Ko darīt ar nenoteiktību (2)

...Tas Kungs, tavs Dievs, ir visur ar tevi, kurp vien tu iesi. (Jozua 1:9) 

Kad Mozus nodeva Dieva tautas vadības stafeti Jozua, daudz kam bija jāsāk mainīties. Četrdesmit gadus Jozua bija mācīts, kā pārvietoties un izdzīvot tuksnesī, bet tagad bija pienācis laiks ieiet Apsolītajā Zemē. Vadības principi, kas labi nostrādāja tuksnesī, ne vienmēr varēja būt veiksmīgi zemē, kur viņiem tagad būs jādzīvo.

Vai Tu vari iztēloties Jozua sarunu ar Dievu?

Jozua: "Es zinu daudz par klejošanu tuksnesī, bet neko nezinu par karamākslu."

Dievs: "Esi stiprs un drošs, nebīsties un nebaiļojies! Jo Tas Kungs, tavs Dievs, ir visur ar tevi, kurp vien tu iesi."

Kāpēc Dievs ieteica Jozua būt stipram un drosmīgam? Tāpēc, ka Jozua bija jūtami noraizējies! Šī jaunā situācija viņam kā vadītājam lika sajust nenoteiktību visā, kas bija sagaidāms. Vienīgais, ko Jozua zināja bija tas, ka Dievs bija teicis, "Ejiet!" Tāpēc "Jozua pavēlēja tautas pārstāvjiem, sacīdams: "Noejiet nometnē un pavēliet visai tautai, sacīdami: apgādājieties ar ceļamaizi, jo nākamajās trijās dienās jums būs jāceļas pāri Jordānai..." (Jozua 1:10-11).

Vai Tu vari iztēloties cilvēku reakciju?

Cilvēki: "Bet Jozua, kā mēs gatavojas tikt pāri upei"

Jozua: "Es neesmu pārliecināts, bet pēc trim dienām mēs iesim."

Cilvēki: "Bet Jozua, ko mēs darīsim, kad mēs nokļūsim otrajā pusē?"

Jozua: "Es jums to pateikšu, kad mēs tur nonāksim. Vienkārši esiet gatavi doties ceļā..."

Vai Tu uztver domu? Kā līderim un vadītājam, Tev ne vienmēr būs skaidri zināmas daudzas lietas, it īpaši tad, ja Tu vadīsi apgūt jaunas teritorijas. Tomēr Tu nekad nevari atļauties šaubīties par savu aicinājumu, savu vīziju un savu uzstādīto mērķi. No kurienes var iegūt šādu pārliecību? No Dieva apsolījuma – "Es esmu ar Tevi!"

Ko darīt ar nenoteiktību (1)

Ak, mūsu Dievs! … mēs nezinām, ko lai darām, bet uz Tevi mēs paceļam savas acis." (2.Laiku 20:12) 

Ja Tu esi līderis vai vadītājs, Tev nākas pieņemt lēmumus par attiecībām, naudu, laiku, vērtībām, iespējām un plāniem. Un agrāk vai vēlāk Tavi pieņemtie lēmumi ietekmēs lielākus vai mazākus procesus. Tad arī pienāks tas brīdis, kad Tava vadība tiks atklāti izvērtēta.

Tāpēc ir kaut kas, ko Tev ir nepieciešams zināt, vadīšanas un lēmumu pieņemšanas sfērā tas parasti prasa ilgāku laiku, līdz atklājās Tava prasme vai stulbums. Vadītājam bieži nākas dzīvot ilgu laiku nezinot, vai ir izdarīta pareizā izvēle, pieņemts īstais lēmums. Tajā brīdī, kad sākas ražas novākšana, ir pārāk vēlu mainīt savu lauksaimniecības nozari. Lai kaut ko mainītu, ir jāgaida līdz nākamajai stādīšanas sezonai.

Kad runa ir par vadību, nenoteiktība ir visu panākumu neatņemama sastāvdaļa. Nenoteiktība jeb neskaidrība nekad pilnībā nebeigsies. Turklāt nenoteiktība nav norāde par sliktu vadību, tā tikai uzsver nepieciešamību pēc īsta līdera. Tā ir vide, kurā laba vadība visbiežāk tad arī atklājas.

Kā līderis Tu varbūt domā, ka Tev vienmēr būtu jāzina, ko darīt un kā rīkoties, bet patiesībā būs tikai daži izņēmuma gadījumi, kad Tu varēsi būt pilnīgi pārliecināts. Tas arī ir iemesls, kāpēc ķēniņš Jošafats lūdzās: "Mēs nezinām, ko lai darām, bet uz Tevi mēs paceļam savas acis."

Tā kā Tev pastāvīgi nāksies pieņemt lēmumus ar ierobežotu pieeju visai informāciju, Tavs mērķis nav novērst neskaidrību atsevišķos jautājumos. Tā vietā visnepieciešamākais ir attīstīt spēju uzticēties Dievam un būt drosmīgam neskatoties ne uz ko. Tavs darbs nav novērst nenoteiktību, bet gan iedvesmot pārējos ticēt un rūpēties par progresu nenoteiktības apstākļos. Ja Tu vari to izdarīt, Tu esi ceļā, lai kļūtu par līderi.

Divi stāsti par laulību

Mīlestība... tā nepiemin ļaunu... (1.Kor.13: 4-5) 

Pirmais stāsts. Debora Džonsone (Deborah K.Johnson) raksta:

Mana septiņus gadus vecā meita gribēja mācīties spēlēt vijoli, tāpēc es viņu aizvedu uz mūzikas veikalu izvēlēties instrumentu. Cerot, ka viņa sapratīs, cik svarīgi ir nopietni apņemties mācīties spēlēt regulāri, es viņai paskaidroju, ka instruments un nodarbības izmaksās diezgan dārgi. Es biju gatava veikt šo finanšu ieguldījumu, ja viņa apsolītu cītīgi mācīties. "Var pienākt brīdis, kad Tu vēlēsies pārtraukt nodarbības," es viņai teicu. "Bet es vēlētos, lai Tu paliec uzticīga savai izvēlei!" Mana meita pamāja ar galvu, ka ir sapratusi, un viņas visnopietnākajā sejas izteiksmē sacīja: "Labi! Tas būs tāpat kā laulībā, māmiņ...''

Otrais stāsts. Vīrs jautā sievai: “Saki man, mīļā, vai Tu esi kādreiz bijusi iemīlējusies, pirms satiki mani?" Viņa brīdi padomāja un atbildēja: "Nē, mīļais. Es reiz cienīju kādu vīrieti par viņa lielo inteliģenci. Tad es apbrīnoju vēl vienu par viņa ievērojamo drosmi. Un bija laiks, kad mani īpaši piesaistīja kāds vīrietis ar to, cik viņš labi izskatījās. Bet domājot par attiecībām ar Tevi, es to nevaru izskaidrot savādāk, kā tikai ar mīlestību..."

Vai arī Tev reizēm ir tieksme redzēt tikai Tava partnera sliktās īpašības? Attieksme ir kā nezāles, tās šķiet parādās vienā naktī un, ja Tu neko ar to nedarīsi, var pārņemt visu dārzu. Neļauj tam notikt! Nākamreiz, kad Tu esi pārāk aizņemts, lai parādītu mīlestību, vai arī esi sadusmots, atceries šos vārdus: "Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu..." (1.Kor.13: 4-7).

Lūdzies pēc Dieva labvēlības (3)

...tad mantosi vēlību un labu slavu gan Dieva, gan cilvēku priekšā. (Sal.pam.3:4 Jaunais tulk.) 

Dievs var parādīt Tev Savu labvēlību visneparastākajās vietās un izmantojot vissavdabīgākos cilvēkus. Jāzepa karjera uz Ēģiptes pārvaldnieka posteni sākās ar netaisnīgu apsūdzību un ieslodzījumu cietumā. Varētu domāt, ka bijušajam cietumniekam nav lielas izredzes kļūt par nākamo premjerministru, ja vien viņš nav tāds kā Jāzeps, kurš savu dzīvesstāstu rakstīt bija uzticējis Dievam.

"...Tad faraons apskaitās uz saviem divi galma vīriem, galveno dzērienu devēju un galveno maizes cepēju. Un viņš novietoja tos apcietinājumā sardzes namā, cietumā, kur arī Jāzeps atradās apcietinājumā..." (1.Moz.40:2-3). Kamēr viņi atradās cietumā, Jāzeps izskaidroja abu vīriešu sapņus un katram precīzi pateica, kas ar viņiem notiks. Tā Jāzepa īpašās spējas kļuva zināmas. Vēlāk, kad faraons bija satraukts par sapni, kuru neviens no viņa padomniekiem nevarēja izskaidrot, sulainis atcerējās Jāzepu un ieteica viņu faraonam. Tad arī Jāzeps izskaidroja faraona sapni, palīdzēja visai Ēģiptes valstij sagatavoties septiņu gadu bada laikam... Un tika paaugstināts kā otrais cilvēks valstī. Beidzot, Jāzepa sapnis bija piepildījies.

Bet ievēro, ko Dievs izmantoja, lai tas piepildītos – cietumu un apcietinātos (maiznieku un sulaini). Tēlaini runājot, Dievs var būt kā ‘maiznieks’ lai Tevi īpaši svētītu, jo Viņš tā pat kā profesionāļi zina nepieciešamās sastāvdaļas, lai izceptu brīnišķīgu kūku. Daži sīkumi, ko maiznieki izmanto, piemēram, sāls, milti vai cepamā soda, nav ļoti garšīgi katrs par sevi, bet kopumā veido ļoti garšīgu produktu. Dievs var būt kā ‘sulainis’, jo Viņš tāpat kā šie profesionāļi zina, kad un kā atvērt durvis īstajā brīdī. Vai Tu uztver ideju? Svarīgi ir turēt savu prātu atvērtu un just Dieva vadību. Viņš dos Tev Savu labvēlību visneparastākajās vietās un caur visdažādākajiem cilvēkiem.

Lūdzies pēc Dieva labvēlības (2)

...tad mantosi vēlību un labu slavu gan Dieva, gan cilvēku priekšā. (Sal.pam.3:4 Jaunais tulk.) 

Lai redzētu kā Dieva labvēlība darbojas, ieskaties Bībelē! Varam izvēlēties Jāzepa dzīvi ka piemēru. "Bet Israēls [Jēkabs] mīlēja Jāzepu vairāk nekā visus citus savus dēlus… Un viņš tam taisīja svārkus ar piedurknēm. Un viņa brāļi ievēroja… to ienīda un nevarēja laipni ar to runāt... Jāzeps sapņoja sapni, un, kad tas to izstāstīja saviem brāļiem, tie ienīda viņu vēl vairāk..." (1.Moz.37:3-5).

Ievēro divas lietas šajā stāstā.

Pirmkārt, Dieva labvēlība ir dāvana, nevis atlīdzība par to, ka esi labāks nekā citi. Nekad neatvainojies par to, ka Dievs ir svētījis Tavu dzīvi. Tomēr nekad nevalkā to kā žetonu par pārākumu. Pāvils jautā: "Ar ko tu esi pārāks? Kas tad tev ir, ko tu nebūtu saņēmis? Bet, ja tu esi saņēmis, kāpēc lepojies, it kā nebūtu saņēmis?" (1.Kor.4:7). Atbilde – nekas patiesībā nav Tavs nopelns ar ko lepoties! Atceries to un dzīvot ar pateicības attieksmi savā dzīvē.

