Integritāte (2)

Sirds skaidrība ... lai mani sargā... (Ps.25:21) 

Bībelē ir dažādi stāsti… Ir stāsts par Jāzepu, kurš, lai gan Potifāra sieva viņu vairākkārt centās pavedināt, teica nē. Savukārt Dāvids, nonākot līdzīgos apstākļos, teica jā… Tomēr der ievērot, ka stāsts par Dāvidu tur nebeidzas. Dāvids apprecējās ar Batsebu. Un kad viņu dēls Salamans pieauga un sāka valdīt, "viņam bija septiņi simti sievu no augstākām aprindām un trīs simti blakussievu. Un viņa sievas locīja viņa sirdi" (1.Ķēn.11:3).

Integritāte var nešķist kaut kas absolūti nepieciešams tagad, bet tās trūkumam var būt tālejošas sekas. Integritāte nozīmē pildīt savas saistības, kaut arī apstākļi, kādos tika dots solījums, ir mainījušies. Kāds gudrs cilvēks reiz ir teicis, ka cilvēka dzīvē integritāte ir tad, kad vārdi un darbi ir saskaņā. Tavi uzskati atspoguļosies Tavā uzvedībā. Tad nebūs nekādas pretrunas starp to, kā Tu izskaties sabiedrības acīs un kas Tu patiesībā esi. Integritāte ir ne tikai kā tiesnesis starp dažādām vērtību sistēmām, tas ir pamats lēmumu pieņemšanai. Tas padara Tevi spējīgu būt līdzsvarotam cilvēks neatkarīgi no katra dzīves sarežģījuma.

Reiz kādam cilvēkam, kurš atsaucās darba sludinājumam, tika lūgts paskaidrot, kāpēc viņš tika atbrīvots iepriekšējā darbavietā. Cilvēks esot atbildējis: "Tādēļ, ka es gribēju ņemt savu darbu mājās." Kad jautāja, kur tad viņš strādāja, cilvēks atbildējis: "Valsts Bankā." Mēs smaidam dzirdot šādus stāstus, bet pētījumi rāda, ka 55% darbinieku neuzticas saviem vadītājiem.

Vai Tu esi uzticams?

Vils Rodžers (Will Rogers) teica: "Cilvēku domāšana mainās nevis citu argumentu, bet personīgu novērojumu dēļ. Cilvēki dara to, ko viņi redz. To, ko viņi dzird, viņi saprot, bet tam, ko viņi redz, cilvēki tic un ir gatavi sekot..."

Par to tad arī runā kāda cilvēka lūgšana, kura ir pierakstīta Bībelē: "Pasargi manu dvēseli ... nepamet mani kaunā, jo uz Tevi es paļaujos! Sirds skaidrība un taisnība lai mani sargā..." (Ps.25:20-21).

Integritāte (1)

Kungs, gādā man taisnību, jo es staigāju nevainībā... (Ps.26:1)

Lai pasargātu sevi no barbariskiem ziemeļu ordu uzbrukumiem, Ķīnas tauta uzbūvēja Lielo mūri. Tas bija tik liels, ka neviens nevarēja tā vienkārši pārkāpt tam pāri, un bija tik biezs, ka neviens nevarēja izlauzties tam cauri. Mūra celtniecību pabeiguši, viņi nolēma, ka tagad ir laiks baudīt dzīvi. Pirmajos simts Lielā mūra pastāvēšanas gados, Ķīna tika okupēta trīs reizes. Ne reizi ienaidnieks nemēģināja izlauzties cauri mūrim vai kāpt tam pāri... viņi vienkārši uzpirka vārtu sargus un devās iekšā. Tie, kas būvēja mūri tik ļoti paļāvās uz šo akmens sienu, tomēr viņi aizmirsa iemācīt saviem bērniem godīgumu. Tā rezultātā izauga paaudze bez morāles un garīgiem principiem, kas viņus aizsargātu.

Vai esi kādreiz redzējis vētras izlauztu lielu koku, kuram blakus citi lieli koki stāv neskarti? Kāpēc vienu un to pašu vētru daži koki iztur, kamēr citi tiek izrauti ar visām saknēm? Atbildi atradīsi papētot tuvāk koka stumbru un saknes. Uztver domu?

Kad runa ir par Tavu integritāti, ir daži jautājumi par kuriem der regulāri padomāt:

• Vai es esmu vienmēr tāds pats, neatkarīgi no tā, ar ko es esmu kopā?
• Vai es esmu gatavs pieņemt lēmumus, kas būs vislabākie priekš citiem, pat ja citādāka izvēle ļautu man iegūt vairāk?
• Vai var apgalvot, ka es vienmēr palieku uzticīgs saistībām, kuras esmu uzņēmies attiecībās ar Dievu, sevi un citiem?
• Vai vari teikt tāpat kā psalma autors: "Kungs, gādā man taisnību, jo es staigāju nevainībā un paļaujos uz To Kungu bez kādas svārstīšanās" (Ps.26:1)?

Dzīve reizēm ir kā skrūvspīles: tā Tevi saspiež... Šādos brīžos viss, kas ir Tevī iekšā, nāks ārā. Sevis apliecināšana un savtība (šķiet!) sola daudz, bet rezultātā bieži nākas vilties, savukārt godīgums nekad nesagādās vilšanos.
Tātad, piestrādā pie savas integritātes.

Kāda ir Tava attieksme pret cilvēkiem?

...Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā. (Rom.12:10) 

Tiek uzskatīts, ka Viljams Gladstons (William Gladstone) un Bendžamins Dizraeli (Benjamin Disraeli) abi bija lieliski līderi, tomēr tajā pat laikā intensīvi konkurenti.

Gladstons (1809-1898) bija Liberālās partijas vadītājs un, kā tiek uzskatīts, personificēja labākās Viktorijas laika Anglijas īpašības. Visu savas karjeras laiku strādājis kā valsts ierēdnis, viņš bija lielisks orators un spējīgs finansists, kā arī nelokāmas morāles cilvēks. Viņš tika ievēlēts kā Lielbritānijas premjerministrs četras reizes (vienīgais cilvēks Anglijas vēsturē, kas izpelnījies šādu godu). Viņa vadībā Lielbritānijā tika izveidota valsts izglītības sistēma, kā arī tika veikta parlamentārā reforma un piešķirtas balsošanas tiesības ievērojamam skaitam vienkāršo cilvēku.

Dizraeli (1804-1881), kurš kļuva par premjerministru divreiz, bija cita stila vadītājs. Trīsdesmit gadu vecumā viņš ienāca politikā un ieguva reputāciju kā diplomāts un sociālo jautājumu reformētājs. Viņa lielākais sasniegums bija līgums, ar kuru Lielbritānija iegādājās Suecas kanālu.

Abi vīrieši paveica daudz. Bet tas, kas īsti raksturo lielo dažādību, bija viņu pieeja cilvēkiem! Atšķirību vislabāk ilustrē stāsts, kuru atstāstīja kāda sieviete, kurai savā jaunībā bija nācies pusdienot ar abiem valstsvīriem dažādos pasākumos. Kad jautāja par viņas iespaidiem, viņa teica: "Kad es atstāju ēdamistabu pēc pusdienām pie Gladstona kunga, es nodomāju, ka viņš ir gudrākais vīrs Anglijā. Savukārt aizejot pēc pusdienām pie Dizraeli kunga, man bija sajūta, ka es esmu gudrākā sieviete Anglijā."

Kādus svarīgus secinājumus varam izdarīt?

Labi vadītāji cilvēku uzticību, uzticēšanos un draudzību iegūst necenšoties paši nokļūt uzmanības centrā, bet gan to dodot citiem.

Patiesībā, šis princips darbosies ikvienā gadījumā. Tāpēc arī Bībele dod padomu: "Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā."

Izmet savu veco metramēru!

...viņš atmērīja atkal tūkstoš olekšu, un tad ūdens bija kļuvis par upi, kuru es nevarēju izbrist, jo ūdens bija dziļš, būtu vajadzējis peldēt... (Ecēh.47:5) 

Pāvils raksta, ka Dievs, "darbodamies mūsos ar Savu brīnišķo varu, spēj darīt daudz vairāk par visu, ko lūdzam vai saprotam" (Efez.3:20). Tu varbūt bieži nopūties – ar manu izglītības trūkumu, ierobežotajiem ienākumiem, slikto veselību un pagātnes kļūdām… tur nekas nevar izdoties…
Ja Tu sadarbojies ar Dievu, tad labāk nolikt savu veco mērīšanas sistēmu malā!

Pravietim Ecēhiēlam bija vīzija. Viņš redzēja kā upe izplūst no tempļa... "Kad šis vīrs ar mērauklu rokā izgāja... viņš nomērīja tūkstoš olekšu un lika man brist caur ūdeni, tad ūdens man sniedzās līdz kāju krumšļiem. Un viņš atmērīja atkal tūkstoš olekšu un lika man iet caur ūdeni, tad ūdens man sniedzās līdz ceļiem. Kad viņš atmērīja atkal tūkstoš olekšu un lika man brist pāri, tad ūdens man sniedzās līdz gurniem. Un viņš atmērīja atkal tūkstoš olekšu, un tad ūdens bija kļuvis par upi, kuru es nevarēju izbrist, jo ūdens bija dziļš, būtu vajadzējis peldēt, tā bija upe, kurai nevarēja cauri izbrist. […] Un viņš man sacīja: "Šis ūdens tek uz rītiem... Visa dzīvā radība, kas kustas, kur šī upe tek, mantos dzīvību… Pie upes, tās abos krastos, augs visādi ēdamu augļu koki; to lapas nevītīs un to augļi nemitēsies, ik mēnešus tie atnesīs svaigus augļus, jo ūdens, pie kura tie aug, iztek no svētnīcas, tādēļ to augļi noderēs barībai un to lapas dziedināšanai..." (Ecēh.47:3-12).

Ievēro, šī upe izplūst no Dieva. Viņš ir Tas, kurš nosaka Tavu nākotni un izlemj par Tavu likteni. Nav svarīgi, kurš bija tas, kas sēja vai pļāva, jo "...Dievs deva spēku augšanai" (1.Kor.3:6).

Kurš nosaka, cik lielā mērā Tu saņemsi svētības? Dievs!

Tāpēc met prom savu veco metramēru!

Atrisini ģimenes problēmas

Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: "... un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” (1.Moz.12:1-3)

Lai tiktu svētītas visas ģimenes virs zemes, Ābrahāmam bija jāsāk ar savu ģimeni.

Pirms kāds cilvēks varēja pretendēt uz vadošo lomu draudzē Jaunās Derības baznīcas laikā, tika pārbaudīta arī viņa mājas dzīve (skat. 1.Tim.3:5). Cilvēki toreiz sprieda apmēram tā – ja kādam nav izdevies tikt galā ar problēmām savas mājas lokā, tad nebūtu prātīgi palielināt viņa ietekmes sfēru. Savukārt, ja Tu vēlies baudīt Dieva svētības savā ģimenē, Tev ir jāiemācās tikt galā ar grūtībām.

