēm, kuras viņš nebijis spēlējis ar viņiem, par ceļojumiem, kuros viņš nebija ar viņiem bijis. Pēc kāda laika viņi pārstāja sūdzēties… droši vien saprata, ka viņu ģimene visticamāk nekad nebūt savādāka. "Es būšu viņiem vairāk pieejams, kad tam būs vairāk laika," viņš domāja. Tad, kad viņš par to sajutās vainīgs, viņš teica pats sev: "Es daru to viņiem."

Viņa sieva reizēm viņam jautāja par iespēju kopā doties uz baznīcu, bet viņš teica: "Tam mums būs daudz laika vēlāk... nu tad kad tam būs vairāk laika." Viņa ārsts viņam aizrādīja, ka viņa paaugstinātais asinsspiediens un īpaši augstais holesterīna līmenis nav labi, bet viņš apsolīja pats sev, ka tam būt vēl daudz laika tad, kad… nu katrā gadījumā ne tagad. Tā viņa ķermenis klusi un neatvairāmi gatavojās darīt kaut ko ar to viņa paša vietā.

Kādu rītu viņa sieva pamodās ap trijiem no rīta un atklāja, ka viņš nav viņai blakus gultā. Viņa devās uz viņa kabinetu, lai censtos pierunāt viņu nākt gulēt. Atvērusi kabineta durvis, viņa ieraudzīja viņu sēžot pie datora… tikai viņa galva bija nokārusies zemu zemu. Viņa pieskārās viņam plecam, bet viņš neatbildēja…

Kad beidzot ieradās mediķu brigāde, viņi viņai pastāstīja, ka viņš bija miris ļoti smagas sirdslēkmes rezultātā... Un viņa klusēdama skatījās uz viņu… kā viņš tur gulēja tik mierīgi. Beidzot viņam bija tam  pietiekami laika!

Uzticēties Dieva apsolījumiem

Cik ir Dieva apsolījumu Kristū, tie visi ir ‘jā’... (2.Kor.1:20 Jaunais tulk.) 

Esi kādreiz piedzīvojis kā draugs netur doto solījumu? Noteiktajā datumā alga netiek izmaksāta, izsauktais remontdarbu strādnieks neierodas, norunātā tikšanās tiek atcelta? Rēķinies ar to, ka cilvēki Tevi var piekrāpt.

Taču Dievs tāds nav, "Dieva Dēls Kristus Jēzus ... nav bijis jā un nē… Jo, cik ir Dieva apsolīšanu, tās ir Viņā jā..." (2.Kor.1:19-20). Apzinoties šo patiesību, Tu vari dzīvot ticībā, kaut arī reizēm nākas pat pagaidīt, kamēr tas piepildīsies.

Džeimss Makdonalds (James MacDonald) raksta: "Neziņa ir tas, kas mūs moka. Mēs šaubāmies… uztraucamies… krītam izmisumā... pārdzīvojam un raizējamies... Ja mēs zinātu, kā viss atrisināsies, mēs justos labāk. Mēs varam pārdzīvot sliktu dienu... mēnesi... vai pat gadu... ja vien mēs zinām, kā tas viss beigsies. Veselības krīzes... problēmas ar attiecībām ģimenē... neziņa un uztraukums par bērniem... mums visiem dzīvē ir kādas jomas, kurās mums ir nepieciešams uzticēties tam, ko Dievs teica... Viņš zina, ko Viņš solīja. Viņš nemelo un Viņš nekad neaizmirst. Viņš vienmēr visu dos īstajā laikā. Kurš vēl var dot tādu solījumu? Tagad es vēlētos kaut es varētu teikt, ka viss vienmēr atrisināsies labi un pat perfekti jau mūsu dzīves tuvākā laikā, bet tad es melotu... Nav iespējams visu Dieva apsolīto aptvert un saņemt rēķinoties tikai ar šīs dzīves fizisko realitāti. Ir Mūžības faktors, kas vienmēr ir jāpatur prātā... Mūžība visu sasaista kopā ... Mūžīgā Dzīve... un Debesu Valstības realitāte ir tas, kas padara Viņa solījumus tik vērtīgus."

Viktors Frankls (Victor Frankl), kurš pārdzīvoja holokausta šausmas, reiz teica: "Vāja ticība tiek vēl vairāk pavājināta, piedzīvojot nepatīkamus notikumus un katastrofas, bet stipra ticība ar to tiek tikai vēl vairāk stiprināta."