Otrkārt, lai dzīvotu ar Dieva labvēlību ir vajadzīga liela gudrība. Jāzepa brāļi teica: "...Lūk, tur nāk tas lielais sapņotājs! Nokausim viņu un iemetīsim to kādā no bedrēm... tad mēs gan redzēsim, kas būs ar viņa sapņiem." (1.Moz.37:18-20). Tā ir liela kļūda – stāstīt par savu sapni tiem, kuri nespēj to novērtēt. Atklāti, viņi pat var priecāties kopā ar Tevi, bet Tev aiz muguras viņi izturēsies pret Tevi ļauni. Pazudušā Dēla vecākais brālis nepārdzīvoja to, ka viņa jaunākais brālis bija cietis badu strādājot kādā cūku fermā. Tas, ko viņš nevarēja pārdzīvot, bija jaunākā brāļa mājās-atgriešanās svinības. Ķēniņš Sauls bija priecīgs, ka Dāvids palīdzēja valstij izcīnīt uzvaru nogalinot Goliātu. Tomēr viņš nevarēja izturēt, ka cilvēki saka, "...Sauls ir nositis tūkstošus, bet Dāvids desmitiem tūkstošu..." (1.Sam.18:7). Jēzum par šo tēmu izteicās ļoti tieši: "...Nedodiet svētumu suņiem un nemetiet savas pērles cūkām priekšā…” (Mat.7:6).

Tāpēc rīkojies gudri, runā tikai tad, kad ir īstais laiks, respektē un pieņem Dieva labos ieteikumus... un Tu piedzīvosi Viņa labvēlību.

Lūdzies pēc Dieva labvēlības (1)

...tad mantosi vēlību un labu slavu gan Dieva, gan cilvēku priekšā. (Sal.pam.3:4 Jaunais tulk.) 

Lai Tu izpildītu Tavas dzīves Tev Dieva uzdoto uzdevumu, būs vajadzīga Dieva labvēlība!

Kā gan Jāzeps, atrodoties cietumā, spēja no parasta ieslodzītā kļūt par visas cietumu sistēmas vadītāju? "...Bet Tas Kungs bija ar Jāzepu un tam parādīja žēlastību, un tas ieguva labvēlību cietuma priekšnieka acīs. Un cietuma priekšnieks uzticēja Jāzepam visus apcietinātos, kas bija cietumā, un visu, kas tur bija darāms, to viņš darīja. Un cietuma priekšnieks pats nerūpējās ne par vienu lietu, ko tas bija nodevis viņa rokā, tāpēc ka Tas Kungs bija ar viņu, un visam, ko vien viņš darīja, Tas Kungs lika labi izdoties..." (1.Moz.39:21-23).

Kāpēc ķēniņš Ahasvers izvēlējās ebreju vergu meiteni Esteri par savu sievu un karalieni? "...tad ķēniņš iemīlēja Esteri vairāk par visām sievām, un viņa ieguva viņa laipnību un labvēlību vairāk par visām jaunavām, tā ka viņš lika ķēniņienes kroni viņai galvā un iecēla viņu par ķēniņieni Vašti vietā. ..." (Ester.2:17).

Kā Samuels no vienkārša kalpotāja svētnīcā kļuva par pravietisku balsi visai tautai? "...Bet zēns Samuēls augdams auga, un viņš labi patika gan Tam Kungam, gan cilvēkiem..." (1.Sam.2:26).

Kas visiem šiem īpašajiem cilvēkiem ir kopīgs?

Pirmkārt, viņi darīja labāko iespējamo no savas puses. Viņi izcili paveica to, ko Dievs viņiem uzticēja darīt... un, kad pienāca laiks, Viņš viņus īpaši paaugstināja.

Otrkārt, viņi sevi neizcēla. Dāvids kalpoja ķēniņam Saulam, kaut arī ķēniņš bija nežēlīgs un slikts boss. Rute bija gatava atbalstīt sava mirušā vīra māti – atraitni Naomiju.

Treškārt, viņi vēlējās un bija gatavi mācīties. Dievs atbildēja Rutes lūgumu, dodot viņai labāko mentoru – Naomiju, labāko vīru – Boāsu (Rutes 2:2-3).

Dieva labvēlība, Tev palīdzēs atrast kontaktu ar pareizajiem cilvēkiem, būt pareizā vietā pareizā laikā. Ja Tu izvēlēsies to, ko Dievs ir jau izvēlējies priekš Tevis, Tev nekas cits neatliks kā piedzīvot svētības tajā. Tas Tevi neatbrīvo no iespējas piedzīvot pārbaudījumus un izaicinājumus. Tas tikai nozīmē to, ka Tev izdosies tas, kam Tu esi aicināts.

Slavēšanas lavīnas efekts (2)

Lai mana mute ir pilna Tavas slavas, vienumēr... (Ps.71:8) 

2007.gadā pēc smagas cīņas ar leikēmiju, pianists un dziesmu autors Rodžers Benets (Roger Bennett) nomira. Kādu laiku Viņš pat cerēja uz atveseļošanos, bet slimība atgriezās atkal un atkal, līdz beidzot...

Reiz Rodžers ierakstīja savā interneta mājaslapā:

"Mūsu ienaidnieks mums pielavās tieši tā, kā Bībele to apraksta – kā rūcošs lauva. Viņš slēpjas krūmos un gaida jebkādu vājuma pazīmi. Un tad viņš uzklūp... Es nedomāju manu fizisko stāvokli. Man viņš uzbruka viskritiskākajam – manam priekam... manai uzticībai... un manai cerībai. Katru reizi, kad es centos domāt pret debesīm, manas domas atlēca no šīs tēmas kā bumbiņa. Katru reizi, kad es mēģināju skatīties uz pozitīvo, vienīgais ko spēju domāt bija tumšā, bezcerīgā nākotne.

Tad kādu reizi velns izmantoja savu visefektīvāko ieroci – šaubas. "Tu sauc sevi par kristieti? Kāds liekulis!. Tu esi tik nobijies, kā jebkad... tik piepildīts ar izmisumu. Tad nu gan liela Tava ticība, Gospela Dziedātāja kungs!" Es pat sāku noticēt visam, ko viņš teica. Es izmēģināju visu ko, lai tikai izrautos no tā... Es domāju, ja es spēšu iemigt, no rīta tas varētu būt pārgājis .. bet laiks šķiet gāja kā palēninājumā. Aizmigt nebija iespējams. Tad es centos lasīt Bībeli, bet vārdi šķita bezjēdzīgi un es nevarēju neko saprast."

Tad Rodžers piedzīvoja tādu kā atklāsmi. Viņš atcerējās par Pāvila un Sīla piedzīvojumu cietumā.

"Es it kā ieraudzīju, kā viņi neļāvās izmisumam," viņš atstāsta savu piedzīvoto. "Viņi dziedāja slavas dziesmas un tas kļuva par viņu ieroci. Vienu dziesmu pēc otras... un visas manas vecās dziesmas atnāca pie manis... un es dziedāju tās viens pats guļot tukšā istabā. Tas var būt nebija labākais izpildījums manā mūžā, bet tas noteikti bija pats spēcīgākais svētību piedzīvojums, ko es esmu saņēmis."

Bībelē Psalmu autors rakstīja: "Lai mana mute ir pilna Tavas slavas, vienumēr apliecinādama Tavu godību" (Ps.71:8).

Arī Tu vari to izmēģināt.

Tas patiešām darbojas!

Slavēšanas lavīnas efekts (1)

Bet es ... vairošu Tavu slavu. (Ps.71:14) 

Nav tāda ierobežojuma, lai Tu pielūgtu Dievu tikai baznīcā. Mēs varam apņemties darīt kā psalma autors: "Es slavēšu To Kungu vienumēr..." (Ps.34:2).

Tas, ka kaut arī Tev nav gluži tāds noskaņojums, lai slavētu Dievu, bet Tu to tomēr dari, jo vēlies iepriecināt Viņu, tiek saukts par "pateicības upuri" (Ebr.13:15). Un, ja slavēšana kļūst kā dzīvesveids, tad tam ir lavīnas efektu (tas ir, darbība izraisa izmaiņas, kuras savukārt veicina nākošo darbību). Kad Tu pastāsti Dievam cik brīnišķīgs Viņš ir, cik ļoti Tu Viņu mīli un cik ļoti vēlies pavadīt laiku kopā ar Viņu, Tu visticamāk piedzīvosi, ka cilvēki Tev apkārt savukārt centīsies pastāstīt un parādīt Tev, cik brīnišķīgs patiesībā esi Tu, cik ļoti viņi Tevi mīl un vēlas izbaudīt laiku kopa ar Tevi. Laikam ejot gan Tava ģimene, gan Tavi draugi, gan pat nejauši paziņas sāks sajust šo ietekmi.

No otras puses, ja Tu neizsaki Dievam to atzinību, ko Viņš ir pelnījis, Tu atņem sev to, kas Tev tik ļoti ir nepieciešams. Dāvids sacīja: "Slavējiet līdz ar mani Tā Kunga godu, kopā teiksim Viņa augsto Vārdu" (Ps.34:4). Dievs ir tuvu [Viņa goda krēsls atrodas] pie Viņu slavējošiem ļaudīm (Ps.22:4).

Tad Tu Viņam saki: "Tu esi brīnišķīgs; nav tādas problēmas, kuras Tu nevari atrisināt; nav tādas vajadzības, kuras Tu nevarētu apmierināt. Es esmu uzticējis visas savas rūpes un ilgas Tev. Es zinu, Tu mani mīli. Es nepadošos depresijai un domām par sakāvi. Es uzticos, ka Tu aizsargāsi mani no visām briesmām, atvērsi durvis, kas ir bloķētas un dosi man uzvaru.”

Un Dievs sūta Savus eņģeļus, lai tie cīnītos un uzvarētu garīgās cīņas Tavā vārdā (Ebr.1:14). Nav brīnums, ka Dāvids teica: "…Bet es cerēšu pastāvīgi uz Tevi un vairošu Tavu slavu" (Ps.71:14).

Tas darbojas!

Vai nav laiks arī Tev to nopietni pardomāt?

Dodot gūtais neatņemams

Viņš [Jēzus] pats sacījis: "Svētīgāk ir dot nekā ņemt.” (Ap.d.20:35) 

Gūt var ņemot, gūt var dodot, dodot gūtais neatņemams. (Rainis) 

Vendija Pope (Wendy Pope) raksta: “Kad Dievs mani aicina dot, es ne vienmēr jūtos kā īpaši svētīta. Varbūt arī Tev ir bijusi līdzīga pieredze. Viņš izaicina Tevi rūpēties par kādu ģimeni, kuru ir skārušas nopietnas problēmas vai slimība, bet Tu pēc garas darba dienas tik tikko spēj parūpēties par savu ģimeni. Vai tad, kad Tu jūties gandrīz izsmelts, Viņš aicina Tevi iet un palīdzēt kādai Tavai paziņai pieskatīt bērnus, jo viņai ir vajadzīgs mazs pārtraukums.
Nav svarīgi, kāda ir situācija, kad Dievs aicina mūs kaut ko dot ... vienmēr IR paredzētas svētības arī mums ... Viņa plāni un domas ir augstākas nekā mūsējie. Viņam ir pārredzams viss, un tas, par ko mums būtu jādomā, ir - kā vislabāk paveikt to, ko Viņš mums ir uzdevis... bez liekas sūdzēšanās.
Tev var rasties daudz atrunu jautājumi, kad Viņš mudina Tevi uzlūgt Tavu rupjo un nepieklājīgo kolēģi uz pusdienām ... vai pieteikties aizstāt bērnu svētdienas skolas klases skolotāju, lai dotu viņai iespēju atpūsties.
Galu galā svarīgākais ir (un nav svarīgi - vai Tu par to domā, vai nē) - vai tam ir nozīme mūžības perspektīvā... un vai tas ir nozīmīgi tai personai, kam mēs dodam?
Būtībā, bez Jēzus es esmu egoiste. Es reizēm domāju - nez, kāda veida svētību es saņemšu... naudu, jaunu auto vai labāku dzīvokli? Un tad es kaunos par šīm domām. Šādas domas rodas nepieredzējuša ‘kristieša-iesācēja’galvā, kurš nesaprot, ka svētība ... ir tuvākas attiecības un sadarbošanās ar Vislielāko Devēju, kāds jebkad ir bijis… tuvība ar Jēzu Kristu."