Tātad:

1. Mēģini atcerēties, ka jūs visi esat vienā komandā. Neļauj savai neapmierinātībai (par kaut ko) gāzties pār Taviem mīļajiem. Pārāk bieži mājas ir tā vieta, kur mēs ļaujam emocijām vaļu tad, kad esam noguruši būt 'jauki’.
2. Pirms runā, ņem vērā visus faktus. Nekas nevar vairāk kaitēt kā izdarīt pārsteidzīgus secinājumus. "Kas pievalda un pasarga savu muti, pasarga savu dzīvību, bet, kas ļauj savai mutei visu vaļu, dabūs bīties" (Sal.pam.13:3).
3. Rīkojies ar apdomu. Pārdomā visas savas iespējas... un Tu būsi objektīvāks. Tas ir veids, kā Tu esi apmācīts rīkoties jebkuru problēmu gadījumā savā darbavietā – kāpēc tā nerīkoties savas ģimenes lokā?
4. Atrodi kaut ko labu katrā situācijā. Skots Peks (Scott Peck) raksta: "Tikai tāpēc, ka ir problēmas, mēs mentāli un garīgi augam. Mēs mācamies, ja par spīti sāpēm, esam gatavi tās risināt." Nav svarīgi, cik slikta šķiet kāda situācija, vienmēr var atrast kaut ko pozitīvu. Meklē to!
5. Pārliecinies, ka cilvēki Tev blakus zina, ka viņus mīli. Ir taisnība, ka ļoti svarīgi ir atklāt citiem to, kā Tu jūties... tikai tas vienmēr ir jādara smalkjūtīgi. Tomēr vēl svarīgām ir pārliecināties par to, ka Tava ģimene zina, ka Tu viņus mīli. Ja cilvēks jūtas mīlēts, viņš var pārdzīvot gandrīz jebkuru krīzi.

Kā Tu domā – kad Tev vajag Dieva mīlestību visvairāk? Tad, kad Tu esi pelnījis to vismazāk!

Mēģini sekot šim piemēram.

Vai Tu esi pārāk aizņemts?

Taisni tamdēļ es jums rakstīju, ... lai sātans mūs nepieviltu; jo viņa nodomi mums labi zināmi. (2.Kor.2:9-11)

Uzrunājot ļaunos garus vispasaules konventā, Sātans viņiem teica: "Kamēr kristieši paliekt tuvās attiecībās ar Dievu, mums nav varas pār viņiem!

Lai to mainītu, es ierosinu: (1) rūpējieties lai viņi ir aizņemti ar ne-svarīgām lietām; (2) kārdiniet viņus iztērēt līdzekļus neapdomīgi, lai viņiem nāktos aizņemties; (3) rosiniet viņus strādāt virsstundas un saglabāt bezjēdzīgu dzīvesveidu; (4) atturiet viņus veltīt laiku ģimenēm, lai viņu attiecības mājās neļauj sajust, ka tur ir patvērums; (5) stimulējiet viņu prātus ar televīziju un datoru, lai viņi vairs nevarētu dzirdēt kā Dievs runā ar viņiem; (6) izvietojiet laikrakstus un žurnālus uz viņu kafijas galdiņiem un nakts skapīšiem, lai viņiem nepaliek laika Bībeles lasīšanai; (7) pārpludiniet viņu pastkastītes ar reklāmlapiņām, piedāvājumiem un kā-kļūt-ātri-bagātam shēmām, saglabājiet viņos tiekšanos pēc materiālām lietām; (8) izvietojiet krāšņas modeles televīzijā un uz žurnālu vākiem, lai saglabātu koncentrēšanos uz ārējo izskatu – tas būs veids kā panākt, lai viņi ir neapmierināti ar sevi un saviem dzīvesbiedriem; (9) īpaši pārliecinieties, lai ģimenes partneri ir pārāk noguruši intīmai fiziskai tuvībai – tā mēs panāksim, ka viņiem būs kārdinājums meklēt to citur; (10) akcentējiet Ziemassvētku vecīti un Lieldienu zaķis, tādā veidā jūs novirzīsiet viņu domas no patiesās šo svētku nozīmes; (11) iesaistiet viņus nodarboties ar ‘labām’ lietām, lai viņiem nebūs laika padomāt par mūžīgajām; (12) rosiniet viņiem uzskatīt sevi par pašpietiekamiem, saglabājiet viņos paļaušanos tikai uz saviem spēkiem, lai viņiem nebūtu nekādu iespēju zināt un piedzīvot prieku, ko dod Dieva spēks viņu dzīvēs. Dariet šīs divpadsmit lietas uzticīgi un es apsolu, ka tad mums izdosies!”

Vai Tu esi padomājis kāda ir atšķirība starp – būt aizņemtam un būt veiksmīgam tajā, ko Dieva Tevi ir aicinājis darīt?

Dažreiz mēs esam pārāk aizņemti… kas nozīmē to, ka Sātana plāns joprojām darbojas...

Mēs katrs esam svarīgi (2)

...cik jauki un cik mīļi, kad [cilvēki] kopā dzīvo vienprātīgi. (Ps.133:1)

Sinerģija ir tad, kad viss kopums ir lielāks nekā atsevišķu sastāvdaļu summa. Lai radītu pozitīvu sinerģiju, ir nepieciešami īstie cilvēki, īstajā vietā, īstajā laikā, koncentrējušies uz pareizo mērķi.

Pēc Otrā pasaules kara, Česters Nimits (Chester Nimitz), ASV jūras spēku operāciju vadītājs, vēlējās saglabāt sabiedrības dzīvu interesi par jūras aviāciju. Tā rezultātā tika izveidota Zilo Eņģeļu Jūras Spēku lidojumu demonstrēšanas eskadra (Blue Angels Navy Flight Demonstration Squadron), kura jau pēc gada demonstrēja savu pirmo izstādi. Līdz pat šai dienai komandai ir ļoti skaidrs mērķis. Viņi atlasa tikai ļoti labi kvalificētus kandidātus. Pēc rūpīgas izvērtēšanas, pilotam ir jāsaņem arī sešpadsmit balsis no jau esošajiem eskadras locekļiem. Ja kaut viens nobalso pret, kandidāts netiek pieņemts. Nekādi iemesli vai paskaidrojumi netiek doti – tāds ir komandas uzticēšanās līmenis un respekts vienam pret otra spriedumiem. Zilo Eņģeļu (Blue Angel) komanda kļūst kā ģimene, un katrs kareivis var uzticēt savu dzīvību saviem biedriem. Komanda netiek sasaukta tikai uz vienu reizi. Katrs ir atbildīgs par savu uzdevuma daļu, un tas prasa apliecināt savu meistarību un pierādīt sevi katru dienu. Tiesības valkāt īpašo komandas zīmolu ir jānopelna. Nekādas īstermiņa saistības netiek pieņemtas.

Vai Tu varētu pretendēt būt Zilo Eņģeļu (Blue Angel) komandā? Vai Tu esi neatkarīgais vienpatis vai komandas spēlētājs? Vai esi uzticīgs un uzticams? Ja gadīsies kādas problēmas, vai citi varēs paļauties uz Tevi? Varēs uzticēt Tev pat savas dzīvības?

Mēs katrs esam svarīgi (1)

Bet Dievs ... ir nolicis ... ikvienu savā vietā, kā Viņš gribēja. (1.Kor.12:18)

Vai kādreiz esi mēģinājis salikt puzli, kurai trūkst kāds gabaliņš? Gala rezultāts nav tāds kā gribētos, vai ne?

Kristus Baznīcā, kuru Dievs šodien ceļ, ikvienam ir vieta. Pāvils raksta: "Viņā visa celtne, kopā salaista, aug par svētu templi..." (Efez.2:21). Zaru saišķis ir daudz izturīgāks nekā viens zariņš. Tātad, "mēs daudzi kopā esam viena miesa Kristū, bet savā starpā visi esam locekļi" (Rom.12:5).

‘Nekalpojošs kristietis’ ir pamatbūtībā pretrunīgs divu nesavienojamu jēdzienu savienojums.

Kad 5.gs p.m.e. Nehemijas vadībā notika Jeruzalemes atjaunošana, tekojieši bija zemnieki, kuri palīdzēja salabot pilsētas mūri, taču "viņu dižciltīgie nelieca savus kaklus sava Kunga darbā" (Nehem.3:5). Mūrēšana nebija viņu pierasto darbu sarakstā, tāpēc viņi atļāva citiem padarīt smagos celšanas darbus. Tu taču arī zini cilvēkus, kuri piekrīt šai filozofijai!

Nekad nenovērtē par zemu savu no Dieva saņemto uzdevumu. "Bet taisni tie..., kas liekas esam nespēcīgākie, ir sevišķi vajadzīgi" (1.Kor.12:22). Padomā, kas patiesībā ir svarīgāks aicinājums: būt par pasaules lielvalsts līderi, vai sanitāru kādā medicīnas iestādē, vai pat strādāt atkritumu savākšanas kompānijā. Kad 1981.gadā tika sašauts Ronalds Reigans (Ronald Reagan) (lai gan viņš bija superlielvalsts prezidents), tad lielai daļai no ASV iedzīvotāju tā bija "parasta diena". Savukārt, kad atkritumu savācēji bija pasludinājuši streiku (tādus gadījumus esmu dzirdējis vairākkārt), pilsētās sākas haoss, kad visur sāka uzkrāties pūstoši atkritumi.

Svarīgi ir saprast, ka Tev nav jābūt teoloģijas fakultātes absolventam, lai lūgtu Dievu un lasītu Bībeli; nav jābūt pravietim, lai sadzirdētu Dieva aicinājumu; nav jābūt īpaši apmācītam speciālistam, lai palīdzētu cilvēkiem viņu vajadzībās. Ja vēlies darīt lielas lietas priekš Dieva, esi uzticīgs sīkumos (skat. Lūk.16:10). Ja neesi gatavs ziedot laiku un ieguldīt spēkus vienkāršai kalpošanai, Dievs Tevi neaicinās būt par vadītāju!

Piedalīties skrējienā

... dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē... (Ebr.12:1)

Grieķijā ir kāda vieta, kuru tūristi mūsu dienās nereti apmeklē. Tomēr Bībeles sarakstīšanas laikos tas bija kaut kas ļoti populārs. Arī vēstules ebrejiem autors piemin to, kad viņš rakstīja, "... kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas..." (Ebr.12:1). Tās bija Istmias spēles (Isthmia) (notika laikā starp Olimpiskajām spēlēm), kur sportisti tika pagodināti kā varoņi, pasniedzot viņiem priežu zaru vainagus.

Lai attīstīt muskuļus, sportisti parasti trenējās pie kājām piesienot atsvarus. Savukārt sacensību dienā tika novilkts viss, lai nekas netraucētu sasniegt labāku rezultātu.

Šo faktu tad arī vēstules autors izmanto, lai ilustrētu kādu svarīgu pamācību. Mēs domājam, ka tas, pie kā esam pieķērušies šajā dzīvē, ir kaut kas ļoti svarīgs. Ja mēs tā nedomātu, tad taču nebūtu nekādu iekšēju cīņu; mūs vienkārši neskartu šīs grēcīgāš pasaules vilinājumi.

Kristīgā dzīve ir sacensības, kas sākas ar dienu, kad Tu pieņem Kristu par savas dzīves centru... un beigsies tad, kad Tu varēsi satikties aci pret aci ar Viņu jau mūžībā.

Lai Tu šķērsotu šo finiša līniju kā uzvarētājs, Tev ir nepieciešams atteikties no:

1. visa, kas palēnina Tavu izaugsmi. Citiem vārdiem sakot, atteikšanās no tā, kas traucē Tavu garīgo progresu. Un pat ja tas pats par sevi nav nekas nepareizs, tomēr tas kļūst par "lieku svaru" tad, ja traucē Tev piedzīvot Dieva svētības.
2. jebkā, kas var likt Tav paklupt pirms finiša līniju. Tev ir pastāvīgi jāuzrauga Tavs “Kristum nodošanās līmenis”, Tavas ticības izaugsme, Tavas mājas dzīve, Tavas attiecības, Tavs godīgums, Tava darba ētika, Tavas domas un Tavi paradumi. Dari visu, kas Tev vien iespējams, lai paliktu koncentrējies uz balvu.