Svētdienskolas nodarbībās bērniem bija jācenšas iemācīties 23.Psalms. Tomēr mazais Tims nevarēja iegaumēt vairāk kā tikai pirmo rindiņu. Kad pienāca lielais uzstāšanās brīdis visu vecāku priekšā, viņš piegāja pie mikrofona, pasmaidīja un paziņoja: "Tas Kungs ir mans Gans... un tas ir viss, ko es zinu!"

Tas arī ir viss, kas Tev tagad ir jāzina.

Mainīties un augt

Viņi iet no spēka uz spēku... (Ps.84:8) 

Kādā no Peanuts (Zemesrieksti) sērijas (Peanuts) karikatūrām Čārlijs Brauns (Charlie Brown) saka savam draugam Linusam: "Ko Tu darītu, ja Tev būtu sajūta, ka nevienam nepatīc?" Linus atbild: "Es sāktu pārdomāt, ko es varētu mainīt, lai to labotu." Tad Čārlijs Brauns saka: "Kā es ienīstu šo atbildi!"

Ir trīs iemesli, kāpēc arī daudziem no mums nepatīk šī atbilde, un mēs labprāt vēlētos apturēt dzīvi tajā punktā, kurā esam:

1. Ja nokļūt tur, kur mēs esam pašlaik, prasīja no mums ļoti lielu piepūli, tad aicinājums ‘ejam tālāk!’ nav tas, ko mēs vēlamies dzirdēt.
2. Mēs esam atkarīgi no saviem ieradumiem: mēs veidojam savus ieradumus... tad mūsu ieradumus veido mūs.
3. Izmaiņas mums liek justies nedroši, dziļi sirdī mēs baidāmies, ka kaut kas var neizdoties, kaut kas tiks prasīts no mums.

Šveices Alpos ir kāda piemiņas plāksne, kur ir rakstīts: ‘Viņš nomira kāpdams.’ (Brīnišķīga tēma piemiņai!)

Izaugsme arī ir kā kāpšana kalnā. Ja vēlies, lai Tava izaugsme turpinātos, Tu nekad nedrīkst apstāties kāpt. "Bet taisno teka mirdz kā rīta ausmas gaišums, kas arvienu kļūst spilgtāks, līdz pilnīgi uzaust diena" (Sal.pam.4:18).

Kā tad mēs varam zināt ka neesam pārtraukuši savu izaugsmes procesu? Ja ilgāku laiku mūsu dzīvē nekas nav mainījies, tad acīm redzot esam apstājušies.

Savā grāmatā ‘Mācīšanās, lai izmainītu dzīvi’, Dr Hovards Hendriks (Howard Hendricks) lūdz savus lasītājus nopietni pārdomāt par sekojošiem jautājumiem: Ko Tu esi mainījis pēdējā laikā? Piemēram, pagājušajā nedēļā? Vai pagājušajā mēnesī? Vai Tu vari nosaukt dažas ļoti īpašas izmaiņas? Vai arī Tava atbilde kā vienmēr ir neticami izvairīga? Ja Tu apgalvo, ka piedzīvo izaugsmi, tad konkrēti kā? Ja Tu centies atrunāties, ka Tava izaugsme ir visas dzīves jomas aptveroša, tad pamēģini nosaukt kaut vienu!

Patiesi efektīva izaugsme ir notikusi tikai tad, ja konkrēta persona ir mainījusies. Ja nekas nav mainījies, izaugsme nav notikusi. Lūdz Dievam gudrību, lai Tu spētu ieraudzīt tās jomas savā dzīvē, kur Tev ir nepieciešama patiesa izmaiņa un izaugsme...

Pieņemt lēmumu un darīt

...ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība... (Mat.25:29) 

Katrs sasniegums sākas ar lēmuma pieņemšanu. Izvēle, nevis sagadīšanās, nosaka Tavu likteni. 

Jēzus stāstīja līdzību par uzņēmēju, kurš vienam no saviem darbiniekiem uzticēja ieguldīt daudz naudas (desmit talentu), un viņš to dubultoja. Otrs darbinieks saņēma uz pusi mazāk (piecus talentus), bet arī viņš dubultoja viņam uzticēto naudas summu. Trešajam darbiniekam iedeva tiešām ļoti maz (vienu talentu), bet viņš pat necentās kaut ko uzsākt. Tā vietā viņš vienkārši apraka naudu zemē. Baidoties zaudēt to, kas viņam bija uzticēts, viņš nespēja pieņemt lēmumu pat nelielam riskam. "Kungs… tam… sacīja: tu blēdīgais un kūtrais kalps. Ja tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un salasu, kur neesmu kaisījis...?" (Mat.25:26). 