Vai Tu dažkārt dari, dod un kalpo tikai pienākuma dēļ… vai vainas apziņas mudināts... vai arī tāpēc, lai iegūtu citu cilvēku apbrīnu? Došana ir mūsu 'mīlestības uz Dievu' praktiskā atklāsme. Un Viņš vienmēr svētīs mūs tad, kad mēs to darām.

Tāpēc "...ikviens lai dara, kā tas savā sirdī apņēmies, ne smagu sirdi vai piespiests; jo priecīgu devēju Dievs mīl..." (2.Kor.9:7). Vai arī Tu vēlies dot ar priecīgu sirdi?

Plāns lūgšanai

Tāpēc jums būs tā lūgt... (Mat.6:9)

Atbildot uz jautājumiem par lūgšanu būtību, Jēzus mācīja lūgt: "...mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs Vārds. Lai nāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien. Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna. Jo Tev pieder Valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen." (Mat.6:9-13)

Ja arī Tev ir kādi jautājumi, ļoti ieteicams ņemt vērā Jēzus dotos ieteikumus:

"Mūsu Tēvs" - nosaka pamatu Tavām attiecībām ar Dievu. Tas atgādina, ka Tu esi ne tikai daļa no Viņa radīšanas, Tu esi Viņa bērns! Padomā par to! Tev var būt dažādas attiecības dažādās situācijās, bet ja Tu esi kādam tēvs (vai māte), tas vienmēr būs daļa no Tevis.

"Debesīs" - atklāj Tava Dieva būtību. "Tas Kungs ir debesīs uzcēlis Savu troni, un Viņa ķēniņa valstība valda pār visu" (Ps.103:19). To sakot, Tu atzīsti Dieva spēku un Viņa unikālās spējas un potenciālu atbildēt visas Tavas lūgšanas.

"Svētīts lai top Tavs vārds" - atgādina, ka Dievs ir svēts. Tas, ka Tu esi Viņa bērns, nedod Tev tiesības Viņam neklausīt vai pieņemt Viņu kā kaut ko ikdienišķu un pašsaprotamu. “Ieeita pa Viņa vārtiem ar pateikšanu, Viņa pagalmos ar teikšanu! Pateicieties Viņam, slavējiet Viņa Vārdu!" (Ps.100:4). Tā ir attieksme, kas atklāj to, ka Tu atzīsti Viņa rakstura pamatbūtību.

"Tavs prāts lai notiek" - atgādina par Jēzus lūgšanu Ģetzemanes dārzā: "...Mans Tēvs… tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi..." (Mat.26:39). Kristus māca arī mūs meklēt, izzināt un darīt ne pēc mūsu pašu priekšstatiem un plāniem, bet pēc Dieva prāta. Vai arī Tava lūgšana ir ilgas būt saskaņā ar Tavu Debesu Tēvu?

Kā lieki neuztraukties

Nezūdieties par rītdienu… (Mat.6:34 Jaunais tulk.)

Lielākā daļa problēmu par kurām mēs uztraucamies patiesībā tā arī nekad nenotiek, vai arī izrādās, ka beidzas labāk, nekā mēs paredzējām. Uztraukšanās, tāpat kā ticība, ir garīgs spēks. Kā magnēts, tas vienmēr piesaista mūsu uzmanību tam, no kā mēs zemapziņā baidāmies. Uztraukums aizēno mūsu spriešanas spēju un izkropļo mūsu perspektīvu. Dievs nekad nav vēlējies, lai mēs rītdienas slogu mēģinātu nest kopā ar šodienas rūpēm.

Ir trīs soļi, kas var palīdzēt Tev lieki neuztraukties:

1. aizstāj to. Pasakot kādam, ka nav vērts uztraukties - tas nepalīdzēs. Uztraukšanās ir kā emocionālas spazmas, vienīgais veids kā to pārtraukt, ir aizstāt to ar ko citu. "...kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet! " (Filip.4:8). Citiem vārdiem sakot: pārslēdz citu kanālu.
2. izanalizē to. "...bailēs ir mokas" (1.Jāņa 4:18). Uztraucoties Tu nomoki sevi; Tava iztēle zaudē kontroli, tā uzbur visu veidu biedējošus scenārijus. Tomēr uztraukties ir neloģiski, ja Tu visu racionāli un sistēmiski pārdomā, uztraukšanās zaudē savu spēku, tā nespēj vairs Tevi kontrolēt. 

3. pacelies virs tās. Korija Būma (Corrie Ten Boom) reiz kādā ceļojumā sēdēja blakus lidmašīnas pilotam. Paceļoties no lidlauka, viņi iekļuva putekļu mākonī - šķita ka debesis pēkšņi kļuva tumšas. "Mēs nevaram redzēt, kur mēs lidojam!" viņa iesaucās. Savukārt pilots mierīgi atbildēja: "Mums vienkārši vajag pacelties virs mākoņiem, putekļiem un dūmiem." Pēc brīža, apmēram 500m augstumā, viņi ieraudzīja skaidras, skaistas debesis. Korija savā grāmatā ticību sauc par "skatienu, kas izlaužas caur miglu."

Kad uztraukumi un raizes cenšas aizmiglot Tavu skatu, Tu vari pacelties virs tā - Tev ir tikai jāuzticas Tam Kungam. "...kas paļaujas uz To Kungu, tie dabū jaunu spēku, tā … ka viņi skrien un nepiekūst, ka viņi iet un nenogurst. " (Jes.40:31)

Tam vēl būs laika...

Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka mēs gudru sirdi dabūjam! (Ps.90:12) 

Šis ir patiess stāsts:

Viņš parasti strādāja divpadsmit stundas dienā, un dažreiz arī brīvdienās. Pat tad, kad viņam nebija jābūt darbā, viņš domāja par darbu. Viņa sieva reizēm centās viņam tuvoties... un viņš jau arī apzinājās, ka viņi nav tik tuvi, kā tas reiz bija. Viņš nekad nebija tīši rupjš, nejūtīgs vai neatsaucīgs, tikai viņa vienmēr šķiet vēlējās īpašu laiku sev, un tas nu bija kaut kas, ko viņš nevarēja atļauties. Viņš neskaidri apzinās, ka viņa bērni bija izauguši, un viņš bija to palaidis garām, pazaudējis. Viņi sūdzējās par grāmatām, kuras viņš nebija tiem lasījis priekšā, par spēlēm, kuras viņš nebijis spēlējis ar viņiem, par ceļojumiem, kuros viņš nebija ar viņiem bijis. Pēc kāda laika viņi pārstāja sūdzēties… droši vien saprata, ka viņu ģimene visticamāk nekad nebūt savādāka. "Es būšu viņiem vairāk pieejams, kad tam būs vairāk laika," viņš domāja. Tad, kad viņš par to sajutās vainīgs, viņš teica pats sev: "Es daru to viņiem."

Viņa sieva reizēm viņam jautāja par iespēju kopā doties uz baznīcu, bet viņš teica: "Tam mums būs daudz laika vēlāk... nu tad kad tam būs vairāk laika." Viņa ārsts viņam aizrādīja, ka viņa paaugstinātais asinsspiediens un īpaši augstais holesterīna līmenis nav labi, bet viņš apsolīja pats sev, ka tam būt vēl daudz laika tad, kad… nu katrā gadījumā ne tagad. Tā viņa ķermenis klusi un neatvairāmi gatavojās darīt kaut ko ar to viņa paša vietā.

Kādu rītu viņa sieva pamodās ap trijiem no rīta un atklāja, ka viņš nav viņai blakus gultā. Viņa devās uz viņa kabinetu, lai censtos pierunāt viņu nākt gulēt. Atvērusi kabineta durvis, viņa ieraudzīja viņu sēžot pie datora… tikai viņa galva bija nokārusies zemu zemu. Viņa pieskārās viņam plecam, bet viņš neatbildēja…

Kad beidzot ieradās mediķu brigāde, viņi viņai pastāstīja, ka viņš bija miris ļoti smagas sirdslēkmes rezultātā... Un viņa klusēdama skatījās uz viņu… kā viņš tur gulēja tik mierīgi. Beidzot viņam bija tam  pietiekami laika!

Uzticēties Dieva apsolījumiem

Cik ir Dieva apsolījumu Kristū, tie visi ir ‘jā’... (2.Kor.1:20 Jaunais tulk.) 

Esi kādreiz piedzīvojis kā draugs netur doto solījumu? Noteiktajā datumā alga netiek izmaksāta, izsauktais remontdarbu strādnieks neierodas, norunātā tikšanās tiek atcelta? Rēķinies ar to, ka cilvēki Tevi var piekrāpt.

Taču Dievs tāds nav, "Dieva Dēls Kristus Jēzus ... nav bijis jā un nē… Jo, cik ir Dieva apsolīšanu, tās ir Viņā jā..." (2.Kor.1:19-20). Apzinoties šo patiesību, Tu vari dzīvot ticībā, kaut arī reizēm nākas pat pagaidīt, kamēr tas piepildīsies.

Džeimss Makdonalds (James MacDonald) raksta: "Neziņa ir tas, kas mūs moka. Mēs šaubāmies… uztraucamies… krītam izmisumā... pārdzīvojam un raizējamies... Ja mēs zinātu, kā viss atrisināsies, mēs justos labāk. Mēs varam pārdzīvot sliktu dienu... mēnesi... vai pat gadu... ja vien mēs zinām, kā tas viss beigsies. Veselības krīzes... problēmas ar attiecībām ģimenē... neziņa un uztraukums par bērniem... mums visiem dzīvē ir kādas jomas, kurās mums ir nepieciešams uzticēties tam, ko Dievs teica... Viņš zina, ko Viņš solīja. Viņš nemelo un Viņš nekad neaizmirst. Viņš vienmēr visu dos īstajā laikā. Kurš vēl var dot tādu solījumu? Tagad es vēlētos kaut es varētu teikt, ka viss vienmēr atrisināsies labi un pat perfekti jau mūsu dzīves tuvākā laikā, bet tad es melotu... Nav iespējams visu Dieva apsolīto aptvert un saņemt rēķinoties tikai ar šīs dzīves fizisko realitāti. Ir Mūžības faktors, kas vienmēr ir jāpatur prātā... Mūžība visu sasaista kopā ... Mūžīgā Dzīve... un Debesu Valstības realitāte ir tas, kas padara Viņa solījumus tik vērtīgus."

Viktors Frankls (Victor Frankl), kurš pārdzīvoja holokausta šausmas, reiz teica: "Vāja ticība tiek vēl vairāk pavājināta, piedzīvojot nepatīkamus notikumus un katastrofas, bet stipra ticība ar to tiek tikai vēl vairāk stiprināta."

Svētdienskolas nodarbībās bērniem bija jācenšas iemācīties 23.Psalms. Tomēr mazais Tims nevarēja iegaumēt vairāk kā tikai pirmo rindiņu. Kad pienāca lielais uzstāšanās brīdis visu vecāku priekšā, viņš piegāja pie mikrofona, pasmaidīja un paziņoja: "Tas Kungs ir mans Gans... un tas ir viss, ko es zinu!"

Tas arī ir viss, kas Tev tagad ir jāzina.