Grieķu sportisti saņēma vainagu, kas drīz vien nokalta, bet "...jūs saņemsit nevīstošo godības vainagu" (1.Pēt.5:4). Vai tādēļ nav vērts piedalīties skrējienā?

Jāņa Kristītāja diena (pēc kristīgā kalendāra)

Māc. K.Zikmanis

Tu iesi Tā Kunga priekšā sataisīt Viņam ceļus, dot Viņa ļaudīm pestīšanas atziņu uz grēku piedošanu (Lūk.1:76-77)

Jānim Kristītājam bija tik svarīga vieta Jēzus kalpošanā, kā apustulis Jānis par Jāni Kristītāju rakstīja sava evaņģēlija prologā. Pirmie panti Jāņa evaņģēlijā ir ievads evaņģēlijam, un apkopo visas domas, par ko vēlāk tiek rakstīts visā evaņģēlijā. Protams, evaņģēlija centrs ir Jēzus. Uzsvars apustuļa Jāņa rakstos ir Kristus: kas Viņš ir, ko Viņš darīja, un kāda tam nozīme mums.

Kaut uzsvars ir uz Kristu, ieklausieties kādu vietu prologā ieņem Jānis Kristītājs: Es lasīšu no Jāņa evaņģēlija pirmās nodaļas: "Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Tas bija iesākumā pie Dieva" (Jāņa 1:1-14) Jēzus ir Dieva Vārds. Vārds ir Jēzus un Jēzus bija pie Dieva iesākumā. Jēzus ir Dievs. Apustulis Jānis vēlas, lai no paša sākuma mēs saprotam, kas ir Jēzus.

"Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir." Caur Jēzu viss, kas ir, ir radies. Bez Jēzus nekas šeit nebūtu – ne es, ne Jūs, ne debesis, ne zeme. Jēzus ir iemesls mūsu eksistēšanai. Jēzus ir centrs.

"Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma. Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma." Jēzus ir cilvēku gaisma. Jēzus ir tas, kas mūs apgaismo, kas dara mums zināmu par Dievu un par Viņa eksistenci. Jēzus ir cilvēku dzīvība. Jēzus ir tas, kas dod dzīvei jēgu, kas iedvesmo mūs un padara Dieva eksistenci reālu mums. Jēzū ir atklāta visa Dieva godība (Kol.1:19). Jēzus ir Dieva visspožākā gaisma. Tomēr, bieži, kad cilvēki nāk no tumšas istabas gaišā saulē – viņi cieši aizver acis, pagriež seju prom un paceļ roku, lai aizklātu saules spožumu. Tas ir tas pats, kad cilvēki nesagatavoti sastopas ar Jēzus spožumu – viņi to negrib un nepieņem. Tāpēc Jānis raksta, ka Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma.

Viss līdz šim ir rakstīts par Jēzu, tad pēkšņi mēs dzirdam šos vārdus: "Nāca cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis." Kāpēc, kad lasām par Jēzu, pēkšņi dzirdam par cilvēku, vārdā Jānis? Lasīsim tālāk, lai saprastu: "Viņš nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi nāktu pie ticības caur viņu. Viņš pats nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par gaismu." Jānis nāca, lai liecinātu par Jēzu, lai liecinātu par šo spožo gaismu. Jānis nāca, lai sagatavotu cilvēkus Jēzus pieņemšanai. Jānis nāca, lai visi nāktu pie ticības caur viņu.

Jēzus ir kristietības centrs. Bez Jēzus nebūtu pestīšana. Tomēr, ja nebūtu Jānis Kristītājs, neviens no mums nebūtu nācis pie Kristus. Pateiksimies Dievam, ka Viņš sūtīja Jāni, lai sagatavotu Jēzum ceļu pie mums un mums pie Viņa. Lūgsim Dievu, lai Viņš lieto mūs, kā Viņš lietoja Jāni, lai vestu cilvēkus Jēzus gaismā.

Visu mācītāja K.Zikmaņa rakstu varat lasīt šeit: www.simanadraudze.lv

Vai Dievs var Tev uzticēties?

Tā lai ikviens uz mums skatās kā uz Kristus kalpiem un Dieva noslēpumu namturiem. No namturiem galvenām kārtām prasa, ka tie būtu uzticami. (1.Kor.4:1-2)

Patiesībā mums nekas tā īsti nepieder - tas viss ir tikai aizdots! Tas bija Dieva īpašums, pirms Tu ieradies šajā pasaulē, un Viņš uzticēs to atkal kādam citam pēc tam, kad Tu vairs nebūsi.

Mūsu savtīgā kultūra saka, ja man tas nepieder, kāpēc man būtu jārūpējas par to? Bet mēs taču dzīvojam ar augstāku standartu, vai ne? Vai nevajadzētu domāt apmēram tā - ja tas pieder Dievam, es centīšos vēl labāk rūpēties par to!

Jēzus stāstīja stāstu par kādu uzņēmēju, kas uzticēja savas bagātības saviem darbiniekiem, kamēr viņš pats dodas atvaļinājumā. Kad uzņēmējs atgriezās, viņš novērtēja savu padoto darbu un atalgoja tos atbilstoši padarītajam. “...Un viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.” (Mat.25:21). Ja Tu maksimāli dari visu labāko (un no sirds) ar to, ko Dievs Tev ir uzticējis, Viņš apsola trīs īpašus apbalvojumus. Pirmkārt, Tu saņemsi atzinību: “...Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps!” Otrkārt, Tu saņemsi paaugstinājumu: “...Es tevi iecelšu pār daudzumu…” Visbeidzot, Tu tiks pagodināts ar īpašu ielūgumu uz svinībām: “...Ieej sava kunga priekā.”

Daudziem no mums, nauda ir vislielākais pārbaudījums. “Ja jūs neesat bijuši uzticami netaisnās mantas lietās, kas jums uzticēs patieso?” (Lūk.16:11). Ir tieša un nepārprotama sakarība starp to, kā Tu izmanto savu naudu un kāda būs Tava dzīves kvalitāte! Ja Tu neesi gatavs ieguldīt sevi par 10% Dieva darbā, kā Tu vari pretendēt uz 100% no Dieva puses? Vai nav tā, ka Tava rīcība ar ‘savu’ naudu ierobežo Dieva iespējas svētīt Tevi vairāk?

Tev ir misija!

Ejiet! Lūk, Es jūs sūtu... (Lūk.10:3)

Jēzus sūtīja savus mācekļus svarīgā misijā.
Un Viņš viņiem deva norādījumus: "Neņemiet līdzi nedz naudas maku, nedz ceļasomu ... un ceļā nesveiciniet neviena..." (Lūk.10:4).

Ievēro trīs lietas, kuras Viņš uzsvēra:

1. "Neņemiet līdzi ... naudas maku” – nekādas ‘nodrošināšanās’! Dievs vēlas svētīt katru sievieti vai vīrieti, kas saka: “Katru latu, kuru Tu, Dievs, man dosi vairāk kā manas pamatvajadzības, es vēlos izlietot kalpošanai Tev!” Iztēlojies, ka Tu stāvi Kristus soģa krēsla priekšā ar visu savu neieguldīto naudu, nepiepildīto uzdevumu, un neizmantotajām izdevībām, lai kalpotu Kristum. Ko Tu varētu tad Viņam teikt?
2. "Neņemiet līdzi ... ceļasomu” – nekādas liekas bagāžas! Dieva Vārds saka: "...Tāpēc tad arī … dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas..." (Ebr.12:1). Viss, kas var piesaistīt Tavu uzmanību, var ietekmēt Tevi, un viss, kam Tu pievērs savu uzmanību, var kontrolēt Tevi. Sātans nevēlas pieļaut Tev pabeigt Tavu uzdevumu, tāpēc Tev ir jāuzmanās, lai saglabātu pareizo fokusu.
3. "Ceļā nesveiciniet neviena” – neiznieko laiku! Neuzticies attiecībām, kas neveicina Tavas dzīve jēgas piepildījumu. Pāvils bija daudz domājis par šo jautājumu: "... Un, ja kāds neklausa mūsu vēstules vārdiem, to ievērojiet un nesaejieties ar to..." (2.Tes.3:14). Laika ir pārāk maz un uzdevums ir pārāk liels. Pirms vairākiem gadu desmitiem rudeņos uz dažām nedēļām mācības skolā atcēla un visi tika nosūtīti uz laukiem, lai ievāktu ražu. Kāpēc? Jo, ja novākšana aizkavētos, tad varētu būt par vēlu… un raža aizietu bojā!

Pastaiga pa ūdeni (4)

...Pēteris izkāpa no laivas, gāja pa ūdens virsu ... pie Jēzus. (Mat.14:29)

Ir daudz iemeslu, lai Tu izkāptu no ‘laivas’ un pamēģinātu kaut ko jaunu, vai arī kaut ko tādu, kas var būt Tev neizdevās pirms tam. Tas tad arī ir veids, kā Tu vari ļaut attīstīties Tavai ticībai, kā arī tas ir vienīgais veids kā Tu vari atklāt savu patieso dzīves aicinājumu.

Tomēr ir kāds vissvarīgākais iemesls. "…Pēteris izkāpa no laivas, gāja pa ūdens virsu … pie Jēzus." (Mat.14:29) Jēzus neatradās laivā - viņš bija uz ūdens! Tu vari attīstīt īstu dziļu ticību tikai tad, ja esi gatavs atstāt drošību, savu komforta zonu, un iet pie Viņa.

Varbūt Tu esi cītīgi strādājis gadiem ilgi, lai radītu pārvaldāmu un sakārtotu dzīvi, saglabājot ilūziju, ka Tu visu kontrolē. Un tagad Dievs ir satricinājis to visu, aicinot Tevi uzticēties Viņam, aicinot Tev pakļaut sevi briesmām, kas ir kā viļņi gatavi pacelties pat virs Tavas galvas.

Dievam ir kāds iemesls to darīt. Viņš vēlas, lai Tu iemācītos būt vairāk atkarīgs no Viņa. Varbūt Tavā dzīvē jau ir bijis tāds dzīves posms, kad Tu, par spīti briesmām, neslēpi savu ticību, kaut arī tas varēja nozīmēt pat atklātu sabiedrības noraidījumu. Varbūt Tu biji gatavs dot, kaut arī tas nozīmēja personīgu upuri, zaudējumus Tev pašam. Varbūt Tu esi kalpojis, pat ja tas Tev lika justies pilnīgi nesaprastam, vai nepiemērotam.

Dažreiz Tu varbūt 'grimi', dažkārt Tev izdevās spert kādus soļus, bet Tu dzīvoji ticībā. Tagad paskaties uz sevi savā ērtajā laivā... Tev nav pat jūras slimība! Patiesībā, tagad Tu pat nejūti vētru, kad tā tuvojas.

Ja Tu tomēr esi gatavs atstāt drošību (laivu!), tad Tevi sagaida divi brīnišķīgi piedzīvojumi. Pirmkārt, ja Tev kaut kas neizdosies (un tā notiks!), tad tomēr Tu nebūsi viens. Jēzus būs, ne vairāk, kā izstieptas rokas attālumā no Tevis. Otrkārt, šad un tad Tev izdosies pastaigāt pa ūdeni. Tas būs fantastiski iedrošinošs piedzīvojums, un sagatavos Tevi darīt vēl lielākas lietas.