Bībele saka, ka mēs "dzīvojam ticībā [neredzot, neaptaustot], ne skatīšanā [fiziskām acīm]" (2.Kor.5:7). Ja Tu neesat gatavs uzņemties lūgšanās izlūgtu, rūpīgi pārdomātu un labos padomos pamatotu risku, Tu nedarbojies ticībā. Un "bez ticības nevar patikt [Dievam]" (Ebr.11:6). 

Jēzus noslēdza savu līdzību, sakot: "...ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs... bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir..." (Mat.25:29). Tavam mērķim būtu jābūt palielināt ieguldījumus visā ko Tu dari. 

Kens Blenčards (Ken Blanchard) to nosauc par Lielo Atdošanas principu. Tas nozīmē necensties pašam nodrošināties, atliekot kaut ko ‘nebaltai dienai’ (neuztraucieties, Viņš nepievils!). Lai iegūtu vairāk, Tev ir jāizmanto tas, ko Dievs ir jau Tev devis. Ja Tu sper soli ticībā, Dievs arī līdzdarbojas... un notiek pārsteidzošas lietas. Džons Meisons (John Mason) iesaka: "… Ne tas, kas mums ir, bet tas, ko mēs izmantojam; ne tas, ko mēs saprotam, bet tas, ko mēs izvēlamies, nosaka cilvēku laimes sajūtu." 

Tad, kad Tu ierobežo to, ko Tu plāno darīt, Tu ierobežo to, ko Tu vari darīt.

Padomā: ja nerīkosies tagad, vai tas galu galā nesagādās Tev lielākus zaudējumus?

Tava pašcieņa ir jābalsta Dieva viedoklī par Tevi

Es tevi saucu tavā vārdā, tu esi Mans (Jes.43:1) 

Martins Loids-Džons (Martyn Lloyd-Jones) raksta: "Kaut arī Tu reizēm jūties it kā pazudis starp miljonu miljoniem cilvēku šajā pasaulē; lai gan Tev šķiet, ka neesi nekas… tikai daļa no cilvēku masas, Dievs saka: "Es pazīstu tevi." Vai tas nav brīnišķīgi? Ja dzīves izaicinājumi sāk laupīt Tev pašcieņu, atrodi mirkli, lai pārdomātu kāpēc tā. Ja tevi sāpina vārdi un apgalvojumi, kā piemēram: "Es negribu tevi, es tevi vairs nemīlu...", vai arī "Tu esi nepiemērots šim darbam, piedodiet, mums tevi ir jāatlaiž...", vai arī "Tu visu laiku atkārto vienas un tās pašas stulbās kļūdas. Tu nekad nevari izdarīt pareizi...", vai arī " Kāpēc tu nevari būt tāds, kā piemēram, tava māsa vai tavs brālis...", atceries:

1. Tava pašcieņa nevar tikt balstīta uz to, kāda ir Tava profesija vai darbavieta. Kas būs tad, kad Tu vairs nevarēsi to turpināt, varbūt pat tiksi atlaists? Tu jutīsies nevērtīgs! Diemžēl ir tik daudz cilvēku: sportisti, mākslinieki, mūziķi, u.c, kuri tad, kad vairs nevar būt uzmanības centrā, jūtas nomākti un sāk domāt pat par pašnāvību.
2. Tava pašcieņa nevar tikt balstīta uz to, kas Tev pieder. Nesen ASV mājokļu tirgus zaudēja līdz pat 40% no tā vērtības vienā gada laikā. Miljoniem cilvēku piedzīvoja sava sociālā statusa lejupslīdi un viņu finansiālais nodrošinājums izkūpēja kā dūmi.
3. Tava pašcieņa nevar tikt balstīta uz citu cilvēku viedokli. Tas vienmēr padarīs Tevi neaizsargātu, viegli ievainojamu.

Kāds ir risinājums?
Uzzini, ko Dievs domā par Tevi un tad veido savu dzīvi balstoties uz to. "...saka Tas Kungs...: ‘Nebīsties, jo Es tevi atpestīju; Es tevi saucu tavā vārdā, tu esi Mans!’" (Jes.43:1).
Vai ir iespējams vēl kaut kas labāks!