Mainīties un augt

Viņi iet no spēka uz spēku... (Ps.84:8) 

Kādā no Peanuts (Zemesrieksti) sērijas (Peanuts) karikatūrām Čārlijs Brauns (Charlie Brown) saka savam draugam Linusam: "Ko Tu darītu, ja Tev būtu sajūta, ka nevienam nepatīc?" Linus atbild: "Es sāktu pārdomāt, ko es varētu mainīt, lai to labotu." Tad Čārlijs Brauns saka: "Kā es ienīstu šo atbildi!"

Ir trīs iemesli, kāpēc arī daudziem no mums nepatīk šī atbilde, un mēs labprāt vēlētos apturēt dzīvi tajā punktā, kurā esam:

1. Ja nokļūt tur, kur mēs esam pašlaik, prasīja no mums ļoti lielu piepūli, tad aicinājums ‘ejam tālāk!’ nav tas, ko mēs vēlamies dzirdēt.
2. Mēs esam atkarīgi no saviem ieradumiem: mēs veidojam savus ieradumus... tad mūsu ieradumus veido mūs.
3. Izmaiņas mums liek justies nedroši, dziļi sirdī mēs baidāmies, ka kaut kas var neizdoties, kaut kas tiks prasīts no mums.

Šveices Alpos ir kāda piemiņas plāksne, kur ir rakstīts: ‘Viņš nomira kāpdams.’ (Brīnišķīga tēma piemiņai!)

Izaugsme arī ir kā kāpšana kalnā. Ja vēlies, lai Tava izaugsme turpinātos, Tu nekad nedrīkst apstāties kāpt. "Bet taisno teka mirdz kā rīta ausmas gaišums, kas arvienu kļūst spilgtāks, līdz pilnīgi uzaust diena" (Sal.pam.4:18).

Kā tad mēs varam zināt ka neesam pārtraukuši savu izaugsmes procesu? Ja ilgāku laiku mūsu dzīvē nekas nav mainījies, tad acīm redzot esam apstājušies.

Savā grāmatā ‘Mācīšanās, lai izmainītu dzīvi’, Dr Hovards Hendriks (Howard Hendricks) lūdz savus lasītājus nopietni pārdomāt par sekojošiem jautājumiem: Ko Tu esi mainījis pēdējā laikā? Piemēram, pagājušajā nedēļā? Vai pagājušajā mēnesī? Vai Tu vari nosaukt dažas ļoti īpašas izmaiņas? Vai arī Tava atbilde kā vienmēr ir neticami izvairīga? Ja Tu apgalvo, ka piedzīvo izaugsmi, tad konkrēti kā? Ja Tu centies atrunāties, ka Tava izaugsme ir visas dzīves jomas aptveroša, tad pamēģini nosaukt kaut vienu!

Patiesi efektīva izaugsme ir notikusi tikai tad, ja konkrēta persona ir mainījusies. Ja nekas nav mainījies, izaugsme nav notikusi. Lūdz Dievam gudrību, lai Tu spētu ieraudzīt tās jomas savā dzīvē, kur Tev ir nepieciešama patiesa izmaiņa un izaugsme...

Pieņemt lēmumu un darīt

...ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība... (Mat.25:29) 

Katrs sasniegums sākas ar lēmuma pieņemšanu. Izvēle, nevis sagadīšanās, nosaka Tavu likteni. 

Jēzus stāstīja līdzību par uzņēmēju, kurš vienam no saviem darbiniekiem uzticēja ieguldīt daudz naudas (desmit talentu), un viņš to dubultoja. Otrs darbinieks saņēma uz pusi mazāk (piecus talentus), bet arī viņš dubultoja viņam uzticēto naudas summu. Trešajam darbiniekam iedeva tiešām ļoti maz (vienu talentu), bet viņš pat necentās kaut ko uzsākt. Tā vietā viņš vienkārši apraka naudu zemē. Baidoties zaudēt to, kas viņam bija uzticēts, viņš nespēja pieņemt lēmumu pat nelielam riskam. "Kungs… tam… sacīja: tu blēdīgais un kūtrais kalps. Ja tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un salasu, kur neesmu kaisījis...?" (Mat.25:26). 

Bībele saka, ka mēs "dzīvojam ticībā [neredzot, neaptaustot], ne skatīšanā [fiziskām acīm]" (2.Kor.5:7). Ja Tu neesat gatavs uzņemties lūgšanās izlūgtu, rūpīgi pārdomātu un labos padomos pamatotu risku, Tu nedarbojies ticībā. Un "bez ticības nevar patikt [Dievam]" (Ebr.11:6). 

Jēzus noslēdza savu līdzību, sakot: "...ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs... bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir..." (Mat.25:29). Tavam mērķim būtu jābūt palielināt ieguldījumus visā ko Tu dari. 

Kens Blenčards (Ken Blanchard) to nosauc par Lielo Atdošanas principu. Tas nozīmē necensties pašam nodrošināties, atliekot kaut ko ‘nebaltai dienai’ (neuztraucieties, Viņš nepievils!). Lai iegūtu vairāk, Tev ir jāizmanto tas, ko Dievs ir jau Tev devis. Ja Tu sper soli ticībā, Dievs arī līdzdarbojas... un notiek pārsteidzošas lietas. Džons Meisons (John Mason) iesaka: "… Ne tas, kas mums ir, bet tas, ko mēs izmantojam; ne tas, ko mēs saprotam, bet tas, ko mēs izvēlamies, nosaka cilvēku laimes sajūtu." 

Tad, kad Tu ierobežo to, ko Tu plāno darīt, Tu ierobežo to, ko Tu vari darīt.

Padomā: ja nerīkosies tagad, vai tas galu galā nesagādās Tev lielākus zaudējumus?

Tava pašcieņa ir jābalsta Dieva viedoklī par Tevi

Es tevi saucu tavā vārdā, tu esi Mans (Jes.43:1) 

Martins Loids-Džons (Martyn Lloyd-Jones) raksta: "Kaut arī Tu reizēm jūties it kā pazudis starp miljonu miljoniem cilvēku šajā pasaulē; lai gan Tev šķiet, ka neesi nekas… tikai daļa no cilvēku masas, Dievs saka: "Es pazīstu tevi." Vai tas nav brīnišķīgi? Ja dzīves izaicinājumi sāk laupīt Tev pašcieņu, atrodi mirkli, lai pārdomātu kāpēc tā. Ja tevi sāpina vārdi un apgalvojumi, kā piemēram: "Es negribu tevi, es tevi vairs nemīlu...", vai arī "Tu esi nepiemērots šim darbam, piedodiet, mums tevi ir jāatlaiž...", vai arī "Tu visu laiku atkārto vienas un tās pašas stulbās kļūdas. Tu nekad nevari izdarīt pareizi...", vai arī " Kāpēc tu nevari būt tāds, kā piemēram, tava māsa vai tavs brālis...", atceries:

1. Tava pašcieņa nevar tikt balstīta uz to, kāda ir Tava profesija vai darbavieta. Kas būs tad, kad Tu vairs nevarēsi to turpināt, varbūt pat tiksi atlaists? Tu jutīsies nevērtīgs! Diemžēl ir tik daudz cilvēku: sportisti, mākslinieki, mūziķi, u.c, kuri tad, kad vairs nevar būt uzmanības centrā, jūtas nomākti un sāk domāt pat par pašnāvību.
2. Tava pašcieņa nevar tikt balstīta uz to, kas Tev pieder. Nesen ASV mājokļu tirgus zaudēja līdz pat 40% no tā vērtības vienā gada laikā. Miljoniem cilvēku piedzīvoja sava sociālā statusa lejupslīdi un viņu finansiālais nodrošinājums izkūpēja kā dūmi.
3. Tava pašcieņa nevar tikt balstīta uz citu cilvēku viedokli. Tas vienmēr padarīs Tevi neaizsargātu, viegli ievainojamu.

Kāds ir risinājums?
Uzzini, ko Dievs domā par Tevi un tad veido savu dzīvi balstoties uz to. "...saka Tas Kungs...: ‘Nebīsties, jo Es tevi atpestīju; Es tevi saucu tavā vārdā, tu esi Mans!’" (Jes.43:1).
Vai ir iespējams vēl kaut kas labāks!

Rīkoties saskaņā ar Dieva padomiem... un piedzīvot svētības

Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu... (Jāņa 10:10) 

Izmantojot savu privāto māju kā demonstrācijas vietu, TV ziņu reportieris Brendons Brūks (Brandon Brooks) mācīja skatītājiem kā aizsargāt savu māju no laupītāju iebrukuma. Viņš uzstāda dubultās slēdzenes visām durvīm un nodrošināja logus, lai tos nevarētu atvērt no ārpuses, kā arī uzstādīja sarežģītu signalizācijas sistēmu. Tomēr viņš nebija ņēmis vērā, ka arī zagļi bija skatījušies šīs TV pārraides un tā ieguvuši pilnīgu informāciju par visu drošības sistēmas darbību; kā arī pilnīgu dzīvokļa plānojumu ar skaidru priekšstatu kur atrodas visas vērtīgās lietas. Nākamajā nedēļā, kad Brūks atradās TV studijā, zagļi pilnībā iztīrīja viņa māju… jo tas taču ir tas, ko zagļi dara...!

Sātans ir zaglis! Jēzus teica, ka sātans nāk tikai "lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Es esmu nācis, lai ... būtu dzīvība un pārpilnība."

Henrijs Blekabijs (Henry T. Blackaby) raksta tā: "Kopš Ievas un Ādama laikiem, cilvēkiem vienmēr ir bijis jāizvēlas, kam ticēt. Sātans centās viņus pārliecināt, ka nepakļaušanās Dievam dotu iespēju piedzīvot un saņemt vairāk. Apsolītā ‘vairāk’ vietā, viņš nolaupīja visu, kas tiem bija, un visu savu atlikušo dzīvi Ieva un Ādams piedzīvoja tikai mazu daļu no svētībām, kuras Dievs bija paredzējis viņiem dot. ... Tagad pasaule cenšas pārliecināt Tevi, ka Tu atradīsi dzīves piepildījumu, ja pieņemsi tās standartus morāles, laulības, bērnu audzināšanas un savu karjeras veidošanai... Ja Tu tam sāc tā kā piekrist, tad nekad nepieredzēsi tās svētības, ko Dievs Tev ir gatavs dot. Grēks nes nāvi (Rom.6:23)... Jēzus vēlas, lai Tu dzīvotu savu dzīvi drošībā zinot, ka esi Viņa mīļotais bērns. Ja Tu līdz šim neesi piedzīvojis Viņa mīlestību, prieku un mieru, tad Tu nez kāpēc esi samierinājies ar kaut ko daudz mazāk nekā Dievs to vēlējās. Ja Tu centies saprast, kāpēc neesi laimīgs un dzīvespriecīgs savā dzīvē... apsoli sev, ka Tu nesamierināsies ar kaut ko mazāku kā Dieva ir iecerējis. Tā vietā, lai izvēlētos šīs pasaules ceļu ... uzklausīt Glābēja balsi un ... atrodi īsto dzīves piepildījumu. Piedzīvo svētības, kuras Dievs vēlas Tev dot."

Parādīt žēlastību

... Viņā mums dota ... piedošana pēc Viņa bagātās žēlastības... (Efez.1:7) 

Vai esi ievērojis, cik ātri Tu izsaki spriedumu par citu trūkumiem, tajā pat laikā pieļaujot daudz lielākas kļūdas savā dzīvē?