Pastaiga pa ūdeni (3)

… Pēteris izkāpa no laivas, gāja pa ūdens virsu … pie Jēzus. (Mat.14:29) 

Pēteris atklāja to, ko mēs visi agrāk vai vēlāk atklājam mūsu attiecībās ar Dievu: tas, ka Tu grimsti, vēl nenozīmē, ka Tu esi nogrimis. Man šķiet, ka tam ir divi iemesli...

Pirmkārt, ja Tev kaut kas neizdodas, tas nepadara Tevi par zaudētāju, izstāšanās gan padara. Neveiksme ir tikai daļa no mācīšanās procesa. Sers Edmunds Hilarijs (Edmund Hillary) vairākkārt mēģināja uzkāpt Everestā, pirms viņam tas beidzot izdevās. Pēc viena šāda mēģinājuma, viņš stāvēja pie kalna pamatnes, kratīja dūri un kliedza: “Es tevi reiz pieveikšu. Tu esi tik liels, cik tu esi, bet es joprojām augu!" Viņš iemācījās kaut ko no katra neveiksmīgā mēģinājuma... līdz kādu dienu viņam izdevās.

Vinstons Čērčils (Winston Churchill) teica: "Es nekad neesmu cietis neveiksmi... Man vienkārši bija vajadzīga vēl viena iespēja, lai to sasniegtu." Tā ir īstā attieksme!

Otrkārt, īstie neveiksminieki ir tie, kas paliek ‘laivā’. Viņi izgāzās klusiņām un citu neievēroti, viņu izgāšanos nepamanīja un skaļi nekritizēja. Kaut gan Pēterim viss neizdevās un nācās publiski atzīt neizdošanos, viņš tomēr piedzīvoja to eiforiju, ko var sniegt fantastisks piedzīvojums - pastaiga pa ūdeni. Viņš vienīgais zināja, kā tas ir, kad Dievs dod spēku darīt to, ko viņš nekad nespētu izdarīt pats. Tiklīdz Tu esat gājis pa ūdeni, Tu neesi tāds kā iepriekš. Pēteris varēja atcerēties šo brīdi, līdz pat savas nāves stundai. Viņš arī piedzīvoja prieku - kā tas ir būt Jēzu izglābtam izmisuma brīdī. Pēteris zināja (tādā veidā kā citi nevarēja zināt), ka ja viņš grimtu atkal, Jēzus būtu tur, lai viņu glābtu. Viņš bija piedzīvojis tādu Kristus pieskārienu, kādu nepiedzīvoja neviens cits. Kā tad viņi to būtu varējuši, ja tie nekad atstāja laivu!

Neveiksme nesākas ar neizdošanos - tā sākas tad, ja Tu ļauj savām bailes Tevi apstādināt.

Pastaiga pa ūdeni (2)

… Pēteris izkāpa no laivas, gāja pa ūdens virsu … pie Jēzus. (Mat.14:29)

Kad Pēteris bija pārliecinājies, ka tas ir Jēzus, kurš viņu sauc, viņš atstāja šķietamo drošību laivā un uzticēja sevi Dieva spēkam. Tik tālu bija labi...

"Bet, lielu vētru redzēdams, viņš izbijās un sāka grimt, viņš brēca un sacīja: "Kungs, palīdzi man!" (Mat.14:30). Tātad Tev ir jākoncentrējas uz To Kungu, nevis vētru. Mēs visi zinām, kā tas ir - piedzīvot “lielu vētru". Tu uzsāc kaut ko jaunu - darbu, attiecības, dzīves jēgas meklējumus - pilns cerību... Bet tad Tu sastopies ar vētrām un neveiksmēm. Jēzus sacīja: "...pasaulē jums ir bēdas..." (Jāņa 16:33). Tā tas ir! Tā ir daļa no mūsu katra šīs zemes dzīves ceļojuma! Tev nāksies sajust bailes un tad rīkoties par spīti tām. Izaugsme nozīmē pieņemt jaunus izaicinājumus. Katru reizi, kad Tu to darīsi, Tu piedzīvosi bailes, jo izaugsme un bailes ir kā komplekts.

Tomēr, ar katru reizi, kad Tu atstāj laivu (riskē!), Tu kaut ko iemācies; un tas nozīmē, ka Tu to visticamāk darīsi atkal un atkal. Savukārt, ar katru reizi, kad Tu ‘izkāp’ uz ūdens… un iztiec bez slīkšanas, Tu saproti, ka patiesībā bailēm vairs nav varas pār Tevi.

No otras puses, katru reizi, kad Tu pretojies Dieva balsij un izvēlies palikt laivā, Viņa balss kļūst nedaudz klusāka un klusāka... līdz beidzot Tu vairs vispār to nedzirdi. Vai tāpēc vien, lai tas nenotiktu, nebūtu vērts riskēt?

Turklāt, vajadzētu saprast, ka palikšana ‘laivā’ negarantē Tavu drošību. Tas tikai nozīmē, ka Tu beigu beigās iesi bojā no kaut kā cita. Risinājums mūsu bailēm ir izkāpšana no ‘laivas’ katru dienu nedaudz vairāk un vairāk, kamēr bailes zaudē visu savu ietekmi.

Pastaiga pa ūdeni (1)

...Pēteris izkāpa no laivas, gāja pa ūdens virsu … pie Jēzus. (Mat.14:29)

Mācekļi kādu nakti bija devušies zvejot, kad pēkšņi sākās vētra. Aptuveni 3:00 (naktī!) viņi izbijušies ievēroja, ka virs ūdens tiem tuvojas kāda figūra. ‘Bet Jēzus tūdaļ tos uzrunāja...: "Turiet drošu prātu, Es tas esmu! Nebīstieties!" Un Pēteris Viņam atbildēja...: "Kungs, ja Tu tas esi, tad liec man nākt pie Tevis pa ūdens virsu." Un Viņš sacīja: "Nāc!" Un Pēteris izkāpa no laivas, gāja pa ūdens virsu un nāca pie Jēzus.’ (Mat.14:27-29).

Pirmkārt, šis stāsts mūs aicina pārdomāt to, ka, ja Tas Kungs neliek mums kaut ko darīt, tad varbūt labāk nevajag sākt.

• Ir kāds stāsts par cilvēku, kurš stāvējis pie debesu vārtiem. Pēteris viņam esot teicis: "Nosauc vienu lielu labu darbu, ko esi darījis." Vīrietis atbildējis: "Nu, kad es redzēju, ka baikeru banda draudēja izrēķināties ar kādu sievieti, es iesitu vienam, otru nogrūdu no moča un trešajam izrāvu viņa auskaru." Ļoti pārsteigtais Pēteris jautājis: "Mēs neko tādu nebijām plānojuši. Kad tad tas notika?" Vīrietis esot atbildējis: “Apmēram pirms 30 sekundēm..."

Lai staigātu pa ūdens virsmu, Tev vispirms ir jāiemācās saskatīt atšķirību starp Dieva balsi un savu impulsiem.

Otrkārt, ir jāsaprot, ka, lai piedzīvotu brīnumu, mums ir jātiek ārā no mūsu komforta zonas. Vai vari iejusties Pētera situācijā? Plosās vētra... un visi baidās… Laiva šķiet tā vieta, kur ir vēl daudzmaz drošība. Vai Tu labprātāk nevēlētos palikt tur? Bet Tu nevari. Dievs Tev ir paredzējis vairāk, nekā vienkārši censties izvairīties no neveiksmēm. Dievs aicina Tev uzticēties un sākt darboties.

Tu vari jautāt: "Kas ir mana laiva?" Tas ir jebkas, kam Tu uzticies tad, kad dzīvē, darbā vai attiecībās kļūst ļoti vētrains. Tava laiva ir tas, kas Tevi tur komforta zonā. Izkāpšana var būt bīstama, tomēr tas var kļūt visbrīnišķīgākais piedzīvojums kāds Tev ir bijis!

Izmanto savu dāvanu (2)

Bet ikvienam ir dota Gara izpausme... (1.Kor.12:7)

Viens no lielākajiem ieguvumiem, ja atrodam un izpildām savas dzīves aicinājumu, ir tas, ka tiek atrisināts jautājums par to, kas ir patiesi panākumi. Daudziem no mums ir kļūdains priekšstats par to. Mēs esam pārāk pieķērušies domai, ka veiksme tiek mērīta pēc tā, cik labi mēs kaut ko darām – salīdzinājumā ar citiem. Šāda izpratne ir droša vilšanās recepte!

Nav svarīgi, ko Tu dari, vienmēr būs kāds cits, kas darīs to labāk. Bet, ja mēs definētu panākumus saistībā ar Dieva mērķiem mūsu katra dzīvei, tā ir gluži cita atskaites sistēma. Patiesa veiksme nav tas, ko Tu esi darījis, salīdzinot ar to, ko citi ir darījuši, bet gan tas, ko Tu esi darījis, salīdzinot ar to, ko Dievs Tev ir piešķīris darīt: "Ir dažādas dāvanas … bet viens pats Dievs, kas dod visas spējas visiem" (1.Kor.12:4-6).

Jēzus varēja sacīt, ka Viņš ir bijis veiksmīgs, jo Viņš ir varējis pabeigt darbu, ko Viņa Tēvs bija nosūtījis Viņu darīt (Jāņa 17:4). Pāvils varēja sacīt savas dzīves beigās: "...Labo cīņu es esmu izcīnījis, skrējienu esmu pabeidzis..." (2.Tim.4:7).

Vadoties pēc šāda standarta, veiksme var nozīmēt atstāt ienesīgu darbu, lai sekotu Dieva aicinājumam. Tas var nozīmēt, ka Tu izmanto savus talantus Dieva godam, nevis dzenoties pēc slavas un iedomātas laimes. Lai kas arī tas būtu, kad Tu zini, savu aicinājumu, Tu vari pārstāt salīdzināt sevi ar citiem, vai vēlēties būt kāds cits. Bībele saka, ka mums katram ir dotas īpašas spējas, "...lai nestu svētību" (1.Kor.12:7). Tikai tad, kad Tu izmantosi savas dāvanas citiem par svētību, Tu izjutīsi patiesu gandarījumu. Labs atalgojums un paaugstinājums darbā ir labi, bet tas nevar nostāties dievišķā mērķa vietā.

Tikai savā īstajā aicinājumā Tu piedzīvosi prieku, kas nebeidzas...

Izmanto savu dāvanu (1)

Kad nu mums ... ir dažādas dāvanas, tad lai tās ... izpaužas… (Rom.12:6)

Bībele saka: "Kad nu mums, pēc mums piešķirtās žēlastības, ir dažādas dāvanas, tad lai tās, ja tās ir pravieša spējas, izpaužas saskaņā ar ticības mēru..." (Rom.12:6). Dievs ir ‘apdāvinājis’ Tevi ar spējām darīt dažas lietas ļoti labi. Tomēr, tas nenozīmē, ka visas durvis Tev automātiski atvērsies, un Tu kļūsi atzīts un slavens vienā naktī. Patiesībā, to ko Tu vari saņemt vienā naktī, Tu vienā naktī vari atkal zaudēt. Vispirms ir nepieciešams saskatīt savas dāvanas, tad izmantot katru iespēju, lai tās attīstītu, mācoties arī no savām kļūdām, un būt pilnīgā skaidrībā, ko tad Dievs ir aicinājis Tev darīt.