Pāvils runā par "bagāto žēlastību", ko Dievs dod mums. Bet mēs nelietīgi izmantojam šo žēlastību, ja atsakāmies to attiecināt arī uz citiem. Jēzus teica: "...un, kad jūs stāvat, Dievu lūgdami, tad piedodiet, ja jums kas ir pret kādu, lai arī jūsu Tēvs, kas debesīs, jums piedod jūsu pārkāpumus..." (Mark.11:25). Tev nav tiesības izlemt, kurus pārkāpumi Tu kādam piedosi, un kurus Tu paturēsi mūžīgi nepiedotus pret kādu. Mums ir pavēlēts "...mīlēt žēlastību..." (Mihas 6:8). Tas nozīmē, ka to ir jātiecas sasniegt, tam ir jākļūst par mūsu mērķi.

Nav pareizi teikt, "es piedošu viņam tad, kad viņš būs pierādījis, ka ir to pelnījis." Bibliska piedošana nav ar nosacījumu, tā nevar tikt nopelnīta, nevar pienākties kādam... un Tu nevari tirgoties par to. Jēzus teica: "...bez maksas jūs esat dabūjuši, bez maksas dodiet..." (Mat.10:8).

Varbūt Tu domā, ka piedodot kādam, ka viņam izdari lielu pretimnākšanu un pakalpojumu. Tomēr patiesībā Tu neizdari pakalpojumu citam pat tad, ja esi piedevis – viņam tik un tā būs Dieva priekšā jāatbild par izdarīto. Tomēr tas nav Tavs darbs, lai piespiestu kādu atbildēt.

Varbūt Tu domā, ka piedodot kādam nepelnīti, viņam ar to tiek dota iespēja neko nemainīt. Piedošana nenozīmē, ka attiecības paliks tādas pašas kā iepriekš. Tas bieži prasa ļoti ilgu laiku, lai atjaunotu uzticību un pārliecinātos, ka nožēla ir bijusi patiesa. Patiesībā, ja nodarījums ir bijis ļaunprātīgs vai Tu esi juties apdraudēts – piedod!, bet saglabā drošu distanci.

Varbūt Tu domā, ka ātra piedošana ļaus viņam Tevi sāpināt atkal. Patiesība ir tā, ka visiem ir brīva iespēja darīt jebko atkal un atkal... tāpat kā Tev ir iespēja parādītu žēlastību pat tad, ja pārkāpējs nav to lūdzis vai izrādījis kaut mazāko grēku nožēlu.

Kā sagatavoties (3)

Tā Boāss ņēma Ruti, un viņa kļuva tam par sievu... (Rutes 4:13) 

Ievēro vēl divas lietas, kuras Naomija mācīja Rutei, gatavojot tikšanos ar Boāsu:

1. Pārliecinies, ka esi pareizajā vietā. Naomija sacīja Rutei: "...noej uz piedarbu..." (Rutes 3:3). Kāpēc? Jo tā ir vieta, kur Boāss bija! Lai saņemtu to, ko Dievs ir Tev ieplānojis, Tev garīgi ir jābūt īstajā vietā. Sātans centīsies Tev iedvest, ka esi necienīgs. Viņš mēģinās pārliecināt Tevi palikt tur, kur esi... un klausīties tos, kas grib Tev neļaut nokļūt tur, kur Dievs vēlas, lai Tu būtu. Sātans liks Tev šaubīties, pat ja Tu esi īstajā vietā. Netici viņa meliem! Kad Dievs aicina Tevi, Viņš arī dod Tev vajadzīgo spēku un spējas. Viņš izmanto Tevi Tev pašam par svētību.
2. Pārliecinies, vai rīkojies īstajā laikā. "...bet nerādies tam vīram, pirms..." (Rutes 3:3). Rute bija ļoti gaidījusi šo brīdi, bet tagad viņai bija jāmācās būt klusai un gaidīt, jo cilvēks, caur kuru Dievs plānoja viņu svētī, gulēja. Reizēm ir grūti saprast – kā citi var būt vienaldzīgi par to, kas Tevi ir tā saviļņojis, par ko Tu priecājies, vai ko Tu gaidi. Bet Dievs dažreiz saka: "Pagaidi..." Un tad ir jāiemācās nesteigties un nesteidzināt notikumus pirms noliktā laika. Dievs mūs aicina atcerēties, ka tas, ko Viņš organizē “...īstenosies noteiktā laikā, un tās īstenošanās steidzīgi tuvojas, un, pat ja tās piepildīšanās vilcinātos ... tas viss nāktin nāks un nekur nepaliks" (Habak. 2:3). Dievs reizēm neatbild tad, kad Tu domā Viņam tas ir jādara, bet tad, kad ir Viņa noteiktais laiks… un tas ir ideāli labākais laiks. Dievam krājumā ir svētības, kuras ir paredzētas konkrēti Tev. Kad būs īstais laiks – Viņš tās vēlas dot tieši Tev.

Kā sagatavoties (2)

Tā Boāss ņēma Ruti, un viņa kļuva tam par sievu... (Rutes 4:13) 

Lai palīdzētu Rutei sagatavoties satikties ar nākamo vīru, Naomija mācīja viņai divus svarīgus veiksmīgas dzīves principus:

1. Ir jābūt pareizai attieksmei. Naomija sacīja Rutei: "...svaidies..." (Rutes 3:3). Laikos, par kuriem stāsta šis Bībeles stāsts, cilvēki ierīvējās ar eļļu, lai atsvaidzinātos un sakoptu sevi. Tātad Rutei bija pareiza attieksme. Ja Tu lūdz, lai atrastu labu darbu, piemērotu dzīvesdraugu vai labvēlīgu iznākumu kādā konkrētā jomā... bet tas nenotiek uzreiz, nevajag automātiski visā vainot Sātanu. Vispirms pārbaudi savu attieksmi! "Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba..." (Rom.12:2). Lai iegūtu pareizo rezultātu, Tev ir nepieciešama īstā pieeja.
2. Ir jābūt gatavam. Naomija ieteica Rutei: "...uzvelc savas jaunās drēbes..." (Rutes 3:3). Bet kāpēc īpaši apģērbties, ja vēl nav skaidrs kas notiks? Tāpēc, ka Dievs svētī cilvēkus, kuri ir tam sagatavojušies! Arī Tev ir jābūt jau gatavam, kad pienāks Tavs laiks. Šis stāsts mums māca, cik svarīgi ir visu rūpīgi pārdomāt… un būt gatavam kļūt pozitīvi pamanāmam. Un runa jau nav tikai par burtisku apģērbu (kaut gan arī tas ir labi!) – Tev ir jāapzinās, ka Tava gatavība var likt Tev izcelties uz citu ‘negatavo’ fona. Tas ir labi! Tava prioritāte taču nav saņemt cilvēku aplausus, bet gan Dieva. Svarīgi, lai Tev ir noteikts mērķis, pretējā gadījumā būs liels kārdinājums meklēt aizbildinājumus un izskaidrot, kāpēc Tu esi tik ļoti atšķirīgs no visiem pārējiem. Kad zini, kur Dievs Tevi ved, Tev būs vienaldzīgs viss pārējais. Patiesībā, kad citi redzēs un ievēros Tavu gatavību, viņiem nevajadzētu būt nekādām šaubām par Tavu galamērķi.

Kā sagatavoties (1)

Tā Boāss ņēma Ruti, un viņa kļuva tam par sievu... (Rutes 4:13) 

Ieskatoties instrukcijās, kādas Naomija deva Rutei, pirms viņa devās pie sava topošā vīra (tiem, kuri nav ļoti pazīstami ar šo stāstu, iesaku izlasīt visu Rutes grāmatu!), Tu pamanīsi, ka dzīvei saskaņā ar Dieva plānu, ir daži pamatprincipi. Ja Tu tos sapratīsi, viss nostāsies savās vietās. Tātad:

1. Vispirms pārliecinies, ka tā patiešām ir Dieva griba Tavā dzīvē. Rutes mērķis nebija apprecēties ar jebkuru... viņa domāja par vienu konkrētu cilvēku. Un tāpēc, ka Naomi bija izdarījusi savu mājasdarbu, viņa varēja dot padomu Rutei kur viņu atrast: "...Lūk, šonakt viņš vētīs miežus piedarbā" (Rutes 3:2). Pirms sākt lūgt Dieva iejaukšanos, rūpīgi pārdomā ko Tu patiešām vēlies. Vai esi pārliecināts, ka tas ir tas, ko vēlas arī Viņš? Ja tas nav saskaņots ar Dievu – labāk nemaz nesāc to. Necenties pēc kaut kā tikai tāpēc, ka tas izskatās labi kāda cita dzīvē. Dievam ir plāns tieši priekš Tevis, kas ir unikāls un īpašs. Meklē Dieva padomu un Viņš to Tev atklās.
2. Tiec galā ar savu pagātni. Naomija sacīja Rutei: "...Tādēļ mazgājies..." (Rutes 3:3). Lai iegūtu Boāsa labvēlību, Rute nevarēja tuvoties viņam izskatoties un smaržojot kā svešiniece no bada piemeklētās Moāba zemes. Viņai vajadzēja atstāt aiz sevis savu pagātni, lai tā nesabojātu viņas nākotni. Dievs arī Tev vēlas atvērt durvis uz jaunām iespējām, tomēr, kamēr nebūsi atrisinājis un nolicis savas vecās problēmas, Tu nevarēsiet ieiet caur tām. Tu nevarēsi saņemt to, ko Dievs ir Tev sagatavojis, ja joprojām būsi pārņemts ar saviem plāniem, ar savām domām, ar saviem priekšstatiem. Vai tas prasītu sešus mēnešus vai sešus gadus – sakārto savu emocionālo, intelektuālo un morālo bagāžu. Dievs saka: "Nedomājiet vairs par seniem notikumiem un neievērojiet to, kas jau sen bijis! Redziet, Es veikšu ko jaunu, tas jau parādās, vai jūs to neredzat?..." (Jesajas 43:18-19).

Lai Dievs uzdāvina Tev pasauli

Mac. R.Eimanis 

Mēs gribam, brāļi, lai jūs būtu skaidrībā par tiem, kas aizmiguši, un lai jūs nenodotos skumjām kā tie, kam nav cerības. Jo tāpat, kā mēs ticam, ka Jēzus ir nomiris un augšāmcēlies, Dievs arī aizmigušos caur Jēzu vedīs godībā kopā ar Viņu... IEPRIECINAIT cits citu ar šiem vārdiem! (1.Tes.4:13-14,18) 

Kad pieminam savus mirušos, ko dzīvē pazinām, kādas ir mūsu sajūtas? Skumjas? Pārdomas? Bet vai ir arī prieks? Jā tieši prieks...

Kas nosaka tavu pasauli? Kas nosaka, kad Tu esi priecīgs, kad bēdīgs? Kā Tu izlem, kad krist izmisumā, un kad saņemties un sākt dzīvot citādāk? Kas nosaka mūsu sajūtas domājot par nāvi? Vai mūsu acis, kas redz mirušo miesu, un kapu kopiņas? Vai mūsu sirdis, kas jūt šķiršanās skumjas? Ja tā, tad mums neatliek nekas cits, kā sērot. Sērot visas dzīves garumā, jo Tavu dzīvi nosaki tikai Tu pats. Tavas sajūtas un vēlmes. Bet ieklausies, pirms sākt sērot: “Jo Manas domas nav jūsu domas, un jūsu ceļi nav Mani ceļi,’ saka Tas Kungs.” (Jes. 55: 8) Tātad tas, ko jūtam un domājam mēs, vienmēr nav patiesība. Ja es piemēram, jūtos vientuļš, tas vēl nenozīmē, ka tāds esmu. Ja jūtos noskumis, tas nenozīmē, ka man nav citu iespēju.