Mācoties vidusskolā Sparky neveicās ne latīņu un angļu valodās, ne algebrā un fizikā. Viņš mēģināja spēlēt golfu, bet zaudēja jau pirmajā sezonas spēlē, kā arī zaudēja revanša maču. Viņš bija nesabiedrisks, pārāk kautrīgs. Viņš vidusskolā nekad neuzaicināja kādu meiteni uz randiņu. Tomēr viena lieta Sparky padevās – zīmēšana. Viņš bija lepns par saviem mākslas darbiem, pat ja neviens cits tos neievēroja. Viņš iesniedza savas karikatūras vidusskolas gadagrāmatas redaktoriem, bet tika noraidīts. Tomēr tam visam par spīti, viņš vēlējās būt mākslinieks. Pēc vidusskolas beigšanas viņš nosūtīja savu darbu paraugus uz Walt Disney Studiju... un atkal tika noraidīts. Bet Sparky nepadevās. Viņš nolēma uzzīmēt savu autobiogrāfiju karikatūrās. Un tad visbeidzot viņa karikatūras kļuva populāras. Tika izdotas neskaitāmas grāmatās un televīzijas pārraidēs.
Sparky, kura īstais vārds bija Čārlzs Šulcs (Charles Schulz), ir radījis Peanuts (Zemesrieksti) komiksu sēriju, un ir viens no visu laiku slavenākajiem karikatūristiem. Tāpat kā viņa zīmējumu galvenais varonis Čārlijs Brauns (Charlie Brown), Šulcs šķiet nebija veiksmīgs daudzās jomās, bet viņš attīstīja savu Dieva doto talantu un, atsakoties padoties, sasniedza fantastiskus rezultātus.

Tātad, izmanto arī Tu savu dāvanu.

Zināt to, kas "stāv rakstīts"

...Jēzus tam sacīja: "Atkal stāv rakstīts..." (Mat.4:7)

Pēc piedzīvotām svētībām nāk cīņas! Un Jēzus dzīva tam nebija izņēmums. Pēc Viņa kristībām "...Gars Viņu tūdaļ aizveda tuksnesī" (Mark.1:12). Savukārt četrdesmit dienas vēlāk (kurās Viņš gavēja) Jēzus bija izsalcis. Un tieši tad arī sātans bija klāt un teica: "Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi" (Mat.4:3).

Tu vari rēķināties, ka ienaidnieks parādīsies brīžos, kad būsi visneaizsargātākais. Un kad tas notiks, tad labāk Tev būtu zināt, ko tad Dieva Vārds faktiski saka (ne tikai dažus fragmentus vai citātus, ko būsi dzirdējis no kāda cita). "Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi ... audzināšanai taisnībā" (2.Tim.3:16).

Cik bieži mēs izvēlamies tās daļas Bībelē, kas atbilst mūsu dzīvesveidam un atbalsta mūsu priekšstatu par teoloģiju, bet tad, kad ienaidnieks sāk manipulēt ar Dieva Vārdu un to izmanto pret Tevi, tad ir nepieciešams, lai Tu varētu teikt: "stāv rakstīts."

Tomēr ir vēl kaut kas, ko nepieciešams ņemt vērā. Bībele saka, ka sātans “uzstāsies ar skaļām runām pret Visuaugsto un apvainos Visuaugstā svētos... centīsies grozīt svētku laikus un bauslību..." (Dan.7:25). Sātans zina, ka Dieva Vārds ir "… asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu..." (Ebr.4:12), tomēr viņš mēģina iesaistīt Tevi ‘zobenu cīņās’!

Jēzus sātanam atbildēja: “... Atkal stāv rakstīts: Dievu, savu Kungu, tev nebūs kārdināt." Jēzus zināja, ko Viņa Tēvs bija patiesībā teicis, un tā atteicās ļaut sātanam diktēt savus noteikumus, ieskaitot pat to, ko Viņam vajadzētu ēst.

Kurš izvēlas Tavu šodienas ēdienkarti? Vai Tu esi kā ‘pazudušais dēls’, kurš samierinājās ar cūku ēdiena atliekām, kamēr Tēvs bija gatavs sarīkot viņam dzīres? Saki sātanam: "Atkāpies no Manis, sātan..." (Mat.16:23). Neļauj viņam mānīt Tevi ar puspatiesībām!

Pieķeries pie Dieva Vārda un paliec pie tā!

Runāsim tieši un konkrēti

Tad nu Kristu Jēzu pieņēmuši, dzīvojiet Viņā... stipri kļūdami ticībā (Kol.2:6-7)

Uzrunājot ticīgos Kolosā, un īpaši pieskaroties viņu dzīvesveidam, Pāvils raksta: "Tad nu Kristu Jēzu pieņēmuši, dzīvojiet Viņā, sakņodamies Viņā, augdami Viņā, stipri kļūdami ticībā, kurā esat mācīti, pāri plūzdami savā pateicībā!" (Kol.2:6-7).

Trešajā un ceturtajā nodaļā Pāvils kļūst ļoti tiešs un konkrēts: "Jūsu sirdīs lai valda Kristus miers. Tam jūs esat aicināti, lai jūs kļūtu kā viena miesa; un esiet pateicīgi! Lai Kristus vārdi bagāti mājo jūsos, pamāciet un pamudiniet cits citu gudrībā, ar pateicību Dievam dziediet savās sirdīs psalmus, himnas un garīgas dziesmas. Un visu, ko vien jūs darāt, vārdos vai darbos, visu dariet Kunga Kristus vārdā, caur Viņu pateikdamies Dievam Tēvam.

Jūs, sievas, pakļaujieties vīriem, tā piederas saskaņā ar Kungu. Jūs, vīri, mīliet savas sievas un neesiet skarbi pret viņām. Jūs, bērni, esiet paklausīgi saviem vecākiem visās lietās, jo tas ir patīkami un ir pēc Kunga prāta. Jūs, tēvi, netramdiet savus bērnus, lai tie nekļūst pārāk bikli. Jūs, kalpi, esiet paklausīgi visās lietās saviem miesīgajiem kungiem, ne skata pēc - kā izdabājot kādam cilvēkam, bet ar šķīstu sirdi, Kungu Kristu bijājot.

Visu, ko jūs dariet, to dariet no sirds - ne kā cilvēkiem, bet kā Kungam, zinādami, ka jūs saņemsiet no Kunga savu mantojuma daļu: jūs esat Kunga Kristus kalpi. Bet ļaundaris saņems atmaksu par savu ļaundarību, un tur cilvēka stāvoklim nav nozīmes. Kungi, izturieties pret saviem kalpiem, kā tas pēc taisnības pienākas, apzinādamies - arī pār jums ir Kungs debesīs.

Palieciet vienmēr lūgšanā, nepagurstot pateikties Dievam. Lūdziet Dievu arī par mums, lai Dievs mums atdara durvis vārdam, ka spējam izteikt Kristus noslēpumu, kura dēļ es esmu saistīts važās; lūdziet, lai es varu sludināt kā nākas. Izturieties gudri pret tiem, kas ārpus draudzes, izmantojiet laiku. Jūsu runa lai vienmēr ir labvēlīga, lai tajā ir sāls, un lai jūs zinātu, kā jums ikvienam jāatbild." (Kol.3:15-25, 4:1-6 Jaunais Bībeles tulkojums).

Tātad, runājot tieši un konkrēti – kas ir tas, ko Dievs (ar šiem vārdiem Svētajos Rakstos) saka Tev?

Piecas liecības par augšāmcelšanos

...Viņš ... ar daudz skaidrām zīmēm bija dzīvs parādījies un… viņu vidū redzēts… (Ap.d.1:3)

Jēzus dienās, kad namdaris bija pabeidzis darbu, bija ierasts, ka viņš nomazgāja rokas, noslaucīja tās linu auduma dvielī, salocīja to un atstāja uz sava darba. Salocītais audums bija viņa preču zīme. Ja kāds pārbaudot ieskatījās viņa darbnīcā, tad uzreiz varēja saprast, ka darbs ir pabeigts. Lieldienu svētdienas rītā Pēteris “...ieiet kapā un redz ... sviedrautu, ar ko Viņa galva bija apsegta, ... atsevišķi satītu savā vietā" (Jāņa 20:6-8).

Zinātnieki saka, ka par nekļūdīgu pierādījumu tiek uzskatīts rezultāts, kas iegūts no atkārtotiem eksperimentiem dažādos apstākļos. Šeit ir pieci nekļūdīgi pierādījumi, ka Jēzus augšāmcēlās no mirušajiem:

Pirmkārt, Marija Magdalēna redzēja Viņu.

Otrkārt, sievietes pie kapa redzēju Viņu.

Treškārt, atsevišķi mācekļi runāja ar Viņu.

Ceturtkārt, visi apustuļi tikās Viņu.

Visbeidzot, 500 cilvēki redzēja Viņu vienlaicīgi.

"… Viņš... ar daudz skaidrām zīmēm bija dzīvs parādījies un… viņu vidū redzēts…” (Ap.d.1:3). Kristus augšāmcelšanās ir mūsu pestīšanas pamats un cerība uz kura balstās mūsu mūžīgā dzīvība (skat. Rom.10:9-10). Pāvils raksta: "...Kristus ir miris par mūsu grēkiem … Viņš aprakts un trešajā dienā … Viņš ir parādījies Kēfam, pēc tam tiem divpadsmit. Pēc tam Viņš ir parādījies vairāk kā pieci simti brāļiem vienā reizē, no kuriem daudzi ir vēl dzīvi… Pēc tam Viņš ir parādījies Jēkabam, tad visiem apustuļiem. Kā pašam pēdējam Viņš parādījās arī man..." (1.Kor.15:3-8).

Kādā Lieldienu dievkalpojuma laikā visa draudze raudāja, kopīgi skatoties krustā sišanas ainas fragmentus no filmas par Jēzus dzīvi. Pēkšņi kāds zēns dievnama pēdējos solos pielēca kājās un kliedza: "Neuztraucieties, viņš būs atkal dzīvs. Es to jau esmu redzējis..."

Priecājies! Ir Lieldienas... Viņš ir augšāmcēlies! ...un mēs arī reiz to piedzīvosim!

Sekojot Jēzus pēdās (2)

Jo uz to jūs esat aicināti... lai jūs sekotu Viņa pēdām. (1.Pet.2:21)

Jēzus zināja, ka Viņam nav jāpierāda sevi. Pie krusta, skeptiķi teica: “... palīdzi pats Sev; ja Tu esi Dieva Dēls, kāp no krusta zemē” (Mat.27:40). Kāda bija Viņa reakcija? Viņš atteicās pieļaut, ka citu komentāri iebiedē Viņu vai maina Viņa plānus. Viņam nevajadzēja apkārtējo apbrīnu vai piekrišanu; Viņam jau bija Viņa Tēva apstiprinājums: "Šis ir Mans mīļais Dēls, uz ko Man labs prāts" (Mat.3:17).

Jēzus netērēja laiku, lai atbildētu Saviem kritiķi. "… Un Viņš tam neatbildēja neviena paša vārda, tā ka pārvaldnieks ļoti brīnījās" (Mat.27:14). Jēzus atbildēja badacietējiem, nepieciešamībām un tiem, kas Viņu patiesi meklēja, bet ne tiem cilvēki, kuri mēģināja Viņu izaicināt. Tu neko neesi parādā kritiķim! "Nerunā bezprāša ausu priekšā, jo viņš nicina tavas runas gudrību" (Sal.Pam.23:9). Vai zini, kāpēc nekad nav ticis uzbūvēts piemineklis kādam kritiķim? Jo kritiķi ir skatītāji, nevis darītāji!