Atcerēsimies, kā tika radīta šī pasaule? Caur vārdu. Dievs sacīja un viss radās! Viņš radīja pasauli ap mums un mūs pašus caur savu vārdu. Bet tāpat arī tagad katram vajag, lai Dievs rada pasauli ar savu vārdu. Katru dienu. Kad dzīvojam ne vairs tikai saskaņā ar to, ko saka mūsu prāts vai sajūtas, bet mācamies ik dienu dzīvot saskaņā ar to, ko saka Dievs. Saskaņā ar Viņa vārdiem. Kristus sacīja: “Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs.”

Tas nav viegli dzīvot saskaņā ar Dieva vārdiem, redzēt pasauli tādu, kā Dievs tev to atklāj. Jo Viņš atklāj daudz skumjas un postu. Viņš atklāj, ka daudzi cilvēki ir velna varā, un domā tikai par savu kārību apmierināšanu. Viņš atklāj, ka arī es neesmu tik labs, cik vajadzētu. Viņš atklāj, ka cilvēki daudz vairāk klausa savām izjūtām kā Dieva vārdam: “...zinādami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un Viņam nav pateikušies, bet savos spriedumos krituši nīcības gūstā un savā sirds neprātā iegrimuši tumsā. Saukdami sevi par gudriem, tie kļuvuši ģeķi” (Rom.1: 21,22). Ja klausu Viņam, ne savām sajūtām, tad tieku dzīts uz grēksūdzi, jo pats nespēju sakārtot savu dzīvi, pēc Dieva kārtības.

Un tomēr, tā ir neiedomājama svētība, ja manu pasauli nosaka Dieva vārds! Tad arī katrs dievkalpojums iegūst citu jēgu. Tad es šeit esmu, lai Dieva vārds rada jaunu realitāti! Tad es saņemu svētību ne tādēļ, ka tā jūtos, bet tādēļ, ka Viņš to saka. Varu kalpot citiem, jo viņš to saka. Esmu Dieva bērns ne tāpēc, ka jūtu, bet tāpēc, ka Viņš atklāj. Nāve mani nebiedē, ne tāpēc, ka esmu par to stiprāks, bet Viņš to saka. Jā, bērēs es redzu, kādu mīļu cilvēku nekustīgi guļam, bez dzīvības; jā, kapos es redzu daudz kapu kopiņas, bet es neļaušos skumjām, jo Dievs saka: “nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs Viņa balsi un nāks ārā” (Jāņa. 5: 28,29). Es paļaušos uz Dieva vārdu, ne uz savām sajūtām.

Sāc katru dienu ar Dieva vārdu nevis savām sajūtām! Viņš grib tev uzdāvināt pasauli!

Visu mācītāja R.Eimaņa rakstu varat lasīt šeit: http://mezaparka.lelb.lv

Dari labāko iespējamo savai pilsētai… savai valstij!

Rūpējieties par ...[savas] pilsētas labklājību ... un pielūdziet To Kungu par to, jo tās labklājība būs arī jūsu labklājība. (Jer.29:7) 

Vai Tu esi apmierināts ar to vietu/apstākļiem savā dzīvē, kur atrodies? Vai varbūt Tu ilgojies būt kaut kur citā vietā/laikā? 

Dievam priekš Tevis ir kāds padoms (tikai ļoti iespējams tas ir kaut kas tāds, ko Tu nemaz negribi dzirdēt). Tas ir padoms, kuru Viņš deva caur pravieti Jeremiju cilvēkiem, kuri bija vergi Babilonijā, kuri bija aizvesti tālu prom no visa tā, kas tiem bija tuvs, mīļš un dārgs. Dievs toreiz teica: "...celiet mājas un dzīvojiet, stādiet dārzus un ēdiet to augļus! Ņemiet sievas un radiet dēlus un meitas, un ņemiet saviem dēliem sievas, un dodiet pie vīra savas meitas, lai viņas dzemdē dēlus un meitas, – vairojieties tur un neejiet mazumā! Rūpējieties par tās pilsētas labumu, uz kurieni es jūs aizvedu trimdā, un lūdziet Kungu par to, jo tās labums būs jūsu labums!" (Jer.29:5-7 Jaunais tulkojums).

Ebreji bija trimdā, jo Dievs bija pieļāvis, ka tos aizved gūstā. Vai nevarētu būt, ka arī Tu esi savā dzīvē tur, kur Tu esi šodien, jo Dievam ir kāds plāns? Varbūt Viņš ir nolicis Tevi tur , kur Tu esi, lai caur Tevi svētītu tos, kas ir Tev blakus? Tā vietā, lai plānotu savu dzīvi sākt no jauna kaut kur citur; lai cerētu, ka kāda fantastiska sagadīšanās vai apstākļi visu izmainīs, varbūt būtu vērts sākt ieguldīt savu laiku, spēkus un arī līdzekļus attiecībās ar Taviem līdzcilvēkiem? Varbūt tas var kardināli izmainīt un uzlabot arī Tavu dzīvi? Kāpēc? Tāpēc, ka kad viņi tiks svētīti, arī Tu būsi svētīts! Kā mēs zinām? Jo Jēzus teica: "Dodiet, tad jums taps dots: ... jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros." (Lūk.6:38). 

Marta Vašingtona (Martha Washington) reiz teica: "Es joprojām esmu apņēmusies būt jautra un laimīga jebkurā dzīves situācijā. Es esmu sapratusi, ka lielākā daļa mūsu dzīves laimes vai nelaimes brīžu ir atkarīga no mūsu attieksmes... un nevis no apstākļiem..." Tas izklausās gandrīz tāpat kā to rakstīja apustulis Pāvils: "...Es protu būt zems, protu arī dzīvot pilnībā; nekas man nav svešs, protu būt paēdis un izsalcis, dzīvot pilnībā un ciest trūkumu." (Filip.4:12).

Ja Tu vēlies nevis tikai izdzīvot, bet dzīvot ar sajūtu, ka tas ir nozīmīgi – sāc darīt maksimāli labāko iespējamo tur, kur Dievs Tevi ir aicinājis to darīt.

Padomā par saviem paradumiem

... [viņi] rīkojas pēc saviem iepriekšējiem paradumiem... (2.Ķēn.17:34)

Dievs teica: "Un tā līdz šai dienai [viņi]... rīkojas pēc saviem iepriekšējiem paradumiem; tie nebīstas To Kungu, nedz dara ... pēc tās bauslības, nedz pēc tiem likumiem, ko Tas Kungs ir pavēlējis..." (2.Ķēn.17:34). Ir jāsaprot – jebkurš ieradums kuram Tu ļausi dominēt savā dzīvē, agri vai vēlu pilnībā kontrolēs Tavu dzīvi. Ja parunāsi ar kādu, kurš atgūstas no smagas atkarības, Tu gandrīz vienmēr dzirdēsi: “...es tikai tad kļuvu gatavs mainīties, kad biju nonācis pašā apakšā.“ Pazudušais dēls parasti nav gatavs nākt mājās, kamēr nav zaudējis visu! Bet tam tā nav jābūt Tavā dzīvē.

Debesu Tēvs ar nepacietību gaida jebkuru no mums. Atceries, Tu esi Visaugstākā bērns; jebkura verdzība vai nebrīve Tev ir nedabiska. Tomēr, Tu nekad nebūsi pilnīgi brīvs, ja ĻAUSI kaut kam Tevi saistīt. Lai arī kas ir Tavas važas – kādas vielas, attiecības vai nesakārtota dzīve – nekas nemainīsies, kamēr Tavs prāts nebūs atbrīvots no veco domu un ieradumu dzelžainā satvēriena, un nebūs Dieva Vārda atjaunots (Rom.12:2). Tātad, sāc ieviest jaunus paradumus, jo tas, ko Tu sāksi konsekventi darīt, agrāk vai vēlāk kļūs par Tavu pastāvīgu ieradumu.

Sāc ar Bībeles lasīšanas ieradumu. Ielieciet to kā pašu pirmo savā ‘izdarīt’ sarakstā. Jo Dieva Vārdi ir “dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai, kas dziedina" (Sal.Pam.4:22).

Ieplāno īpašu laiku lūgšanām, citādi viss pārējais ‘ļoti svarīgais’ aizņems visu Tavu laiku. Lūgšanā Dievs Tev atklās kā Viņš jūtas un ko domā par lietām. Vai Tu uzskati, ka vari atļauties dzīvot bez Viņa padoma?

Apmeklē baznīcu regulāri, atbalsti tur kalpošanu ar savām finansēm, realizē tur savas garīgās dāvanas un sāc ieguldīt laiku un enerģiju attiecībās, kas stiprinās Tevi garīgi. Dievs Savā namā atklāj tādas lietas, kuras Viņš nesaka nekur citur.

Tavi ikdienas dzīve ir tā, kas veido Tavu nākotni. Ja Tu vēlies zināt, kāda tā varētu būt – pievērs uzmanību saviem paradumiem!

Veselīgas mācības nozīme

Bet tu sludini to, kas saskan ar veselīgo mācību… (Tit.2:1)

Šodien ‘veselīga mācība’ jeb bibliskas doktrīnas tiek aizstātas ar ‘man TĀ patīk’ teoloģiju,… un mēs (Baznīca!) reizēm izsakām bažas par to.

Lidmašīnu piloti lido pēc ļoti stingri noteiktiem un fiksētiem likumiem. Ķirurgi izdara operācijas vadoties pēc ļoti konkrēti noteiktiem priekšrakstiem. Vai Tu neesi priecīgs, ka lielākā daļa no viņiem domā, ka noteikumi ir svarīgi?

Ir stāsts par kādu psiholoģijas studentu, kurš būdams armijā, reiz tika norīkots dežurēt virtuvē. Tur strādādams, viņš nolēma pārbaudīt dažādu kareivju viedokli par aprikozēm. Vispirms viņš ieņēma negatīvu nostāju: "Jūs nevēlaties aprikozes, vai ne?" Deviņdesmit procenti teica: “Nē!” Tad viņš izmēģināja pozitīvo pieeju: "Jūs vēlaties aprikozes, jā?" Vairāk nekā puse teica: “Jā!” Pēc tam viņš mēģināja ‘vai nu tā, vai tā’ tehniku: "Vai jūs vēlētos vienu aprikožu porciju vai divas?" Neskatoties uz to, ka lielākai daļai no viņiem aprikozes nebija mīļākais ēdiens, četrdesmit procenti paņēma divas porcijas un piecdesmit procenti paņēma vienu. Tikai desmit procenti tomēr atteicās no aprikozēm.

Esi ļoti uzmanīgs, ja Tev nav noteikta uzskatu sistēma vienā vai otrā jautājumā – Tu vari nevilšus sākt akli sekot kāds cita viedoklim.

Pāvils ļoti nopietni pamācīja Timoteju: "...sludini Dieva vārdu, esi gatavs to darīt gan laikā, gan nelaikā, atmasko, norāj, iedrošini ar neatlaidīgu pacietību un mācīšanu. Būs laiks, kad ļaudis vairs necietīs veselīgo mācību, bet, savas iekāres dzīti, pulcinās sev tādus skolotājus, kas glaimo viņu dzirdei. Viņi novērsīs savas ausis no patiesības un pievērsīsies mītiem..." (2.Tim.4:2-4 Jaunais tulkojums).

Kad Tavas mirkļa sajūtas nevarēs būt drošs pamats lēmumu pieņemšanai, tad ‘veselīga mācība’ var būt šis pamats. Mūsu sajūtas balstās uz emocijām, savukārt bibliska doktrīna balstās uz mūžīgā Dieva Vārda mācībām.

Šoreiz nelielas pārdomas par Tobita grāmatu...