Jēzus nekoncentrējās uz pagātni, bet gan uz nākotni. Jēzus māte bija stāvoklī ar Viņu pirms bija precējusies. Un tikai daži cilvēki zināja īsto patiesību. Jēzus uzauga un dzīvoja ar šo faktu, bet Viņš nejuta nepieciešamību to visiem izskaidrot. Pārtrauc sūdzēties, ka Tava ģimene bija slikta un bērnībā bija grūti apstākļi; pārtrauc runāt par savu ierobežoto izglītību vai neizdevušos dzīvi; pārtrauc atkārtot stāstus par tiem, kas Tevi sāpinājuši vai pievīluši, pārtrauc reklamēt Tavas sāpes vai trūkumus. Visi ir cietuši un ir ierobežoti kaut kādā veidā. "Nedomājiet vairs par seniem notikumiem un neievērojiet to, kas jau sen bijis! Redziet, Es veikšu ko jaunu, tas jau parādās, vai jūs to neredzat?..."(Jes.43:18-19). Sātans spriež Tevi domāt par vakardienu, jo tā ir vienīgā informācija, kas viņam ir par Tevi. Jēzus aicina Tevi domāt par rītdienu. Tāpēc, ja Tu vēlies sekot Viņa pēdās, koncentrējies uz to, kas Tev ir priekšā.

Sekojot Jēzus pēdās (1)

Jo uz to jūs esat aicināti... lai jūs sekotu Viņa pēdām. (1.Pet.2:21)

Ja Tu vēlies sekot Jēzus pēdās, šādas atziņas par Viņu varētu būt noderīgas:

1. Viņš nekad nerīkojās steigā. Viņš nepieņēma lēmumus, reaģējot uz apkārtējo spiediena taktiku. Kvalificēti pārrunu speciālisti zina, ka nogaidīšana ir ierocis; tas, kurš visvairāk steidzas, parasti nenoslēdz labākos darījumus. Nogaidīšana atklāj vājos punktu jebkurā plānā, kā arī Tavu apkārtējo patiesos motīvus. Tavas lielākās kļūdas visbiežāk tiek pielaistas tieši nepacietības dēļ. Tāpēc domā ilgtermiņā.
2. Viņš zināja, kad strādāt un kad atpūsties. Vētrā kuģojot pa Galilejas jūru mācekļi svīda, bet Jēzus gulēja. Ģetzemanes dārzā mācekļi gulēja, bet Jēzus svīda. Tas ir tāpēc, ka Viņš zināja, kad strādāt un kad atpūsties. Zināt, kad rīkoties un kad uzticēties, kam veltīt visu savu uzmanību un ko atstāt Dieva rokās, ir noslēpums, kurš Tev ir jāiemācās, ja Tu vēlies dzīvot saskaņā ar Dieva prātu. Neviens nav bijis aizņemtāks kā Jēzus. Visi vienmēr gribēja kaut ko no Viņa. Jo veiksmīgāks būsi, jo vairāk cilvēku būs ap Tevi. Jēzus plānoja Savu laiku un bieži palika viens, lai saņemtu. Viņš zināja, ka nevar dot to, kas pašam nav. Dot ir darbs, bet ir nepieciešama atpūta, lai saņemtu. Jēzus saprata līdzsvaru; tāpēc arī Viņš spēja paveikt tik daudz tikai trīs gados. Kad Tu esi atpūties, Tu spēj skaidrāk domāt un pieņemt labākus lēmumus, spēj redzēt dzīvi skaidrāk un paveikt vairāk īsākā laikā. Un to, ko Tu tad paveiksi, tas paliks ilgtermiņā.

Tātad, pārtrauc savu izmisīgo steigu. Sekot Jēzus pēdās nozīmē sekot, nevis traukties pa priekšu!

Kļūt līdzīgākam Kristum (3)

...mēs visi... topam pārvērsti Viņa paša līdzībā... (2.Kor.3:18)

Lai padarītu mūs vairāk līdzīgus Kristum, Dievs izmantos Savu Vārdu, citus cilvēkus, un pat grūtus un sarežģītus apstākļus. Dieva Vārds (Bībele) dod mums nepieciešamās zināšanas par patiesību, Dieva ļaudis (draudze) sniedz mums vajadzīgo atbalstu pieaugšanai, savukārt grūtie un sarežģītie apstākļi nodrošina vidi, kur mums būtu nepieciešams nodemonstrēt Kristus-līdzību mūsos. Ja Tu uzticēsies Dieva Vārdam, regulāri kontaktēsies ar citiem ticīgajiem, un iemācīsies uzticēties Dievam ikvienā situācijā, Tu kļūsi arvien līdzīgāks Jēzum. Tici, tas tā notiks!

Protams,

Ir dienas, kad Tu šaubies vai ar Tevi tas kādreiz notiks. Garīgais briedums nav automātisks process un nav garantēts. Tas ir pakāpeniska, progresējoša attīstība, kas prasīs apņēmību un disciplīnu. Tas turpināsies līdz brīdim, “...līdz kamēr mēs visi sasniegsim vienību Dieva Dēla ticībā un atziņā, īsto vīra briedumu, Kristus diženuma pilnības mēru" (Efez.4:13). Pat tad, ja Tev neveiksies un neizdosies, Dievs paliks uzticīgs Tev dotajam solījumam. Viņš ir apņēmies rūpēties par Tavu garīgo izaugsmi, kamēr Tu vien dzīvosi.

Reizēm Tu šaubies, vai esi izvēlējies pareizo dzīves virzienu. Visiem no mums ir savs šaubu un apjukumu laiks. Neuztraucieties par to. Dievs ir vairāk nobažījies par Tavu raksturu nekā tavu karjeru, dzīvesvietu vai brīvā laika pavadīšanu. Tas ir tāpēc, ka Tu ņemsi savu raksturu sev līdzi visā mūžībā. Bībele saka: "Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs" (Rom.12:2).

Katru dienu Tev ir jāpieņem lēmums, kas ir absolūti pretējs postmodernās kultūras vērtību virzienam – lēmumus kļūt līdzīgam Jēzum. Ja Tu to izvēlies, Dieva Gars dos Tev spēku to sasniegt.

Kļūt līdzīgākam Kristum (2)

...mēs visi... topam pārvērsti Viņa paša līdzībā... (2.Kor.3:18)

Garīgo izaugsmi varētu salīdzināt ar sēklu, ēku vai bērnu. Katrā pieminētajā gadījumā ir nepieciešama mūsu līdzdalība. Kad stāda sēklas ir iesētas, stāds ir jālaista, jāmēslo un jāaizsargā. Kad ēkas ir uzceltas, tās ir jāsaglabā. Kad piedzimst bērni, tie ir jāaprūpē, jāmāca un jādisciplinē. Vai ideja kļūst skaidrāka? Tavām pūlēm un centieniem nav nekāda sakara ar Tavu pestīšanu, tomēr tam visam ir ļoti nozīmīga loma Tavas garīgās izaugsmes nodrošināšanai. Tu nevari tikai sēdēt rokas klēpī salicis un cerēt piedzīvot garīgu briedumu.

Pāvils skaidro mūsu katra trīs pienākumus, lai kļūtu līdzīgākiem Kristum:

1. Lēmums par to, "... ka līdz ar agrākās dzīves veidu jums jāatmet vecais cilvēks, kas savu kārību pievilts iet bojā..." (Efez.4:22). Mums katru dienu ir jāizšķiras vai mēs esam gatavi atstāt mūsu veco dzīves veidu.
2. Atjaunošanās: "...netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba..." (Rom.12:2). Grieķu vārds, kas mums tiek tulkots kā pārvēršanā ir "metamorfoze", kas parasti raksturo to pārsteidzošo veids, kādā kāpurs pārtop par tauriņu. Tas ir atainojums tam, kas notiek, ja mēs pavadām laiku lūgšanās, lasām Dieva Vārdu un ļaujam Viņam vadīt mūsu domas. Jo vairāk mēs aizraujamies un domājam par Kristus rakstura skaistumu, jo vairāk mēs sākam pieaugt un sasniedzam jaunas brieduma pakāpes.
3. Apģērbšanās: Mums katru dienu ir sevi jāietērpj Kristus raksturā. Kā to izdarīt? Izveidojot jaunus ieradumus. Tavs raksturs ir ikdienas paradumu summa. Ko Tu dari, tāds arī patiesībā kļūsi! Tātad, ir "...jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā" (Efez.4:24).

Lai kļūtu līdzīgāks Kristus, Tev ir jāapņemas darīt visas šīs trīs lietas.

Kļūt līdzīgākam Kristum (1)

... mēs visi... topam pārvērsti Viņa paša līdzībā... (2.Kor.3:18)

Kļūt līdzīgam Kristum nenozīmē zaudēt savu individualitāti un kļūt kā nedomājošam klonam. Dievs radot deva Tev īpašības, kas padara Tevi unikālu, un tāpēc Viņš noteikti nevēlas Tavu unikalitāti iznīcināt. Kļūt līdzīgam Kristum nozīmē pārveidot raksturu nevis personību. Apustulis Pāvils raksta: "... līdz ar agrākās dzīves veidu jums jāatmet vecais cilvēks... un jāatjaunojas savā sirdsprātā... kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā." (Efez.4:22-24).

Katru reizi, kad Tu aizmirsti, ka nevis komforts, bet Tavs raksturs ir Dieva pirmā prioritāte, Tu kļūti neapmierināts un sāc brīnīties: "Kāpēc tas viss notiek ar mani? Kāpēc Dievs nedara kaut ko ar manām problēmām?" Veiksmīga un bagāta dzīve nav neizdošanos un neveiksmju neesamība, bet gan spēja pieaugt par spīti un starp visām nelaimēm.

"...mēs visi... Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars." (2.Kor.3:18) Tu, protams, vari iebilst, ka tā tas reālajā dzīvē notiek. Hmm… Kāpēc nenotiek? Tāpēc, ka kaut kas traucē.

Noteicošā ir mūsu izvēle – mēs varam izvēlēties darīt pareizās lietas… un tad, ja uzticamies, ka Dieva Gars dos mums spēku, mīlestību, ticību un gudrību, lai to izdarītu, Viņa Gars (kas dzīvo mūsos) padara visas šīs lietas ir pieejamas… ja lūdzam.

Tomēr ir jāņem vērā, ka tad, kad Tu lūdz Viņu... un Dievs Tev atklāj to, ko vajadzētu darīt, tad Tev ir jāpaklausa Viņam. Kad Jozua stāvēja pie Jordānas upes, tās pārplūdušie ūdeņi atkāpās tikai pēc tam, kad viņš iebrida ūdenī. Paklausība ļauj pieslēgties Dieva spēkam! Dievs gaida, lai Tu varētu sākt rīkoties atbilstoši Viņa norādījumiem. Tu nevari sēdēt un gaidīt, kamēr jutīsies spējīgs vai pārliecināts par visu. Tev ir jāsāk iet uz priekšu savā nespēkā, darot pareizās lietas, neskatoties uz savām bailēm. Tas ir veids, kā Svētais Gars sadarboties ar Tevi, un kā Kristum līdzīgs raksturs tiks izveidots Tevī.

Kad Dievs atklāj Sevi...