Tagad Tobita grāmata (vai kā to sauc latīņu izdevuma Bībeles –Tobijas grāmata) ir atrodama arī jaunajā latviešu valodas tulkojuma Bībelē kopā ar citām deiterokanoniskajām grāmatām. Grāmatas semītiskā izcelsme un nosaukums (Tobiah - טוֹבִיָּה, kas nozīmē "Kungs ir mans labums") ir zināma jau kopš senatnes. Vārds pats par sevi ir daudzkārt lietots Bībelē (piemēram, 2.Laik.17:8, Ezr.2:60, Zah.6:10). Salīdzinoši nesen atklātie pieci rokrakstu ruļļi ar fragmentiem no Tobita grāmatas (4QTob - gan ebreju un aramiešu valodas teksti atrasti starp Nāves jūras rokrakstiem no Kumrānas 4.alas) ir no jauna pievērsuši grāmatai īpašu uzmanību.

Lai arī grāmatā aprakstītie notikumi norisinās astotajā gadsimtā pirms mūsu ēras, tiek uzskatīts, ka grāmata ir sarakstīta pēc Ezras grāmatas un tāpēc arī nav iekļauta īsākajā ebreju kanona variantā. Tomēr grāmata bija daļa no Vecās Derības sengrieķu valodā (Septuaginta), un vienmēr ir tikusi uzskatīta kā iedvesmojoša gan katoļu, gan Austrumu pareizticīgo baznīcās.

Grāmata ir reliģiska novele, kas atklāj ebrejisku romantiku un ir ļoti aizraujošs stāsts. Stāsta varonis ir tēvs, kuru sauc Tobits (Τωβίτ - Grieķu Septuagintas tekstā) un viņa dēls Tobijs (vai Tobias - Τωβίας, Septuagintas tekstā). Stāsts mūs iepazīstina ar Tobitu, izraēlieti no Ziemeļu Karalistes, kurš ir ticis izraidīts uz Ninivi. Šis darbīgais un bagātais vīrs pēkšņi kļūst akls. Tad mēs tiekam iepazīstināti ar Saru mēdiešu zemē, kurai arī neklājas viegli. Atbildot viņu lūgšanām, Dievs kā palīgu sūta eņģeli Rafaēlu. Tikumīgais Tobita dēls Tobijs dodas ceļojumā kopā ar Rafaēlu uz mēdiešu zemi sava nevarīgā tēva vietā... un tas atnes laimi gan tēvam, gan Sārai, gan arī pašam.

Grāmatas galvenais vēstījums ir: Dievs ir gan taisnīgs, gan arī suverēns; ciešanas nav sods; savukārt Dieva nodoms ilgtermiņā ir atalgot viņam uzticīgos. Lasītājs tiek aicināts uzticēties Dievam un dzīvot saskaņā ar Viņa noteikumiem. Grāmata cenšas būt daudzveidīga padomu un dzīves principu atklājēja – gan iepazīstina ar laulības svētumu, gan stāsta par eņģeļu aizbildniecību, gan māca cienīt vecākus, gan īpaši uzsvar lūgšanas nozīmi mūsu ikdienas dzīvēs.

Visbeidzot – grāmata tiešām ir viens no visvairāk apburošajiem ebreju rakstu paraugiem, kas ir daļa no vēstures grāmatām Vecajā Derībā, un tagad visiem lasītājiem ir pieejama arī latviešu valodā.

Meklējiet grāmatnicās jauno latviešu tulkojuma Bībeli.
Elektronisko versija visām platformām tiek piedāvāta kā OliveTree BibleReader brīvprogrammas modulis priekš Android, Blackberry, iPhone, iPad, Nokia (Symbian^5) viedtālruņiem.
Pirkt varat šeit, vairāk informācijas šeit.

Pie laimīgas laulības ir jāpiestrādā

...ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība... bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas... (1.Kor.13:2)

Bijušais ASV Izglītības sekretārs Viljams Benets (William Bennett) apmeklēja kādu laulības ceremoniju, kura nenotika baznīcā. Visa cita starpā līgava un līgavainis izteica savus solījumus palikt kopā, "kamēr mīlestība turpināsies"(!). V.Benets raksta: "Es nosūtīju viņiem papīra šķīvīšus kā kāzu dāvanu..." 

Ja Tu vēlies, lai Tava laulība ir laimīga un spēj pārvarēt dažādus attiecību sarežģījumus, ir jāņem vērā sekojošās četras lietas:

1. Uzņemies atbildību par savu laimi. Vainojot savu dzīvesbiedru, Tu vienkārši neesi godīgs pret sevi un nebūsi gatavs mainīt savu nepareizo uzvedību. Laime ir rūpīgs darbs visas dzīves garumā. Labu attiecību pamatā ir veselīga pašapziņa un attiecības ar Dievu.
2. Esi draugs. Vai nav savādi, cik viegli mēs pieņemam mūsu draugus tādus, kādi viņi ir… taču ir tik grūti to darīt attiecībās ar cilvēku, kuru esam apprecējuši? Vai Tavs dzīves partneris nav pelnījis vismaz tādu pašu cieņu, lojalitāti, pacietību, pateicību un atzinību kādu Tu dot citiem? 
3. Veido kopīgus mērķus. Cilvēkam vienmēr vajag kaut ko plānot un tad rūpīgi strādāt, lai to sasniegtu. Ja to darīsi kopā ar dzīvesdraugu, tas bagātinās jūsu attiecības un ļaus sasniegt augstāku uzticēšanās līmeni. Tātad, kāds ir JŪSU nākamais mērķis?
4. Esi drosmīgs. Teodors Rubins (Dr.Theodore Rubin) raksta: "Problēma nav tas, ka ir problēmas (tās ir un būs!). Patiesībā problēma ir uzskats, ka ja ir problēmas, tad tā ir problēma!" Šeit virs zemes nav ideālas dzīves situācijas. Ir vajadzīga drosme, lai Tu būtu gatavs visam, kas vien būs jāpiedzīvo. Un vēl lielāka drosme ir vajadzīga, lai atzītu, ka tas, ko Tu nevarēsi atrisināt ar gudrību, spēku vai izveicību, ir atrisināms ar mīlestību!

Sāc strādāt pie savas laimīgās laulības jau šodien!

Tiekties pēc progresa, nevis pilnības

... jums rakstīt man nav par apgrūtinājumu... (Filip.3:1) 

Vai esi padomājis, cik bieži cilvēki, kurus Tu apbrīno, darīja lietas nepareizi, pa pusei pareizi, gandrīz labi, pirms viņiem izdevās? Kļūdas ir nepatīkamā, bet tomēr neizbēgama progresa sastāvdaļa.

Tieši tāpēc apustulis Pāvils rakstīja: "... to pašu jums rakstīt man nav par apgrūtinājumu, bet jums ir par stiprinājumu" (Filip.3:1). Viņš saprata, ka ir jādzird atkal un atkal... un jācenšas atkal un atkal, lai beigu beigās kaut kas izdotos patiešām labi.

Pārtrauc salīdzināt sevi ar citiem. Bībele saka: "... kas paši sevi liela… sevi pašus ar sevi mērodami un paši sev pielīdzinādami, nedara prātīgi" (2.Kor.10:12). Kā tajā Kristus stāstītajā līdzībā – dažiem no mums ir dots pieckārtīgi, dažiem divkārt un dažiem tikai viens. Tavs talants, ne Tavas vēlmes nosaka Tavu potenciālu. Tas cilvēks, kuram bija dots mazāk, bet kurš darīja labāko iespējamo, saņēma to pašu uzslavu ("labi paveikts!") kā tas, kuram bija pieckārtīgi. Nepatikšanās nokļuva tā persona, kas baidījās riskēt. Tava lielākā kļūda var būt nevēlēšanās kļūdīties!

Džons Maksvels (John Maxwell) raksta: "Tavi panākumi ir atkarīgi no Tavas apņemšanās vingrināties. Konsekventa labā praktizēšana noved pie reāli laba rezultāta. Tas Tev ir it kā asinīs. Gudri cilvēki to saprot... un ievēro ļoti stingu disciplīna, lai kaut ko sasniegtu."

Ja Tu vēlies saprast, kas padara dažus cilvēkus veiksmīgākus par citiem, Tu atklāsi, ka visa panākumu atslēga slēpjas šajos trīs vārdos: “vēl mazliet vairāk.” Veiksmīgi cilvēki dara to, ko no viņiem sagaida... plus vēl mazliet vairāk.

Tātad, šodienas padoms ir – tiecies panākt progresu, ne pilnību!

Labāka rītdiena...

... tiem, kas skumst..., dāvāt ... prieka eļļu sēru drēbju vietā, svētku drānas noskumuša gara vietā... (Jes.61:3) 

Ķīniešu valodā vārda "krīze" simbols ir ļoti interesants. Tas sevī ietver gan briesmas, gan iespējas. Ja risks ir liels un cerība uz pozitīvu rezultātu apšaubāma, risinājums var izrādīties jauna iespēja, par spīti piedzīvotajām problēmām. 

Tomēr reālā dziedināšana nevar sākties, kamēr Tu neatzīsti faktus un savas sāpes. Tas nozīmē darīt to, ko darīja Dāvids - atzīties visā Dievam: "Cik ilgi man būs glabāt rūpes savā dvēselē, diendienā bēdāties savā sirdī?" (Ps.13:3).

Tāpat kā griezt ar skalpeli ir pirmais nepieciešamais solis, lai dziedētu augoni, tā arī atzīt patiesību ir pirmais solis, lai izkļūtu no krīzes. Tie, kuri nenolaiž rokas pie pirmajām problēmām drīz vien saprot, ka ir cerības un sapņi, kuri vairs nepiepildīsies. Tad viņi saprot, ka ir jomas, kurās vajadzīgas korekcijas. Visbeidzot viņi ir gatavi izstrādāt plānu nākotnei.

Sākumā Tu jutīsies kā "nekas nekad nebūs tā kā agrāk..." Tas ir normāli. Tev ļoti iespējams ir nepieciešams veikt korekcijas tajā, kā Tu strādā, kur pavadi savu brīvo laiku un kā Tu attiecies pret savu ģimeni un draugiem. Dzīves problēmas un izaicinājumi mēdz destabilizēt Tavu pasauli. Tomēr tas arī liek Tev dziļāk un nopietnāk ielūkoties sevī un atrast slēptās spēku rezerves, par kurām Tu pat nezināji. Tādā brīdī Tu varbūt nejuties ļoti drosmīgs vai cerību pārņemts, tomēr tas nenozīmē, ka Tev nebūtu pamata ticēt “laimīgām beigām”. Pat ja Tu nejūties ļoti spēcīgs, Tu vari smelties spēkus no Tā, Kurš tāds ir.

"Tas Kungs ir mans akmenskalns, mana pils un mans glābējs, mans stiprais Dievs, mans patvērums, uz ko es paļaujos..." (Ps.18:3).

Atzīsti to kā ir patiesībā. Atrodi Dievu tajā. Seko Viņam... un Viņš dos Tev labāku rītdienu.

Parādīt atzinību

...Jozua, Nūna dēls, kas stāv tavā priekšā ... stiprini viņu... (5.Moz.1:38) 

Tiem dažiem, kurus varētu raksturot kā "vienmēr-par-sevi-pārliecinātus", vajag maz vai nemaz iedrošinošu atzinību; mums pārējiem to vajag regulāri. Dievs ieteica Mozum parādīt atzinību savam aizstājējam Jozua, jo viņam nāksies uzņemties ļoti īpašu atbildību. Pat Pāvilam bija nepieciešama atzinību. "… mūsu miesai nebija ne mazākās atpūtas, bēdas no visām pusēm: ārā cīņas, iekšā bailes. Bet Dievs, kas iepriecina pazemīgos, iepriecināja mūs ar Tita atnākšanu..." (2 Kor.7:5-6).