...Un tad drīz ieradīsies Savā namā Tas Kungs, kuru jūs kārojat... (Maleah.3:1)

Dažreiz Dievs atklāj Sevi dramatiski: līdzīgi kā negaidīta tiesas pavēste, durvju pēkšņa atvēršanās, vai arī Kungs aizsargā Tevi situācijā, kur pretējā gadījumā draudēja nenovēršamas briesmas (Ps.91:11). Citreiz Dievs darbojas gandrīz nemanāmi, Tavu drudžainumu remdējot ar klusu pārliecību, it kā čukstot: "Nebīsties... Es esmu ar Tevi..." (Jes.41:10). Un, ja kādreiz visi, kurus Tu satiec, saka: "Tu gan šodien esi kaut kā savādāks... kas ir mainījies?", tad Tu atbildi: "Es nezinu, manī vienkārši ir miers..." Tas ir tāpēc, ka "Tas Kungs, kuru jūs kārojat…" (Maleah.3:1), ir Tev Sevi atklājis.

Ir divi brīnišķīgi Bībeles stāsti, kas ilustrē šo domu.

Pirmais stāsts parāda, kā Dievs darbojas situācijās, kad Tu tiec pārprasts un pret Tevi slikti izturas. "Pēc daudz sitieniem viņi tos iemeta cietumā... un viņu kājas ielika siekstā. Ap pusnakti Pāvils un Sīla, lūgdami Dievu, dziedāja slavas dziesmas... Piepeši... atvērās durvis, un visiem nokrita važas..." (Ap.d.16:23-26). Lūgšanas un slavas dziesmas palīdzēs Tev redzēt tālāk par savu problēmu. Tās ļaus ieraudzīt Dievu, Lielo Problēmu Atrisinātāju. Ja Tu pārtrauksi fokusēties tikai uz sevi, tā vietā sākot raudzīties uz Viņu, visa Tava pasaules uztvere sāks mainīties.

Otrs stāsts parāda, kā Dievs iejaucas tad, kad Tev šķietami pārmērīgo izaicinājumu priekšā nolaižas rokas. Sastopoties ar neaptveramo izaicinājumu vadīt divus miljonus cilvēku caur tuksnesi uz Apsolīto zemi, Mozus lūdzās “...liec man zināt Tavu ceļu, lai es Tevi zinātu..." (2.Moz.33:13). Un Dievs atbildēja: "... pie Manis ir vieta... Es likšu tev stāvēt klints spraugā un segšu pār tevi Savu roku..." (2.Moz.33:21-23). Kad Dievs saka Tev: "Te pie Manis ir vieta...", ej un paliect tur! Pat ja Tu nevarēsi redzēt Viņu skaidri, Tu sajutīsi Viņa klātbūtni, piedzīvosi Viņa labestību, un varēsi būt drošs, ka viss būs labi.

Tev ir vīzija? Tev tā ir ‘jāpiedzīvo’ (2)

...Apraksti tevis redzēto parādību... lai to ikviens viegli var lasīt... (Habak.2:2)

Ļoti interesantu līdzību var lasīt pravieša Āmosa grāmatā: “...Kā gans izrauj lauvam no rīkles divus stilba kaulus vai kādu kripatiņu no saplosītā dzīvnieka auss, tā tiks izrauti Israēla bērni…” (Amosa 3:12). Šajā atainojumā sātans ir kā lauva, Tu esi jērs un Jēzus ir kā gans, kas nāk paņemt to, kas no Tevis ir palicis pāri... un pārliecināties, ka Dievs atnesīs uzvaru arī pat pēc sakāves.

Vai skarbā dzīve ir saplēsusi Tavu sapni gabalos? Dievam ir vajadzīgas tikai divas lietas, lai visu atkal atjaunotu.

1. Ausis lai dzirdētu. Pārtrauc klausīties balsis, kas atņem Tev drosmi. Nekad nekas nav beidzies, kamēr Dievs nesaka, ka tas ir beidzies! Dievs pavēlēja pravietim Ecēhiēlam pravietot ielejā, kura bija pilna ar sakaltušiem miroņu kauliem (Ecēh.37:4). “Kad es tā sludināju ... tad dzīvības gars nāca kaulos, tie tapa dzīvi un nostājās uz savām kājām, varen liels pulks” (Ecēh.37:10). Tava cerība var būt mirusi un Tava dvēsele var būt izkaltusi, tomēr, ja Tu klausīties to, ko Dievs saka, Tava vīzija atkal dzīvos.
2. Kājas lai stāvētu. Tas Dievs, kurš reiz deva Ījabam beigās divreiz tik daudz, kā pirms viņa problēmas sākās, vēl nav pabeidzis darboties ar Tevi. Lasi, ko Dievs ir apsolījis, un uzticies Viņa Vārdam. Ākans Ahoras ielejā tika nomētāts ar akmeņiem līdz nāvei par zādzību pēc kaujas pie Jērikas… Stāstam beigas? Nē. Vēlāk, Dievs savā žēlastībā sacīja: “[Es] atdošu viņai... viņas vīnadārzus, un Ahoras ieleju pārvērtīšu par cerību vārtiem” (Hoz.2:17).

Tev var nākties dzīvot ar savas izvēles sekām, bet Dieva žēlastībā Tu vari piedzīvot savas vīzijas piepildīšanos.

Tev ir vīzija? Tev tā ir ‘jāpiedzīvo’ (1)

...Apraksti tevis redzēto parādību... lai to ikviens viegli var lasīt... (Habak.2:2)

Kad redzējums nāk no Dieva, un Tu apņemies tam sekot, tad ir droši, ka tas piepildīsies. Jā, Tu reizēm paklupsi, būsi spiests pārsniegt savas pierastās iespēju robežas un varbūt pat sasniegsi finiša līniju notriekts pie zemes, bet Tu to sasniegsi. Tu sasniegsi Apsolīto Zemi.

Atceries Mozu: viņam bija jānodod faraonam ziņojums, kas izmaina pasauli un vēsturi, tomēr viņš bija slikts runātājs... viņam bija laulības problēmas... viņš bija neizdevies vadītājs, jo bija spiests ‘iet pensijā’ pirms iemācījās deliģēt atbildības citiem... viņam bija problēmas ar temperamentu, kā rezultātā Dievs sacīja: “Šī ir tā zeme, ko Es esmu ar zvērestu apsolījis ... taviem pēcnācējiem Es to došu! Es tev to esmu licis redzēt ar tavām acīm, bet tev nebūs iet pāri uz turieni!” (5.Moz.34:4). Tomēr Mozus beigu beigās nokļuva tur! 1400 gadus vēlāk viņš bija ar kopā Jēzu uz Apskaidrošanas - Apsolītās Zemes pašā vidū!

Tu saki, "es esmu rīkojies tik slikti… grēkojis tik ļoti." Dāvids pārkāpa laulību... tomēr viņa rakstītie psalmi dot cilvēkiem spēku un iedrošinājumu. Viņš tiek citēts no kancelēm visā pasaulē. Dievs neattaisnoja Dāvida nodarīto, bet piedeva viņam un tad varēja viņu izmantot. "… Dāvids, savai paaudzei nokalpojis, ir pēc Dieva prāta aizmidzis, guldīts pie saviem tēviem..." (Ap.d. 13:36). Bībele mums rāda, ka Dievs ir "... piedošanas Dievs, žēlīgs un žēlsirdīgs, lēns dusmās un liels mīlestībā..." (Nehem.9:17). Ievēro vārdus "piedošanas Dievs." Dievs ir gatavs piedot… un viss, kas Tev ir jādara, tas ir “jāgriežas pie Viņa.”

Pirms pravietis Habakuks rakstīja par savu vīziju, viņš teica: “Es ... novērošu un pārbaudīšu kā izlūks, ko Viņš man sacīs un kādu atbildi dos…” (Habak.2:1). Arī Tu vari runāt ar Dievu un sagaidīt atbildi! Vai tas nav brīnišķīgi? Tā darbojas Dieva apbrīnojamā žēlastība.

Tev ir vīzija? Tev tai ir ‘jāseko’ (2)

...Apraksti tevis redzēto parādību... lai to ikviens viegli var lasīt... (Habak.2:2)

Piecas reizes 1.Mozus grāmatas 39.nodaļā mēs lasām: "Bet Tas Kungs bija ar Jāzepu." Tas ir brīnišķīgs iedrošinājums – Dievs pieskata Tevi, lai arī ko Tu tagad piedzīvotu. Kur Jāzeps ieguva nepieciešamo gudrību vadīt nāciju? Viņam bija jātiek galā ar savas ģimenes problēmām, jāpārvalda Potifara īpašumi un saimniecība, kā arī jāiegūst personīga pieredze cietumu sistēmā. Tāpat kā pakāpieni uz kāpnēm, katrs dzīves pavērsiens vadīja viņu tuvāk augstajam galamērķim. Ievēro kā tas strādā: viņa brāļi pārdod viņu Ismaeliešu vergu tirgotājam, kas pārdeva viņu Potifaram, kas ielika viņu cietumā, kur viņš tikās ar virssulaini, kurš savukārt iepazīstināja viņu ar faraonu, kas padarīja viņu par Ēģiptes premjerministru. Vai bija viegli? Nē! Kamēr pienāca ‘īstais laiks’, “... kamēr viņa paredzējums piepildījās un Tā Kunga vārds to apliecināja..." (Ps.105:19).

Tava vīzija jeb redzējums tiks "pārbaudīts", kas vai nu ļaus Tev saprast, ka kļūdies, vai arī nostiprinās pārliecību, ka esi uz pareizā ceļa. Bils Gothards (Bill Gothard) apraksta šo procesu kā vīzijas dzimšanu, vīzijas nāvi, un vīzijas augšāmcelšanos. Tad, kad Tev vairs nav nekādi līdzekļi, nav draugu, un nav vairs cīņas spara (nāves stadija), atcerieties Jēzus vārdus: "...ja kviešu grauds nekrīt zemē un nemirst, viņš paliek viens; bet, ja viņš mirst, viņš nes daudz augļu"(Jāņa 12:24). Kad Tava vīzija un plāni nomirst, bet tad Dievs to atdzīvina, Tu sāksi runāt un rīkoties savādāk. Kad Tavs egoisms būs zudis un Tu sapratīsi, ka dzīvo no žēlastības, Tu būsi gatavs teikt tos pašus vārdus, ko reiz pierakstīja psalmists: "...Bet es esmu pilns paļāvības, jo redzu Tā Kunga laipnību dzīvo zemē" (Ps.27:13). Tajā brīdī Dievs pasmaida un saka: "Tu esi beidzot to sapratis!"

Tev ir vīzija? Tev tai ir ‘jāseko’ (1)

...Apraksti tevis redzēto parādību... lai to ikviens viegli var lasīt... (Habak.2:2)

Pāvils bija pārliecināts par misiju. Viņš daudz ceļoja, ievēroja individuālu disciplīnu, centās novērsties no visa traucējošā un vienmēr paturēja acīs mērķi. "...Brāļi, es vēl nedomāju, ka pats būtu to satvēris, bet vienu gan - aizmirsdams to, kas aiz manis, stiepdamies pēc tā, kas priekšā, es dzenos pretim mērķim..." (Filip.3:13-14).

Veiksmīgi uzņēmumi ir tie, kuriem ir skaidri definēts pamatuzdevumu, kuru katrs komandas loceklis ir sapratis un kurš tiek nepārtraukti atgādināts. Dievs teica Habakukam: "...Apraksti tevis redzēto parādību... lai to ikviens viegli var lasīt..." (Habak.2:2). Arī Tu vari uzrakstīt savu vīziju, pārlasīt to regulāri lai nekad to neaizmirstu, un tad sekot tai. Tavas veiksmes lielākais ienaidnieks nav ierobežojumi vai opozīcija, bet gan tas, kas novērš Tavu uzmanību no mērķa.

Vai esi dzirdējis par "balto ziloni?" Kad Siāmas karalis gribēja iznīcināt kādus savus ienaidniekus, viņš tiem dāvināja baltu ziloni. Toreiz baltos ziloņus uzskatīja par svētiem, un tāpēc neviens neuzdrošinājās noraidīt karaļa dāvanu. Nepatikšanas sākās ar to, ka baltajam “svētajam” zilonim taču nevar likt strādāt, tomēr tas ir jābaro - un pie tam daudz! Un tā, ķēniņa "dāvana" patiesībā izraisīja viņa ienaidniekiem finanšu grūtības un noveda pie sabrukuma.

Tāpēc uzmanies no "baltajiem ziloņiem", kas atņem Tev laiku, enerģiju un resursus. Lai aizsargātu savu vīziju jeb redzējumu, dzīvo ar šiem vārdiem: "Tāpēc … dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju … Ņemiet vērā To, kas panesis tādu pārestību no grēciniekiem, lai jūs nepiekūstat, savās dvēselēs pagurdami" (Ebr.12:1-3).

Tev ir vīzija? Tev tā ir ‘jāatrod’ (2)

...Apraksti tevis redzēto parādību... lai to ikviens viegli var lasīt... (Habak.2:2)

Jēzus sacīja: "... tāpēc Es esmu dzimis un pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību..." (Jāņa 18:37). Kad Tu sapratīsi, kāpēc Tu esi šeit un tagad, un kāds ir Dieva dotais mērķis konkrēti Tev, tad Tu kļūsi praktiski neapturams. Tas nenozīmē, ka būsi neievainojams, bet Tev būs iekšējs spēks pārvarēt katru šķērsli dodoties uz priekšu. Ja arī Tev gadītos nomaldīties, Dievs Tevi tik ļoti mīl, ka pacentīsies pievērst Tavu uzmanību Sev, aicināt un virzīt Tevi pareizā virzienā... un beigu beigās Tu atkal būsi uz ceļa.

Tomēr, lai atrastu pareizās atbildes, vispirms ir jāuzdod pareizie jautājumi, kā piemēram:

Kādi ir manas dzīves lielākās vēlmes?

Kas motivē mani būt produktīvam?

Kas liek man iet uz priekšu arī tad, kad es esmu paguris?

Kas mani neļauj padoties, kad sastopos ar pretestību vai opozīciju?

Ko man patīk darīt, kas nav mans tiešais darbs?

Ko es daru tādu, kas izraisa apkārtējo pozitīvu atbildi un atbalstu?

Ko es daru, vai kas notiek manā dzīvē tad, kad durvis šķiet atveras automātiski un bez pūlēm?

Ko pieredzējuši līderi un dievbijīgi vadītāji domā par manu darbošanos?

Kas man liek justies patiesi labi, tādam kāds es esmu?

Kas iedvesmo manam radošumam sākt kūsāt?

Ko es esmu gatavs upurēt, lai paveiktu ko nozīmīgu?

Ko es daru tādu, ko gribētu ar prieku nodot Dievam apstiprināšanai?

Kas būtu tas, ko es darītu bez atalgojuma, ja es varētu to atļauties?

Ko Dievs man saka par to visu?

Nekad nav par vēlu, "atrast" savu redzējumu un tad sekot tam!

Tev ir vīzija? Tev tā ir ‘jāatrod’ (1)

...Apraksti tevis redzēto parādību... lai to ikviens viegli var lasīt... (Habak.2:2)

Runājot par vīziju vajadzētu ievērot divas svarīgas lietas:

1) Tavam redzējumam ir jānāk no Dieva. Pastāv liela atšķirība starp centieniem īstenot savus mērķus vai Dieva dotu vīziju. Ja Tava vīzija ir no Dieva, tā "...īstenosies noteiktā laikā, ... jo tas viss nāktin nāks un nekur nepaliks" (Habak.2:3). Tev nav jācenšas diriģēt notikumus; Dievs nodrošinās resursus un atvērs durvis īstajā laikā. Viņš arī parādīs īsto ceļu. Lūk, vēl kāds interesants Svēto Rakstu fragments: "… viss tas ir atkarīgs no laika un apstākļiem. Un cilvēks arī nezina savu nolikto laiku; nē, kā zivis, kas ieskrien ļaunā tīklā, un kā putni, kurus noķer ar cilpām, tāpat arī cilvēku bērni sapinas savos valgos laikā..." (Sal.māc.9:11-12). Dievs parādīs Tev īsto Tavas dzīves jēgu un dos Tev iespēju to arī izpildīt. Bet Tu vari tam pretoties, vai atlikt to, vai izvēlēties savā dzīvē citas lietas un galu galā tā izniekot Tev atvēlēto "laiku". Neiekrīti sava iedomīguma lamatās un nepazaudē to, ko Dievs ir paredzējis tieši Tev.

2) Tava vīzija būs savienota ar konkrētu jomu. Piemēram, Jāzepa piedzīvojumi sākās ar sapni par kviešu lauku (1.Moz.37:6-7). Kas ir Tava sfēra? Vai Dievs Tevi aicina darboties medicīnas nozarē, izglītības, finanšu, nekustamo īpašumu, vai kādā citā jomā? Tomēr tas noteikti būs par svētību citiem. Dievs teica Ābrahāmam: "...Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību..." (1.Moz.12:2).

Nemeklē slavu pats, tā vietā centies kalpot citiem. Ja Tu to izvēlēsies, tad Tava ietekme būs lielāka nekā Tava slava, un Tava mūžīgā alga būs daudz lielāka par to, ko Tu varētu uzģērbt, kur Tu varētu dzīvot, ar ko Tu varētu braukāt, vai ko Tu varētu piekārt pie sienas.

Tev ir vīzija? Tev tā ir ‘jāsajūt’...

...Apraksti tevis redzēto parādību... lai to ikviens viegli var lasīt... (Habak.2:2)

Pirms pravietis Habakuks saņēma redzējumu no Dieva (Habak.1:1), viņš “redzēja" savas tautas problēmas kur vien viņš gāja. Redzētais pravieti tā uztrauca, ka mēs viņu atrodam uz ceļiem... Viņš lūdza: "Cik ilgi, Kungs, es lai saucu pēc palīdzības...? Cik ilgi lai Tavās ausīs atskan mani saucieni par varmācību...? Kādēļ Tu man liec redzēt pārestību, kas kādam tiek nodarīta...? Laupīšanas un noziegumi notiek manā acu priekšā, rodas asas domstarpības un uzliesmo naids! ... bauslība kļuvusi maznozīmīga, un taisnība nekur nevar kļūt par uzvarētāju. Bezdievīgais uzveic taisno, un tiesa tiek sagrozīta..." (Habak.1:2-4). Pirms Dievs Tev atklās rīcības plānu, Viņš liks sajust/pārdzīvot kādas problēmas/izaicinājumus, kas Tevi aicinās domāt kā palīdzēt atrast atrisinājumu.

Luiss Brails (Louis Braille) gribēja lasīt un rakstīt, bet trīs gadu vecumā viņš bija traģiskā negadījumā zaudējis redzi, spēlējoties sava tēva zirglietu veikalā. Atsakoties samierināties ar pasauli pilnīgā tumsā, viņš teica: "Es izgudrošu sistēmu, lai arī aklie var lasīt un rakstīt..." Rezultātā miljoniem cilvēku ar redzes traucējumiem var būt īpaši pateicīgi Braila sistēmai. Kāda Psalma autors iesaucās: "Jo dedzība Tava nama labad mani ir ēdusi..." (Ps.69:10).

Kāda ir Tava viskarstākā vēlēšanās?

Ar ko Tu nevari samierināties?

Ko Dievs Tevi ir aicinājis paveikt?
...un ar kādām spējām Viņš Tevi ir apveltījis, lai Tu to izdarītu?

Pāvila karstākā vēlēšanās bija pastāstīt pasaulei par Kristu. Un viņam tas izdevās. Kad viņa ienaidnieki un nelabvēļi panāca viņa ieslodzīšanu, viņš nepadevās, bet pārvērta cietumnieka celli par rakstnieka patvērumu... un uzrakstīja trīspadsmit vēstules, kas ir spējušas mainīt vairāk dzīves gadsimtu laikā (kad viņš jau ir atstājis šo pasauli), nekā viņš būtu varējis cerēt paveikt, kamēr vēl dzīvoja.

Ko Tu esi gatavs dot?

Kam Tu veltīsi savu dzīvi?

Ja Tev ir vīzija… un tā ir no Dieva, Tu "sajutīsi" to.

Svinēt Ziemsvētkus katru dienu

...Man jānes labā vēsts par Dieva valstību, jo tam Es esmu sūtīts. (Lūk.4:43)

Kāda māmiņa stāstīja kā reiz novācot un iepakojot Ziemassvētku rotājumus, viņa pamanīja, ka Bērns Jēzus [eglīšu rotājums!] bija pazudis. Viņa pajautāja savam četrus gadus vecajam zēnam vai viņš nezina, kur Jēzus ir palicis. Mazais zēns atbildēja: "Es zinu, bet Viņš negrib, ka es kādam to saku." "Kāpēc ne?" māmiņa ļoti izbrīnījusies jautāja. "Tāpēc, ka Viņš nevēlas, ka Tu Viņu aizvāc prom un saliec kastē ar citām dekorācijām," mazais zēns svarīgi paskaidroja. Kāda apbrīnojama atziņa no bērna lūpām!

Kad Tu sapratīsi, kāpēc Jēzus ienāca šajā pasaulē, Tu arī sāksi svinēt Ziemassvētkus katru dienu visa gada garumā. Jēzus taču teica:

1. "Es neesmu nācis [bauslību un praviešus] atmest, bet piepildīt" (Mat.5:17). Kāds dziesmu autors rakstīja: "...Visuma veidotājs, kā cilvēks cilvēkam tika padarīts par lāstu. Likuma prasības, ko bija noteicis, līdz pēdējam Viņš samaksāja..." Pilnībā viss ir samaksāts! Par Taviem bezdarbības, pilnvaru pārkāpšanas un tieksmju apmierināšanas grēkiem ir samaksāts pie Golgātas Krusta.
2. "...Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet ka Viņš kalpotu..." (Mat.20:28). Jēzus to teica, atbildot uz kādas mātes lūgumu, lai "šie abi mani dēli sēd Tavā valstībā viens Tev pa labo, otrs pa kreiso roku" (Mat.20:21). Citiem vārdiem sakot, Viņš paskaidroja, ka patiesībā runa iet par kalpošanu, nevis (pār)valdīšanu.
3. "...Man jānes labā vēsts par Dieva valstību..." (Lūk.4:43). Katru reizi, kad mēs pakļaujamies Dieva gribai (nevis mūsu pašu), mēs sludinām citiem kā tas ir “dzīvot kā pilsonim Debesu Valstībā”.
4. "...Cilvēka Dēls ir nācis meklēt un glābt pazudušo" (Lūk.19:10). Iedomājies kā tas būs, ja Tu satiksi Debesīs kādu, ar ko kopā strādāji vai dzīvoji… un viņš Tev saka: "Kāpēc Tu nekad man nekad neko neteici par Dievu un Viņa Valstību?"

Pārdomā šīs četras atziņas vēlreiz, un Tu arī sāksi svinēt Ziemassvētkus katru dienu visa gada garumā!