Ja Tu kādam parādi atzinību, Tu dari Dieva darbu! Mēs bieži domājam brīnišķīgas domas par cilvēkiem, bet nepasakām viņiem to. Atzinība darbojas tikai tad, ja Tu to izsaki!

Reiz kāds psihologs intervēja veiksmīga biznesa magnāta dēlu. Problēma bija tajā, ka jaunais cilvēks atteicās pārņemt ģimenes biznesu pēc sava tēva nāves (kas būtu padarījusi viņu ļoti bagātu). Viņš paskaidroja: "Jums būs grūti saprast attiecības, kādas man bija ar manu tēvu. Viņš bija stingra rakstura cilvēks, kurš visu bija sasniedzis ļoti smagi strādājot. Viņa mērķis bija iemācīt mani pašpaļāvību... un viņš domāja, ka vislabāk to būtu darīt nekad mani neiedrošinot un nepaslavējot. Brīvdienās mēs spēlējām bumbu pagalmā. Ideja bija, ka man ir jānoķer bumbu desmit reizes pēc kārtas. Kad es biju noķēris to astoņas vai deviņas reizes, viņš vienmēr darīja visu iespējamo, lai desmito reizi bumba lidotu man garām. Viņš meta to zemē vai augstu virs manas galvas tā, lai man nebūtu izredžu to noķert." Tad brīdi klusējis, veiksmīgā biznesmeņa dēls turpināja: "Tāpēc es atsakos no visa... es vēlos pats noķert desmito bumbu!" Šis jauneklis uzauga ar sajūtu, ka viņš nekad nebūs pietiekami labs, lai iepriecinātu savu tēvu.

Vai tas neskan pazīstami?

Bībele saka: "Rūpes sirdī cilvēku sāpina, bet laipns vārds to iepriecina" (Sal.Pam.12:25).

Tātad, parādi atzinību tiem, kas ir Tev blakus.

Turpini vingrināties

Par to gādā…, lai tavs briedums būtu redzams visiem. (1.Tim.4:15) 

Pētījumi rāda, ka vidusmēra cilvēks var divkāršot savu spēju robežas jebkurā jomā, ja viņš sāk regulāri praktizēties visās lietās, kuras šai jomai nepieciešamas; un pārstāj praktizēt visas lietas, kuras tam nav nepieciešamas. Tātad, Tu nebūsi veiksmīgs tad, ja tikai darīsi... Tev ir jādara pareizās lietas īstajā laikā un jādara tas labi.

Džons Maksvels (J.Maxwell) iesaka četrus pamatprincipus, kurus mums (ja vēlamies gūt panākumus) vajadzētu iekļaut mūsu nepieciešamo darbu sarakstā:

1. Labs skolotājs. Vai Tu esi dzirdējis stāstu par kādu puisi, kurš vēlējās pieteikt savu ēzelīti kādās slavenās zirgu skriešanās sacīkstēs? "Viņš taču nekad uzvarēt," draugi centās viņu atrunāt. "Es zinu," puisis esot atbildējis, "Bet mēs taču arī mācamies, skatoties uz labiem piemēriem..." Arī Tev ir nepieciešams izvēlēties pareizos cilvēkus, no kuriem mācīties (2.Tes.3:7-9).
2. Ieguldīt visu savu enerģiju. Vai Tu vingrinies tādā veidā, laikā un vietā, kas ļaus Tev sasniegt labākos rezultātus? Vai Tu apzinies kāda ir Tava motivācija motivāciju? Pāvila motivācija bija iespēja “saņemt taisnības vainagu, ko mans Kungs, taisnais tiesnesis, dos..." (2.Tim.4:8).
3. Skaidrs mērķis. Esi pārliecināts par to, ko Tu vēlies sasniegt. Vingrināšanās bez konkrēta mērķa ir kā ātrums bez virziena. Pāvila mērķis bija pabeigt "uzdevumu, ko esmu dabūjis no Kunga Jēzus..." (Ap.d.20:24).
4. Atbilstoši resursi. Lai sagatavotos, Pāvils aicināja Timoteju daudz lasīt (1.Tim.4:13). Kādi resursi Tev ir nepieciešami, lai sasniegtu nosprausto mērķi?

Tu kaut ko sasniegsi tikai tad, ja rūpīgi gatavosies un vingrināsies. Tātad, ko Tu esi jau sasniedzis? Tu tikai sāc? Vai Tu jau piedzīvo strauju progresu? Vai varbūt Tu jau esi sasniedzis savu iespēju robežas?

Zinot, ko esi sasniedzis, vari plānot, kas Tev vēl jādara. Tāpēc turpini vingrināties.

Dzīve Tevi pārbaudīs (3)

...Dievs ir nācis, lai jūs pārbaudītu... (2.Moz.20:20)

Vai Tu atceraties savu skolas gaitas? Kad pienāca laiks kontroldarbam, skolotājs vēroja klasi klusēdams…

Bībelē tiek aprakstīts par gadījumu, kad Jēzus: ‘... Saviem mācekļiem lika kāpt laivā un papriekš pārcelties uz Betsaidu,.. Un, kad vakars metās, tad laiva bija jūras vidū..., redzēdams, ka tiem braucot bija grūtības, jo vējš tiem bija pretī, Viņš naktī gaiļos pie tiem nāca, pa jūru staigādams... Bet, kad tie Viņu redzēja pa jūru staigājam, tie noturēja Viņu par spoku un iesāka brēkt, jo visi Viņu redzēja un izbijās. Un tūdaļ Viņš ar tiem runāja un uz tiem saka: "Turiet drošu prātu, Es tas esmu; nebīstieties!" Un Viņš iekāpa pie tiem laivā, un vējš nostājās, bet tie bija pavisam iztrūkušies’ (Mark.6:45-51).

Manuprāt šis stāsts mums māca, ka:

1. Reizēm, sekojot Dievam, Tev būs jāiet cauri vētrām. "Daudz ciešanu taisnajam, bet no visām Tas Kungs viņu izglābj" (Ps.34:20).
2. Ja Tu arī nevari redzēt Viņu, Viņa acis joprojām visur seko Tev. Tu nekad nebūsi ārpus Viņa redzesloka, Viņa rūpēm vai Viņa žēlastības.
3. Viņš nekad Tev nedos uzdevumu, kuru Tu varētu paveikt bez Viņa palīdzības, tāpēc nemaz nesāc mēģināt to paveikt viens pats.
4. Ja Tu ļausies, bailes kā mākonis pārklās Tavu domāšanu un Tu nepazīsi Viņu, kad Viņš nāk pie Tevis.
5. Vispirms Viņš runās ar Tevi, tad iejauksies apstākļos, kas Tevi apdraud. Kad Viņš darbosies, Tu piedzīvosi pārdabisku mieru.
6. Ja Tava laiva ir "vētras vidū", tad labākais vēl ir priekšā!
7. Pats tumšākais brīdis ir tieši pirms rītausmas. Priecājieties! Saule spīdēs atkal.

Dievs Tevi nepievils...

Dzīve Tevi pārbaudīs (2)

...Dievs ir nācis, lai jūs pārbaudītu... (2.Moz.20:20) 

Dievs teica Saviem ļaudīm: "… Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir vadījis tuksnesī visus šos četrdesmit gadus, … lai tevi pārbaudītu, lai Viņš zinātu, kas ir tavā sirdsprātā, vai tu Viņa baušļus turēsi vai ne” (5.Moz.8:2). 

Dzīves pārbaudījumi atklāj, cik labi Tu esi sagatavojies, ko esi iemācījies, un ko Tu darīsi attiecīgos apstākļos. Tas, ko Tu esi iemācījies ir tikai teorija, līdz tam brīdim, kamēr tiec pārbaudīts. Un dzīve Tevi noteikti pārbaudīs! 

Čaks Svindols (Chuck Swindoll) stāsta par kādu putnu vārdā Čipī: "Mazais papagailītis Čipī nekad nevarēja iedomāties, ka ar viņu kaut kas tāds atgadīsies. Viņš mierīgi sēdēja savā būrī un dziedāja, kad pavisam negaidot viņš tika iesūkts… Problēma sākās tad, kad viņa īpašniece nolēma iztīrīt papagailīša būri ar putekļsūcēju. Viņa iebāza uzgali būrī, lai uzsūktu sēklas un spalvas būra apakšā. Tad pēkšņi iezvanījās telefons. Saimniece daudz nedomādama pagriezās, lai atbildētu. Viņa jau tikko gribēja teikt "Labdien", kad… – ssswwwwPPPPP! Čipījs tika iesūkts. Sieviete paspēja tikai noelsties… un tad, ļaujot telefona klausulei izkrist no rokām, metās izslēgt putekļsūcēju. Ar smagu sirdi viņa atvēra putekļsūcēja putekļu maisu.... un tur viņš bija! Apdauzīts, apdullināts, pārklāts ar putekļu kārtu – bet dzīvs. Viņa satvēra putnēnu un steidzās uz vannas istabu. Tur atgrieza krānu un … zem ledus auksta ūdens straumes enerģiski nomazgāja viņu tīru. Tad uztrauktā sieviete izdarīja to, ko katrs līdzjūtīgs mīļ-dzīvnieciņa īpašnieks būtu darījis – viņa paķēra savu matu fēnu un sāka žāvēt savu slapjo, drebošo putniņu ar karstu gaisu..."

Čaks Svindols nobeidz savu stāstu ar vārdiem: "Čipījs kopš tā laika nav vairs daudz dziedājis..."

Dzīve pārbaudīs arī Tevi…, bet neļauj tai nozagt Tavu dziesmu!

Dzīve Tevi pārbaudīs (1)

...Dievs ir nācis, lai jūs pārbaudītu... (2.Moz.20:20) 

Vai atceraties testus un eksāmenus, kas Tev bija skolā? Tu tos nokārtoji vai arī nē..., bet Tu nevarēji izvairīties no tiem. Dzīvē tas darbojas tieši tāpat. Kad runa ir par dzīves testiem, Tev ir jābūt tam gatavam. 

Jēzus teica: "... kas šos Manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū, nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints. Un ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un nedara, pielīdzināms ģeķim, kas savu namu cēlis uz smiltīm. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās namam virsū, tad tas sabruka; un posts bija liels" (Mat.7:24-27). 

Viens no vīriem uzcēla savu māju uz klints, jo viņš zināja, ka nav jau jautājums "vai", bet gan "kad" vētra nāks. Otrs uzcēla savu māju uz smiltīm, jo tas bija lētāk un vieglāk. Kad sākās vētra, pirmā māja stāvēja un (ak, kāds brīnums?) otra māja sagāzās... 

Ko Jēzus ar to gribēja pateikt? 

Tavi talanti, Tavas spējas un Tava reputācija var sekmēt Tavas karjeras vai dzīves līmeņa uzlabošanos, bet, ja Tev nebūs stingrs raksturs, Tev būs grūti palikt pie sasniegtā ilgstoši. Vēl vairāk, Tavi uzskati var būt no sirds patiesi un saskaņā ar to, ko citi cilvēki domā, bet, ja Tavas dzīves pamats nav Dieva Vārds, Tu nespēsi palikt nelokāms tad, kad Tev tas būs nepieciešams visvairāk. 

Trīs reizes Bībelē mēs lasām: "... no ticības taisnais dzīvos" (Rom.1:17). Kad dzīve sagādās Tev kādu testu vai eksāmenu, Tev ir jāspēj pacelt galvu un teikt: "Man nav visas atbildes, bet es zinu, ka Dievs ir uzticams, un es uzticos Viņam visā, ko Viņš ir apsolījis Savā Vārdā! "